Divreiz dzīvē man ir nācies uzzināt, ka gadu simtiem latviešu valodā lietotais attiecīgās tautības apzīmējums "žīds" esot slikts vārds un par tā lietošanu draud pat tiesas darbi. Pirmo reizi tas notika pēc 1940.gada okupācijas un Latvijas iekļaušanas Padomju Savienībā. Otrā reize ir šodienas Latvijā.

Vai tiešām latviešu valoda ir tik slikta, ka vajadzīgs to pārskatīt un revidēt, pārbaudīt visus lietojamos vārdus? Varbūt, ka ir vēl arī citi “sliktie” vārdi, piemēram, "okupants" un "leģionārs", kurus latviešu valodā nedrīkst lietot?

Jaunībā man nebija skaidrs, kāpēc pie dažām žīdu pamatskolām bija uzraksts "žīdu pamatskola", bet pie citām "ebreju pamatskola". Tāpat nesapratu, kāpēc daži vienas un tās pašas žīdu ģimenes locekļi savā starpā sarunājas jidiša, bet citi krievu valodā. Kad par to es viņiem apjautājos, saņēmu diezgan nenoteiktu atbildi, ka jidišā runājot tie žīdi, kuri ir orientēti uz vācu kultūru, bet krieviski – tie, kuri orientēti uz krievu kultūru. Domāju, tas ir tikai daļēji pareizi. Diez vai viņi man izstāstīja visu. Šai tautai ir viena laba, bet varbūt arī slikta īpašība: par savas tautas piederīgajiem neko sliktu citiem neteikt.

Ja Padomju Savienībā bija aizliegts lietot vārdu "žīds", tad to vēl varētu saprast, jo visi žīdu grautiņi Krievijā notika ar lozungu – "Sit žīdus un glāb Krieviju". Vārds "žīds" tajā laikā esot bijis aizliegts ar likumu, un par tā lietošanu cilvēki tikuši tiesāti. Pēc Latvijas okupācijas un iekļaušanas PSRS 1940.gadā avīzē lasīju, ka kāda latviete (spriežot pēc vārda un uzvārda) notiesāta ar vairāku mēnešu cietumsodu par žīda nosaukšanu par žīdu. Atceros, ka pēc šīs ziņas izlasīšanas devos uz Kaļķu ielu, kur pretī Līvu laukumam kādreiz bija žīdu pamatskola. Skola bija likvidēta, bet skolas nosaukuma plāksnīte palikusi – "Žīdu pamatskola". Padomju Latvijā nebija ne žīdu, ne ebreju pamatskolas.

Šodienas Latvijā pārkrievotie žīdi, kuri ir atteikušies no savu senču valodas un rakstības, piemēram, Saeimas, Rīgas Domes un Eiropas Parlamenta deputāti, ir lielākie cīnītāji par krievu valodas kā otrās valsts valodas noteikšanu, pilsonības piešķiršanu bez jebkādiem nosacījumiem visiem no Padomju Savienības iebraukušajiem cilvēkiem. Viņiem vārds "žīds" slikti skan un nav pieņemams, un šo attieksmi viņi grib uzspiest arī mums. Deviņdesmito gadu sākumā politiķis M.Vulfsons izteicās pret vārdu "žīds", jo pagātnē, kādu šādi nosaucot, tas vienlaicīgi esot nozīmējis šīs personas nāvi. Vulfsons acīmredzot bija domājis fašistisko Vāciju, kura bija paziņojusi, ka žīdi jāiznīcina. Es gan nesaprotu, kas kopējs vārdam "žīds" ar vācisko "der Jude". Vārdiem taču nav nekādas līdzības. Domāju, ka Vulfsons mēģināja izpirkt savu vainu pret Palestīnas žīdu valsti, kas tajā laikā tika uzskatīta par nedraudzīgu PSRS. To, ka vārdu "ebrejs" lieto pārkrievotie žīdi (krievinātāji) savā darbā "Latvieši un žīdi spīlēs starp Vāciju un Krieviju" atzīmē arī Franks Gordons. Viņš raksta: "Es pieturos pie savas tautas latviskā apzīmējuma "žīds" [...] es, protams, neiebilstu pret vārdu "ebrejs" vai "jūds" lietošanu, taču nevēlos pakļauties krievinātāju psiholoģiskajam diktātam."

No augstāk pieminētā es varu secināt, ka vārds "žīds" nepatīk pārkrievotajiem žīdiem jeb, kā F.Gordons ir teicis, krievinātājiem un viņu pakalpiņiem, kuri dažādu iemeslu dēļ kalpo Krievijai.

