Normunds Melderis, LTV žurnālists

Āzis par dārznieku

Vēl nesen viens no aktuālākajiem jautājumiem Latvijā bija jaunā valdības veidošana. Vērojot šo procesu un citas tendences, man radās nopietnas pārdomas par Latvijā notiekošo.

Kā vienu nu spilgtākajiem aspektiem, noteikti jāmin “Saskaņas centra” (SC) aicināšana valdības rindās. Pirmkārt, manu neizpratni rada tas, ka šī partija un tās elektorāts, un arī politiķi (neizliksimies, ka šis kopums nav krievisks!) absolūti nepieņem Latvijas valsti un tās galvenās vērtības – latviskumu, latviešu valodu, demokrātiskumu, vēsturiskās reālijas. Mani novērojumi ļauj secināt, ka viņi redz sevi kā Krievijas impērijas ietekmes saglabāšanas instrumentu, un Latvija tiem ir tikai dzīvesvieta. Bet visi viņu kvēlie apgalvojumi par “bezgalīgu mīlestību” pret Latviju ir vai nu tukša sevis pozicionēšana, vai arī izpratne par krievisku Latviju, kas, viņuprāt, ir “īstā” Latvija, kuras ceļā vēl zināmi šķēršļi. Jau šīs partijas pārstāvju atrašanās Saeimā ir neloģiska, kur nu vēl aicināšana valdībā! Tas ir tik idiotiski − dot varu (arī likumdošanas varu) spēkam, kurš bijis un būs vērsts pret šīs valsts pastāvēšanu! Āzis pār dārznieku!!!!

Viena trešdaļa aktīvas Interfrontes

Otrkārt, nav saprotams, kāpēc tik ļoti liela uzmanība tika pievērsta SC deputātu skaitam parlamentā, un no tā izrietošais secinājums, ka tāpēc SC esot obligāti jāņem valdībā. Par šo partiju nobalsoja aptuveni 28 procenti no tiem, kas piedalījās šajās vēlēšanās. Tā nav pat viena trešdaļa (un vēl mazāka daļa no visiem balsstiesīgajiem pilsoņiem)! Jautājums, kas tad ir vēlēšanu uzvarētājs: vai izteikti krieviskās partijas SC un PCVL (28+1=29%), vai latviskās partijas, kas kopā ieguva 71 procentus balsu. Kā senāk − Interfronte pret Tautas fronti.

Vai tad tā nebija arī Latvijas neatkarības atjaunošanas laikā? Vai atceraties, kāds iznākums bija referendumā par Latvijas neatkarības atjaunošanu, kāds bija Augstākās Padomes balsojuma rezultāts par Latvijas Neatkarības atjaunošanas deklarāciju? Aptuveni tāds pats! Vienīgā atšķirība − toreiz referendumā balsoja visi Latvijā dzīvojošie, arī potenciālie nepilsoņi un Krievijas pilsoņi, bet tagad tikai LR pilsoņi. Vai varbūt arī tad vajadzēja ņemt vērā Latvijas nelojālo iedzīvotāju intereses? Lūk, arī vesela trešdaļa! Kur tad mēs nonāktu? Tad nez kāpēc nevienam pat prātā nenāca, ka būtu jāvadās no šī mazākuma interesēm. Visi toreiz ļoti labi saprata, kas tad veido šo Latvijas neatkarības pretinieku loku – iebraucēji jeb okupanti un kolonisti.

Vienīgās patiesās konsekvences, kas rodas no 11. Saeimas vēlēšanu rezultātiem, ir jautājums: kā tas nākas, ka valstī tik būtiski pieaudzis Latvijai nelojālu pilsoņu skaits? Atbilde meklējama “šķidrajos” pilsonības iegūšanas tiesību aktos un to instrumentā. Acīmredzams, ka lauvas tiesa šo krieviski runājošo jaunpilsoņu neatbilst Latvijas pilsoņa saturiskajiem kritērijiem – latviešu valodas nezināšana (vai arī tās zināšana, bet nelietošana), dažādu Latvijai nelojālu svētku svinēšana un prokrievisku atšķirības zīmju lietošana, mikroskopiskas zināšanas par pamatnāciju un tās kultūru... Šo uzskaitījumu varētu turpināt un turpināt. Būtībā šāda pilsonības piešķiršanas politika ir Latvijas valsts pašiznīcināšana.

Labāk vēlāk nekā nekad!

Zinu, zinu – starp jaunajiem pilsoņiem ir arī Latvijai lojāli, bet jautājums: cik? Salīdzinot ar iepriekš minētajiem nelojālajiem, tas ir neliels skaits, un, no kā mēs vadīsimies: no atsevišķiem izņēmumiem vai no vispārējas likumsakarības? Kurā gadījumā mēs būsim tuvāk patiesībai? Varat trīs reizes minēt!

Tas taču ir acīmredzams, ka krievisko partiju − SC un PCVL − balsotāju skaits ir audzis tieši proporcionāli jaunpilsoņu pieauguma skaitam. Īstenojot Zatlera Reformu partijas (ZRP) ideju par pilsonības automātisku piešķiršanu ikvienam Latvijā dzimušam, potenciālās briesmas ir visnotaļ prognozējamas. Daudz loģiskāk būtu, ka pilsonības piešķiršana ir jāapgrūtina, nevis jāatvieglo, vai pat jāveic jaunpilsoņu pilsonības piešķiršanas atkārtota pārskatīšana un atkal jāvadās pēc formulas “1940. gada pilsoņi un viņu pēcnācēji”, bet tagad jau pilsonība jāpiešķir pēc daudz stingrākiem kritērijiem, lai jebkurš latviski nerunājošs, nedomājošs, Latvijai un latviešu tautai nelojāls cilvēks nevarētu iegūt pilsonību, lai pēc tam kaitētu pases valsts interesēm. Nav jākaunas un jābaidās atzīt savas naivuma kļūdas. Labāk vēlāk nekā nekad!

Vai tagad 2×2 ≠ 4?

Lai vispār izprastu idiotismu (citādi to nevar nosaukt) pret valsts suverenitāti vērsta spēka aicināšanā valdībā, ir jāpaskatās uz informatīvo fonu, kas veido sabiedrisko domu. Tagad no visiem medijiem (turklāt biezā slānī arī no latviešu valodā strādājošiem), no dažādām politiskām tribīnēm un arī no “latvju tautas dzīlēm” skan kā no kanceles − SC jāņem valdībā, vai tur vai kas. Atcerēsimies, ka šādas tendences parādījās jau pēc 10. Saeimas vēlēšanām. Tas notika pirmo reizi Latvijas neatkarības vēsturē un tagad, pēc gada, tikai atkārtojas. Latvieši no visām malām tiek zombēti, ka viņiem jāņem SC valdībā; par krievu medijiem nemaz nerunāsim, tur tas ir vēl smagākā formā – krieviem tiek zombēts, ka tagad viņiem tas viss pienākas, un ja latvieši (politiķi) tā nerīkosies, tad būs slikti.

