Saruna ar Latvijas Nacionālās frontes priekšsēdētāju Aivaru Gardu

DDD: Lasītāji vaicā, kā Latvijas Nacionālā fronte vērtē Lindermaņa agresīvo klipu par krievu valodu?

Aivars Garda: Protams, tas ir īsts ienaidnieka gājiens, kurš parāda, ar kādu naidu un nicinājumu viņi skatās uz visu latvisko, uz mūsu vissvētāko – gan acu skatienā, gan mīmikā redzams, cik ļoti viņiem riebjas viss latviskais. Viņi ir mūsu tautas ienaidnieki – īsti vilki aitas kažokā.

DDD: Viņi šādi parāda savu īsteno seju.

A.G.: Redziet, mēs jau sen esam saskatījuši viņu īsteno seju. Es tikai brīnos, kāpēc mūsu valsts vadītāji to pavisam neredz.

DDD: Varbūt šis klips beidzot iekustinās iemigušos latviešus?

A.G.: Varam, protams, cerēt, ka tā būs. Bet jārēķinās, ka ļoti daudzi no tiem, kurus jāmodina, ir remdeni bailuļi, kas kā zaķi baidās no visa − sēžot mājās pie televizora un skatoties to klipu, varbūt jau “pieslapina bikses”. Tāpēc grūti vēl pateikt, kā latvieši izturēsies.

Tomēr atcerēsimies, ka šie lielkrievu nekauņas (Lindermans u.c.) ir tik bravūrīgi tikai tad, ja viņiem nesadod pretī – “pa zobiem”. Lielkrievu šovinisti lieli jūtas tikai barā, kad apzinās lielās Krievijas aizmuguri, bet, kad dabūs “pa purnu”, uzreiz izmainīsies.

DDD: LTV1 programmā ir parādījies jauns raidījums “Sastrēgumstunda”, kurš it kā nomainījis Dombura diskusijas. Pirmais raidījums bija tieši par šo parakstu vākšanu. Kādas pārdomas tas raisīja?

A.G.: “Sastrēgumstunda” mazliet atgādina kādreiz LTV7 bijušo diskusiju raidījumu krievu valodā “Process” – tāpat ir pieaicināta publika, tātad divas puses. Labi, ka vismaz ir kaut kāda kustība Latvijas Televīzijā, citādi tāds pīļu dīķis − pat ne pīļu dīķis, bet kaut kāds purvs.

Pirmajā “Sastrēgumstundas” raidījumā varēja redzēt, kā Raivis Dzintars neizmanto savas iespējas, lai rīkotos.

DDD: Kā vajag?

A.G.: Raivis pateica − ja viņam nebūtu šlipse, viņš turpat studijā būtu citādāk aprunājies ar Lindermanu. Laba doma! Cik atceros, Raivis pats stāstīja, ka ir cīkstonis. Domāju, būtu bijis derīgi tādu Lindermanu saķert kārtīgi aiz krāgas − tas būtu īsts vīrieša žests, un ar to pietiktu, lai parādītu attieksmi pret šovinistisko šmurguli. Ja Raivim arī piespriestu kādus 5 latu lielu sodanaudu, tomēr viņš ar šo gājienu būtu ieguvējs.

DDD: Svarīgi būtu, ja Dzintars vērstos Ģenerālprokuratūrā, lai tādu Lindermanu sauc pie atbildības par nacionālā naida kurināšanu un izraida no valsts.

A.G.: Protams. Bet papildus tam, ņemot vērā viņa jaunību, Raivis varēja atļauties arī fizisku ķeršanos pie krāgas.

DDD: Šķiet, arī pārējie latvieši, kas piedalījās raidījumā, izturējās pārāk maigi pret nekauņu Lindermanu?

A.G.: Skatījos uz raidījuma improvizēto publiku – tur bija arī Anda Līce, rakstniece, dzejniece, kas jau sen publicējas “Latvijas Avīzē”. Daudzi atzīst, ka “Latvijas Avīze” ir remdena un bailīga, kaut gan varbūt nacionālajā jautājumā drosmīgākā no visām remdenajām. Bet tomēr remdena! Un ko tad teica Anda Līce? Sākumā it kā pareizi runāja – pauda sašutumu, ka jaunajiem pilsoņiem (okupantiem) pilsonību met nopakaļ, bet viņi nezina ne mūsu tautasdziesmas, neinteresējas par latviešu kultūru. Taču pēc tam, kad Lindermans bija klaji sadusmots, ka no viņa tik daudz tiek prasīts − pietiekot, ka viņš latviešu valodu ir iemācījies −, Anda Līce bija starp tiem nedaudzajiem (četriem), kuri nobalsoja, ka šī pretlatviskā parakstu vākšana neizraisīs šķelšanos starp latviešiem un krieviem. Kad viņai pajautāja, kādēļ pēc visa viņa ir “par”, viņas atbilde diemžēl atstāja ļoti remdena dū-dieviņa iespaidu. Ko viņa ar to gribēja pateikt – gan jau būs labi – kas būs labi?

