Saruna ar Latvijas-Libānas kultūras biedrības valdes priekšsēdētāju Hosamu Abu MERI (Houssam Abou Merhi)

– DDD: Kā sākās militārais konflikts starp Izraēlu un Libānu?

– Hosams Abu Meri: Viss sākās pēkšņi. Pēc Līgo svētkiem devos uz Libānu, lai mēnesi padzīvotu pie saviem vecākiem un kopā ar savu pusotru gadu veco meitiņu atpūstos. Divas nedēļas dzīve ritēja mierīgi – visur bija daudz tūristu, viesnīcas rezervētas līdz pat oktobrim. 11.jūlija naktī vēl nekas neliecināja par kara sākumu, jo ielu kafejnīcas bija dažādās valodās runājošu tūristu pilnas. Nākamās dienas rītā ziņās izskanēja informācija, ka “Hezbollah” (“Dieva partija” – red.piez.) sākusi operāciju pie Libānas Dienvidu robežas, nolaupīti divi Izraēlas armijas karavīri, lai viņus apmainītu pret Izraēlas cietumos esošajiem libāniešiem un citu arābu pasaules pārstāvjiem, kuri ieslodzījumā atrodas jau vairāk kā divdesmit piecus gadus. “Hezbollah” uzskatīja, ka šāda rīcība varētu likt Izraēlai ātrāk pieņemt lēmumu par ieslodzīto atbrīvošanu. Izraēlas reakcija, uzsākot gaisa uzlidojumus un Libānas bombardēšanu, bija neadekvāta. Negribu atbildēt, vai “Hezbollah” rīkojās pareizi, vai nē, jo jau gandrīz piecpadsmit gadus nedzīvoju Libānā. Izraēla joprojām ir okupējusi nelielu Libānas teritoriju Šibafarmas, un “Hezbollah” prasa to atpakaļ.

– DDD: Gluži tāpat kā Krievija joprojām ir okupējusi Latvijai piederošo Abreni.

– H.A.M.: Pilnīgi pareizs salīdzinājums. Tāpat kā Latvijai ir tiesības prasīt atpakaļ savu teritoriju, arī “Hezbollah” nevēlas atteikties no Libānai piederošās zemes un visādiem līdzekļiem cenšas to atgūt. Cīņai ir tiesisks pamats, tādēļ Libānas valdība, politiķi nevar pārmest “Hezbollah”, ka tā ir bruņota. Vēl viens iemesls, kādēļ nevar prasīt “Hezbollah” atbruņoties, ir tas, ka tā ir oficiāla politiska partija, kas pārstāvēta valdībā un kas realizē arī sociālās labdarības programmas. “Hezbollah” ir ļoti labi organizēta, tai ir trīsdesmit procentu iedzīvotāju atbalsts. Atšķirībā no citām politiskajām partijām “Hezbollah” ir arī militārās vienības, bet tās ir nevis Beirutā, bet Libānas Dienvidos, kur nesen bija un daļā joprojām valda Izraēlas okupācijas režīms. “Hezbollah” militāristi ir tur, jo Libānas valsts armija šobrīd vēl nav spējīga apsargāt Dienvidu robežu.

– DDD: Vai es pareizi saprotu, ka “Hezbollah” būtībā ir radījusi militāras pašaizsardzības vienības, kuru mērķis ir apsargāt jau atbrīvotās un atgūt joprojām okupētās Libānas Dienvidu teritorijas?

– H.A.M.: Būtībā, jā. “Hezbollah” bija apbruņota vēl pirms Libānas pilsoņu kara beigām, un, karam beidzoties, Libānas valdība nepieprasīja atbruņoties, jo viņi turpināja atbrīvošanās cīņas Libānas Dienvidos, kas līdz pat 2000.gadam bija pilnībā okupēti. Šobrīd Izraēla okupējusi vairs tikai nelielu Dienvidu teritoriju, tādēļ, kā jau iepriekš teicu, “Hezbollah” ir iemesls saglabāties ne tikai kā politiskam, bet arī kā militāram spēkam.

– DDD: Kāda ir “Hezbollah” līdzdalība Libānas valsts pārvaldē?

– H.A.M.: Viņiem ir piecpadsmit deputāti un trīs vai pieci ministri Libānas valdībā. Katrā ziņā viņiem ir libāniešu atbalsts.

– DDD: Tad jau visas runas par “Hezbollah” kā par kaut kādu pagrīdes teroristisku organizāciju, kas darbojas pret Libānas valsts interesēm, ir vienkārši provokācija?