Patinot atmiņas lentu no dažādiem medijiem, pietiek ar informāciju, ko tiešā tekstā vai “starp rindām” sniedz tādi latviešu izcelsmes žurnālisti, “eksperti” kā K.Streips, E.Liniņš, A.Tomsons, I.Ījābs, J.Liepnieks, F.Rajevskis, A.Freimanis. Nevar teikt, ka viss, ko viņi saka, ir pilnīgi garām, t.i., nepareizi, bet svarīgākais aspekts slēpjas tieši saistībā ar “atslēgas spēkiem” nacionālajā ziņā – “Visu Latvijai!-TB/LNNK” un SC.

Esmu nofiksējis, ka šī tendence par pozitīvu attieksmi pret krievisko spēku, salīdzinot ar latvisko bloku, ir neapstrīdama. Katrs no iepriekš minētajiem “ekspertiem” atradīs vairākus argumentus pret nacionālo bloku un par SC bloku. Kad klausos viņu spriedumos, redzu, ka liela daļa ir absolūti nepamatoti vai pārspīlēti, bet daži no loģikas viedokļa – gluži vienkārši idiotiski. No šejienes jautājums: kā gan 20 gadu laikā tas, kas iepriekš bija vērtējams pozitīvi, ir kļuvis par negatīvo un otrādi? Vai tagad 2 reiz 2 vairs nav 4? Vai ir kādi jaunatklājumi? Vai Latvijas valstij lojāli cilvēki tagad vērtējami kā nelojāli un otrādi − tikai tāpēc, ka pagājuši 20 gadi? Minēšu dažus komentāru piemērus.

Eiropeisks nacists?

Tā, ja nemaldos, pirms 10. Saeimas vēlēšanām A.Freimanis pilnā nopietnībā TV stāstīja, ka Nils Ušakovs esot visnotaļ eiropeisks cilvēks − lūk, Dānijā augstskolas diplomu pat dabūjis. Kad to dzirdēju, nodomāju, vai tiešām Freimaņa kungs galvu durvīs saspiedis? Kurš te ir eiropeisks? Ušakovs? Ir taču acīmredzams, kā viņš savā lielkrieviskajā bezkaunībā ņirgājas par pamattautu un darbojas kā visīstākais lielkrievu šovinists vai pat nacists.

Kurā valstī vēl galvaspilsētas mērs svinīgi atzīmē un sveic šīs valsts okupācijas gadadienu? Sliktākais, ka mūsu sabiedrība uz to noraugās ar neizprotamu toleranci! Tā ir visīstākā ņirgāšanās par latviešiem un ataino klaji nacistisku, noziedzīgu domāšanu, it kā krievu nācijai un N.Ušakovam kā “īstenam tās pārstāvim” būtu īpašas privilēģijas, kādas nepiemīt latviešiem un arī citām tautām. Nemaz nerunāšu par N.Ušakova citiem izteikumiem! Pievērsīsim uzmanību, ka pēc minētajiem notikumiem latviešu eksperti, tāpat arī krievu, neizplūda sašutumā, Latvijas drošības iestādes nekādi nereaģēja, valsts augstākās amatpersonas, V.Zatlers u.c., klusēja, kā ūdeni mutē ieņēmušas. Tieši šī nereaģēšana bija signāls N.Ušakovam, SC un visiem prokrieviskajiem spēkiem: variet iet tālāk, jo te ir Latvija, tātad lielkrievu šovinisma droša izpausmes zona! Ikgadējais pretlatviskais 9.maija murgs Rīgā un citur Latvijā tam ir spēcīgs apliecinājums. Bet A.Freimanis bezkaunīgajā N.Ušakovā saskatījis eiropeiskumu!!! Svešvārdu lietojot – “MOINS!”... Pavērojot kā viņš nicīgi izsakās par sev nepatīkamiem faktiem un cilvēkiem, kas to piemin sarunu laikā. Pasekojiet viņa loģikai − neatbildēt uz jautājumu, muldēt demagoģiju un pārmest par nepatīkamu nostādni kā tādu. Jums vēl ir kādi jautājumi?

Lielkrievu šovinisms ir pieaudzis

Atceroties dažādu “ekspertu” prātuļojumus vēl pēc iepriekšējām Saeimas vēlēšanām, neaizmirsīšu, kā I.Ījābs nāca klajā ar jau iepriekš minētajiem argumentiem, ka SC noteikti jāņem valdībā, − “cik tad ilgi var ignorēt 1/3 Latvijas vēlētāju!” Ne vārda par viņu lojalitāti, nedz arī par viņu mūsu valstī atrašanās vēsturiskajiem aspektiem. Patiesībā tas, ka šie cilvēki 20 gadu laikā vēl joprojām nav kļuvuši Latvijai un latviešu tautai lojālāki, tikai apliecina, ka lielai daļai mūsu valstī dzīvojošo krievu un pārkrievotu sveštautiešu Latvijas valsts nav pieņemama pašos pamatos. Tā ir cita “civilizācija”, kas savā domāšanā gandrīz nemainās.

Tieši pēdējo 9 gadu laikā – faktiski no 2002. gada, kad Krievijas prezidents V.Putins atgrieza Krieviju uz autoritārisma un šovinisma viļņa − ar Krievijas TV palīdzību arī Latvijā sākušas pieaugt attiecīgās šovinistiskās tendences. Ja deviņdesmito gadu pirmajā pusē krievvalodīgie, kas latviski runāt nemācēja, minimāli sāka mēģināt to darīt, tad tagad tie, kas prot runāt latviski, apzināti to nedara, bet principāli runā tikai krieviski. Lūk, atšķirība – nevarēt vai negribēt! Bet tādam I.Ījābam tas nav arguments un šķērslis. Viņu toreiz aktīvi atbalstīja agrāk “neatkarīgais” V.Makarovs (tagad ZRP), bet viņu kā nelatvieti viegli saprast.

Kurš te kuru var vērtēt?

Tagad pievērsīsimies Latvijas Radio “trijotnei”. K.Streips jau regulāri ir negatīvi izteicies par “Visu Latvijai!-TB/LNNK”, kā arī par Latvijas Nacionālo fronti (LNF). K.Streipa nekorektie izteikumi, kas vērsti pret A.Gardas līdzdarbiniecēm, ir tiesiski novērtēti. Tikai ne tas ir svarīgākais. Man arī ne viss, kas nāk no LNF, šķiet pieņemams (pirmkārt, izteikumu formas ziņā), bet nevar noliegt, ka šie cilvēki patiešām ir Latvijas patrioti. Turklāt vesela virkne LNF izteikumu, lai cik tie liktos nepatīkami, diemžēl atbilst Latvijas īstenībai.

