Galvenā izvēlne
Galvenā lapa
Raksti
LNF
Par mums
Laikraksts DDD
Svarīgi
Intervijas
Foto-Video
Tiesību avoti
Saites
Kontakti
Meklēšana
Nacionālā literatūra
Ziņas
Svarīgi
Apsūdzības eksperta Artūra Kuča liecības tiesā
Nopratina aizstāvības liecinieku Aleksandru Kiršteinu
Par Abrenes atdošanu – nošaušana vai pakāršana?
Vēstules Latvijas Valsts prezidentei
Neiztirgosim Baltu zemes!
11.08.2006.
ImageSaruna ar Lietuvas zaļās kustības (Lietuvos žaliuju judējimas) vadītāju, Lietuvas Zaļās partijas biedru Rimantu BRAZIULI (Rimantas Braziulis)

Turpinājums no laikraksta "DDD" 15 (115) numura

DDD: Latvijā dzirdējām daudz stāstu, ar kādām nelikumībām un paradoksiem Lietuvā notika referendums par iestāšanos Eiropas Savienībā. Arī liela daļa latviešu ES saskata kā apdraudējumu savas tautas pastāvēšanai.

Rimants Braziulis: Kopš padomju gadiem lietuviešos dzīvo mīts par kādu aiz tālām jūrām un mežiem dzīvojošu amerikāņu onkuli, kurš pēkšņi atnāks un visus mūs apzeltīs un padarīs bagātus. Diemžēl šie maldi un aizspriedumi ir saglabājušies līdz pat šodienai. Tāpēc nav jābrīnās, ka liela tautas daļa domā, ka atnāks mistiskā tante ES un visiem iedos naudu, un mēs dzīvosim labāk. Protams, nav noliedzams, ka ir arī uzlabojumi Lietuvā pēc iestāšanās ES, ar ko tas beigsies, ko mēs par to atdosim, zaudēsim – rādīs tikai laiks. Taču šo to mēs varam redzēt jau tagad. Piemēram, Lietuvā ārzemnieki iepērk tūkstošiem hektāru zemes, pārved uz šejieni savas grandiozās cūkkūtis, piedraņķē mūsu zemi un uzskata, ka mūsu cilvēkiem ir viņiem jāizdabā. Turklāt tie vēl ir tikai ziediņi. Nākotnē, domāju, mūs sagaida daudz nopietnākas, graujošākas sekas.

Eiropas Savienība nav nākusi, lai radītu Paradīzi mazajām tautām. ES ir politiķu, dažu ļoti bagātu cilvēku līdzeklis tirgus noieta radīšanai un jaunu teritoriju “iekarošanai”. Viņu mērķis ir tikai palielināt savu kapitālu, pārējais viss ir aizsegs lētticīgo muļķošanai. Protams, kapitāla vairošana vienmēr notiek uz kāda rēķina. Visvieglāk to ir darīt uz ne pārāk ekonomiski attīstītu, mazu tautu rēķina, kurām nav tik daudz finansu resursu, lai pretotos starptautiskā kapitāla spiedienam. Tagad vienīgais, kas atliek, ir aktīvi sekot līdzi visiem procesiem un pretoties ES tieksmei kolonizēt mazās tautas.

Grūti prognozēt detaļas, taču jau tagad var droši teikt, ka nebūs viss tik labi, kā cilvēki naivi tic. Un visa tā padarīšana ar referendumu bija viens liels blefs. Mums netika piedāvāta izvēle. Visa politika tika virzīta tikai vienā virzienā – uz ES.

DDD: Mēs to lieliski saprotam, jo Latvijā notika tieši tas pats.

R.B.: Taču kopumā Lietuvā cilvēki šobrīd vēl tic, ka Eiropas Savienībā viss būs labi. Mūsu cilvēki ir maz informēti, bet politiķi pārāk korumpēti un pakļaujas lielo kompāniju spiedienam, pilnīgi atklāti pārdodas. Piemēram, bija iespēja pieņemt likumu, ka Lietuvā septiņus gadus tiks ierobežota zemes pārdošana ārzemniekiem, taču šāda norma jau sākotnēji tika noraidīta. Rezultātā Lietuvā reģistrēta ārzemju firma bez kādiem šķēršļiem var nopirkt Lietuvā 200 000 hektārus zemes, bet vietējais zemnieks nevar nopirkt vairāk par 300 000 hektāriem zemes. Tas nebūtu iespējams bez ES ieinteresētu finansistu spiediena.

