Daudzi domā, ka deģenerēšanās, valdības nodevība, apkārt notiekošais viņus neskar personīgi. Ir pat tādi, kuri iedomājas, ka cilvēks, atsakoties no savas piederības tautai un pat dzimumam, vienalga paliks augsti attīstīta būtne. Patiesība ir rūgta – šāds cilvēks neizbēgami kļūst par deģenerātu, kurš ignorējis Dieva ieviestās pamatlikumības. Gudrais Buda ir teicis: "Nedomā vieglprātīgi par ļaunumu: "Tas neatnāks pie manis." Arī krūze taču piepildās no pilieniem. Muļķis piepildās ar ļaunumu, pat pamazām to uzkrājot.

Agnese Roze: – Gardas kungs, dažkārt cilvēki nesaprot un jautā, kā varēsim dzīvot bez mūsu okupantiem pēc Latvijas deokupācijas un dekolonizācijas veikšanas?

Aivars Garda: – Šāds jautājums, šāda nostāja rada patiesu izbrīnu. No 1920. – 1940. gadam latviešu tauta ļoti brīnišķīgi dzīvoja bez okupantiem. Tobrīd bija tikai kādi 25 procenti sveštautiešu, no kuriem lielākā daļa bija likumīgie pavalstnieki. Viņi nebija okupanti. Bet uzdot jautājumu, kā mēs dzīvosim bez okupantiem, kuri mums atņem darbavietas, pensijas, algas, stipendijas, var tikai tāds, kuram prātiņš ir pilnīgi degradēts. Protams, ka izdzīvosim lieliski, lai tikai dodas prom!

– Vai okupantu repatriācija neizputinās Latvijas ekonomiku?

– Latvijas ekonomika līdz 1940.gadam taču brīnišķīgi iztika bez okupantiem. Latviešu tauta tad dzīvoja krietni pārticīgāk nekā tagad. Tā tas bija tieši tāpēc, ka nebija jābaro vesels miljons dzeguzēnu. Varbūt, vēl kaut kādā mērā viņu atrašanos šeit varēja saprast laikā, kad darbojās lielas rūpnīcas. Ja tad dzeguzēni būtu uzreiz aizbraukuši, rūpnīcu darbs apstātos. Bet tagad taču Latvijā šādu rūpnīcu nav. Līdz ar to viņi šeit nepavisam nav vajadzīgi. Tāpēc mani izbrīna arī, ka daži ļoti pazīstami avīžu, radio, TV žurnālisti un operatori, kurus ārkārtīgi bieži mūsu tauta var redzēt ziņu raidījumos, parāda pilnīgu stulbumu. Viņi paziņo, ka latviešu tauta pavisam pazudīs, ja aizbrauks tās okupanti. Bet latvieši taču ir vergi savā zemē, kurus paverdzina, nospiež okupantu klātbūtne. Būtībā tas ir tas pats, kas nesaprast, kā mēs izdzīvosim bez vergturiem. Atceroties, Margaretas Mičelas romānu "Vējiem līdzi", jāsaka, ka tad arī ļoti daudz nēģeru vaimanāja, ko darīt ar gaidāmo brīvību – pašiem sevi apgādāt. Tātad tiem, kas domā, ka Latvijas deokupācija varētu kaitēt Latvijai, ir vergu jeb kalpu dvēseles, kuras nav gatavas saimnieka pienākumus pildīt savā zemē. Viņu sapnis ir būt par vagaru, tas ir, kalpot svešiem kungiem un apspiest savējos. Tieši tādi ir mūsu valsts vadītāji, deputāti.

– Jūs pārsteidz latviešu žurnālistu spriestspēja, bet kā reaģē okupanti?

– Ļoti dažādi. Ārēji viņi pret mani ir pieklājīgi, bet es gribu savus tautiešus brīdināt, lai naivi nedomā, ka okupanti ir labi cilvēki. Labs cilvēks nekad nevar būt okupants un otrādi. Ja okupants ir labs, tad jājautā, kāpēc viņš nebrauc prom no Latvijas, bet "karas mūsu tautai kaklā"? Kāpēc šāds labais okupants neko nedara, lai atbrīvotu latviešu tautu no verdzības?

