Līga Muzikante

Iepriekšējā “DDD” numurā bija publicēts Latvijas Nacionālās frontes iesniegums Tieslietu ministrijai, kurā lūgts izvērtēt Valsts valodas centra (VVC) direktora Māra Baltiņa un darbinieka Agra Timuškas nepiedodami vienaldzīgo attieksmi pret Valsts valodas likuma normu neievērošanu Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra izrādēs.

2.septembrī tika saņemta atbilde, kurā teikts, ka Tieslietu ministrija ir uzdevusi Valsts valodas centram novērst pieļauto pārkāpumu, izskatīt LNF iesniegumu pēc būtības un izlemt par administratīvās lietvedības uzsākšanu. Kā laikrakstu “DDD” telefoniski informēja VVC Valodas kontroles nodaļas vadītājs Antons Kursītis, pēc Tieslietu ministrijas norādījuma VVC beidzot ir uzsākusi administratīvo lietvedību un veikšot nopietnu pārbaudi Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī.

Protams, patīkami, ka Tieslietu ministrija atcēla VVC prettiesisko lēmumu ignorēt faktu, ka Latvijas valstij piederošā teātrī izrādes netiek tulkotas latviski. Tomēr kārtējo reizi ir jābrīnās par pašu latviešu – valsts ierēdņu, kuru uzdevums ir sargāt latviešu valodas pozīcijas, – kuslo darbību. Būtu tikai normāli, ja pirms gada, kad pompozi tika atklāts Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris (starp citu, liela daļa no atklāšanas pasākuma notika krieviski, bez tulkojuma valsts valodā), VVC valodas inspektori apmeklētu jau pirmo izrādi un ierosinātu administratīvo lietu par Valsts valodas likuma pārkāpumiem. Taču tā vietā Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš ar savu padoto Agri Timušku “neklapēja ne ar ausīm” pat tad, kad saņēma konkrētu iesniegumu no Latvijas Nacionālās frontes. Bija nepieciešama augstāk stāvošas iestādes iejaukšanās, lai attiecīgie “brašuļi” sāktu pildīt savus dienesta pienākumus.

Neatbildēts paliek jautājums – kāpēc Māris Baltiņš un Agris Timuška tik ļoti nobijās no Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra administrācijas saukšanas pie atbildības? Vai viņiem ir kopīgas intereses rūpēties par krieviskas vides izplatību mūsu valstī?