Saruna ar 7.Saeimas deputātu Jāni LEJU

– 16.maijā Sociāldemokrātu savienības frakcijas deputāti ierosināja izdarīt grozījumus Satversmē. Kādi bija šie grozījumi, kurus pārējo frakciju deputāti neatbalstīja?

– Labojumi, kurus mēs iesniedzām, paredzēja, ka pašvaldībās un pašvaldību institūcijās darba valodai jābūt latviešu valodai. Pašreiz ir tāda situācija, ka latviešu valoda, piemēram, Rīgas Domē un tai pakļautajās institūcijās, lēnām izzūd. Parādās tādi krievvalodīgie deputāti, kuri deklarē, ka latviešu valodā nerunās. Kur vēl tālāk?! Mēs gribējām, lai Satversmē tomēr tiktu nostiprināts latviešu valodas statuss pašvaldībās. Valdošās partijas tam nepiekrita.

– Kādēļ, Jūsuprāt, TB/LNNK frakcijas deputāti tik atturīgi izturējās pret šiem ierosinātajiem labojumiem? Viņu azarts 9.maijā, aizstāvot savu nostāju pret grozījumiem Saeimas un Pašvaldību vēlēšanu likumā, bija nesalīdzināmi lielāks. Vai tur nav pretruna, jo jūsu priekšlikumi pēc būtības bija tādi paši?

– Domāju, ka nevar izšķirt, cik viņu nostāja ir pareiza vai nepareiza. Tā vienkārši ir tāda bērnišķīga politiskā greizsirdība – "mēs to neatbalstām, jo to ierosinājāt jūs, bet to pašu mēs piedāvājam citur." Lai izietu no situācijas un parādītu, ka nenostājas pret latviešu valodu pašvaldībās, valdošās partijas piedāvāja mainīt Pašvaldību likumu, kurā nostiprinātu normu par latviešu valodu kā pašvaldību darba valodu. Šāds priekšlikums tika argumentēts tā, ka Satversmes 4.pantu var mainīt tikai ar referendumu (Satversmē nav paredzēts, ka 4.pantu var mainīt tikai ar referendumu – E.B.). Es tomēr uzskatu, ka normu, kas paredz, ka pašvaldībās darba valoda ir latviešu valoda, jānostiprina Satversmē. Pašvaldību likums ir vienkāršāks. Nākošajā Saeimā nāks pie varas visādi aizdomīgi tipi, kam latviešu valoda nepatīk un ar vienkāršu balsojumu šo likumu mainīs. Satversmi tik vienkārši nevar mainīt.

Nekāda cita dziļāka zemteksta tam, ka valdošās partijas neatbalstīja mūsu priekšlikumus nemeklējiet – tā ir vienkārša bērnišķīga spītība. Balsojumos ir daudz pretrunu, jo ir deputāti, kuri tribīnē norunā vienu tekstu, kuru klausoties birst asaras, bet aiziet vietā un nospiež pogu pilnīgi pretēji.

"DDD"
Nr.3
2002.gada 23.maijs