– Bet, ja kāds okupants sāk atbalstīt Latvijas deokupāciju un dekolonizāciju?

– Ja kāds no okupantiem vēlas atbalstīt latviešu tautas atbrīvošanos un sāk arī to aktīvi darīt, ja viņš ir izlēmis savu dzīvi saistīt ar Latviju, tiem neviens to neaizliedz. Taču es pievienojos jau Eduarda Berklava kādreiz teiktajam, ka okupanti ir laipni līdz brīdim, kad viņam pasaka, lai brauc mājās. Pēc tam viņš parāda savu "žurkas ģīmi", parādīsies viņa "žurkas smaids" ar atņirgtiem zobiem, kuri grib iekosties dzīvā miesā. Jāatceras, ka visu laiku okupants šo mūsu tautas dzīvo miesu rausta, viņš ir piesūcies kā dēle. Katrs okupants grauj mūsu miesu un dvēseli.

– Kādā veidā okupanti grauj mūsu miesu?

– Piemēram, mēs nevaram strādāt, jo trūkst darbavietas. Saimnieks savā zemē nevar atrast darbu, jo to aizņem okupanti! Saimnieks tiek mērdēts badā! Okupantiem latviešu zemniecība nav vajadzīga, jo viņi tiek paēdināti no importētās pārtikas. Latvijā netiek domāts par latviešu tautu, jo mums ir okupantu-pederastu vara. Mūsu tauta visvairāk dzīvolaukos, un tieši tā ir pazemota. Daudziem zemniekiem nav pat dažu latu, par ko nopirkt labu grāmatu. Šādos apstākļos es neklusētu, kā to dara zemnieki, jo tā ir galēja nabadzība. Es kājām būtu nācis uz Rīgu ar prasībām pret prezidenti, Saeimu un valdību. Protams, ja ir žēl 10 santīmu avīzei, varbūt, ka tas arī ir skopums. Zemniekiem vispirms ir jādomā par mūsu kopīgām interesēm, kopīgiem ideāliem, tikai tad būs iespējams palīdzēt arī katram atsevišķi. Bet pašreiz zemnieki katrs atsevišķi risina savas problēmas, tāpēc arī nav panākumu. Zemnieki tiek pieradināti kļūt par lūdzējiem, pierast pie tā, ka viss tiek dāvināts. Reāli jau valsts neko viņiem neuzdāvina, bet sola. Valsts nesaka, lai zemnieki strādā un nopelna, bet gan aicina pagaidīt līdz iestāsimies Eiropā, tad jau visu dabūsim. Šī ir ļoti amorāla valsts nostādne, kas degradē tautu, tās dzīvotspēju.

– Daudzi ir nobažījušies, kā mēs spēsim izdzīvot bez Eiropas Savienības?

– Tieši tā, kā mēs izdzīvojām visus gadus, tas ir – labāk! Latvija ļoti labi izdzīvoja bez Padomju Savienības pirms kara. Neviens pat neiedomājās, ka mēs nevaram bez tās iztikt. Lai tagad nestāsta, ka ir globalizācijas laiks, un Latvija nevar izolēties! Latvija no izolēšanās būs tikai vinnētāja, jo mēs norobežosimies no vecajām, aizejošās pasaules samilzušajām antivērtībām: transnacionālā kapitāla hegemonijas, neokoloniālisma, neoimperiālisma, šovinisma, garīgā un morālā pagrimuma, apziņas deģenerācijas, narkomānijas, noziedzības, homoseksuālisma, bezdarba un citām, kā arī no Latvijas neatkarības zaudēšanas. Norobežoties no ļaunuma ir svētīgi. Mums tiek piedāvāts zaudēt neatkarību, apvienoties ar izvirtušo, degradēto Eiropas Savienību un aiziet bojā morāli, tikumiski, arī fiziski.

– 4.maijā eiropietis, Zviedrijas vēstnieks Latvijā izteicās, ka mūsdienu globalizācijas apstākļos valstiskā neatkarība ir tikai tāda fikcija.