– H.A.M.: Pilnīgi pareizi. “Hezbollah” ir oficiāli reģistrēta, valdībā pārstāvēta politiskā organizācija. Pēdējā laikā bija diskusijas par to, vai šai partijai vajadzētu vai nevajadzētu atbruņoties, jo ir ANO rezolūcija Nr.1559*, kas prasīja Sīrijas armijai atstāt Libānu un Libānā esošo nelikumīgo militāro organizāciju atbruņošanu. Piemēram, nometnēs dzīvojošajiem palestīniešiem saskaņā ar šo rezolūciju vajadzētu nolikt ieročus.

– DDD: Bet “Hezbollah”, ja tā ir oficiāla, likumīga partija, kas pārstāvēta pat Libānas valdībā, taču nekādā ziņā nav uzskatāma par nelikumīgu militāru organizāciju vai teroristiem.

– H.A.M.: Libāna “Hezbollah” nekad arī neuzskatīs par teroristisku organizāciju, jo nekādus teroristiskus aktus pret civiliedzīvotājiem viņi neveic. “Hezbollah” karo ar Izraēlas armiju pie robežas. Kā privātpersona, kā ikviens normāls cilvēks esmu pret jebkādu vardarbību gan pret Izraēlu, gan no Izraēlas pret Libānu, jo saprotu, ka arī Izraēlā dzīvo cilvēki, taču ne jau mūsu vainas dēļ tagad jācieš civiliedzīvotājiem Libānā un Izraēlā. Domāsim loģiski. 12.jūlijā tika nolaupīti divi Izraēlas karavīri, bet vai tas var būt par iemeslu, lai iznīcinātu Libānu kā valsti. Vai tas ir samērojami? Izraēlas reakcija uz karavīru nolaupīšanu liecina, ka viņiem jau sen bija gatavs uzbrukšanas plāns.

Dubultstandarti

– DDD: Vai jūs gribat teikt, ka Izraēla jau sen gribēja iznīcināt Libānu, bija vajadzīgs tikai iemesls? Divu karavīru nolaupīšana ir patiešām nesamērojami ar to, kas šobrīd notiek Libānā.

– H.A.M.: Es varu izteikt tikai minējumus, bet uzbrukt Libānai tikai divu karavīru nolaupīšanas dēļ... Tas būtu tas pats, ja Krievija sāktu mest bumbas uz Latviju, jo pāris aizdomīgi krievi būtu aizturēti uz robežas. Libānieši arī ir Izraēlas cietumos, vai tādēļ mēs iznīcinām Izraēlu?! Neviens neievēro, ka Izraēlas rīcība ir Ženēvas konvencijas pārkāpums. Un kur palikuši lielie cilvēktiesību aizstāvji? Kādēļ neviens neprotestē pret Libānā notiekošo? Vai humanitāro krīzi arī neviens neredz? 500 000 bēgļu, 2 000 ievainoto, vairāk kā 600 nogalināto (šobrīd ir daudz vairāk nogalināto, jo šis skaitlis katru dienu palielinās – red.piez.) laikam ir pārāk niecīgs pārkāpums. Libānā ir totāla ekonomiskā krīze, pat mierīgajos reģionos cilvēki iet bojā, jo nav ne pārtikas, ne medikamentu.

– DDD: Laikam pastāv kaut kādi dubultstandarti, jo visur runā par pasaules demokratizēšanu, cilvēktiesību ievērošanu utt., utjp., bet tad, kad reāli dzīvē jāīsteno šīs idejas, tad nekas nenotiek. Gluži pretēji, lielie bļāvēji par demokrātiju nostājas varmākas pusē.

– H.A.M.: Man arī gribētos zināt, kādēļ tāda nevienlīdzība. Tādēļ gribu, lai pasaules mazās valstis padomā par Libānā notiekošo, jo nav izslēgts, ka tās var nonākt tādā pašā situācijā, kad neviens nepalīdz. Iedomājieties, kā jūs justos, ja kādas lielvalsts armija uzbruktu Latvijai, bet neviens par to neliktos ne zinis.

– DDD: Tiesības ir lielajām valstīm, mazajām – tikai pienākumi. Amerika, Krievija var runāt par savām nacionālajām interesēm, bet tad, kad, piemēram, Latvija un latvieši vēlas aizstāvēt savas tiesības, mēs kļūstam par nosodāmiem nacionālistiem, rasistiem un teroristiem.

– H.A.M.: Mazajām valstīm ir jādomā, kā sadarboties, lai sevi aizstāvētu, jo nav pareizi, ka mums jāpakļaujas kādam tikai tādēļ, ka viņi ir lielāki. Lielvalsts statuss nedod tiesības uzbrukt un bombardēt, kad vien ienāk prātā. Pasaulē nav demokrātijas, šobrīd valda neīsta demokrātija.

