Aivara Gardas saruna ar Lieni Apini

– Aivars Garda: 7.jūlijā Latvijas Nacionālā fronte un laikraksts “DDD” vērsās Administratīvajā tiesā ar pieteikumu par Saeimas prezidija 2006.gada 8.jūnija lēmumu kārtējo reizi atteikt akreditāciju atsevišķiem “DDD” žurnālistiem. Muļķīgo lēmumu parakstījusi Tautas partijas biedre Vineta Muižniece. Es par viņu biju labākās domās, bet izrādījās, ka bijusī tieslietu ministre nesaprot tiesiskos principus, kas ir demokrātiskas valsts pamatā. No vairākiem Saeimas darbiniekiem izskanējuši apgalvojumi, ka mans Atmodas laika labs paziņa – Saeimas kancelejas direktors Māris Steins laikam no bezdarbības “lēkājis” apkārt un rādījis prezidija locekļiem manu Ingrīdai Ūdrei adresēto vēstuli, kurā atgādināju līdzību ar Doriana Greja ģīmetni*. Vai tā ir taisnība?

– Liene Apine: Arī man ir tikai neoficiāla informācija, ka tas patiešām tā bijis. Saeimas priekšsēdētājas biedrs Jānis Straume, TB/LNNK līderis, ko tautā sauc par Baķku, tieši jūsu vēstules dēļ esot nolēmis atbalstīt lēmumu liegt jums un Līgai Muzikantei preses akreditāciju.

– A.G.: Tas nozīmē, ka prezidija locekļi pieņem lēmumus personisko emociju vadīti, kas valsts darbā vispār nav pieļaujams. Kas attiecas uz Māri Steinu, tad pilnīgi iespējams, ka viņš varētu tā arī rīkoties, jo jau iepriekš man neticībā jautāja, vai tiešām es esmu rakstījis to vēstuli Ingrīdai Ūdrei. Kad atbildēju, ka esmu vēstules autors, viņš bija izbrīnīts: kā es varēju ko tādu uzrakstīt?! Uz manu jautājumu, kas tad tajā vēstulē bija nepareizs, viņš, protams, nevarēja atbildēt. Tā vienkārši nedrīkstot rakstīt. Atbildēju, ka nevis es, vēlētājs, nedrīkstu tā rakstīt, bet Ingrīdai Ūdrei ir pienākums aizstāvēt brīvo presi. Māris Steins uzdevās par milzīgu Atmodas varoni, bet būtībā viņš neko nav izdarījis, jo latviešu tauta nav atbrīvojusies no okupācijas sekām. To izdarīt bija pirmais un galvenais Atmodas uzdevums. Viss palicis pa vecam, jo pie varas ir kompartijas nomenklatūras darbinieki. Māris Steins man pārmeta, ka esmu uzrakstījis tādu vēstuli Ingrīdai Ūdrei, taču rakstīju tikai pēc tam, kad viņa nelikumīgi kopā ar Saeimas Preses dienesta vadītāju Inesi Auniņu bija pieņēmusi lēmumu atņemt akreditācijas. To atzina arī Administratīvā tiesa, kuras lēmumam Saeima nekaunīgi nepakļāvās. Arī Steinam vajadzēja par to kaunēties. Mani pārsteidz arī Vineta Muižniece, kas man šķita simpātiska sieviete. Lai arī neko dižu neizdarīja, tomēr, manuprāt, nebija arī tā sliktākā tieslietu ministre. Viņai vajadzēja padomāt, pirms lika parakstu uz Saeimas juridiskā biroja smērējuma, jo, kā visi saprot, prezidija locekļiem pašiem nav dotību un spēju uzrakstīt ne labu, ne sliktu lēmumu. Tādus darboņus vēlētāji ir iebalsojuši Saeimā. Katrā ziņā Vinetu Muižnieci, Ingrīdu Ūdri un Baķku vēlētāji droši var svītrot no sarakstiem.