Saistībā ar patriotismu man ir jautājums, vai K.Streips, aizstāvot pārliecību, būtu gatavs riskēt ar savu veselību vai pat dzīvību, par ko liecina fiziski uzbrukumi A.Gardam un L.Muzikantei, kurus acīmredzami veikuši prokrieviski spēki? Šaubos. Varam tikai modulēt, vai Latvijas valsts veidošanas periodā notikušajās Ziemassvētku kaujās Streips būtu gatavs doties bīstamajās cīņās, kuras deva mūsu valstij dzīvību? Nu, neticas kaut kā. Man grūti iedomāties K.Streipu, A.Tomsonu, E.Liniņu šo cīnītāju rindās. Visticamāk, viņi sēdētu mājās un teiktu, ka tur jau nekas nesanāks... Vienlaikus ne mirkli nešaubos, ka A.Garda un viņa vietnieces nebaidītos ziedot visdārgāko, lai latvju tauta spētu kļūt neatkarīga un brīva. No morālā viedokļa − kurš te kuru var vērtēt?

Aidis Tomsons, sevi aplami uzskatot par vērtētāju, parasti kaut ko nobubina vai noķiķina par kaut kādiem “radikāļiem”, “ekstrēmistiem” un tā tālāk, ar to domājot gan “Visu Latvijai!”, gan LNF. Viņa bezpozīcija – ja kaut ko darīsim, būs tikai sliktāk – kā īlens lien ārā no maisa. Ja viņa vadītajā radio radījumā piezvanīs kāds, kurš pieminēs kaut vai tikai Aivara Gardas vārdu, tā telefons tūlīt pat tiks atslēgts. Savukārt Nilam Ušakovam, kas patiešām uz šī LNF fona ir totāls, īsts ekstrēmists, tribīne tiek garantēta! Salīdzināsim: LNF atšķirībā no SC un N.Ušakova nemēģina uzspiest citām valstīm savu valodu, LNF neattaisno un necenšas nogludināt Padomju Krievijas impērijas pastrādātos CCCP (PSRS) noziegumus – Otrā pasaules kara izprovocēšana, lai pakļautu sev visu pasauli, vispirms Eiropu un tur dzīvojošās tautas. LNF nesvin savus nacionālos svētkus svešas valsts teritorijā. Kurš tad te īsti ir ekstrēmists un nacists? Salīdziniet.

Kārļa Streipa un Aida Tomsona loģikas kļūda

K.Streips izcēlās arī 2010. un 2011.gadā, kad notika parakstu vākšana par referendumu saistībā ar grozījumiem Satversmē par mācībām valsts skolās latviešu valodā. Viņš noteikti aicināja cilvēkus neiet neparakstīties. Lieliski – latviešu valoda Latvijā faktiski ir kliba ar abām kājām (pavērojiet, kas notiek sabiedrībā, tirgū, lielveikalos, benzīntankos, uz ielas, cik nelatviešu lieto latviešu valodu!), bet Latvijas Radio (ne Krievijas!!!) žurnālists atrod virkni mākslīgu argumentu, lai kūdītu latviešus neko nedarīt. Kamdēļ mums vēl citi ienaidnieki, ja pašiem ir tik “latviski un valstiski” domājoši žurnālisti. Bravo!

Vienlaikus jāatzīst, ka Streipam ne pārāk patīk arī SC un krievu mediji. Taču viņa lielākā loģikas kļūda ir tā, ka Streips neizprot cēloņsakarību starp krievu un viņu mediju, deputātu nelojalitāti pret valsts valodu un latviešu tautu un no izrietošu “VL!-TB/LNNK” vai LNF vērtējumu un rīcību. Viņa un arī A.Tomsona “daiļradē” tiek minēts, ka abi spārni ir vienādi kaitīgi. Absurds! Latvijā nekad neveidotos šādas nacionālas organizācijas un nerastos to atbalstītāji, ja nebūtu šīs bezkaunīgās un nelojālās krievu sabiedrības uzvedības. Nav spilgta nacionālisma, ja nav šovinisma! Tikai kārtība vienmēr ir šāda – vispirms ir šovinisms, nacisms, koloniālisms un tikai tad seko cietušās puses nacionālisma izpausmes kā pašaizsardzība. Turklāt vēlos vērst uzmanību, ka Eiropā pārsvarā lielākā daļa valstu ir izveidojušās uz nacionālisma bāzes. Tur tā ir vispārpieņemta norma, nevis kaut kāds īpašs “radikālisms”. Ir absolūti muļķīgi latviešu partiju vai nevalstisko organizāciju samērā kautrīgo, es teiktu, pat toleranto uzvedību pielīdzināt lielkrievu agresīvajām izpausmēm, nepamatotajiem pārmetumiem un prasībām, kuras rodas tieši no tā, ka latviešu nacionālisms ir pārāk vājš. Krievi to redz un izmanto. Bet latviešu žurnālistu aktīvi veiktā mūsu nacionālisma apkarošana ir valsts pamatelementu iznīcināšana. Latvijas valsts bez nacionālisma nevar pastāvēt.

Eduards Liniņš – īpašs gadījums

Īpašs stāsts ir par vēl vienu trio pārstāvi no Latvijas Radio – par Eduardu Liniņu. Tie, kas dzirdējuši viņa izteikumus, būs pamanījuši šī žurnālista nepārspējamo “laipošanu”. Klausoties kļūst skaidrs, ka E.Liniņš varētu strādāt pie jebkura politiskā režīma – pie Čakstes, pie Ulmaņa, pie Staļina, pie Hitlera, pie Brežņeva, pie V.V.-Freibergas, pie Urbanoviča. Bet tas nav galvenais. Viņa izcilākais Latvijas Radio “šedevrs” bija 2010.gada 10.maija komentārs par 9.maija izdarībām pie Uzvaras pieminekļa un citur Rīgā. Liekas pilnīgi dīvaini, ka Latvijas Radio pārstāvis gandrīz 20 gadus pēc neatkarības atjaunošanas par absolūti normālu parādību uzskata šo lielkrievu šovinisma izpausmi Latvijas galvaspilsētā. Visi radio klausītāju sašutuma pilnie zvani atdūrās pret E.Liniņa “dzelzs” apgalvojumiem – jums tikai tā likās, viss ir kārtībā, ko jūs, latvieši, cepaties... viss ir kārtībā... Es ieteiktu bijušajam Latvijas Radio ģenerāldirektoram Dz.Kolātam vai nākamajam viņa pēctecim šo raidījumu izdot kompaktdiska formā ar nosaukumu “20 gadi pēc neatkarības”.

