Latvijas Nacionālās frontes priekšsēdētājs Aivars Garda, atbildot uz krievu medijos sacelto ažiotāžu par LNF kalendāru, uzrakstīja paziņojumu "Rokas nost no Matveja Ganapoļska!".

Paziņojums krievu valodā tika nosūtīts Krievijas plašsaziņas līdzekļiem, Krievijas domes deputātiem, Krievijas nevalstiskajām organizācijām un krievvalodīgajiem medijiem Latvijā.

rus.delfi.lv

Час

Paziņojums krievu valodā

Šodien, 16.aprīlī, Krievijas drukātie un elektroniskie mediji plaši apspriež LNF izdoto kalendāru, kurā publicēts Krievijas žurnālista Matveja Ganapoļska teiktais radio MIX FM.

LNF kalendārā zem Matveja Ganapoļska bildes publicēts šāds teksts:

"Latvieši! Ja kāds mans tautietis nezina vai negrib runāt latviešu valodā, apvaino jūs, lamājas, uzbrūk, saka, lai jūs nerunājat savā "suņu valodā", tad tas ir fašisms! Paņemiet ķebli un ar to no visa spēka tam āzim pa pauri! Lai viņš neiedrošinās tādas lietas runāt! Jā, ja dzīvo valstī (Latvijā), tad lai viņš atceras, ka tur ir (latviešu) valoda. Lai godā vietējos noteikumus"

Publicējam interneta adreses, kurās varat noklausīties radio raidījuma ierakstu un publikācijas Krievijas medijos.

Mix FM NEWSru.com Komsomoļskaja pravda

DELFI NEWS.mail.ru

Palm.news.ru riw.ru

versii. com oper.ru

net nakanune.ru

Час Вести Телеграф

Šogad Leģionāru atceres dienā, 16. martā, Rīgā notika vērienīgs gājiens no Doma baznīcas līdz Brīvības piemineklim. Gājienā, kuru apsargāja simtiem policistu, piedalījās vairāk kā 1500 cilvēku.

Piedāvājam Ketijas Pūkaines fotogrāfijās neklātienē vēlreiz pabūt latviešu tautai tik nozīmīgajā pasākumā.

SA­RU­NA AR VALSTS VA­LO­DAS AĢEN­TŪ­RAS DI­REK­TO­RU Dr.ha­bil.phi­lol. JĀ­NI VAL­DMA­NI

Lat­vie­šu va­lo­da zau­dē sa­vas po­zī­ci­jas

DDD: Ra­di­o klau­sī­tā­ji būs pa­ma­nī­ju­ši Valsts va­lo­das aģen­tū­ras ra­di­o rek­lā­mu kam­pa­ņu, ku­ra mudi­na lat­vie­šus sa­zi­ņā iz­man­tot lat­vie­šu va­lo­du. Kā­dēļ jums ra­dās do­ma uz­sākt šā­du ak­ci­ju?

