Saeimas deputāta Aleksandra KIRŠTEINA komentārs

– Aleksandrs Kiršteins: Visvalža Lāča grāmata “Latviešu zemes un tautas vēsture” ir ļoti laba, jo, atšķirībā no citām vēstures grāmatām, tā nav gluži vienkārši bezpersoniska vēstures faktu apkopojums. Par katru notikumu autoram ir savs viedoklis, kas lasītājam ļauj vieglāk iejusties un izprast vēsturiskos notikumus.

– DDD: Vai subjektīvā autora attieksme nemazina uzticamību grāmatā minētajiem vēstures faktiem?

– A.K.: Nē, nekādā gadījumā. Visvalža Lāča spēks ir tas, ka viņš nav akadēmisks vēstures zinātnieks, tādēļ dziļi pārdzīvo un izanalizē jautājumus, piemēram, kas saistīti ar Latvijas neatkarības zaudēšanu, ar Latvijas politiķu uzvedību dažādos laikos. It kā netieši, bet nepārprotami jūtams autora viedoklis šajos jautājumos, kas ir stingrs latviešu tautas intereses aizstāvošs. Ja salīdzina vairākas vēstures grāmatas par laika periodu no Latvijas valsts izveidošanas, neatkarības zaudēšanas līdz Atmodai un neatkarības atjaunošanai, tad šī ir visspēcīgākā no visām, ko esmu lasījis.

– DDD: Vai, jūsuprāt, šī grāmata būtu piemērota vēstures un patriotisma audzināšanai skolās?

– A.K.: Visvalža Lāča grāmatu “Latviešu zemes un tautas vēsture” es ieteiktu kā skolu obligāto literatūru, jo apkopotais materiāls ir ļoti labi sistematizēts un sakārtots pa atsevišķiem tematiem. Satura rādītājā ir ļoti sīki iedalījumi pa dažādiem notikumiem, kas ļauj viegli un ātri atrast nepieciešamo informāciju. Man ir daudz dažādu trimdas autoru un arī Latvijas autoru līdzīga rakstura darbi, bet, kā jau teicu, šī ir vislabākā pēdējā laikā izdotā vēstures grāmata.

Lasot nodaļu par tā saucamo Latvijas pašpārvaldi kara laikā, redzam, ka vēsture atkārtojas. Toreiz bija latvieši, kuri teica, ka leģionu var veidot tikai tad, ja Vācija dod garantijas Latvijas neatkarībai, un bija cilvēki, kuri apgalvoja pretējo, – ka tas nav vajadzīgs, ka cīnīsimies par Lielvāciju. Tāpat bija tādi, kuri bez kāda nacionālā pašlepnuma teica, ka iestāsies par Staļinu. Šodien būtībā situācija atkārtojas: mums atkal ir cilvēki, kuri saka, ka mēs iesim karot par kaut kādām Amerikas vai Izraēlas interesēm Tuvajos Austrumos, sūtīsim savus jauniešus bezjēdzīgā cīņā, nejautājot, kas Latvijai par to būs. Ir vērts pārlasīt Visvalža Lāča grāmatu, lai beidzot saprastu, ka mums savi cilvēki jāsūta karot tikai par Latviju.

– DDD: Padomju laikos vēsturi rakstīja tādu, kādu vajadzēja. Vai šodien vēsturnieki, kuri strādā prezidentes izveidotajā vēstures komisijā, ir atbrīvojušies no šīm padomju tradīcijām?

– A.K.: Katra nācija raksta savu vēsturi. Būtībā viena no nācijas pazīmēm ir kopēja izpratne par tās vēsturi. Tie sveštautieši, kuri nepieņem latviešu tautas vēsturi, nevar būt mūsu nācijas sastāvdaļa. Tā vēsturnieku grupa, kas strādā Prezidenta kancelejā un saņem finansējumu no valsts, labi apkopo dažādus faktus, bet nedod nekādu komentāru ne par Latvijas valsts, ne latviešu tautas nostāju. Diemžēl vēl nav izveidota stingra, nepārprotama latviešu tautas nostāja par dažādiem vēstures notikumiem. Manuprāt, tāda ir jāveido, un Visvalža Lāča grāmata ir viens no pirmajiem tādiem mēģinājumiem. Grāmata “Latviešu zemes un tautas vēsture” māca caur vēsturi mīlēt savu tautu.