Mums pat nevajag nekādus laikrakstus “Čas” vai “Vesti segodņa”, mums nevajag Krievijas vēstnieku, nedz arī viņu ārlietu ministru komentārus – mums ir E.Liniņš, kurš to pašu pateiks viens pret vienu: latvieši jums tikai šilierējas lielkrievu šovinisms. Burvīgi! Arī tagad, pēc 11.Saeimas vēlēšanām, Liniņš cenšas latviešiem iepotēt ideju par SC veselīgumu un nepieciešamību Latvijas valstij. Viņš pārmet klausītājiem, ka tie šķirojot cilvēkus pēc nacionalitātes. Liniņa kungs, kad jūs pēdējo reizi esat bijis uz ielas, kad pēdējo reizi esat analizējis vēlēšanu rezultātus? Tie viscaur ir nacionāli! Tautības pašas sevi sašķiro, un tā ir objektīva realitāte. Vai to noliedzot vai nemanot, kaut kas tiks iegūts? Ja problēma ir, tad tā ir jārisina, nevis jānoliedz, citādi – gluži vienkārši tas ir vājprāts!

Latvijas Televīzijas iemidzināšanas paradumi

Neaizmirsīsim arī tādu fonu kā Latvijas Televīzija. Diemžēl jāatzīst, ka pēc “Nekā personīga” komandas (ja tā var teikt) aiziešanas žurnālistikas līmenis ir būtiski krities. Tas izpaužas arī nacionālā jautājuma aktualitāšu atspoguļojumā. Tā, 2010. un 2011.gada 9.maija šovi “Panorāmā” un citās ziņās tika pasniegti kā visnotaļ pieņemami notikumi – nu, notiek tur kaut kas, bet nekas slikts... Ļaunākais, ka alkoholu lieto – tas gan ir slikti.

Patiesībā viss ir tieši otrādi – alkohola lietošana pie pieminekļa taču ir visnekaitīgākais, kas tur notiek. Krievijas karogi, dažāda prokrieviska simbolika, okupantu armijas formastērpi, pretlatviskas noskaņas, kas visspilgtāk parādās jau pustumsā vai tumsā, kad latviešu žurnālisti jau sen notinuši makšķeres, – lūk, tā ir rūgta patiesība. Taču latviešu cilvēki, kas todien nav atradušies pieminekļa tuvumā, ar TV palīdzību saņem diezgan glancētu informāciju un naktī guļ mierīgi. Bet nevajadzētu!

2010.gada 9.maija “Nakts ziņu” radījumā par notikumiem pie Uzvaras pieminekļa bija tikai trīs teikumi, turklāt programmas vidū, bet pēc tam sekoja vairāku minūšu sižets par to, ka Tallinas zooloģiskajā dārzā caur video kameru var vērot leoparda mātītei tikko piedzimušos leopardēnus. Sanāk, ka leopardu dzīve citā valstī ir svarīgāka par pretvalstisku demonstrāciju pašu valstī!? Kronis visam bija LTV 1.programmā iekļautā filma par Ā.Hitleru. Tas tā – lai latviešiem “maz neliktos”! Ne velti pēc tam latviešiem nedraudzīgais laikraksts “Vesti Segodņa” savās slejās izteica komplimentu par draudzīgu 9.maija atspoguļojumu. Vai Jūs varat iedomāties, kaut ko tādu 1988. vai 1992.gadā? Es nevaru. Bet viss plūst, viss mainās... Tā tikai turpināt?

Pievērsīsimies arī citiem LTV radījumiem, kas pretendē uz šādu problēmu atspoguļojumu un iztirzājumu. Piemēram, 2011.gada 9.maijā radījumā “Skats no malas” jau pieminētais K.Streips piedāvāja debates par ļoti aktuālu tematu – par veselīgu ēdienu. Kas Latvijā ir aktuālākais 9.maijā, kad pretlatviskā Rīga svin okupāciju? Pēc Streipa loģikas, veselīgs ēdiens. Vai jūs domājat citādi? Lūk, arī tas veido sabiedrisko domu. Jums pasaka priekšā, par ko interesēties un ko domāt.

Spriedelējumi par budžetu novērš uzmanību

Tikko vēl bija slavens raidījums – “Kas notiek Latvijā?”. Arī te, ja paskatāmies uz tematiku, bija daudz kas – valsts budžets, cīņa par dažādiem amatiem, par mazajiem HES-iem, piena cenām un par daudz ko citu, bet tā saucamie nacionālie jautājumi – valoda, pilsonība, lojalitāte, attieksme pret svētkiem, ideoloģija, vēsture jeb faktiski visi valsts pamatjautājumi – tika ignorēti. Jā, vienreiz pirms četriem gadiem esot bijusi diskusija par valsts valodu. Taču tas arī viss. Nesaku, ka visi J.Dombura piedāvātie temati bija garām. Bet tomēr runa ir par tendenci. Īpaši tas krita acīs, kad nāca šie vēsturiskie datumi – 16.marts, 25.marts, 9.maijs, 14.jūnijs, 17.jūnijs, 11.augusts, 23.augusts, 18.novembris u.c., kad nepārprotami prasījās nopietnas debates, tomēr to nebija. Tautai lika saprast, ka ir “svarīgākas lietas”, par ko spriest un domāt.

Latvijas valsts jau soļo zem citiem karogiem, bet radījumā runā par valsts budžetu! Piekrītu, budžets ir svarīgs, tikai, manuprāt, tā vairāk ir šauru speciālistu saruna, kur vidējais skatītājs gluži vienkārši maz ko saprot un spēj analizēt. Var savākt 10 ekonomikas zinātņu doktorus, no kuriem katram būs savs viedoklis, bet neekonomistam tā būs diezgan nesaprotama apspriede. Kā absolūts kuriozs vērtējams piedāvātais interaktīvais balsojums – kā jūs vērtējat nākamā gada budžetu? Jāsmejas! Vai radījuma autoriem vispār ir priekšstats par vidējo skatītāju? Es sevi neuzskatu par pēdējo dunduku, tomēr es saprotu, ka šis balsojums, skatoties virspusēju raidījumu, man ir par sarežģītu. Lai saprātīgi balsotu, cilvēkam jāpārzina iepriekšējā gada budžets, šī gada budžets un nākamā budžeta likumprojekts. Papildus viņam jāzina arī citi ekonomiskie rādītāji. Kurš skatītājs ir gatavs to sagremot? Es domāju, ja pie skatītāja pirms raidījuma mājās ierastos finanšu ministrs un noliktu uz galda nākamā budžeta projekta sējumus, jebkurš normāls cilvēks ministru izmestu ārā ar visu viņa makulatūru. Bet ne jau tas ir galvenais. Svarīgākais, ka šo sarežģīto tēmu ēnā Latvijas valstī notiek patiešām dramatiskas, valsts suverenitātei bīstamas un visiem cilvēkiem viegli saprotamas lietas. Atkal latvietim tiek norādīts – neesi “primitīvs radikālis-nacionālists”, bet interesējies par ekonomiku! Neesi latviešu lunis! Patiesībā luņi ir tieši tie, kuri pārgudri spriež par budžetu un tamlīdzīgiem jautājumiem, bet nespēj apjēgt īstus valsts apdraudējumus.