Artūrs VASARIŅŠ
Rīgā

***

ASV kongresa 102. uzrunātāja

Pēc LTV1 "Panorāmas" ziņām valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga bija ASV kongresa 102. uzrunātāja. Šādās runās parasti tiek atzīmēts kāds politisks pavērsiens. Viņas runā nebija nekā tāda, kas politologu diskusijās nebūtu jau dzirdēts vai vispusīgi interesējošam pilsonim nebūtu zināms. Rodas jautājums: kam un kādēļ viņa vispār runāja?

Atbilde rodama pašā runā: tik "valstiskajā" lietā kā viņas pūlēs sameklēt Amerikā Daugavpilī dzimušo žīdu Rotko un uzaicināt viņa radiniekus uz “dzimteni” piedalīties sinagogas atvēršanā. To "Latvijas tautai" prezidente pasteidzās pavēstīt LTV1 raidījumā "Valsts pirmās personas" jau 2006.gada 18.jūnijā.

Prezidente amerikāņiem sacīja, ka PSRS boļševistiskā okupācija tikai nomainīja fašistiskās Vācijas okupāciju. Tomēr cionistu propagandas cietēju "zīmolu" – holokaustu viņa pieminēja, bet boļševisma cietēju "zīmolu" GULAGU – nē. Pērn, 11.novembrī, Brāļu kapos viņa kārtējo reizi cionistiskā stilā “iezāģēja” leģionāriem, ka 11.novebmris esot "vienīgā karavīru piemiņas diena. Nav svarīgi, kurā frontē viņi cīnījušies. Citas mums nevajag." Tiešām? Kāpēc tad nogalināto leģionāru aizsegā viņa fašistu kuģī aizbrauca uz fašistisko Vāciju, bēgdama no vizināšanās lopu vagonā uz Sibīriju?

Tātad runas kodols bija ziņa cionistiskajiem amerikāņiem, ka Latvijas politikā tieši viņa, nevis Saeima, ir “alfa un omega” globalizācijas veicināšanā – lai viņu ietekme palīdzētu tuvoties ANO ģenerālsekretāra amatam.

Vintens SPAKSIS
Rīgā

***

Kas notiek Latvijā?

Latvijā notiek tas pats, kas visā krievu okupācijas laikā. Turpinās genocīds pret latviešu nāciju – latviešiem. Cēloņi, sekas ir Latvijā miljons iesūtītie krievu kolonisti, okupanti. Tie paši biedri, "kungi" tāpat saimnieko pēc Maskavas diktāta. Nav vajadzību iebraukt vēlreiz krievu tankiem Latvijā. Viņi te dzīvo kā "atbrīvotāji" vairākās paaudzēs, ir priviliģēti, tiek atbalstīti no visām pusēm: no Krievijas, iesūtītajiem komisāriem, pašmāju Rubika, Jurkāna, Muižnieka, Streipa un citiem līdzīgiem. Eiropa un NATO ir kā aiz "dzelzs priekškara", patiesības ne redz, ne sadzird. Tas ir saprotams, vēl arvien visā Eiropā un pasaulē savās interesēs centīgi strādā nemainīgās kompartijas aģenti no agresīvās lielvalsts Krievijas. Patiesību raksta laikraksta "DDD" žurnālisti, Visvaldis Lācis, Andrejs Eglītis un vēl daudzi citi. Jau 1983.gadā Eiropas Parlamentā atzina, ka Latvija ir okupēta, rusificēta, kolonizēta valsts.

Okupācijas laikā zaudēju savu māti, brāli, māsu, veselību un materiālās vērtības. Mana aktīvā darbība, ieceres, sapņi beidzās 1941.gadā, kad vienā trauksmes dienā izveda no Gulbenes aerodroma. Otro reizi 1945.gada naktī no dzīvokļa Rīgā. Tagad dzīvoju Rīgā, bet jūtos kā iebraucējs Krievijā, pie krieviem. Mūsu pilsētā iedzīvotāju vairākums ir krievu kolonisti, okupanti. Tāda ir realitāte, okupācija un genocīds turpinās...

Latvieši – nezaudēsim savu gribasspēku. Kā teica Andrejs Eglītis: sasiesimies kopā ar visiem tālumiem, tā zvaigzne ir pie debesīm, ticēsim. Mums pašiem jābūt savas valsts veidotājiem, mums pašiem būt kungiem savā Dieva dotā Tēvtēvu zemītē.

Diemžēl mūsu tautas kalpi savas tautas balsi nedzird.

Palīdzi izdzīvot latvietim savā tēvzemē!

Dievs, svētī Latviju!

Alfrēds JANSONS
politiski represētais
Rīgā