Laikraksta 9.jūnija numurā [12(112)] publicējām jēkabpilietes G.Bērziņas vēstuli – sūdzību par Jēkabpils veikala “Beta” krievvalodīgā apsarga nekaunīgo izturēšanos un atteikšanos runāt latviski. Savukārt 7.jūlija numurā [14(114)] varējāt lasīt dažādu atbildīgo institūciju un amatpersonu atbildes par to, kas un ar kādiem rezultātiem paveikts, lai novērstu šādu latviešus pazemojošu situāciju atkārtošanos.

Jau toreiz secinājām: gaidīt sašutumu, ka šādas latviešu un latviešu valodu pazemojošas situācijas ir pateicoties aplamajai integrācijas politikai, kroplīgajam Valsts valodas likumam, politiķu un valsts amatpersonu nespējai likvidēt okupācijas sekas, ir naivi. 13.jūlijā saņemtā vēstule no Tieslietu ministrijas to kārtējo reizi apstiprināja. Tāpat ministrijas valsts sekretāra M.Bičevska atbilde pierāda, ka LNF un laikraksts “DDD” rīkojas pareizi, atkal un atkal atkārtojot, ka latvieši Latvijā kļūs par saimniektautu tikai tad, ja ikviens latvietis ikdienā aktīvi iesaistīsies okupācijas seku likvidēšanā, nevis gaidīs, kad savu nostāju šajā jautājumā mainīs valsts amatpersonas un politiķi: prezidente, ministri un deputāti. Neatlaidīga, uzstājīga un masveidīga prasība strādāt latviešu tautas interesēs ātrāk vai vēlāk liks tautas algotajām amatpersonām un ierēdņiem radoši un ar entuziasmu pildīt savus pamatpienākumus.

Aicinām ikvienu neklusēt, bet rakstīt sūdzības par katru gadījumu, kad kāds izturas necienīgi pret jums kā latvieti un atsakās runāt latviski!

Publicējam Tieslietu ministrijas atbildi.

[...] Valsts valodas lietošanu un aizsardzību nodrošina Valsts valodas likums un citi normatīvie akti. Tā kā Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika un visi cilvēki ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā, tad cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas. Saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto visiem valsts varas un valsts pārvaldes institūciju, kā arī iestāžu, uzņēmumu un organizāciju vadītājiem un darbiniekiem ir jāsaprot un jālieto valsts valoda tādā apjomā, kāds nepieciešams viņu profesionālo pienākumu veikšanai.

Vēlamies uzsvērt, ka Valsts valodas likums jau paredz konkrētus ar valsts valodas lietošanu saistītus nosacījumus. Saskaņā ar Valsts valodas likuma 2. un 6.pantu privāto iestāžu, organizāciju un uzņēmumu darbiniekiem, kā arī pašnodarbinātajām personām valsts valoda jālieto tad, ja to darbība skar likumīgas sabiedrības intereses, ar ko saprot sabiedrisko drošību, veselību, tikumību, veselības aizsardzību, patērētāju tiesību un darba tiesību aizsardzību, drošību darba vietā, sabiedriski administratīvo uzraudzību. Tāpat arī Ministru kabineta 2000.gada 22.augusta noteikumu Nr.296 “Noteikumi par profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamo valsts valodas zināšanu apjomu un valodas prasmes pārbaudes kārtību” 5.punktā ir noteikts, ka privāto iestāžu, organizāciju un uzņēmumu darbiniekiem, kuri savā darbā tieši saskaras ar patērētājiem, jānodrošina patērētājiem iespēju saņemt nepieciešamo informāciju par preci vai pakalpojumu. No minētā izriet, ka patērētājam, vēršoties jebkurā apkalpojošās sfēras uzņēmumā, ir tiesības runāt valsts valodā un attiecīgi ir jāsaņem visu viņam interesējošo informāciju par preci vai pakalpojumu valsts valodā. Gadījumā, ja patērētājam minētā informācija netiek sniegta valsts valodā, viņam ir tiesības griezties Valsts valodas centrā ar sūdzību, kas būs par pamatu veikt visas nepieciešamās pārbaudes un sodīt pārkāpuma gadījumā.

Ņemot vērā minēto, uzskatām, ka Valsts valodas likums nodrošina valsts valodas aizsardzību, vienlaicīgi nodrošinot likuma atbilstību gan Latvijas Republikas Satversmei, gan Latvijas saistošām tiesību normām. Līdz ar to nav nepieciešams veikt Valsts valodas likuma un citu valsts valodas lietojumu reglamentējošo normatīvo aktu grozījumus, bet ir jāstiprina spēkā esošo normatīvo aktu ieviešana. Tas savukārt ir izdarām pilsoniskās sabiedrības locekļiem aktīvi iesaistoties savu interešu aizsardzībā un informējot attiecīgās valsts pārvaldes iestādes par iespējamiem un nepārprotamiem savu tiesību pārkāpumiem.

Attiecībā uz Jēkabpils veikala “Beta” īpašnieku un darbinieku sodīšanu paskaidrojam, ka Valsts valodas centrs, saņemot G.Bērziņas iesniegumu 13.jūnijā, veica veikalā pārbaudi. Tās ietvaros tika konstatēts, ka G.Bērziņas sūdzībā minētais apsargs ticis atbrīvots no darba sakarā ar pārbaudes laika neizturēšanu jau 5.jūnijā, tāpēc pārbaudīt viņa valsts valodas zināšanu līmeni, kā arī veikt nepieciešamās darbības iespējamā pārkāpuma novēršanai, nebija iespējams.

Ar cieņu,

Valsts sekretārs
M.Bičevskis

"DDD"
Nr.16(116)
2006.gada 4.-17.augusts