– DDD: Kam, jūsuprāt, ir izdevīgs Izraēlas uzbrukums Libānai?

– H.A.M.: Nezinu. Tiešām nevaru saprast, kam varētu būt izdevīgi izjaukt Libānā valdošo mieru. Izraēlas iedzīvotājiem katrā ziņā karš nav vajadzīgs, jo viņi arī nevēlas, lai viņu bērni ietu bojā. Kāds labums no tā, ka “Hezbollah” aizietu 20 km no robežas? Vai tas faktu, ka Izraēla joprojām ir okupējusi Libānu, padarītu par neesošu?

– DDD: Varbūt problēma ir Libānas nepakļāvībā. Izraēla grib, lai jūs pakļautos, tā nevar saprast, ka kāds var pretoties tās griba?

– H.A.M.: Protams, ka Izraēla grib, lai Libāna pakļautos tās noteikumiem. Gluži tāpat kā Krievija grib, lai Latvija pildītu tās vēlmes. Izraēla grib, lai mēs atbruņojam “Hezbollah”, kas šobrīd apsargā Libānas un Izraēlas robežu, bet mūsu zemi Izraēla neatdod.

– DDD: Kāds varētu būt risinājums?

– H.A.M.: Romā jau bija starptautiska tikšanās, lai meklētu risinājumus, bet diemžēl bez īpašiem panākumiem. Katrā ziņā Libānas valdība vienmēr ir teikusi, ka “Hezbollah” noliks ieročus, ja Libānas un Izraēlas robeža tiks apsargāta, un Izraēla vairs to nepārkāps. Ja Izraēla neatļauti neielidos Libānas gaisa zonā, nešķērsos jūras robežu, tad “Hezbollah” vairs nebūs iemesla bruņoties. Tātad, viss atkarīgs no Izraēlas – lai ievēro robežas un lai atdod mūsu zemi! Amerikai vajadzētu palīdzēt Libānai izveidot savas robežas apsargāt spējīgu armiju, taču šobrīd nekas neliecina, ka Amerika to vēlētos. No vienas puses Amerika visu laiku saka, ka tā atbalsta Libānas valdību, taču kas tas par atbalstu, ja atļauj Izraēlai bombardēt Libānu. Kas tas par atbalstu?!

Demokrātijas butaforija

– DDD: Vai iespējams, ka uzbrukums Libānai ir tikai mēģinājums tikt klāt Irānai?

– H.A.M.: Tas ir ļoti iespējams. Libāna vispār vienmēr cietusi citu valstu dēļ, jo lielais spiediens no dažādām pusēm parasti nāk tieši caur Libānu. Mums ir daudz reliģiju, dažādas politiskās intereses, svarīgs ģeopolitiskais punkts Vidusjūrā, tādēļ, protams, Libāna vienmēr būs interesanta tās lielajiem kaimiņiem.

– DDD: Cik liels ir pašu libāniešu atbalsts “Hezbollah”?

– H.A.M.: Pēc Izraēlas uzbrukumiem atbalsts aug. Kā jau visās valstīs, ir daļa, kas atbalsta, un daļa, kas ir pret. Vienmēr ir diskusijas, cik lielā mērā jāļaujas ietekmei no ārpuses. Tāpat kā Latvijā, arī Libānā tauta grib, lai politiķi vairāk domātu par valsts nacionālajām interesēm, taču ir situācijas, kad jāizmanto visa iespējamā palīdzība no ārvalstīm. Tieši tā tas ir šajā gadījumā. “Hezbollah” ir jāpieņem palīdzība no citām valstīm, lai apbruņotos. Es personīgi neatbalstu nevienu politisko partiju Libānā, taču šobrīd ir situācija, kad visiem spēkiem vēlos atbalstīt savus tautiešus, sniegt viņiem palīdzību. Gribu runāt par humanitāro krīzi Libānā, par to, ka mazām valstīm vienai otrai jāpalīdz, jo iespējams, ka rītdien līdzīgs liktenis var piemeklēt arī, piemēram, Latviju. Mums jābūt tam gataviem, jo izrādās, ka pasaulē mazām valstīm nekādas tiesības nav, demokrātija ir tikai butaforija. Arī Latvija taču šobrīd baidās atklāti izteikt atbalstu Libānai. Vēlos uzsvērt, ka Libāna nav pret Izraēlas tautu, mēs esam pret barbarisko politisko lēmumu uzbrukt Libānai. Es vēršos pie Izraēlas cilvēkiem, lai viņi piespiestu savus politiķus izbeigt šo vājprātu, jo no tā cieš gan libānieši, gan izraēlieši. Izskan pārmetumi, ka Libānā ir teroristi, bet vai tas, ko šobrīd dara Izraēla, nav terorisms?