– Mēs gribam, lai valstiskā neatkarība būtu īstenība. Es arī atzīstu, ka pašreiz gan Latvijas, gan pārējo valstu neatkarības ir fikcijas, jo visu vada starptautiskais kapitāls. Tiek ielikti savi prezidenti, izdota sava valūta jeb eiro, kuru grāmatas "Tautu tiesības" autors ir nosaucis par kazino fiškām. Eiro ir blēžu nauda. Notiek grandiozākā afēra, kāda vien ir pieredzēta visā vēsturē.

– Vai ir iespējama pilnīga nacionālā neatkarība?

– Ir iespējama, un tā ir obligāti nepieciešama! Nacionāla valstiskā neatkarība nenozīmē, ka būsim izolēti. Mēs paši individuāli taču arī esam neatkarīgi, neesam viens otram vergi, un tomēr savstarpēji sadarbojamies. Šāda sadarbība ir iespējama tikai tad, kad ir neatkarība.

– Saka, ka, iestājoties Eiropas Savienībā, būsim vismaz paēduši, sliktāk, kā pašreiz, taču nebūšot?

– Būs sliktāk! Būs vēl lielāka nabadzība. Tiklīdz iestāsimies Eiropas Savienībā, nabadzība Latvijā uzsitīs augstu vilni. Šeit ienāks pasaules kapitāls, kas mūs paverdzinās pilnīgi un galīgi. Sekas būs līdzīgas kraham.

– Vai nabadzība skars visus?

– Es domāju, ka aptuveni 5 procenti no Latvijas iedzīvotājiem jutīsies ļoti labi. Tie ir tie, kuriem jau tagad ir labi un kuri ir personīgi ieinteresēti realizēt šo tautas apkrāpšanu. Šie 5 procenti ir pašreizējā kangaru-pederastu režīma barveži. Tikai viņiem ir izdevīgi iedzīvoties uz pārējās tautas rēķina. Viņi paši kalpo svešu spēku interesēm. Šī bezkaunība, ar kādu valdošais režīms apgalvo, ka Latvijā dzīve iet uz augšu, un vaicā un izpilda padomus no visādiem "ekspertiem", man atgādina situāciju, kad aitas iet prasīt pie ekspertiem-vilkiem vērtējumu, kā aitu ganāmpulks ir attīstījies. Vilks paskatās, nogaršo aitiņu un atzinīgi māj ar galvu: "Jā, ļoti garšīgi, ļoti laba attīstība...!" Režīma barveži tāpat iet pie tautas slepkavām prasīt padomu, "ekspertu" vērtējumu.

– Bet kas ir nepieciešams, lai cilvēki to saprastu un sāktu aktīvi, ar entuziasmu cīnīties par savām tiesībām?

– Ir nepieciešama pašaizliedzība. Jābeidz bēdāties un gausties, jāaizmirst egoisms, personīgais, ģimenes pašlabums un jāpadomā par savas tautas interesēm. Jāsaprot, ka ne tikai pašam ir grūti, bet grūti ir visai latviešu tautai kopumā. Viegli jau ir tikai "izredzētajiem", zemniekiem, kurus barveži iebaro, lai tie dziedātu skaistas dziesmas par Eiropas Savienību. Tie visi ir tādi "galma" zemnieki, kurus nedrīkst klausīt. Viņiem pašiem ir labi, tāpēc tie var melot. Ja viņi labi uzvedīsies, tad Eiropas Savienība tos "atstās dzīvus", tas ir, atļaus nodarboties ar lauksaimniecību.

Bet, lai panāktu kādu konkrētu ideju realizēšanu, piemēram, vairāk naudas zemniekiem, iespēju vairāk ražot un pārdot, ir jāmaina visa šī politiski ekonomiskā sistēma. Zemniekam nevar kļūt labāk no tā, ka viņš gaidīs, ka šīs sistēmas valdība viņam palīdzēs. Tā nepalīdzēs! Kangaru-pederastu sistēma sargā okupantu varu. Katra latvieša pienākums ir sagraut okupantu un kangaru varu. Pie varas ir jānāk godīgiem cilvēkiem. Tikai tad varēs palīdzēt arī katram zemniekam individuāli. Ja tagad zemnieki tikai gaidīs dāvanas, atrisinājumu savām problēmām, piemēram, no iespējas iztirgot kādu nieka centneru graudu – pat, ja palīdzība atnāks no kādas partijas, vai arī, piemēram, Latvijas Nacionālās frontes, tas neko nedos. Ir jāapvienojas augstākai idejai! Tā ir latviešu tautas patiesa brīvība, kura garantēs zemniekiem darbu. Latvieši ir ieinteresēti saglabāt savus tautiešus laukos. Esam ar mieru maksāt mazliet dārgāk par mūsu zemnieku pašu saražoto produkciju, sajozt uz laiku jostas ciešāk. Okupantu interesēs ir, lai zemnieki labāk ātrāk izmirtu, jo pārtiku var ievest no ārzemēm neierobežotā daudzumā.

