– DDD: 22.jūnijā Krievijas prezidents Putins izdeva pavēli īstenot atbalsta programmu viņa tautiešu repatriācijai uz Krieviju. Vai varam uzskatīt, ka sāk piepildīties tas, ko jau pirms sešiem gadiem teicāt jūs un Latvijas Nacionālā fronte un kas daudziem toreiz likās utopisks joks, – ka pienāks brīdis, kad Krievija aicinās savus tautiešus atgriezties?

– Aivars Garda: Mēs patiešām par to runājām jau 2000.gadā, taču to teica arī Krievijas prezidents Putins. Ja nemaldos, viņš par nepieciešamību realizēt krievu repatriāciju runāja arī ar Vairu Vīķi-Freibergu, kad viņi tikās slēpošanas kūrortā. Mūsu prezidente un Ārlietu ministrija diemžēl šo tikšanos noslepenoja, tādēļ nezinām pilnībā, par ko tika runāts šajā tikšanās reizē. Taču informācija, ka Putins V.Vīķei-Freibergai atzina, ka viņam vajadzīgi savi tautieši, tomēr izskanēja. Acīmredzot prezidents Putins nogaidīja, jo neredzēja atbalstu no Latvijas puses. Jāņem vērā arī tas, ka Krievijā politiskajā elitē ir dažādi grupējumi ar atšķirīgām interesēm. Visus šos gadus pārsvaru guva tie Krievijas politiskie spēki, kuri uzskatīja, ka nav vajadzīga tautiešu atgriešanās, taču pati dzīve piespieda pieņemt Putina nostāju, jo tā bija tālredzīgāka: viņš jau agrāk saprata – ja krievi nebrauks mājās, tad situācija Krievijā tikai pasliktināsies.

– DDD: Putina apstiprinātajā programmā ir diezgan sīki uzskaitīti dažādu materiālo kompensāciju izmaksas veidi cilvēkiem, kuri repatriēsies uz Krieviju. Ir pat norādīti transporta veidi, kādus var izmantot, tajā skaitā arī vilciens ar mīkstajiem kupejas vagoniem. Atceros, kādu traci sacēla, piemēram, Kārlis Streips, kad jūs piedāvājāt šādu ātru, ērtu un lētu veidu repatriēties. Būtībā Putina programma ir atbilde mūsu “bļāvējiem”, kas jūsu izteikumus uzskata par nacionālo naidu kurināšanu.

– A.G.: (ar smaidu) Tas liecina, ka “DDD” lasa ne tikai Streips, bet arī Putins. Viņš laikam izlasīja manu 2004.gadā publicēto rakstu “700 000 okupantu 250 dienās”. Katrā ziņā tas, ko saka Putins šajā sakarā, ir nopietni. Tikai mūsu bāleliņi, tādi kā Streips, nespēj paskatīties tālāk par savu degungalu, tāpēc arī tāda tukša bļaustīšanās, ka Garda gribot deportēt krievus. Skaidrs, ka mūsu politiskajai elitei Putina aicinājums tautiešiem repatriēties būtu jāuztver pozitīvi, un, ja attieksme ir negatīva, tad tautai tā ir droša ziņa, ka politiķi par tautu nedomā. Varu tikai rosināt lasītājus skatīties un vērot, kā uzvedas mūsu valsts vadītāji. Līdz šim viņu rīcība ir bijusi ļoti slikta attiecībā pret latviešu tautu, jo viņi neizrāda nekādu vēlēšanos atbalstīt Putina iniciatīvu, izliekoties, tautas valodā runājot, par beigtiem vai slimiem. Tā, lūk, esot Krievijas problēma! Taču tieši Latvijas interesēs ir atjaunot taisnīgumu. Protams, arī Krievijai jātiek vaļā no grēka, ko tā izdarīja pret latviešu tautu un zemi. Domāju, ka dažreiz mūsu valdības inertumu izskaidro vienkāršas merkantilas intereses. Iedomājieties, ka no Latvijas aizbrauc 700 000 krievvalodīgo kolonistu. Kas tādā gadījumā iepirksies, piemēram, “Rimi” – veikalos, kas izkonkurējuši latviešu zemniekus. Protams, lielveikalos ir ļoti ērti iepirkties, bet mūsu zemniekiem un tautai tie ir neizdevīgi. Latviešu un ārvalstu bagātnieki, lielo veikalu īpašnieki un pārvaldītāji ir apvienojušies un visiem spēkiem cenšas lielo okupantu masu šeit noturēt.