Jā­nis Val­dma­nis: Pa­ras­ti lat­vis­ki ru­nāt tiek mu­di­nā­ti ne­vis lat­vie­ši, bet kriev­valodī­gie. Pa­tie­šām, va­rē­tu ras­ties jau­tā­jums, kā­dēļ lat­vie­ši, ku­ri zi­na sa­vu dzim­to va­lo­du, bū­tu vēl jā­ai­ci­na ru­nāt latviski? 2004.ga­dā vei­cām pē­tī­ju­mu “Lat­vis­ki ru­nā­jo­šo Lat­vi­jas ie­dzī­vo­tā­ju lin­gvis­tis­kā at­tiek­sme un va­lo­du lie­to­jums”. Ša­jā pē­tī­ju­mā at­klā­jās, cik daudz, pre­cī­zāk, maz, ir cil­vē­ku, ku­ri zi­na lat­vie­šu va­lo­du, to pa­tie­šām arī lie­to da­žā­dās dzī­ves si­tu­āci­jās. Dis­ku­si­jās par šiem skait­ļiem pa­ras­ti uzdodu jau­tā­ju­mu: ko no­zī­mē daudz vai maz? Viens mats ir daudz vai maz? Uz gal­vas tas ir maz, bet zu­pā – ļo­ti daudz. Ja lat­vie­tis valsts vai paš­val­dī­bas ie­stā­dē ti­kai 82% ga­dī­ju­mu lie­to lat­vie­šu va­lo­du, tas jā­uz­ska­ta par daudz vai maz? Tas, ma­nu­prāt, ir maz, jo valsts ie­stā­des ir tas lī­me­nis, kur valsts va­lo­dai jā­būt gal­ve­na­jai. Es ne­sa­pro­tu, kas liedz lat­vie­tim valsts ie­stā­dēs lie­tot lat­vie­šu, tā­tad valsts va­lo­du. Skait­ļi ir vēl dra­ma­tis­kā­ki, kad pa­vē­ro­jam, cik pro­cen­tos ga­dī­ju­mu lat­vie­tis, vēršo­ties pie cit­tau­tie­šiem, lie­to lat­vie­šu va­lo­du. Kā lie­ci­na pē­tī­jums, ti­kai 46,8% lie­to lat­vie­šu valodu, uz­ru­nā­jot kriev­va­lo­dī­gos. Tas ir grau­jo­ši! Var­būt, ka ne­me­tī­sim pir­mo ak­me­ni uz cittautiešiem, jo, bū­sim go­dī­gi, kat­ram ir vieg­lāk sa­ru­nā­ties sa­vā dzim­ta­jā va­lo­dā.

28.feb­ru­ārī Augst­ākās tie­sas Kri­mi­nāl­lie­tu tie­sas pa­lā­tas ties­ne­ši: Aus­ma Keiša, Ani­ta Nus­ber­ga un Pē­te­ris Opin­cāns, iz­ska­tot pro­ku­ro­res Ievas Garančas ie­snieg­to ape­lā­ci­jas pro­tes­tu, at­stā­ja spē­kā Rī­gas ap­ga­bal­tie­sas attais­no­jo­šo sprie­du­mu kri­mi­nāl­lie­tā pret LNF priekš­sē­dē­tā­ju Aiva­ru Gar­du, laikrak­sta “DDD” gal­ve­no re­dak­to­ri Lī­gu Mu­zi­kan­ti un žur­nā­lis­ti Il­zi Lie­pu. Jau otrā tie­sas in­stan­ce ir at­zi­nu­si, ka lat­vie­šu cī­ņa par Lat­vi­jas de­oku­pā­ci­ju un deko­lo­ni­zā­ci­ju ir li­ku­mī­ga.

Par tiesas lēmumu uzzināja Pirmā kanāla skatītāji visā Krievijā.

Arī laikraksta "Diena" interneta versijas lasītāji http://www.vdiena.lv/lat/politics/multimedia/video_tiesa_attaisno_ddd_veidotaajus_nacionaalaa_naida_kurinaashanaa varēja noskatīties ziņu aģentūras LETA sagatavotu sižetu par Augstākās tiesas lēmumu.

Video iespējams apskatīties, uzklikšķinot uz iezīmēto saiti.

28.februārī Augstākā tiesa, izskatot prokurores Ievas Garančas iesniegto apelācijas protestu, atstāja spēkā Rīgas apgabaltiesas attaisnojošo spriedumu krimināllietā pret LNF priekšsēdētāju Aivaru Gardu, laikraksta "DDD" galveno redaktori Līgu Muzikanti un žurnālisti Ilzi Liepu.

Atgādinām, ka Aivaru Gardu, Līgu Muzikani un Ilzi Liepu prokuratūra vēlējās krimināli sodīt par nacionālā naida izrasišanu.

2008. gada 26. februārī, pirms tiesas sēdes, pie Augstākās tiesas notika pikets laikraksta “DDD” veidotāju atbalstam pret viņiem ierosinātās krimināllietas sakarā, kurā pulcējās ap 70 cilvēku. Piketa dalībnieki pārrunāja, kā vērtēt pret Aivaru Gardu, Līgu Muzikanti, Ilzi Liepu vērsto apsūdzību.