– Vairums uzskata, ka jācīnās ir tiem, kuriem vairāk laika. Kā zemnieks, kurš ieracies darbos, var atļauties vēl kaut ko labu darīt savai tautai?

– Bet, kuram tad ir laiks? Daudzi apgalvo, ka man ir laiks, arī Kultūras akadēmijas meitenēm ir laiks. Tieši otrādi meitenes ir ļoti aizņemtas un noslogotas. Katra no viņām pelna maizi, lai nodrošinātu sevi un ģimeni, dažas arī studē, bet tomēr atrod laiku darbam vispārības labā. Viņas uzupurējas. Tagad viņas ir Latvijas Nacionālās frontes priekšsēdētāja vietnieces, kas prasa lielu enerģiju, bez materiāla atalgojuma. Tikai šādi aktīvi darbojoties nāk entuziasms un dievpalīgs. Taisnīgu valsti izveidot varam tikai mēs paši. Mēs zemniekiem neko nesolām, esam pret viņiem godīgi, sacīdami: "Tikai pamostoties garā un visiem apvienojoties kopīgai augstākai idejai, mēs atrisināsim arī katra atsevišķa zemnieka individuālās materiālās problēmas." Jāsaprot, ka kangaru-pederastu izveidotā sistēma vispār grib iznīcināt zemniecību, atstājot tikai kādus 5 procentus veiksmīgāko. Un iznīcinās arī, jo viņi jau to paši nemaz neslēpj, ja vien mēs paši ātrāk nenomainīsim šo sistēmu. Ko darīs pārējie? Vai nāks strādāt uz Rīgu? Te darba nav, jo visur priekšā salīduši okupanti.

– Kā vērtējat Le Pēna panākumus Francijā?

– Le Pēns Francijas prezidenta vēlēšanās ieguva 18 procentu balsu. Kaut gan daudzi neticēja, ka viņš uzvarēs, tomēr viņa panākumi liecina, ka pasaule ir iekustējusies. Pasaules bagātāko cilvēku viedokļi arī nav vienādi. Viens zina vairāk par naudas un citu bagātību apgrozījumu, otrs – mazāk. Bet ļoti daudziem ir skaidrs, ka tā vairs tālāk turpināt nevar. Daži jau sāk izzināt un nojaust apslēptos likumus, kas saistīti ar naudu, un nonāk pie secinājuma, ka uz ekonomiku ļoti sliktu iespaidu atstāj tautu un katra atsevišķa cilvēka garīgā degradācija.

– Kādā veidā?

– Katrs cilvēks ar savu gudrību palielina planētas kvalitāti, bet ar dumjību un deģenerāciju to pazemina. Cilvēkiem degradējoties, arī nauda kļūst arvien nevērtīgāka. Ja visi bagātie spētu padomāt planētas mērogā, varētu sakārtot katras tautas un valsts, arī katra cilvēka ekonomiku. Patiesībā tas ir vienīgais ceļš, cita nav. Bet cik ir tādi, kuri ir uz to spējīgi?

– Ko plāno bagātie cilvēki?