– DDD: Tātad, jūsuprāt, galvenais iemesls, kādēļ Latvijas valdība, politiķi un atbildīgās amatpersonas “izliekas par beigtiem”, ir viņu egoistiskās ekonomiskās intereses?

– A.G.: Tas ir tikai viens no daudzajiem un visvienkāršākajiem izskaidrojumiem. Problēma ir daudz sarežģītāka un lielāka. Latvija ir Eiropas Savienībā, tādēļ mūsu tirgus tiek pārpludināts ar citās ES valstīs ražotiem lauksaimniecības produktiem un ražošanas pārprodukcijas rezultātā nerealizētām viduvējas kvalitātes rūpniecības precēm. Būtībā mēs, pērkot viņu draņķus, palīdzam dzīvot Eiropas Savienības valstu zemniekiem un strādniekiem. Ja lielā krievvalodīgā pircēju masa aizbrauks no Latvijas, pārcelsies uz Krieviju, viņi būs ārpus Eiropas Savienības telpas, kas, protams, strauji samazinās preču apgrozību Latvijā un ES. Latviešiem no tā nav jābaidās, latviešiem tas nav nekas slikts, tieši otrādi, tas ir labi. Igaunijā tagad ir apmēram tikpat daudz cilvēku, cik būs Latvijā, kad no šejienes aizbrauks 700 000 kolonistu. Pat oficiālā statistika saka, ka Igaunijā dzīve ir labāka kā Latvijā.

Lai kolonisti paliktu Latvijā, ir izdevīgi arī dažādām dzīvokļu celtniecības firmām, bankām, u.c. Piemēram, tagad daudzas celtniecības firmas saņem valsts pasūtījumus nevajadzīgu dzīvokļu celtniecībai denacionalizēto namu īpašniekiem, lai gan pēc kolonistu repatriācijas atbrīvotos daudzi dzīvokļi un nevajadzētu tērēt mūsu naudiņu. To varētu novirzīt bērnu, ģimeņu un maznodrošināto atbalstam.

Bez ekonomiskajiem ir arī politiskie iemesli pretoties Putina aicinājumam. Tas, ka Latvijā atrodas tik daudz krievvalodīgo PSRS kolonistu un viņu pēcnācēju, rada politisku un etnisku spriedzi starp latviešiem un cittautiešiem – likumīgiem pilsoņiem, kuri par tādiem uzskatāmi saskaņā 1920.gada miera līgumu, kas Latvijai joprojām ir saistošs, un nelegāli iebraukušajiem krievvalodīgajiem. Šāda spriedze ir vajadzīga gan mūsu pašu politikāņiem, gan Eiropas Savienībai. Ja mans apgalvojums būtu aplams, tad taisnīgums Latvijā jau sen būtu atjaunots, veicinot dekolonizāciju vai gluži vienkārši brīvprātīgu repatriāciju.

