“DDD” jautā:

Ko darīt ar savāktajiem parakstiem?

Aleksandrs Kiršteins

8.Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs:

Par krievu kā otro valsts valodu Latvijā kopumā tika savākti 183046 paraksti. Tas varētu nelikties pārāk daudz, ja atceramies, ka 1991.gada martā pret valstisko neatkarību nobalsoja gandrīz 460000 cilvēku. Tomēr jāņem vērā, ka pagājuši divdesmit gadi kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, daļa no bijušajiem PSRS pilsoņiem aizbraukuši, iztērēti miljoniem latu dažādām latviešu valodas apmācībām, integrācijas un repatriācijas programmām, naturalizēti gandrīz 140000 jaunpilsoņu. Šķiet, valsts izdarījusi visu, lai palikušie izrādītu cieņu Latvijas valstij un censtos, ja ne iekļauties, tad vismaz sadarboties ar valsts pamatnāciju – latviešiem.

Tagad jāatzīst: ilūzijas par to, ka pēc Krievijas karaspēka izvākšanās te palikušie vairāk nekā 22000 virsnieku ar ģimenēm, kā arī pret Latvijas neatkarībunaidīgi noskaņotiemigranti no bijušajām PSRS republikām ar laiku mainīs savu viedokli, ir bijušas vairāk nekā naivas. Ja tiem, kuri parakstījušies par krievu valodu, vēl pieskaitām ap 320000 nepilsoņu, kuriem Latvija ir tikai teritorija, kas uz laiku nav Krievijas sastāvdaļa, tad kļūst skaidrs, ka 1,3 miljoni latviešu nekādi nevar integrēt pusmiljonu naidīgi noskaņotu sveštautiešu.

Parakstu vākšana parādīja visas vājās vietas Latvijas likumos, kas pieļauj nepilsoņiem (Lindermanam) nodarboties ar tādu politisku darbību, kas vērsta uz latviešu nācijas vājināšanu. Latvijas drošības iestādes nav spējušas noteikt un apturēt Krievijas Federālā drošības dienesta (FDD) finansējumu, kuru publiski ir uzrādījis Krievijas uzņēmējs Borovojs.

Latvijas Satversme paredz, ka Saeimas locekļa pilnvaras iegūst ievēlēta persona, kas dod svinīgu solījumu stiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. Vismaz viens deputāts – Kabanovs − ir pārkāpis Satversmi, parakstoties par krievu valodu. Ne Satversmes tiesa, ne SAB līdz šim nekādi nav reaģējuši uz tik klaju pārkāpumu, attaisnodami savu bezdarbību ar to, ka Krimināllikumā nav pants par tautai dotā svinīgā solījuma laušanu.

Tomēr ceru, ka parakstu vākšana kopumā nāks par labu Latvijas valstiskuma nostiprināšanai, ja vien mēs spēsim izdarīt pareizos secinājumus – pārtrauksim no valsts budžeta finansēt skolas, kurās mācības pilnībā nenotiek valsts valodā, atjaunosim Zemessardzes kā bruņotas latviešu tautas daļas rīcībspēju, kāda tā bija aizsargiem pirms Otrā pasaules kara, ieviesīsim Satversmē un Krimināllikumā pantus, kas aizsargā Latvijas valstiskumu un paredz bargus sodus pārkāpējiem.Tā kā Novgorodas apgabala gubernators ir uzaicinājis savus tautiešus no Baltijas valstīm atgriezties etniskajā dzimtenē un piedāvājis tiem visādas privilēģijas, cerēsim, ka pārcelties gribētāju skaits pārsniegs pieprasījumu. No Latvijas puses mēs varam gubernatoram palīdzēt. Nodosim viņam sarakstus ar tām personām, kuras ar savu parakstu ir apliecinājuši, ka vēlas izceļot uz vietu, kur krievu valoda ir valsts valoda. Manuprāt, tādējādi mēs parādīsim savu labo gribu draudzīgu attiecību nostiprināšanā starp Latviju un Novgorodas apgabalu.

Mārtiņš Kālis

Zinātņu doktors:

Jāatzīst, gandrīz divsimt tūkstošu kolonistu paraksti par krievu kā valsts valodu manī neradīja tādu sašutumu, kādu vēroju pārējā Latvijas sabiedrībā. Gluži vienkārši sašutumu par civilokupantu nekaunību esmu jau pārpārēm izjutis un šobrīd to uztveru kā sen zināmu faktu, kamēr daudziem citiem “letiņiem” (šim vārdam, manuprāt, piemīt tāda kā naivuma pieskaņa) parakstu vākšanas rezultāti nāca “kā zibens no skaidrām debesīm”. Naivākā, tuvredzīgākā, nedomājošākā latviešu daļa tikai tagad ir pamanījusi, ka Saskaņas centrs nav gluži vienkārša Latvijā reģistrēta partija, bet šeit dzīvojošais krievvalodīgo vairums, izrādās, nevēl latviešu tautai labu.

Divvalodība, kas reālajā sadzīvē latviešu valodu padarīja par “atmirstošu rudimentu”, bija visspilgtākais okupācijas elements, ar kādu saskārās visa latviešu tauta. Daudzi pat vairāk nekā 20 gadus pēc šķietamās neatkarības atgūšanas, sazinoties ar nelatviešiem, steidzīgi pāriet uz krievu valodu – tas liecina par latviešu pašapziņas dziļo degradācijas līmeni, kādu panāca Latvijas PSR pastāvošā divvalodība.

Tādējādi ir skaidrs, ka naturalizētie kolonisti, kuri balsoja par padomju šovinisma elementa atjaunošanu, ir absolūti nelojāli Latvijai kā neatkarīgai valstij. Mūsdienu apstākļos Drošības policija uz to nekādi nereaģēs, par to man nav ilūziju. Tomēr nākotnē, kad Eiropā un līdz ar to arī Latvijā situācija mainīsies (par to man nav šaubu), savāktos sarakstus pilnīgi noteikti varēsim izmantot, lai šiem cilvēkiem nekavējoties atņemtu pilsonību un uzturēšanās atļauju Latvijā. Pēc būtības tas nozīmē dekolonizāciju. Valsti, kur apmesties, lai izvēlas paši!

Vēl kādas pārdomas ierosinātā referenduma sakarā. Ja jau Latvijā ir iespējams ierosināt referendumu pat par tādu jautājumu, kas ir klajā pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi, tad kādēļ gan nevarētu ierosināt referendumu par likumu, kas nosaka pilsonības atņemšanu šiem 180 000 pilsoņiem?!