Latvijas Nacionālās frontes priekšsēdētāja Aivara Gardas komentārs

DDD: Valsts prezidents Andris Bērziņš gada nogalē uzrakstīja vēstuli Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai, vēršot viņas uzmanību uz to, ka parakstu vākšana par krievu valodu bijusi antikonstitucionāla. Jūsuprāt, vai ar šādu vēstulīti pietiek?

Aivars Garda: Kā jau tas tika pieminēts arī “Radio Merkurs” pagājušās nedēļas raidījumā “Gaismas pils”, šādu vēstuli varētu rakstīt “DDD” žurnālisti vai es kā nevalstiskas organizācijas vadītājs, bet Valsts prezidenta rokās ir varas groži, viņam ir nevis jāraksta vēstules, bet jāpieņem konkrēti lēmumi: izsaukt pie sevis ģenerālprokuroru, likt paskaidrot, kāpēc neviens vēl nav saukts pie atbildības, kāpēc tāda parakstu vākšana vispār ir pieļauta. Bet acīmredzot mūsu valsts varas vīri un sievas ir par gļēviem. Atgādināšu, ka viens Austrumu Gudrais ir teicis, ka būt gļēvam – tas nozīmē dzīvot nožēlojamu dzīvi.

Gļēvulis ir bailīgs, neuzņēmīgs cilvēks. Skatoties uz tiem, kuri valsts vadošajos amatos ir bijuši visus šos 20 tā saucamās neatkarības gadus, redzu, ka viņi patiešām ir gļēvuļi, dzīvo sevis necienīgu dzīvi, bet paši to neapzinās. Viņiem pašiem šķiet, ka arī citi dzīvo tādu pašu necienīgu dzīvi.

DDD: Viņi paši neapzinās, ka ir gļēvi?

A.G.: Domāju, savos sirds dziļumos viņi to tomēr apzinās. Un, protams, kā dadzis acī ir Latvijas Nacionālā fronte un laikraksts “DDD”, kas liek viņiem atcerēties, ka viņi ir gļēvuļi un nodevēji.

Varam vērot, kā varas vīru un sievu sabiedrībā notiek tāda kā burzīšanās, rosīšanās – Valsts prezidents “burzās” ar Saeimas priekšsēdētāju, Ministru prezidents un ministri savā starpā “burzās”, kaut ko runā, kaut ko it kā gudri spriež, bet īstenībā neko nerisina. Viņi parāda zemu līmeni valsts lietās – šausmīgi zemu! Bet latviešvalodīgais pūlis viņus aizstāv un ceļ godā. Atcerēsimies, kā pavisam nepelnīti godāja Vairu Vīķi-Freibergu – pilnīgi nožēlojamu prezidenti. Pēc tam nāca Zatlers, pirms tam bija Guntis Ulmanis, tagad, pēc parakstu vākšanas, pamodies Andris Bērziņš...

Tātad prezidents ir aizsūtījis vēstuli Saeimas priekšsēdētājai, un viņa zina, ka referendums grauj konstitucionālos pamatus, visi deputāti zina, ministri zina, ģenerālprokurors zina, Satversmes aizsardzības birojs zina – visi, kam vajag, zina, bet neviens neko nedara! Vēl piešķir naudu referendumam! Cilvēki izmisumā zvana uz “Brīvo mikrofonu” un vaicā: kāpēc piešķir naudu šādam pretvalstiskam, latviešu tautu pazemojošam referendumam, kāpēc vispār to vajadzēja pieļaut utt.? Cilvēki ir neizpratnē, kāpēc mūsu vara ir tik gļēva. Vienam nepilsonim, diviem, trijiem atļāva veikt tik naidīgu kampaņu, atļāva veidot un izplatīt šādu klipu – bez jebkādām sekām! Gandrīz simtprocentīgi varu apgalvot, ka, ja līdzīgu klipu pret krievu valodu un okupantiem būtu uztaisījuši latvieši, tad mūsu okupanti un cionisti, kuri sastājušies t.s. antifašistiskajās (īstenībā – fašistiskajās!) organizācijās, būtu nelabi bļāvuši, ka šeit gandrīz vai holokausts atkal sācies. Bet šie mierīgi, draudīgām balsīm, naida pilnām acīm skatās virsū latvietim no klipa un izkliedz naidīgus vārdus... Taču mūsu Valsts prezidents spļāvienus tikai krāj un krāj, tos no sejas pat nenoslaukot...