Jāsaprot, ka kangari – mūsu tautas nodevēji, politiķi strādā ar kolonistiem kā roka ar cimdu. Viņi, protams, baidās no tā, kas viņus sagaida pēc kolonistu aizbraukšanas. Mūsu pašmāju nodevēji zina, ka viņiem būs jāstājas gan tiesas priekšā kā kriminālnoziedzniekiem, gan jāsaņem sabiedriskās tiesas sods. Visi uz viņiem rādīs ar pirkstiem un atklāti sauks par nodevējiem. Taču tas būs taisnīgi. Savukārt, ja Eiropas Savienība grib saglabāt Latvijas kolonistus savā teritorijā, lai konkurē ar Krieviju un mēģina pārvilināt viņus uz Vāciju, Franciju, u.c. Mums nekas nav pretim. Kas attiecas uz mūsu kangariem, tad viņi var labot savu stāvokli vienīgi aktīvi piedaloties kolonistu repatriācijā. Lai viņi ir pārliecināti, ka tautas modrā acs vienmēr visu redz. Vienīgi tā viņi var izpirkt savus noziegumus latviešu likumīgo pilsoņu priekšā. Atgādinu, ka likumīgie Latvijas pilsoņi ir tie, kuri par tādiem atzīstami saskaņā ar 1920.gada miera līgumu.

– DDD: Gan no latviešu, gan krievvalodīgo puses izskan apgalvojumi, ka šī repatriācijas programma Krievijai neko nedos, jo ārvalstīs dzīvojošie krievi vienkārši neatsauksies Putina aicinājumam un neatgriezīsies Krievijā. Kas būtu jādara, lai cilvēki tomēr vēlētos atgriezties savā etniskajā dzimtenē? Kā viņus motivēt?

– A.G.: Motivēt varētu, pirmkārt, pati Krievija. Putinam un viņa atbalstītājiem Krievijā ir jāsaprot, ka kolonisti, kuri aizbraukuši no Krievijas un tagad dzīvo citās valstīs, ir degradējušies. Viņi nemīl savu Tēvzemi. Viņi no Krievijas tikai gaida savu privāto interešu aizstāvību viņu mītnes zemēs. Diemžēl viņi nemīl savu tautu, savu krievu zemi, Krievijas valsti, viņi nemīl arī Latviju – viņi mīl tikai sevi. Ja prezidents Putins un Krievijas valdība neizvērsīs plašu propagandu, tad labi iecerētais atbalsts repatriācijai cietīs neveiksmi. Kā motivēt cilvēkus atgriezties? Varbūt repatriantiem publiski Krievijas televīzijā jāpiešķir ordeņi vai goda raksti, parādot, ka atgriešanās Tēvzemē, vēlēšanās tai palīdzēt ir gods. Tā arī ir patiešām varonīga un godpilna rīcība, jo bez repatriācijas, Krievija kā krievu valsts var aiziet bojā. Varētu iesaistīties arī Krievijas pareizticīgo baznīcas patriarhs Aleksijs II. Kā mēs varam palīdzēt? Ja Latvijas politiķi, augstākās valsts amatpersonas būtu godīgi pret savu tautu, tad tas būtu vienkārši. Gatavība palīdzēt būtu momentāna. Neizpaliktu aģitācija Latvijas masu informācijas līdzekļos. Kā latviešu tauta var palīdzēt? Vienīgi ar savu attieksmi pret kolonistiem, tieši tāpat kā tas savā laikā notika Azerbaidžānā un tagad notiek Kazahijā un Turkmēnijā. Prezidents Putins neko pat neiebilst par vietējo tautu neiecietīgo attieksmi pret kolonistiem.

– DDD: Tas nozīmē, ka mums, latviešiem, vajadzētu radīt krievvalodīgajiem kolonistiem tādus sadzīviskus apstākļus, lai viņi vēlētos brīvprātīgi repatriēties?

– A.G.: Jā, tiem, kuri nemīl Latviju, sadzīviskā līmenī šeit būtu jājūt milzīgs diskomforts. Šobrīd mēs būtībā esam viņiem radījuši siltumnīcas apstākļus. Piemēram, jārada tāda situācija, lai tie, kuri neprot un nevēlas runāt latviski, justos ļoti slikti, ka viņi būtu ierobežoti gan valstiskā, gan sadzīviskā līmenī. Viņiem atklāti jāsajūt latviešu un cittautiešu nepatika un nicinājums. Būtībā mums, latviešiem, jāsaprot, ka tie, kuri nav iemācījušies vai vienkārši nevēlas runāt latviski, katru dienu, katru mīļu mirkli spļauj sejā katram atsevišķam latvietim, visai latviešu tautai un latviešu valstij kopumā. Par to šie nekauņas pieprasa no latviešu tautas arvien jaunas piekāpšanās.