Gluži to pašu varu teikt par 11.Saeimas priekšvēlēšanu debatēm medijos. Starp citu, tāpat kā 10.Saeimas priekšvēlēšanu laikā, arī tagad LTV, LNT, Latvijas Radio piedāvātais tematu klāsts pārsvarā grozījās ap ekonomiku un sociālajiem jautājumiem. Nevar apgalvot, ka tie ir nesvarīgi, taču tomēr laikā, kad Latvijas valsts galvaspilsētas vadībā ir krieviski domājoša interfronte, kad arī valsts parlamentā pie varas laužas pretlatviski spēki, galvenais akcents uz ekonomiku nav īsti saprātīgs. Pirmkārt, tāpēc ka par ekonomiku var iestāstīt visādus brīnumus. Esmu pārliecināts – ja vēlētājam būtu jāliek eksāmens ekonomikas pamatos, tad no 10 jautājumiem tikai neliela daļa spētu patiešām pareizi atbildēt uz vienu vai vairāk. Turklāt cilvēku interese par ekonomiku priekšvēlēšanu laikā reducējās uz savu ego. Piemēram: es esmu skolotāja – vai skolotājiem paaugstināsit algas; es esmu pensionārs – vai indeksēsit pensijas? Vārdu sakot, vai man kaut kas atleks, vai neatleks? Par valsti kopumā nekādas intereses.

Valstij jākonsolidē budžets par 100 miljoniem latu, plus vēl 50 miljoni jāiegulda airBaltic, bet skolotāja grib vairāk naudas! Bet kurš gan negrib? Tāpēc deputātu kandidāti arī cenšas solīt – vairāk vai mazāk, atkarībā no pašu nekaunības un tieksmes pēc populisma. Savukārt nacionālā bloka jautājumus debašu vadītāji pirms vēlēšanām tikpat kā nepiedāvā. Dīvaini. Manuprāt, tieši tie ir vissvarīgākie! Varbūt Īslandē, kur arī ir krīze, bet kas faktiski ir mononacionāla valsts, tas drīkst būt citādi. Bet te ir Latvija, kura cieš no okupācijas un kolonizācijas sekām!

Tiešais telefons ar Kremli?

Kuldīgā LTV priekšvēlēšanu debašu laikā žurnālistei Ilzei Naglai vienīgais jautājums par valsts valodu radās saistībā ar kandidātes I.Lībiņas-Engeres uzvārda galotni. Vai šajā valstī tas ir vissvarīgākais jautājums? Latvietis Rīgā jūtas kā krievu valodas zemē, bet viņam jāskatās mazvērtīga diskusija par vienas personas uzvārdu. Bērnudārzs, ne žurnālistika!

Spilgts piemērs bija arī Latvijas Radio rīkotās premjerkandidātu priekšvēlēšanu debates, kuras vadīja Aidis Tomsons. Pirmo pusstundu nācās klausīties kandidātu prātojumos par hipotētiskiem koalīcijas modeļiem. Lācis vēl ir mežā, bet tā āda jau sadalīta. Traģiskākais bija debašu pēdējā minūtē A.Tomsona piedāvātais: “Un tagad pavisam īsi – man ir tikai minūte – par valsts valodu!” Pusstundu runā par zilu gaisu, bet par valsts valodu tikai viena minūte uz sešiem kandidātiem! Kā jums patīk šādas A.Tomsona prioritātes? Super! Krievija aplaudē. Bet es – ne.

Par Jurģa Liepnieka domu graudiem man ir līdzīgs stāsts. Viņš tos nodemonstrēja TV5 Mamikina šovā: nacionāļi nekam neder, bet Jānis Iesalnieks – “nu vienkārši ekstrēmists”! Cita lieta SC – normāli džeki, absolūti normāli! Lūk, kāds fons... Un Mamikins tikai smaida: patīkami to dzirdēt no latviešu “eksperta” mutes. J.Liepnieks neaizmirst vēl paironizēt, ka SC acīmredzot regulāri J.Iesalniekam uzsaucot šampanieti, jo citādi viņš tā nerunātu.

Arī Filips Rajevskis neklusēja. Neesmu pārliecināts, bet, šķiet, intervijā kanālam “Pro100 TV” viņš naski “zvetēja pa muguru” nacionālajam blokam: vai, vai – valstij tikai skāde no viņiem; bet SC – tā tik ir manta! Nu cik ilgi viņus varot ignorēt?! Godīgi sakot, nekādu ļoti spilgtu citātu un domu graudu es neatceros, bet tas nav svarīgākais. Šķiet, F.Rajevskis itin tradicionāli apelēja pie tā, cik tad ilgi “labējie” un latvieši turēsies pie varas, jāpamēģina taču jaunais, svaigais spēks – SC. Radās iespaids, ka F.Rajevskis ir neizpratnē, kāpēc vispār tika izveidota Latvijas valsts?

Lūk, tāds ir vispārējais fons Latvijas masu medijos. Kā jums patīk? Uzsveru – tie nav Krievijas žurnālisti un eksperti; tie nav arī T.Ždanoka, A.Rubiks. Tie ir it kā mūsējie. Bet varbūt viņi nemaz nav mūsējie? Pats svarīgākais, ka sabiedrība, un tātad arī latvju tauta, pārtiek no šādām nostādnēm. Latviešos tiek iedresēta vainas apziņa pat par domām saistībā ar nacionālismu – kur nu vēl par darbībām! Pasarg, Dievs! Un tieši uz šāda fona notika Saeimas vēlēšanas – uz latviešiem uzspiesto izpratni, ka jāciena pret Latvijas suverenitāti vērsti spēki, bet savukārt savējie ir jālamā. “Fui, tam, kurš domās un rīkos citādi!” Bet kurš latvietis gan grib būt šis “Fui”?!

Var droši apgalvot, ka priekšvēlēšanu tematika, ko piedāvāja elektroniskie masu mediji, nāca par labu SC un Zatlera Reformu partijai. Tā vien liekas, ka Latvijas medijiem un žurnālistiem ir tiešais telefons ar Kremli. Neticu, ka viņi paši sava stulbuma dēļ tā rīkojās. Ne velti TV3 debašu laikā, kad viena sadaļa apzināti tika veltīta nacionālajiem jautājumiem, Nils Ušakovs teica, ka viņš par tiem nevēlas runāt. Viņš grib runāt par ekonomiku – tas nozīmē latvju “bauriem” solīt debesmannu. To viņš grib, bet par nacionālo runāt, lūk, negrib. Te, starp citu, iezīmējās N.Ušakova putiniskās iezīmes: sak, visa Latvija mani sludina par visu laiku labāko Rīgas mēru (Jūs to nezinājāt? Tad iegaumējiet!), bet kaut kāds žurnālists Sandijs Semjonovs viņam neklausa. Nav kārtības. Bet būs!