Saeimas iegribu juridiskais birojs

– Liene Apine: Esot klāt prezidija sēdē, kurā it kā izskatīja mūsu iesniegumu ar prasību piešķirt akreditāciju jums un Līgai Muzikantei, mani pārsteidza prezidija locekļu neieinteresētība iedziļināties lietas būtībā. Neviens negribēja uzzināt, kā mēs redzam šo absurdo situāciju. Man radās iespaids, ka prezidija locekļi, pieņemot lēmumus, ievēro nevis demokrātijas un tiesiskuma principus, bet vadās tikai no savas personīgās attieksmes – pēc principa: patīk, nepatīk. Ar komjaunieša entuziasmu izceļas Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš, kurš, kā nu prazdams, gandrīz uz vēdera līzdams, cenšas atrast veidu ar likumu pamatot kaprīzās, demokrātijas pamatprincipiem neatbilstošās, cilvēktiesības ierobežojošās un godu un cieņu aizskarošās atsevišķu Saeimas prezidija locekļu iegribas. Aleksandrs Kiršteins mēdz teikt, ka latvieši ir labi juristi, bet nekam nederīgi politiķi, jo nesaprot, ka juristiem ir tikai jāprot noformulēt valstij izdevīgus politisku lēmumus. Šajā gadījumā neizteikšos par gļēvajiem politiķiem, bet jāsaka, ka arī Gunārs Kusiņš un viņa vadītais birojs neizceļas ar īpašu gudrību, jo tā vietā, lai Saeimas prezidijam paskaidrotu, ka viņu vēlmei politiski izrēķināties ar “DDD” nav iespējams atrast tiesisku pamatu, sagatavo muļķīgus un juridiski apstrīdamus lēmumus. Sevi cienošs jurists būtu pateicis, ka nebojās savu karjeru, rakstot juridiski nepamatotus lēmumus.

– Aivars Garda: Prominenti juristi smejas par šo Gunāra Kusiņa sagatavoto lēmumu. Vispār interesanti papētīt, kas tas Gunārs Kusiņš patiesībā ir. Esmu dzirdējis, ka Saeimas Juridiskā biroja vadītāja amatā viņu “iebīdījuši” Jāņa Jurkāna cilvēki, politiskie domubiedri. Tas vien jau Kusiņam rada negatīvu auru. Protams, Saeimas prezidijs ir pārāk slinks, lai piedalītos lēmumu rakstīšanā, tādēļ visu atbildību uzveļ Juridiskajam birojam. Kusiņš kā tāds “sulainis”, elsdams un pūzdams, kaut ko arī uzraksta, un prezidijs, iespējams, pat neizlasījis, paraksta. Patiesībā Saeimā mums nav ne kārtīgu politiķu, ne juristu. Es patiešām tādus Prezidija locekļus, kuri var parakstīt amorālus lēmumus, uzskatu par nožēlojamiem. Vienīgi Inguna Rībena balsoja pret lēmumu arī turpmāk liegt preses akreditāciju atsevišķiem “DDD” žurnālistiem.

– L.A.: Jā, diemžēl Inguna Rībena bija vienīgā, kura balsoja pret absurdo prezidija lēmumu. Atklāti sakot, bijām cerējuši arī uz prezidija sekretāru, Pirmās partijas pārstāvi Jāni Šmitu, bet viņš laikam nobijās un pakļāvās vairākuma spiedienam, vai varbūt bažījās, ka saņems brāzienu no tā saucamā apustuļa Ļedjajeva.

– A.G.: Piedosim Jānim Šmitam tādu vājumu, jo viņš kopā ar Ļedjajevu tagad tik dedzīgi un atbalstāmi cīnās pret pederastiem.

Varbūt Ūdre vēlreiz bučos roku?

– Liene Apine: Amatpersonas bieži vien apvainojas par viņu rīcības kritiku. Jūs taču rakstījāt Ūdrei kā Saeimas priekšsēdētājai, nevis vienkārši sievietei?

– Aivars Garda: Protams, nerakstīju viņai kā vīrietis, lai izteiktu nosodījumu vai komplimentu kā sievietei. Rakstīju kā amatpersonai par viņas amorālo darbību. Daudzi mūsu lasītāji ir sašutuši arī par Ingrīdas Ūdres neapdomīgo rīcību, bučojot roku Krievijas pareizticīgo baznīcas patriarham Aleksejam II. Kaut arī Ingrīda Ūdre ir pareizticīgā, šajā gadījumā viņa bija ļoti augsta Latvijas valsts amatpersona. Bučot citas valsts pārstāvim roku... Aleksejs II ir Krievijas, nevis visas pasaules pareizticīgās baznīcas patriarhs. Domāju, ka būtu aplami bučot pat Romas pāvesta roku.