– DDD: Domāju, daudzus latviešus gluži vienkārši atturēs rīkoties tā, kā jūs to sakāt, demagoģiskie izteikumi, ka aizbraukšot krievvalodīgie, bet viņu vietā atbraukšot vēl briesmīgāki migranti. Pat paši krievvalodīgie, kuriem būtu jāaizbrauc, atrunājas, ka viņi nebrauc prom, jo uztraucas par latviešiem, par to, kā mēs tiksim galā, piemēram, ar turkiem.

– A.G.: Man patika, Liene, jūsu uzstāšanās radio Pik FM, jūsu atbilde tās īpašniekam Jurim Žuravļovam, kurš uztraucās, ka latviešiem būs ļoti slikti, ja krievvalodīgie aizbrauks. Jūs teicāt: “Ja jau jūs tik ļoti mīlat latviešus, tad brauciet prom – un jo ātrāk, jo labāk.” Latviešiem jāsaprot, ka tik liels kolonistu skaits kā tagad, garīgi “izvaro” latviešu tautu kopumā un katru latvieti atsevišķi. Visas šīs demagoģiskās atrunas salīdzināmas ar šādu piemēru: mūs regulāri sešdesmit piecus "izvaro" Vaņka, bet, tā kā esam jau pieraduši, zinām viņa valodu, tad, kā mums mēģina iestāstīt, viņš tomēr labāk izvaro nekā kāds, kurš atbrauks viņa vietā un runās mums nesaprotamā mēlē. Tā ir verga domāšana. Brīvs cilvēks vispār negrib, lai viņu izvaro. Nav tā, ka mums noteikti jāļaujas kādam izvarotājam! Latviešiem mēģina iestāstīt, ka mūs vienalga izvaros, ja ne viens, tad otrs. Vissliktākais ir tas, ka daudzi latvieši tam tic un gļēvi padodas.

– DDD: Esam daudzreiz argumentējuši, kādēļ Vairu Vīķi-Freibergu neuzskatām par labu prezidenti, tomēr joprojām jāuzklausa pārmetumi par viņai izteikto kritiku, jo viņa taču esot tik daudz laba darījusi!

– A.G.: Uz šādiem pārmetumiem jāatbild ar pretjautājumu: nosauciet kaut vai vienu derīgu darbu, ko prezidente ir izdarījusi latviešu tautas labā. Es uzsveru – tikai latviešu tautas un to likumīgo pilsoņu, kas tādi bija līdz 1940.gadam, un viņu pēcnācēju labā. Līdz šim neesmu saņēmis nevienu atbildi, kas nosauktu kaut vienu konkrētu darbu latviešu tautas labā. Ir izplūduši stāsti par V.Vīķes-Freibergas lieliskajām valodas zināšanām, braukāšanu apkārt un it kā Latvijas vārda nešanu pasaulē. Kāds labums latviešiem no tā? Tikai lieki un lieli papildus izdevumi no valsts budžeta. Vai tas ir veicinājis taisnīguma atjaunošanu, tas ir, deokupāciju un dekolonizāciju? Nē! Ja prezidente ir iestājusies par kādu cilvēku tiesībām, tad par visiem – gan par kolonistu, gan latviešu, pie kam kolonistu tiesības pielīdzinot Latvijas likumīgo pilsoņu tiesībām. Latviešiem katrā ziņā no tā vieglāk nav kļuvis. Latviju mīlošs politiķis to nekad nedarītu. Vienīgās kolonistu tiesības un pienākums ir aizbraukt no Latvijas.

Pierakstīja Liene Apine

"DDD"

Nr.14(114)
2006.gada 7. – 20.jūlijs