– Bagātos cilvēkus varētu salīdzināt ar kāršu spēlmaņiem, kuri spēlē, apkrāpdami citus. Daži spēlmaņi sāk saprast, ka drīz vairs nenāks labas kārtis, piedevām vēl – apkrāptajiem nav vairs naudiņas. Daži bagātie brīdina savus biedrus uz kādu laiku pārtraukt šādu spēli. Bet tie neuzticas, jo pašlaik viņiem nāk labas kārtis. Ļoti daudzi jau saprot, ka Sorosa fondam līdzīgu fondu darbība sāk nest tikai kaitīgus rezultātus. Var paredzēt, ka arī šo fondu īpašniekiem un vadītājiem var būt lielas nepatikšanas, viņus var izsaukt tie paši bagātie uz "rūgtu kafiju". Jo katrs bagātais cilvēks pasaulē spēlē kaut kādu lomu. Šie fondi ir domāti, lai ietekmētu valstu likteņus, tautu likteņus, ievirzot tos viņiem izdevīgā gultnē. Tieši šie fondi rada visvisādas nevalstiskas organizācijas, kuru mērķis ir mazināt konkrētas valsts institūciju varu un ietekmi sabiedrībā. Tiek iepotēts, ka valsts neko nevar, var tikai nevalstiskas organizācijas. Tā viņi pakāpeniski pārņem varu pasaulē. Taču viņu vara nav un nevar būt leģitīma. Leģitīma ir vienīgi tautu un to veidojošo valstu varu. Tā ir lēmis Augstākais. Tauta ir dabisks jeb Dieva veidojums. Redzot, ka minēto fondu darbība galu galā ir muļķīga, kas var nest viņiem zaudējumus, var plāni klāties tiem, kuri fondus ir radījuši. Protams, arī paši fondu īpašnieki dusmojas, ka salikuši nejēgas par darbiniekiem, kas paraksta stulbas vēstules, piemēram, kāda ir pagājušajā gadā pazīstamā, ar Sorosa fondu saistītā Latvijas 30 "inteliģentiņu" vēstule ar nosaukumu "Garda pret Latviju". Vispār viņi izdara vienu stulbu gājienu pēc otra. Kāpēc viņi vēl nav atlaisti? Ko šajā gadījumā apbrīnot: fondu īpašnieku pacietību vai stulbumu gadījumā, ja šie pašmāju nejēgas darbojas pēc viņu tiešajiem norādījumiem?

– Vai homoseksuālisma atbalstīšana arī nesīs negatīvas sekas pašiem bagātajiem?

– Jā. Tā kā Sorosa fondi atbalsta dažādas pederastu un lezbiešu organizācijas, tad arī šeit tiem varētu būt nepatikšanas. Bagātie cilvēki sāk saprast, ka pederasti ir visu pasaules bagātību slīcinātāji, enerģijas dzēsēji. Pederastu aktivizēšanās var plāni beigties pašiem bagātajiem cilvēkiem. Tāpēc gaidāms, ka varētu tikt pieņemts ļoti stingrs lēmums pret pašu izaudzinātajiem pederastiem.

– Pret jums ir ierosināta krimināllieta. Ko nozīmē šāds skandalozs izlēciens?

– Ir tāda stulbeņu kategorija, kuri, nemaz nenoskaidrojot patiesos cēloņus, sāk negatīvi izturēties pret cilvēku, pret kuru ir ierosināta krimināllieta. Viņi domā: ai, ai, ai, ja jau krimināllieta, tad tur ir kaut kas slikts. Es ar šādu krimināllietas ierosināšanu varu tikai lepoties, jo tā ir ierosināta par to, ka daru labu darbu, par taisnības un patiesības paušanu, par to, ka mēs kopīgi ar pārējiem LNF biedriem strādājam, lai latviešu tautu atbrīvotu no okupantu klātbūtnes un atveseļotu no homoseksuālisma sēgas. Patiesībā arī ierosinātā krimināllieta mums palīdz īstenot Adversa taktiku. ( Par Adversa taktiku lasiet iepriekšējos laikraksta numuros. – A.R.). Mūsu uzdevums ir atlasīt veselos graudus no puvušajiem. Ja tagad kāds pie stulbeņu kategorijas piederīgais sāk novērsties, tad viņš parāda, ka nav spējīgs būt godīgs un drosmīgs, tāds mums nav vajadzīgs. Atkrītot nederīgajiem, savācās Latvijas, latviešu tautas izlase! Atkritējus var savākt mūsu ienaidnieki. Arī futbola komandai vajadzīgi tikai tādi, kas var trāpīt pa bumbu. Mums nevajag kvantitāti, bet kvalitāti. Desmit labi spēlētāji uzvarēs komandu ar trīsdesmit sliktiem, kuri nezina, ko uz laukuma darīt.