– L.A.: Krievijas Pareizticīgo baznīca taču realizē Kremļa politiku, bet līdz šim Krievija nav izcēlusies ar īpašu labvēlību pret latviešu tautas interesēm. Bučot roku cilvēkam, kuru tur aizdomās par sadarbību ar čeku, tagadējam patriarham Aleksejam II, manuprāt, ir tas pats, kas parādīt atzīšanu līdzšinējai Krievijas politikai. Es Ingrīdas Ūdres rīcību salīdzinātu ar V.Vīķes-Freibergas piedalīšanos 9.maija svinībās Maskavā.

– A.G.: Bet, ja Pareizticīgā baznīca atbalstīs Putina politiku un aicinās tautiešus atgriezties Krievijā, mēs varbūt lūgsim Ūdrei vēlreiz nobučot Alekseja II roku.

– L.A.: Laiks rādīs, bet līdz šim nav nekāda pamata bučot Krievijai rokas.

Tuvojas draudzības vilciens “Latvija-Krievija”

– Liene Apine: Interesanti, kāda būs Ingrīdas Ūdres atbilde PCTVL deputātiem, kuri uzrakstījuši viņai vēstuli, kurā izsaka savu neapmierinātību, ka Saeimā tiek izplatīts laikraksts “DDD”, vienīgais laikraksts, kurš konsekventi aizstāv latviešu tautas intereses. Protams, tieši tāpēc mūsu laikraksts ir bīstams visai valsts realizētajai antilatviskajai politikai. Tieši tāpēc mūs grib ieslodzīt cietumā, tieši tāpēc mums uzbrūk.

– Aivars Garda: (ar smaidu) Aleksandram Golubovam, kurš parakstīja vēstuli, gribētu teikt, ka ir jāprot uzklausīt un pēc tam arī pildīt komandas. Mēs jau sen esam devuši komandu “nesprēgāt”. Daudzi prominenti žīdi, tādi kā bukingolti, suharenko un citi, to ir sapratuši un vairs “nesprēgā”. Visiem pārējiem arī vajadzētu tā uzvesties. Otra komanda, ko viņiem tagad vajadzētu pildīt, ir izskanējusi no Kremļa: “Tautieši, brauciet mājās!” Ja PCTVL var ignorēt Gardas komandu “nesprēgāt!”, tad Vladimira Vladimiroviča Putina komandu vajadzētu izpildīt nekavējoties. Patiesībā jau Gardas komandas arī ir bīstami neievērot, jo, ja Golubovs labi uzvedīsies un “nesprēgās”, tad es viņu iecelšu par draudzības vilciena “Latvija-Krievija” priekšnieku. Ja “sprēgās” – tad būs jāsamierinās ar vilciena pavadoņa, vai pavadoņa palīga vietu. Lai visi no PCTVL un viņiem līdzīgie padomā, ka es varu arī sadusmoties un sadalīt amatus draudzības vilcienos ne tā, kā viņiem patiktos.

– L.A.: Cilvēku tuvredzība ir apbrīnojama. Nesaprotu, kādēļ Jānis Straume rīkojās tik neapdomīgi, balsojot pret akreditāciju atjaunošanu jums un Līgai Muzikantei. Vai tiešām viņš nesaprot, ka šāds it kā niecīgs gadījums atstās būtisku ietekmi.

– A.G.: Agrākos laikos partijas līderim pēc tādas apkaunojošas rīcības vajadzētu vienkārši nošauties. Taču Jānim Straumem acīmredzot nav nekāda goda. Viņš taču varēja vienkārši prihvatizēt dzīvokli un pēc tam izlikties, ka viss ir kārtībā – nekādu sirdsapziņas pārmetumu. Kriminālā iesauka Baķka jau droši vien arī nav tāpat vien iedota. Nesaprotu, kā partijas biedri viņu vēl var cienīt. Katrā ziņā tas neko labu par TB/LNNK neliecina. Acīmredzot runām, ka daži tēvzemieši pēc algas iet uz banku, kuru vada baņķieris ar iesauku Vaļera, ir pamats.