Vai kāds vispār izlasīja?

Nu atgriezīsimies pie “Visu Latvijai!” pārstāvja J.Iesalnieka izteikumiem. Ko jūs par tiem zināt? Esot attaisnojis norvēģu slepkavu. Ārā viņu no kandidātu saraksta, ārā no partijas valdes! Bet, vai šie lielie pēlēji vispār izlasīja J.Iesalnieka rakstīto?

Tāpēc tagad mierīgi, ko tad J.Iesalnieks patiesībā ir pateicis. Lūk, citāts: “Norvēģijas upuri ir pilnībā uz multikulturālistu sirdsapziņas ‒ viņu islamizācijas politika noveda pie tā, ka kādam vienkārši aizbrauca širmis.” Izlasījāt? Viss kļuva skaidrs? Nē? Izlasiet vēlreiz! Var lasīt arī trešo reizi, bet jūs joprojām neatradīsit nekā tāda, kas izskatītos pēc Breivika izdarītā nozieguma attaisnošanas. Pirmā teikuma daļa acīmredzami norāda uz Iesalnieka domām, ka Norvēģijas multikulturālisma politika nav bijusi veiksmīga. Iespējams, kādam norvēģim vai jums šajā jautājumā ir cits viedoklis, bet, vai tāpēc J.Iesalniekam nevar būt savs? Pieļauju, ka arī daudzi norvēģi piekritīs J.Iesalnieka uzskatiem. Katrā gadījumā daudz kur Eiropā šādas atziņas ir manāmas gan no vienkāršu cilvēku, gan arī augsta līmeņa politiķu mutes. Jums der Francijas prezidents N.Sarkozī vai Vācijas kanclere A.Merkele. Kā jums šajā kompānijā izskatās J.Iesalnieks? Zvērs? Malacis? Savā jaunajā vecumā viņš jau ir sasniedzis citu valstu līderu secinājumu līmeni...

Vai tad Latvija arī nav spilgts piemērs multikulturālisma radītajām problēmām?! Bet ne par to ir stāsts. Galvenais, ka J.Iesalnieks slepkavu taču nav attaisnojis! Gluži otrādi, viņš norāda, kā šādu rīcību veica cilvēks, kuram “aizbraucis širmis”. Tas apliecina, ka J.Iesalnieks par normālu šī noziedznieka rīcību neuzskata. Turklāt to, ka Breivikam tik tiešām ir “aizbraucis širmis” pierāda pēdējās ziņas, ka ārsti viņu atzinuši par nepieskaitāmu. Bet kur Iesalnieka viedoklī ir kaut kas ekstrēmisks? Kur? Tāda nav.

Ja J.Iesalnieka teikto uztver burtiski, kā to darīja “eksperti”, sanāk, ka viņš par vainīgajiem masu slepkavībā uzskata multikulturālisma politikas veicējus, visticamāk Norvēģijas parlamenta deputātus. Taču, vai tāda bija izteiktā doma? Vai patiešām J.Iesalnieks uzskata, ka norvēģu politiķi ir slepkavas? Vai analoģiskā kārtā, ja, piemēram, pēc izdarītās zādzības Zemgales apgabaltiesā, kad nakts laikā zagļi uzlauzuši telpas un nozaguši vairākas krimināllietas, tiesas priekšsēdētājs paziņotu, ka visa atbildība par zādzību gulstas uz apsardzes firmas pleciem, tad tas nozīmētu, ka viņš attaisno zagļus un uzskata, ka zādzību veikuši apsardzes firmas darbinieki, ar ko tiesai bija noslēgts apsardzes līgums? Vai tā tas ir? Nē. Gluži vienkārši tiesas priekšsēdētājs uzskatītu, ka firma nav bijusi uzdevumu augstumos, un tas arī viss. Nekādas attaisnošanas. Absolūti līdzīga doma ietverta arī J.Iesalnieka izteikumos.

Varu minēt vēl vienu piemēru. Kad pirms gadiem no Pārlielupes cietuma izbēga gandrīz 100 ieslodzīto, toreizējais iekšlietu ministrs Ģ.V.Kristovskis atkāpās no amata. Ko tas nozīmēja? Vai patiešām ministrs pirms tam pats pa naktīm cītīgi bija racis pazemes eju ieslodzītajiem, lai tie ērtāk un pēc iespējas lielākā skaitā aizbēgtu no cietuma? Nē. Domājams, ka Ģ.V.Kristovskis neko racis nebija un iepriekš naktis pavadīja mājās savā gultiņā. Viņš gluži vienkārši uzskatīja, ka jāuzņemas netieša atbildība par šo gadījumu. Kā jau minēju, J.Iesalnieka izteikumos ideja ir līdzīga.

Bet to, kā cilvēks tik tiešām attaisno noziegumu, demonstrē interneta portālā “Gorod.lv” publicētie Ruslana Jefimova izteikumi, ka 1941.gada deportācijas Latvijā bijušas pārāk maigas. Lūk, īsts noziegumus attaisnojošs izteikums!

Šauj pa savējiem, ka prieks...

Visvairāk tracina pats mehānisms, kā tika sacelta brēka. J.Iesalnieks “tviterī” kaut ko uzraksta (atzīšos, ja es viņa rakstīto tad būtu izlasījis, droši vien tūlīt pat aizmirstu, jo tajā nebija nekā īpaši ievērības cienīga). Bet tad piepeši SC deputāts V.Agešins nokopē J.Iesalnieka izteikumus un nes uz Drošības policiju. Absurdākais seko pēc tam – mediji pa malu malām izziņo par J.Iesalnieka sarunātajām “zvērībām”, un visa valsts satrūkstas: kādas šausmas, kāds kauns pa visu latviešu ģīmi! Klāt ķeras arī “smagā artilērija” – Saeimas priekšsēdētāja, tieslietu ministrs, “ekspertu” bars, gluži vai “visa Latvijas sabiedrība”... Savu artavu, parādīdami neprofesionalitāti, ielika liela daļa Latvijas žurnālistu. Ja tiem nav analītisko spēju, tad veikalā tās nenopirksi ne par kādu naudu! Kaut ko padzird un tik pārtiražē. Tikmēr V.Agešins un SC, kā arī citi prokrieviskie spēki gavilē: mēs te notēlojām “baigo noziegumu”, un latvieši jau šauj pa savējiem, ka prieks! Lielkrievi dresē latviešus – spēlē uz viņiem kā veikls pianists pa sev labi zināmām klavierēm. Tas tikai vēlreiz pierāda latviešu dabu baidīties no visa, pat pašam no sevis, un pretinieks to izmanto.