– Vai saistāt krimināllietas ierosināšanu ar īpašu vēlēšanos pārtraukt jūsu aktivitāti?

– 4. maija režīms mēģina mani diskreditēt. Viņi domā, ka ierosinot krimināllietu pret mani, tas izdosies. Bet diskreditēt cilvēks var tikai pats sevi, ja viņš dara kaut ko sabiedrībai kaitīgu. Ja viņi mēģina diskreditēt mani par laba darīšanu, tad bumerangs nāk atpakaļ un viņi diskreditē paši sevi. Tauta jau smejas par viņiem, nevis mani. Es par šiem cilvēkiem rūpējoties saku: "Nedariet tā, bumerangs skars jūs pašus! Veiciet paši deokupāciju, dekolonizāciju, aizliedziet homoseksuālisma propagandu!" Bet viņi neklausa. Lai vaino paši sevi.

– 9.maijā LNF žurnālistes, ģērbušās aizsardžu formās, devās uz Saeimu, lai parādītu savu konsekvento attieksmi pret grozījumiem Saeimas vēlēšanu likumā, kas paredz, ka deputātu kandidātiem nav īpaši labi jāzina latviešu valoda. Deputāti ļoti uztraucās par šo piecu aizsardžu klātbūtni. Šajā sakarā pagājušajā laikraksta numurā publicētajā intervijā es jums vaicāju, vai 5 spējīgu futbolistu komanda spētu uzvarēt 100 tizlus spēlētājus. Šī bija līdzība, kurā ar 5 spējīgajiem futbolistiem ir jāsaprot mūsu aizsardzes, bet ar 100 tizleņiem – tos, kuri sēž Saeimā un ražo latviešu tautai kaitīgus likumus.

– Jā, un es atbildēju, ka 100 tizli spēlētāji 5 labus futbolistus var nospiest tikai ar savu masu, bet uzvarēt spēlē nespēj. Lai trāpītu pa bumbu, ir jāmāk spēlēt. Deputāti spēlēt nemāk, jo viņi vēl nav sapratuši, ka kaitēt savai tautai viņiem pašiem ir ļoti neizdevīgi. Tas viņiem draud vismaz ar bezdarbu pēc nākamajām Saeimas vēlēšanām.

– Jūs nereti pieminat psihiskās enerģijas nozīmi cilvēka dzīvē. Kas ir psihiskā enerģija, un kā tā izpaužas cīņā par taisnību?

– Psihiskā enerģija ir dievišķā enerģija jeb visuresošās enerģijas augstākā kvalitāte. Kangari un pederasti nekad nav psihiskās enerģijas nesēji, bet gan tieši tās dzēsēji. Katrs tautas piederīgais ar saviem izstarojumiem – domām, jūtām – veido tautas garīgo auru. Varoņi paceļ tautas psihiskās enerģijas kvalitāti, tautas auras vibrācijas augstākā līmenī, bet nodevēji, pederasti un viņu aizstāvji, remdenie malā stāvētāji ir tautas garīgā līmeņa pazeminātāji. Bet varoņi, piemēram, Kultūras akadēmijas piecas meitenes ir latviešu tautas bagātība. Svētajos Rakstos ir teikts, ka pat vesela pilsēta tikusi saglabāta viena svētā dēļ. Tas nozīmē, ja dabas kataklizmu laikā tajā atrodas svēts cilvēks, tad šī pilsēta ar visiem iedzīvotājiem tiek saglabāta dzīva un vesela. Jo augstvērtīgs cilvēks ar savām gara vibrācijām spēj novirzīt kataklizmu. Varoņi, psihiskās enerģijas nesēji ir nacionālā bagātība. Tādēļ tie no Drošības policijas, kuri mēģināja arestēt varonīgo, pašaizliedzīgo latviešu meiteni, deputāta Jāņa Lejas palīdzi Lieni Apini 16. martā, vienkārši neapzinājās, ko viņi darīja. Viņi izdarīja ārkārtīgu pārkāpumu. Lai neviens neiedomājas aizskart šīs meitenes! Viņas atrodas latviešu tautas Egregora jeb Dvēseles aizsardzībā.

"DDD"
Nr.3
2002.gada 23.maijs