Reklāmas aģentūras “Zoom” radošajam direktoram
Ērikam Stendzeniekam

Godātais Stendzenieka kungs!

Kādreiz Jūs enerģiski pārstāvējāt eiroskeptiķus – atklāti un visnotaļ pārliecinoši nostājāties pret Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, šajā sakarā darinot pat attiecīgus uzskatāmos materiālus. Nemanījām, ka Jūsos toreiz būtu mājojuši pozitīvi aspekti par Latvijas dalību ES. Jūsu nostāja bija izteikti negatīva un nebūt neliecināja, ka gatavojaties dziedāt slavas dziesmas varas pārstāvjiem, kuri vilka Latviju uz to ieplānoto “laimes salu”.

Tagad pārsteigti klausāmies Jūs Latvijas Radio un lasām citos masas informācijas līdzekļos, ka Ēriks Stendzenieks dibina sabiedrisku organizāciju, kas veicinātu pozitīvas domas veidošanos sabiedrībā. Mēs, lūk, zākājam tikai valsti un lamājam valdību, kas Jums nu vairs nav pieņemami. Neticami! Kas Jūs tā pēkšņi “laboja”?! Kas lika pagriezties par 180 grādiem?

Tā pati valdība, tie paši politiķi, kas bija tad, kad pats aktīvi pret viņiem cīnījāties tās pašas Eiropas dēļ, ir tagad (ja nu dažs labs pārvietojies citā kulītē). Nekas nav mainījies, tieši pretēji – latviešu iespējas Latvijā gan ekonomiski, gan morāli nu jau ir adekvātas nullei. Tad sakiet, lūdzu, kādā veidā tā Jūsu topošā organizācija proponēs pozitīvi domāt un runāt par varas kalpiem, kuri rūpējas ne jau par latviešu tautu, bet gan par savu personīgo labumu? Vai tādā valstī, kurā tautas priekšstāvji nekalpo savai tautai, var būt pozitīvs viedoklis un pozitīvas ziņas publiskajā telpā? Kā tas jūsuprāt ir iespējams? Vai tiešām gribat teikt, ka mums jābūt tādiem idiotiem, lai pakalpīgi slavētu politiķus un stulbi smaidītu, kad pret latviešu tautu tiek izvērsts genocīds?! Nu nē! Ir jāatmet gļēvums un jācīnās par tautas tiesībām! Un tagad, kad Latviju iekļāva tajā bēdīgi slavenajā Eiropas Savienībā, ir jāizmanto gadījums, lai pieprasītu palīdzēt mums likvidēt okupācijas sekas.

Te tad arī ir atbilde uz Jūsu vienkāršo jautājumu: kādā valstī mēs gribam dzīvot un kādu mēs gribam redzēt valsti, kur uzaug mūsu bērni? Brīvu, no okupantiem brīvu Latviju, latvietis grib redzēt, un brīvā savā tēvu tēvu zemītē, kurā pamattauta netiktu pazemota un, kur nebūtu jābaidās no okupantu patvaļas, mēs gribam audzināt savus bērnus. Lūk, kādā virzienā Jums vajadzētu orientēt savu topošo organizāciju, lai tā palīdzētu tiem, kuri cīnās par taisnības atjaunošanu savā Tēvzemē – par savas tautas nākotni. Ne kalpa dvēseles, bet cīnītāji mums šodien ir vajadzīgi! Tieši par to Jums būtu lietderīgi padomāt, nevis mudināt latviešus klanīties un skaitīt pateicības lūgsnas tautas kangariem.

Raiņa vārdi: “Ikvienam ir roka jāpieliek, lai lielais darbs uz priekšu tiek...” rosina aizdomāties par cilvēka misiju uz zemes, kas ir ne vairāk, ne mazāk, kā kalpošana savai tautai. Lūk, mūsu, t.sk. arī Jūsu, LIELAIS DARBS, kas nostiprinās to pozitīvismu, ko šobrīd gribat panākt, aicinot kalpot negatīvajam.

Ar lielu interesi gaidām Jūsu atbildi.

Cieņā
Steidzīte Freiberga
un domubiedri Ventspilī

"DDD"
Nr.15(115)
2006.gada 21.jūlijs - 3.augusts