Patiesībā šis teātris tikai parādīja S.Āboltiņas un A.Štokenberga profesionālo līmeni... Vai nu viņi izteicās par to, ko paši nebija lasījuši, vai arī gluži vienkārši ir absolūti “dunduki”. Bet pats galvenais – viņi parādīja lielas daļas latviešu kaunpilnos refleksus: lai izdabātu savu kungu vēlmēm, sit savējos! Taču to, ko var atļauties tirgus sievas, nedrīkst valsts augstākās amatpersonas. Šķiet, dažiem te jāiet strādāt uz tirgu, ja vien viņus tur kāds gaidīs.

Lūk, šī apkaunojošā procesa rezultātā pat “tante Bauskā” tagad zina, ka J.Iesalnieks ir “sliktais”. Viņa arī neko pati nav lasījusi, bet zina! Visi nav lasījuši, bet visi zina. Rezultātā J.Iesalnieks vairs nav VL! valdē un nekandidēja arī Saeimas vēlēšanās (Arī VL! šāva pa savējo, ka prieks... Red.piez.). Pamēģiniet tagad atjaunot viņa godu un cieņu iepriekšējā līmenī. Vai kāda valsts amatpersona viņam atvainosies?

Kā no Krievijas propagandas grāmatas

Runājot par Latvijas valsts amatpersonu izteikumiem, der pieminēt toreizējā Valsts prezidenta V.Zatlera, Ministru prezidenta V.Dombrovska, tā laika ārlietu ministra A.Roņa un iekšlietu ministres L.Mūrnieces komentārus saistībā ar U.Freimaņa rīkoto 1.jūlija gājiena par godu 1941.gada Rīgas atbrīvošanai no krievu okupācijas un Baigā gada beigām. Amatpersonu teksti bija līdzīgi: neļausim soļot fašismam, nē nacistiem utt. Un viss par spīti tam, ka Freimanis skaidri un gaiši paskaidroja, ka gājiena mērķis ir pieminēt atbrīvošanos no krievu okupantiem, nevis godināt vācu fašismu. Tā, lūk, mūsu valsts “diženie” atklāti meloja kā no Krievijas propagandas grāmatas.

Freimaņa organizētais gājiens bija atļauts pat ar tiesas sankciju, bet tas netraucēja Drošības policijai to nepieļaut. Tādējādi notika rupjš konstitucionālo tiesību pārkāpums, turklāt trīs gājiena dalībnieki tika aizturēti bez jebkāda pamata. Par šādu prettiesiskumu augstākās amatpersonas klusēja. Arī mediji neko – nu aizturēja viņus, bet ne jau mūs! Tas bija spēcīgs signāls prokrieviskajiem spēkiem – viss atgriežas PSRS laiku gaisotnē. Arī 9.maijā, kad Rīga slīgst okupācijas svinētāju rokās, augstākās amatpersonas klusē. Turklāt tad nav daži, bet gan desmitiem tūkstoši cilvēku, kas noskaņoti pret Latvijas valsti! Krievijas un aizliegtā PSRS simbolika redzama, cik tik uziet, bet tas jau nekas... Drošības policija tik un tā nerīkojas...

Atgriežoties pie J.Iesalnieka, es īpaši neanalizēšu viņa otru izteikumu internetā par to, ka trešdaļa vēlētāju, kas piedalījās Saeimas vēlēšanās, ir iebraukušie kolonisti. Tam grūti nepiekrist – gan ņemot vērā vēsturiskos notikumus Otrā pasaules kara laikā, gan vērojot, kā notika Latvijas neatkarības atgūšana, kā arī to, kas pašlaik notiek uz Latvijas politiskās skatuves. Jādomā, ka “Vienotība” ar V.Dombrovski priekšgalā nedomā citādi, proti, ka Latvijas okupācija nav bijis starptautisks noziegums un no tās nekādas konsekvences neizriet. Pretējā gadījumā būtu jāšaubās par viņu spriestspēju. Šiem politiķiem jāuzmanās nevis no J.Iesalnieka un citu drosmīgu cilvēku izteikumiem, bet gan jādomā, kā jautājumu atrisināt. Pretējā gadījumā viņi kļūst par strausiem, kas šādi izvairās pat no problēmas konstatēšanas.

Gļēvums un provinciāla domāšana

Visbeidzot vēlos iemest vēl vienu pelnītu darvas lāpstu politiskās žurnālistikas un tā saucamo ekspertu, politiķu dārziņā. Viņu viedokli ļoti viegli, kā laba švamme, uzsūc visa latviešu tauta. Lai man piedod mana latviešu tauta, bet gļēvums un zemnieciski provinciālā domāšana, tas ir, nespēja domāt bez naivuma piegaršas, ir galvenie enkuri, kas velk mūsu valsti uz grunti. Lielā krievu diaspora to izmanto.

Viens no mītiem, ko radījuši masu mediji, ir nebeidzamais stāsts par ķirurga V.Zatlera lielisko prezidentūru. Kad viņš pirms četriem gadiem tika izvirzīts šim amatam, man, caur TV ekrānu raugoties, vajadzēja tikai 3 sekundes, lai secinātu, ka šāds “jefiņš” par valsts pirmo amatpersonu nedrīkst kļūt nekādā gadījumā! Tomēr notika citādi. Tautas partijas pārstāvji, apzinoties V.Zatlera vājo sapratni par politiku, cerēja uz vieglu dzīvi parlamentā un Ministru kabinetā, tāpēc iebīdīja, manuprāt, “dīvaino radījumu” valsts augstākās amatpersonas krēslā.

Valsts prezidentam ir diezgan būtiska loma valsts dzīvē. Ja par to kļūst nepiemērots diletants, tad ir ziepes. Lai cik ilgi man žurnālisti un eksperti klārētu par V.Zatlera progresu, es tam nekad neesmu ticējis. Es tikai oponēšu ar pretjautājumu: par kādu progresu runājat – no kāda līmeņa uz kādu – no 0.001 uz 0.003? Un par to jūs sajūsmināties? Bet citu valsts vadītājiem jau pirmajā amata dienā ir 10.līmenis. Paskatieties uz kaimiņvalstu līderiem – T.H.Ilvesu, D.Gribauskaiti. Jums neskauž? Man sāp. Nejūtos šādu pazemojumu pelnījis.