– DDD: Manī izraisa lielu sašutumu tas, ka tie, kuri cīnās pret lielvalstu uzspiesto kārtību, kuri vēlas saglabāt savu nacionālo valsti, tiek saukti par teroristiem. Pēdējā laikā nevienu reizi vien tā vietā, lai izteiktu nosodījumu Izraēlai, teic, ka Izraēlas uzbrukumi Libānā radīs jaunu teroristu paaudzi. Kādi teroristi?! Vai tiešām dzimtenes mīlestība tagad ir terorisms?

– H.A.M.: Nepiekrītu, ka Libānā aug jauna teroristu paaudze, taču jārēķinās, ka būs aizvien vairāk tādu cilvēku, kuri būs gatavi uz visu, lai aizstāvētu savu dzimteni. Zaudējuši ģimeni un mājas, viņi nebaidīsies mirt. Latvijā pat miera apstākļos cilvēki izdara pašnāvības, jo viņi gluži vienkārši ir depresijā. Iedomājieties, kāda depresija pārņem cilvēkus, kuri bez kāda redzama iemesla zaudē visu. Viņi ir gatavi mirt un paņemt sev līdzi arī tos, kuri bijuši vardarbīgi pret viņu tuviniekiem, tautu un dzimteni. Vai kāds viņiem var kaut ko pārmest? Negribu, lai lasītāji domā, ka es šādus pašnāvniekus atbalstu, bet kā ārsts viņus saprotu. Tas ir loģiski, ka cilvēks, kurš zaudējis mīlestību un dzīves jēgu, ir gatavs izdarīt pašnāvību. Kurš šajā gadījumā ir vainīgs: pašnāvnieks vai tas, kurš iedzina šo cilvēku totālā depresijā?

– DDD: Būtībā tā ir cīņa par taisnīgumu, izmantojot visus līdzekļus.

– H.A.M.: Protams. Libānā nav tādas lidmašīnas, kādas ir Izraēlai. Libānā cilvēki cīnās, kā vien var. Palestīnā, piemēram, cilvēki aizstāvas ar akmeņiem.

– DDD: Bet viņi, atšķirībā no Izraēlas, kas ir bruņota “līdz zobiem”, ir teroristi.

– H.A.M.: Ikvienam taču skaidrs, cik tas ir absurdi. Tieši tādēļ mums, kas to saprot, ir jārunā atkal un atkal, lai Izraēla izbeidz uzbrukumus Libānai, jo var gadīties, ka citi sekos tās piemēram un par katru sīkumu, kas liksies nepieņemams, metīs bumbas. Es lūdzu, patiešām lūdzu Izraēlas valdību pārtraukt uguni uz Libānu, jo mirst ne tikai Libānas, bet arī Izraēlas cilvēki! Lūdzu, domājiet par mieru un mīlestību!

– DDD: Ļoti daudzas lietas ir nesaprotamas un ačgārnas. Bieži vien nākas sastapies ar situācijām, kad izrādās vainīgs ir nevis varmāka, bet cietušais. Kad sakām, ka Latvija gluži tāpat kā Libāna joprojām ir okupēta, jo Krievija nav atdevusi Abreni un Latvijā ir ļoti daudz latviešiem naidīgu civilokupantu, kuri gan politiski, gan fiziski ietekmē latviešus, mēs kļūstam par nacionālā naida kurinātājiem, kuri jātiesā un jāliek cietumā. Bet, kad, piemēram, laikraksta “DDD” galvenās redaktores dēlu piekāva tikai tādēļ, ka viņš ir latvietis, Drošības policija atbild, ka uzbrukums nav kvalificējams kā nacionālā naida kurināšana.

– H.A.M.: Jūs domājat, ka Drošības policija tā patiešām domā, ka tur strādājošie cilvēki nezina patieso situāciju? Zina, viņi vienkārši negrib atzīt, ka šāda problēma pastāv, jo tad tā būs arī jārisina.

– DDD: Tā laikam ir. Absurdi, bet tad, kad notika teroristisks uzbrukums Aivaram Gardam, par skandalozu sauca viņu, nevis neliešus, kuri viņam uzbruka. Tagad ir tāpat – nosodījumu saņem nevis Izraēla, kas bombardē Libānu, bet Libāna.

– H.A.M.: Kad karš sākās, neviens taču par to vispār nerunāja. Tāds pasaules mēroga notikums, bet neviens nereaģē. Starptautiskās organizācijas norūpējušās tikai par humāno palīdzību, bet neaizdomājas, ka tad, ja karš turpināsies, Libānas valsts vispār nebūs.