DDD: Arī Latvijā zeme neaptveramos apmēros tiek iztirgota ārzemniekiem. Patiesībā šobrīd mēs varam jau runāt par jauna veida okupāciju, kolonizāciju.

R.B.: Es vienmēr domāju par to, kādas sekas konkrētā rīcība nesīs. Un te vērts ir izvērtēt palestīniešu pieredzi. Palestīniešu zeme tika gluži vienkārši nopirkta, uz kuras Izraēla attīstīja valsti. Kad palestīnieši bija pieņēmuši naudu, tad atskārta, ka viņiem pašiem vairs nav savas zemes. Tā kā ne lietuviešiem, ne latviešiem nav naftas, metālu, gāzes, mūsu galvenā bagātība ir zeme. Ja mēs pārdodam savu zemi, mēs pārdodam savu Dzimteni. Tādā veidā mēs drīz vien atjēgsimies, ka dzīvojam pilsētās, no kurām mums nav vairs kur iziet vai izbraukt. Kādu dienu Eiropas Savienība sabruks, un mēs atskārtīsim, ka zeme mums vairs nepieder. To būs pārpirkušo zviedri, dāņi, krievi, vācieši, holandieši. Bet mums par noteiktu samaksu varbūt būs iespēja braukt pa ceļiem vai tiltiem no punkta A līdz punktam B, kur, samaksājot noteiktu summu naudas, mēs varēsim iet pastaigāt pa mežu. Izrādīsies, ka latviešiem, lietuviešiem un igauņiem vairs nav savas zemes, viss būs nopirkts. Tas ir pats šausmīgākais, kas var notikt, taču uz šo vājprātu mēs neaptveramā tempā ejam. Tā būs mūsu tautu nāve. Nāve!

Visi karagājieni ir notikuši tikai un vienīgi zemes iekarošanas dēļ. Tūkstošiem gadu visas tautas un ciltis ir cīnījušās un sargājušas savu zemi. Un tagad par kaut kādiem ubaga grašiem mēs pārdodam savu zemi! Tas tikai pierāda, ka lietuviešiem un latviešiem nepietiek prāta un atbildības vēstures un savu tautu priekšā. Drīz beigsies naftas un gāzes krājumi, tad zeme būs vienīgā vērtība. Piemēram, Brazīlija pārdeva savu zemi, bet tagad valsts to atpērk par 9 000 reizes lielāku cenu. Tūkstošiem cilvēku klīst pa Brazīliju un meklē kaut kādu stūrīti, kurā viņiem atļautu iestādīt dārzeņus, lai pabarotu bērnus. Ja tev ir zeme, tu nekad nenomirsi bada nāvē. Zeme vienmēr baro.

Turklāt arī tauta, kas vairs nerada pēcnācējus, drīz izmirs. Mums nevajag vairs nekādas okupācijas – demogrāfijas dati runā paši par sevi. Tā ir visas Eiropas problēma. Taču, ja mēs gribam izdzīvot, paralēli ir jādomā par lielākām ģimenēm. Un jāaudzina bērni par patriotiem, kuri mīl savu tautu, zemi, valodu, kultūru utt. Patriotismā auguši bērni izjutīs pret savas tautas un Tēvzemes likteni atbildību un zinās gudru pieeju.

Un vēl – no Lietuvas ir sākusies neaptverama emigrācija. Tā mums ir milzīga problēma. Cik zinu, arī Latvijā ir līdzīgi. Tūkstošiem cilvēku pamet mājas, ģimenes un zemi un brauc kaut kādu melno darbu peļņā.

DDD: Vai lietuviešiem ir saprotama latviešu vēlme pēc deokupācijas, dekolonizācijas, deboļševizācijas?