Tas, ka V.Zalters atlaida Saeimu dažas dienas pirms savas prezidentūras termiņa beigām, nebūt neliecina par viņa augsto līmeni. Drīzāk otrādi. Tas būtu tāpat, ja, piemēram, FizMat fakultātes absolvents bakalaura darbā strādātu pie diplomdarba tēmas, ka 2 plus 2 ir 4. Te taču nav ko gavilēt un sajūsmināties – to zina pat Pēcis no 5.klases! Te vairāk ir jābrīnās, kā šāds “bakalaurs” vispār ir ticis šajā fakultātē? Par kādu blatu?

Arī ZRP vēl nesen izteiktā vēlme veidot koalīciju ar SC norāda uz Zatlera un viņa partijas “buratino” domāšanas līmeni. Ķirurgs, gluži vienkārši saklausījies slavas dziesmas par sevi kā par izcilu politiķi, savā naivumā ir tam noticējis. Paklausieties, cik nekonsekventi viņš runā! Jau atbildes sākumā viņš zaudē saikni ar jautājuma būtību. Par ko tas liecina? Varbūt par daktera vājajām loģikas spējām politikas jautājumos? Diemžēl ķirurgs gluži vienkārši nesaprot valstisko jautājuma būtību, tāpēc viņam nav atbildes.

“Kirhenšteins Nr. 2” un “Kirhenšteins Nr. 3”?

Ja jau ļoti ilgā termiņā – 50 okupācijas plus 20 formālas neatkarības gadi – abas diasporas (latvieši un, nosacīti runājot, krievi) nav satuvinājušās, drīzāk otrādi, tad tas par kaut ko liecina! Bet Zatlers savā naivumā domā, ka viņš kā politisks ģēnijs to dzēsīs. Vai ķirurgs nejēdz, ka okupanti – tā ir cita civilizācija?! Jūs varat ar zviedru, kas tikko ieradies Latvijā, piecās minūtēs vienoties par valsts pamatjautājumiem, bet ar krievu, kas te dzīvo kopš Otrā pasaules kara beigām, jūs piecās stundās nevienosieties pat par sīkumiem... Tā nav nejaušība.

Ja jūs vēlaties saprast SC vai kādu citu krievvalodīgu partiju, tad paskatieties uz Krieviju. Kādas tur ir četras vadošās partijas: “Vienotā Krievija”; tās filiāle jeb rezerves variants, ja visas pārējās “pazūd”, – “Taisnīgā Krievija”; “Liberālie demokrāti” (Žirinovskis) un “Krievijas Komunistiskā partija” (Zjuganovs). Visas četras ir impēriskas partijas ar attiecīgām ideoloģiskām un šovinistiskām nostādnēm. Paskatieties uz Krievijas TV ziņu un citiem politiskiem raidījumiem. Kā tur ir ar viedokļu daudzveidību un kritiskās domāšanas līmeni? SC Latvijā ir Krievijas imperiālistisko interešu turpinājums, un muļķīgi apgalvot, ka tā piekritēji te ir pilnīgi citādi – demokrātiski, ar lielu mīlestību pret latviešiem un latvju teritoriju. Pret teritoriju viņiem patiešām ir mīlestība – tāda pati kā kaķim pret peli. Dodiet tikai vairumā, un būs jums liela “mīlestības” izpausme!

Ne velti, kad PSRS okupēja Latviju 1940. gadā, par LPSR vadītāju tika iecelts mikrobiologs Kirhenšteins – pavecs kungs, kas vāji izprata notikumus. Manuprāt, Zatlers ir viņa kopija – “Kirhenšteins Nr. 2”. Arī ZRP sastāvs ir ļoti vājš. Pietiek paklausīties tikai dažus šo partijnieku izteikumus. Un vēl kas. Ar “Kirhenšteinu Nr. 2” vēl nekas nav beidzies. Mums tagad ir arī “Kirhenšteins Nr. 3” – tas ir jaunais Valsts prezidents Andris Bērziņš.

Terminus zina, bet laukumu nepārredz

Prezidenta A.Bērziņa nevarīgā runāšana, roku lauzīšana, vājā loģika runas gaitā apbēdina. Var redzēt, ka viņš par daudziem valstiski svarīgiem jautājumiem domā pirmo reizi mūžā. Labrīt, Berziņa kungs!

Ja citās valstīs par pirmajām amatpersonām kļūst talantīgi, enerģiski, profesionāli cilvēki ar pieredzi, Latvijā, šķiet, viss ir citādi – jābūt pelēkam, tas ir, nekādam, un tad tevi veikli ļaudis iekārtos šajā amatā. Galvenais, lai pretendents ir tik dumjš, ka nesaprot pat to, ka amatam ir galīgi nepiemērots. Viņa lielāka problēma ir nespēja domāt valstiski. Šajā ziņā Bērziņš ir ļoti līdzīgs Zatleram.

Gan Zatleram, gan Bērziņam raksturīga pilnīga impotence valstiskās domāšanas lauciņā, un savā vecumā viņi diez vai progresēs. Taču nekas – tūlīt pat klāt ķersies Latvijas galma žurnālisti, eksperti un no A.Bērziņa uztaisīs tādu politisku konfekti, ka prieks. Pēc tam tas automātiski pielips nekritiski domājušajai tautai, un viss būs kārtībā. Bet jūs, latvieši, pieradīsiet pie visa – pie okupāciju atbalstoša galvaspilsētas mēra pieradāt, pie 9.maija pretlatviskām orģijām pieradāt, pie Zatlera pieradāt un pie Bērziņa valstiskā mugurkaula trūkuma arī pieradīsiet... Sliktākais ir tas, ka gaužām maz ir to latviešu, kuri saprot, ko Latvijai nozīmē Bērziņa, Zatlera, Ušakova un Urbanoviča politiskā savienība. Šķiet, vairāk ir simpatizētāju, vai arī vienaldzīgo vērotāju.

Un nobeigumā vēlos aicināt manis minētos žurnālistus un ekspertus, un arī valsts pirmās amatpersonas: padomājiet, ko jūs runājat! Jūs esat iemācījušies gudrus terminus, taču laukumu absolūti neredzat. Jūs taču galināt nost Latvijas valsti un latvju tautu! Turklāt ar apšaubāmiem, gļēviem vai pat melīgiem “argumentiem”. Vai jūs kādreiz esat padomājuši, kāpēc jūsu viedoklis un spriedumi precīzi sakrīt ar Krievijas propagandu? Vai jums tas nešķiet dīvaini? Kāpēc tas ir tā? Par ko? Nogalināt savu valsti ar savām rokām par prieku nelabvēļiem! Tas viss nāk tikai par labu Latvijas ienaidniekam – Krievijai. Vai jūs to neapjēdzat? Ja jums ne smadzenēs, ne krūtīs nekā nav, tad vismaz netraucējiet citiem, kas aizpilda jūsu neizdarību! Pretējā gadījumā pavisam drīz “vsjo budet horošo”, un jūs to pat nepamanīsit...