Turpinājums nākamajā numurā

Pierakstīja Liene APINE

– Aivars Garda: Atšķirībā no mūsu valsts vadītājiem – Valsts prezidentes, ārlietu ministra, kurš diplomātiski glumos paziņojumos pasteidzies atbalstīt karu, saucot to par Izraēlas tiesībām uz pašaizsardzību, – nosodu Izraēlas vardarbību Libānā. Skaidrs, ka tas ir pasaules militārā kompleksa vajadzībām. Viņiem vajadzīga peļņa, bet tā iespējama tad, kad ražos ieročus. Būtībā jebkurš karš, arī Izraēlas uzbrukums Libānai, piepilda Cionas gudro kabatas. Stāsta, ka Amerikas valsts ārējais parāds pēc vieniem aprēķiniem ir 11, pēc citiem 33 triljoni ASV dolāru. Patiesībā jau nav tik svarīgi – cik, bet gan kam Amerika ir parādā? Esam jautājuši draugiem Amerikā, kam Amerika ir parādā? Viņi nezināja atbildi. Latvijai vai kādai citai valstij? Pasaules Bankai? Cionas gudrie savos protokols skaidri pasaka, ka viņi ir tie, kas aizdod valstīm naudu uz ļoti lieliem procentiem. Bet kas tad ir Cionas gudrie? Tie ir noslēpumainu, fizisku personu grupa, kas veido neredzamo tumsas valdību, par kuru runā arī Dzīvā Ētika. Šo personu bagātība ir tik liela, ka Bils Geits, bagātākais cilvēks pasaulē, salīdzinājumā ar viņiem ir skolnieciņš ar melno sīknaudu kabatās.

– DDD: Mūsu sarunā Hosams Abu Meri, Latvijas-Libānas kultūras biedrības valdes priekšsēdētājs neslēpa sašutumu par to, ka Libānā notiekošais un lielvaru vienaldzība, nevēlēšanās šo ārprātu pārtraukt liecina, ka demokrātija un cilvēktiesības ir tikai vārdos. Pēkšņi atklājas, ka tiesības ir tikai lielajām valstīm, bet mazajām pienākums tām pakļauties.

– A.G.: Lielās valstis, savukārt, pakļaujas tā saucamo Cionas gudro iegribām. Ja valstis ir parādā tām privātpersonām, par kurām runāju, tad šo personu interesēs viņi darīs visu. Šīs personas ir visu galveno korporāciju īpašnieki. Protams, atklāti tas nekur neparādās, bet, ja jau Ģenerālprokuratūra gadiem nevar noskaidrot, vai Lembergs ir vai nav kāda uzņēmuma īpašnieks, tad miljardiem reižu bagātāki cilvēki par viņu patiesi zina, kā noslēpties. Viņi izdarīs visu, lai viņu vārdi neparādītos. Nav jēgas gaidīt, ka šos cilvēkus uztrauks Libānā notiekošais. Izraēlas intereses viņi aizstāv tādēļ, ka tā rada spriedzi. Savukārt spriedze vajadzīga, lai būtu iemesls ražot ieročus, izraisīt karus pasaulē un darīt citas netīras lietas. Tas ir apburtais loks, kas ir izdevīgs lielā kapitāla turētājiem.

– DDD: Izskanēja ziņa, ka Lielbritānijā pa ceļam uz Izraēlu nosēdusies Amerikas lidmašīna, kas vedusi ieročus.

– A.G.: Amerika vispār uzvedas kā nekaunīgs stiprinieks, kurš vardarbīgi uzspiež citiem savu izpratni par demokrātiju, un neviens neuzdrošinās iebilst.

Latvijas Republikas Saeimas Ārlietu komisija izsaka dziļu līdzjūtību Izraēlas un Hezbollah militārajā konfliktā bojāgājušo civiliedzīvotāju tuviniekiem un nosoda Izraēlas rīcību Libānā, sagraujot civilās infrastruktūras objektus: dzīvojamās mājas, elektrostaciju, lidlaukus, ostas un ceļus.

Saeimas Ārlietu komisija atbalsta nekavējoša pamiera noslēgšanu kā galveno nosacījumu sarunu uzsākšanai starp karojošām pusēm, vienlaicīgi izvietojot ANO miera nodrošināšanas spēkus Izraēlas un Libānas buferzonā.

"DDD"
Nr.16(116)
2006.gada 4.-17.augusts

***

http://www.chechentimes.net/content/view/685/37/
- genocīda foto liecības no Libānas