R.B.: Jā, jo arī Lietuvā nav likvidētas okupācijas sekas. Lietuvā visos valsts augstajos posteņos atrodas bijusī komunistiskā nomenklatūra, čekisti. Un šie cilvēki nebija patrioti. Viņi ir uzskatāmi par savas tautas nodevējiem. Ja viņi patiešām būtu patrioti, kā viņi visur skandē, tad tiem ar savu pagātni nevajadzēja iet politikā. Šie cilvēki Lietuvā dažādu izdomātu iemeslu dēļ vajā patriotus.

DDD: Arī Latvijā bijusī čekas nomenklatūra demokrātijas aizsegā vajā un diskriminē nacionālpatriotus. Arī pret "DDD" notiek šāda politiska vajāšana.

R.B.: Par to nebrīnos. Arī es ikdienā izjūtu šādu spiedienu. Pie mums Lietuvā pret patriotiem gatavo dažādus kompromātus, organizē uzbrukumus, draud, vai arī pilnībā ignorē. Sajūtas ir tādas pašas kā dzīvojot zem padomju varas. Vienīgā atšķirība, ka pagaidām man vēl ir iespēja organizēt kaut kādas akcijas, dibināt organizācijas utt.

Eiropas Savienības direktīvas bieži vien atgādina Padomju Savienības direktīvas. Tādējādi, ja tu esi savas tautas patriots, tas jau vairs neskaitās visai labi. Tā teikt – netiek rekomendēts mīlēt savu valodu un zemi, tas vairs nav labais, smalkais tonis. Praktiski nekur vairs no politiķiem nedzirdam, ka viņi ar lepnumu teiktu, ka ir lietuviešu tautas patrioti. Tas tā kā padomju laikos: forma – nacionāla, bet saturs – internacionāls, bezpersonisks. No ES nāk propaganda, ka patriotam būt ir vecmodīgi, tiek propagandēts, ka jābrauc dzīvot, mācīties, strādāt uz ārvalstīm.

DDD: Savas tautas patriots ir domājošs cilvēks. Kam ir izdevīgi nonivelēt visas vērtības līdz internacionālismam, iznīdēt nacionālismu padarīt cilvēkus par dumju un viegli vadāmu baru?

R.B.: Cik saprotu, jautāts tiek par to, kādiem politiskiem grupējumiem ir izdevīga antilietuviska un antilatviska, tātad antipatriotiska politika? Eksistē jautājumi, uz kuriem ir ļoti grūti atbildēt. Mums ir pārāk maz resursu, lai to izzinātu. Domāju, ka svarīgāk ir zināt, kas mums jādara, lai šie politiskie, ekonomiskie un citi spēki neatņemtu un nesagrautu to, kas mums ir dārgs un vitāli svarīgs. Respektīvi – visas tā vērtības, kuras iepriekš sarunā pieminējām.

Es domāju, ka nekad nav par vēlu darīt kaut ko savas tautas izdzīvošanas un attīstības labā. Tas attiecas arī uz Latviju. Lai arī cik jums tur ir grūta etniskā situācija, nekad nav par vēlu darīt visu iespējamo, lai to uzlabotu. Tas nebūs par vēlu pat tad, ja Latvijā pienāks tik drausmīga situācija, ka latviešu paliek tikai 20 %. Tik un tā ir jātic, jāstrādā, jācīnās.

Mūsu tautām apzināti un mērķtiecīgi ir jāaktivizē patriotisms, Dzimtenes mīlestība, pašapziņa. Tāpat uzskatu, ka daudz ciešāk jāstiprina Latvijas un Lietuvas kultūras saites, savstarpējie darījumi un ekonomika. Mums ir jāstiprina šīs saites. No deklarācijām visos līmeņos ir jāpāriet uz reālu darbību.

Pierakstīja Ilze LIEPA

Intervijas pirmo daļu lasiet šeit: http://www.dddlnf.com/index.php?option=com_content&task=view&id=79&Itemid=30

"DDD"
Nr.16(116)
2006.gada 4.-17.augusts
 
Jaunākais
Intervijas
Godprātīgie ir musulmaņu pusē
Būsim Cilvēki, nevis niecības!
Varonīgums – ceļamaize latviešiem
9.Saeimas vēlēšanas