DDD: Nekas nebūs labi, iekams netiks veikta dekolonizācija!

A.G.: Nu, protams. Ieskatieties taču viņu – okupantu – “purnos”, ikviens tajā klipā prasās pēc “pusķieģeļa”. Bet mēs tikai kaut ko remdeni nomurminām, un viss. Ja šādu klipu uztaisītu latvieši par latviešu valodu – ai, kas tad būtu! Ģenerālprokurors pats personīgi steigtos tāda klipa autoru nosūdzēt Drošības policijai, kura skrietu ierosināt krimināllietu par notikušo faktu, izmeklētu, milzīgas ekspertīzes taisītu, visas cionistu organizācijas bļautu: kas te notiek – rasisms, antisemītisms, fašisms!

Lai nedod Dievs, ka mēs visi turpinātu palikt tik remdeni, kāda diemžēl bija Anda Līce – šoreiz viņu minu tikai piemēra pēc. Lai viņa uz mani nedusmojas, bet ar savu uzstāšanos viņa tik tiešām mani sarūgtināja. Citi raidījuma dalībnieki bija vairāk sašutuši, it īpaši jaunieši − piemēram, meitene par to, ka viņai vēl jāmācās krieviski. Kad uzdeva jautājumu Lindermanam, kā viņš redz izeju no šīs situācijas, viņš skaidri atbildēja: jāmācās krieviski! Tātad atklāti pauda savējo patiesās vēlmes. Bet viens no skatītājiem teica, ka tās visas ir tikai politikāņu spēlītes. Nav tās nekādas spēles – tā ir nopietna lieta!

Nedrīkst teikt, ka nacionālais jautājums − okupantu izraidīšana − ir kaut kāda politiska spēlīte, jo tas ir nacionāla mēroga uzdevums: izraidīt viņus ārā, tādus kā Osipovs, Lindermans u.c. Aiz krāgas un ārā! Likuma kārtībā.

Klausoties Valsts prezidenta uzrunu 18. Novembrī, kurā viņš teica: “Nemeklēsim ienaidniekus…”, es padomāju – nu gan atklājis, tik tiešām nav jāmeklē, jo viņi tepat staigā. Visi tie okupanti tepat vien ir. Jāņem tikai aiz krāgas un jāmet ārā!

Mūsu Valsts prezidents ir arī Bruņoto spēku virspavēlnieks un Nacionālās Drošības padomes vadītājs, kam pakļauti visi specdienesti un armija. Viņš redz, ka valsti un tautu bradā svešzemju okupanti, kas tiešām tepat vien ir – nav jāmeklē (viņam taisnība!). Prezidentam būtu jāuzstājas ar paziņojumu, lai kolonisti vācas ārā. Latviešu tautu savā zemē jāpaceļ pienācīgā līmenī, nevis jābaidās no konflikta un jāpiekāpjas. Tādi kā Lindermans, Osipovs, Ušakovs gaida no mums tikai piekāpšanos, visu laiku viņi to ir gaidījuši – iemācījušies latviešu valodu, kuru viņi uzskata par lielu piekāpšanos no savas puses. Bet nu vadzis viņiem, nabadziņiem, ir pilns.

DDD: Absurda ir arī Ušakova propagandētā “loģika” − tāpēc, ka “Saskaņas centrs” netiek ņemts valdībā, viņš iet un parakstās par krievu valodu kā otru valsts valodu. Ja tiktu ņemts valdībā, tad neietu parakstīties... Smieklīgi. Viņš taču vēlas šo otro valsts valodu, gluži tāpat kā citi naturalizēti okupanti.

A.G.: Jā, tā ir neslēpta šantāža. Visi šie notikumi, kas tagad risinās, pierāda, ka mums, gribu teikt – diemžēl, ir bijusi taisnība. Bet, ja nu es kļūdos, ja viņi visi ir tik labiņi, neviens nav vilks jērā kažokā… diemžēl es nekļūdos, un tas ir tik acīmredzami. To neredzēt var vienīgi kangars. Taču arī viņš redz, bet viņam ir izdevīgi gluži vienkārši “neredzēt”.

Bez dekolonizācijas mums kā tautai un valstij nav nākotnes!

Intervēja Līga Muzikante