DDD: Tikai konstatē un aizraksta vēstulīti Saeimas priekšsēdētājai, ka ir uzspļauts...

A.G.: Jā, uzraksta, ka ir uzspļauts, un viss.

DDD: Bet vai tad Kažociņš – Satversmes aizsardzības biroja priekšnieks, Reiniks – Drošības policijas priekšnieks, arī ir nobijušies no Lindermana, Ušakova un tamlīdzīgiem valsts pamatu grāvējiem?

A.G.: Padomāsim, kas tad ir šis “valsts drošības dienests”? Kas Padomju Savienībā bija VDK? Tas bija – tā viņu arī sauca – Komunistiskās partijas bruņotais spēks. Un kas tad ir mūsu specdienesti? Vai tad tie darbojas patstāvīgi? Skaidrs, ka tiem būtu jādarbojas saskaņā ar likumu, bet... Neizslēdzu, ka viņi pilda tiešos ASV CIP vai citu dienestu norādījumus, bet mūsu politiķus noliek fakta priekšā.

DDD: ...bet likumu viņi pārkāpj, un nav neviena, kas tos sauktu pie atbildības.

A.G.: Jā, šajā nozīmē likumu viņi pārkāpj. Tomēr tiem ir skaidri jāapzinās – gan Kažociņam, gan Reinikam, gan Kalnmeieram –, ka agri vai vēlu (un tagad notikumi pasaulē risinās ļoti ātri; lai paskatās uz Tuvajiem Austrumiem!) nāks Latvijā valsts vara, kas sauks pie atbildības tādus drošībniekus un ģenerālprokurorus. Un, ja ģenerālprokuroram nebūs rakstiskas Valsts prezidenta, kā Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja, pavēles (kaut vai slepenas), kurā viņš pavēl nereaģēt, nepievērst uzmanību šādai parakstu vākšanai un izlikties, ka nekas nenotiek un tas nav nekas slikts, – tad šādā gadījumā, kad nāks jaunā vara, viņš par to saņems sodu. Tomēr pat tad, ja izrādīsies, ka viņam ir šāda rakstiska pavēle, par to tiks jautāts: kas tad tev liedza vērsties pie tautas, atklāt šo slepeno pavēli un pateikt, ka to nepildīsi, pat atkāpjoties no amata!

Tātad visi skaidri saprot, ka viņi pārkāpj likumu. Tā nevar būt, ka viņi ir tik lieli stulbeņi! Viņus vērojot, jāatzīst, ka tur ir kaut kāds rasols – gan lielas dozas muļķības, gan gļēvums, gan arī liels negodīgums. Mūsu lasītāji, godīgi cilvēki, nespēj pat aptvert šo ļaunumu un negodīgumu! Uz valsts vadītāju ir pierasts skatīties kā uz pielūgsmes objektu – nu, ja viņš ir ticis par Valsts prezidentu, tad viņš ir ļoti godīgs un cienīgs. Tā tam arī būtu jābūt: ja cilvēks ir cienīgs ieņemt šo augsto amatu, tad viņš ir arī ļoti godīgs. To pašu var attiecināt arī uz ģenerālprokuroru – kurš tad vairāk ievēros likumus, ja ne ģenerālprokurors? Taču tā tas nav.

Diemžēl klusē arī individuālas personas, kā tiesneši, advokāti, Juristu biedrība – kur viņi ir? Rodas jautājums, vai viņi – visi juristi – ir stulbi? Es ļoti šaubos. Tātad viņos ir tik liela negodīguma un gļēvuma deva, kas liedz tiem pašiem taisnīgi izpausties. Viņi redz, ka citi visapkārt ir tādi paši, un par “mutes palaišanu” (taisnības teikšanu!) draud pat tiesas procesi, kā tas jau ir bijis.

DDD: Ja ne tiesas procesi, tad gluži vienkārši izstumšana.

A.G.: Jā, izstumšana no sabiedrības. Bet cilvēks to negrib – viņš ilgojas saņemt ielūgumus uz prezidenta Jaungada ballēm, uzaicinājumu uz Latvijas Televīziju, Radio par ekspertu, utt. Bet, lai būtu šāds atzīts “eksperts”, viņam ir jāsaglabā negodīgums. Un tāpēc viss ir aizgājis tik tālu.

Sagatavoja Līga Muzikante