Eva Bule

Kopš 1940.gada latviešu zemi un tautu apdraud okupanti un okupantiskā valdība – nepieciešama dekolonizācija, lai glābtu Latvijas pamatnāciju Latvijā.

Vēl joprojām bieži iedomājos par šogad 16.martā notikušo, kad pie Brīvības pieminekļa sirmgalvei uzbruka (iespļāva sejā un iesita!) laikrakstā “DDD” jau pieminētā “maita krieva”. Tas tikai pierāda, ka latvieši Latvijā ir apdraudēti, problēma ir ļoti ielaista, un tās apmēri paplašinās.

Okupanti Latvijā bauda visatļautību – izskatās, tie nav pat sapratuši, ka atrodas latviešu zemē. Mums Latvijā mēģina “ieborēt”, ka latviešu pienākums esot visu piedot, būt tolerantiem, iecietīgiem, bet par nepieciešamību glābt latviešu tautu, par latviešu tiesību atgādināšanu aizmirst. Būtu noderīgi TV un Radio raidījumi, kuros latviešus iedrošinātu cīnīties par savām tiesībām, par DDD, taču tādu vēl joprojām nav.

Ja krievi būtu nožēlojuši viņu priekšteču pastrādātās zvērības pret latviešu tautu, pret cilvēci (nevis melīgi tos cildinājuši 9.maijā un citos līdzīgos datumos), tad skandalozajai 16.marta kauslei izpaliktu vēlme brēkt, ka nav “krieva”, izpaliktu arī gribēšana gadiem ilgi ārdīties mūsu zemē un parazitēt Latvijā jeb jaukties Latvijas saimniektautas darīšanās.

Okupantu “sarkanais parazītisms” un visatļautības izjūta, kā redzams, tiek pārmantoti. Situāciju valstī var mainīt tikai un vienīgi DDD veikšana. Par kādu gan latviešu skaita pieaugumu var runāt, ja latvieši savā zemē ir apdraudēti?! Latviešu pašapziņa tika mīdīta kājām visus padomju gadus, ļoti uzkrītoši tas turpinās arī šodien.