Saruna ar Lietuvas zaļās kustības (Lietuvos žaliuju judējimas) vadītāju, Lietuvas Zaļās partijas biedru Rimantu BRAZIULI (Rimantas Braziulis)

– Rimants Braziulis: Esmu Lietuvas patriots un iestājos par Baltijas tautu vienotību un sadarbību. Šajā sakarā visupirms jau jārunā par latviešiem un lietuviešiem, jo baltu kultūra ir sena un unikāla, un mūsu vairs nav daudz. Tāpēc mūsu svētais pienākums ir sargāt un attīstīt savu kultūru. Mēs – lietuvieši un latvieši – neko nedrīkstam ne aizmirst, ne atmest kā nederīgu. Ja latvieši un lietuvieši izturēsies nolaidīgi pret savām nacionālajām īpatnībām, kultūru un valodu, tad rezultātā šīs tautas ies bojā. Zaudētāja būs ne tikai Eiropa, bet arī visa pasaule, kas pēdējā tūkstošgadē ir zaudējusi jau pārlieku daudz.

Mums jāsargā katra savas zemes pēda un nostūrītis, jāglabā un jāsaudzē savas nacionālās īpatnības, jāsaglabā tauta citu pasaules tautu dēļ. Tas ir mūsu pienākums visas pasaules priekšā. Gribu uzsvērt tieši šo niansi, ka latviešiem un lietuviešiem ir jāmaina sava uztvere un domāšana – jāsaprot, ka savas tautas, tās kultūras saglabāšana ir svēts pienākums.

Domāju, katram normālam cilvēkam ir jābūt savas Dzimtenes, savas tautas patriotam. Tā kā esmu piedzimis Lietuvā un šeit dzīvoju, man ir jāmīl šī zeme, tauta un kultūra un jādara viss, lai tās pastāvētu, neizzustu un bagātinātos.

– DDD: Pilnībā piekrītu tam, ka tikai caur nacionālismu un savas tautas vērtību apzināšanos var attīstīties ne tikai konkrētā tauta, bet arī visa pasaule. Taču Latvijā šobrīd ir mākslīgi radīti apstākļi, kas šādu attīstību padara par gandrīz neiespējamu. Latvijā ir nenormāla etniskā situācija,– latvieši paši savā zemē ir mazākumā, kā rezultātā mums nav vairs latviskas vides. Vai latviešiem ir tiesības gribēt un pieprasīt sev latvisku vidi, kultūru un nesamierināties ar daudzskaitlīgo krievvalodīgo cilvēku klātbūtni, pieprasīt okupācijas seku likvidēšanu – viņu aizbraukšanu, dekolonizāciju?

– R.B.: Uzskatu, ka latviešu tautai ir tādas tiesības. Līdz karam latvieši Latvijā bija izteiktā vairākumā. Staļins un Padomju vara latviešiem nodarīja lielu ļaunumu, veica deportācijas, genocīdu, masu slepkavības. Latvijā pret latviešu gribu tika ievesti simtiem tūkstoši cittautu strādnieku, uz dzīvi palika visi militāristi. Nav normāli, ja uz latviešu kultūras un tautas rēķina Latvijā joprojām mitinās tik daudz šo cilvēku un viņu pēcteču. Krievvalodīgie ir atstājuši latviešus mazākumā pašu zemē, un tas vairs nav dabiski. Ir nepieņemami, ka latviešiem krievvalodīgie sāk diktēt savus noteikumus, piemēram, kādā valodā jārunā, utt. Tas nav nedz dabiski, nedz normāli. Šī problēma nav tikai Latvijas rūpe, tā ir jārisina kopīgi ar Krieviju, un jāiesaista arī Eiropas Savienība.

Tas, ka krievvalodīgie bazūnē pa visu pasauli, ka viņiem Latvijā spiežot mācīties latviešu valodu un tādā veidā pārkāpjot viņu tiesības, parāda tikai viņu nekulturālo attieksmi pret pamattautu un zemo izpratni par tautas kultūru. Ir tikai normāli un pareizi, ja cilvēki, kas dzīvo Latvijā, zina un sazinās latviešu valodā.

Taču diemžēl realitātē no preses un citiem masu saziņas līdzekļiem par Latviju dzirdam praktiski tikai Krievijas puses izteiktus apgalvojumus, ka Latvijā valda fašisms un tiek apspiesti krievvalodīgie.

– DDD: Es ceru, ka lietuvieši saprot, ka tās ir pēdējās muļķības un imperiālisma propaganda? Varat pajautāt jebkuram latvietim, vai Latvijā tiek apspiesti krievvalodīgie, un atbilde būs noraidoša. Tā ir klaja provokācija no Krievijas puses.

– R.B.: Tieši tā. Cik es zinu situāciju Latvijā un pazīstu latviešus, diezgan droši varu apgalvot, ka tā ir propaganda. Tā ir Krievijas imperiālistiskā politika. Tikpat skaidri no malas var redzēt, ka gan Eiropas Savienība, gan pārējā pasaule uz šādu Krievijas attieksmi pret Latviju noraugās no malas un nekādi neiesaistās, lai palīdzētu Latvijai aizstāvēt savas tiesības. Un, manuprāt, tas ir ļoti nepareizi darīts.

– DDD: Vai Lietuvā aiz propagandas plīvura izprot patieso Latvijas situāciju, vai arī tic Krievijas meliem?

– R.B.: Ir dažādi. Liela daļa saprot, ka nav tā, kā saka krievu puse, taču, lai izprastu Latvijas situāciju dziļāk, trūkst informācijas.

Lietuvā pret latviešiem vistiešākajā nozīmē izturas kā pret brāļu tautu. Jā, varbūt jaunā paaudze, kas ir kosmopolītiskāka un mazāk zina vēsturi, var arī visu līdz galam neizprast. Diemžēl par tipiskām Latvijas problēmām lietuvieši ne visai interesējas. Manuprāt, arī Lietuvas politiķi, lai nestrīdētos ar Krieviju, cenšas kaut kā apiet Latvijas jautājumu, jo pie mums nav šādu problēmu. Tāpat arī Eiropas Savienības pozīcija šajā lietā nav skaidra. Tādēļ Lietuvas politiķi, lai nekaitinātu ES, noklusē un “nepīkst”.

Mans tēvs dzīvoja netālu no Latvijas robežas. Viņš brīvi runāja latviski un interesējās par latviešu kultūru un vēsturi, tādēļ arī man latviešu kultūra ir tuva.

Turpinājums sekos

Pierakstīja Ilze Liepa