Saruna ar LNF priekšsēdētāju Aivaru Gardu

Multikulturālisms – tautu sajaukšana

DDD: Notikumi Norvēģijā un Lielbritānijā liek domāt par multikulturālisma lietderīgumu, par tā vajadzību. Varbūt jūs varētu paskaidrot, kas patiesībā ir multikulturālisms un kādu postu tas nes?

Aivars Garda: Kā es to saprotu un kā tas Rietumos izpaužas praktiski, tad multikulturālisms ir pamatnācijas sajaukšana ar citu nāciju pārstāvjiem. Un Rietumos tas vēl izpaužas ne tikai ar citu nāciju, bet arī ar citu reliģiju (kristiānisms ar musulmanismu) piekritējiem. Mums galvenokārt interesē Latvija. Rietumos multikulturālisms ir cietis krahu, tāpēc, ka šīs ieplūdinātās tautas rietumvalstis gribējušas, kā viņi saka, pie sevis integrēt, bet tas nav iespējams. Īstenībā viņi vēlējās, lai šīs tautas asimilētos. Taču tās to nevēlējās un izveidoja savus anklāvus (geto).

Latvija tika dibināta kā mononacionāla valsts, kurā galvenokārt jāattīstās latviešu tautai un tikai pēc tam pārējiem. Tikai kaut kādas kļūdas pēc mūsu Satversmē nav ierakstīts (kā tas skaidri un gaiši noteikts Izraēlas konstitūcijā), ka Latvija ir latviešu tautas valsts. Satversmē visa vara pieder kaut kādai mistiskai Latvijas tautai, bet īstenībā ar to ir jāsaprot latviešu tauta, un pie tā arī mums jāpieturas.

Mums nav jāiet kangaru, okupantu, krievžīdu pavadā. Krievžīdi ir pārkrievojušies žīdi, kas iebraukuši no bijušās PSRS un kam nav šeit sakņu. Pārkrievošanās rezultātā, dzimtā valoda viņiem pārsvarā ir krievu. Un viņi pieder pie krievu (anti)kultūras. Īstenas kultūras viņos nav. Un tāpēc arī viņi ir tik ļoti naidīgi pret visu latvisko.

Mums vienmēr ir jāatceras un jāuzsver, ka Latvija šodien ir mononacionāla valsts (latviešu tautas valsts), un šis multikulturālisms ir uzspiests tāpēc, ka šeit ir palikuši vardarbīgā kārtā ieceļojušie okupanti. Viņus var dēvēt arī par kolonizatoriem vai kolonistiem – tas būtību nemaina. Esmu jau teicis, ka nav svarīgi, kā viņus šeit sauc, ir tikai jāatceras, ka viņi ir mūsu ārējie ienaidnieki, ko mēs ielaidām savā zemē, un tagad kā tādas verga dvēseles mēs viņiem lūdzamies, lai tie kļūst par pilsoņiem, lai iemīl mūsu tautu, ko viņi nebūt negrib. Viņi var iemīlēt mūsu zemi, mūsu ūdeņus (mūsu zeme ir skaista!), bet latviešu tauta viņiem ir traucēklis, ko tie arī 20 gadu laikā ik uz soļa ir pierādījuši un vēl joprojām pierāda.

Multikulturālismu piekopj mūsu kangari un okupanti kopā ar krievžīdiem. Viņus atbalsta gan Amerika, gan muļķīgā Eiropa. Ja jau tagad Eiropas valstis atzīst, ka multikulturālisms ir kļūda, tad viņi īstenībā atzīst arī to, ka ir bijuši muļķi. Tas pats jāsaka arī par Ameriku, par to, ka tā to uzspiež mums. Viena lieta ir Amerika, kur veidojas jauna tauta (tur ir tāds vārāmais katls), bet otra lieta ir Eiropa, kurā tautas jau nostabilizējušās, nodibinājušas savas nacionālās valstis. Un tad tur dibināt kaut kādu daudzkulturālismu, ievedot iekšā darbaspēku?!

Turklāt šie nelietīgie rietumnieki aiz sava slinkuma un augstprātības ieved šos musulmaņu pārstāvjus no Āzijas valstīm, jo viņi, redziet, negrib strādāt vienkāršos darbus. Bet nepadomā, ka šiem musulmaņiem (islamticīgajiem) ir pašlepnums – cilvēciskā cieņa, un, tā kā viņus uzskata par 3. šķiras cilvēkiem un tā pret viņiem arī attiecas, viņi nevēlas kļūt ne par angļiem, ne par vāciešiem utt.

Bet pārceļamies atkal uz Latviju. Neesmu iedziļinājies jautājumā, vai rietumiem ir tiesības brīvprātīgi ieaicinātos padzīt, un vai viņi to darīs? Galvenais ir tas, ka mums okupantus ir ne tikai tiesības, bet ar Satversmes deklarāciju par okupāciju uzlikts godpilns pienākums izraidīt. Mūsu okupanti arī negrib kļūt par latviešiem. Krievu tauta ir skaitliski liela tauta, viņi ir tās pārstāvji, un krievu tautai sava etniskā dzimtene ir Krievija. Latvija bija Krievijas impērijas sastāvdaļa, bet viņi ir noilgojušies pēc impērijas un cer to šeit atjaunot. Tāpēc arī, lai kā viņus barotu, viņi vienalga skatīsies uz Krieviju. Mēs atraujam latviešu pensionāriem, lai atdotu kolonistiem. Īstenībā latviešu pensionāri paši kā tādi gļēvuļi atrauj no sevis un baro okupantu pensionārus. Nezinu pasaulē valsti, kura okupantiem/kolonistiem (kuri aizņem latviešiem pienākošos vietu, tātad ir svešķermeņi) maksā pensijas. Mēs viņus barojam, jo esam pazaudējuši latvieša pašcieņu.

“SC” jāmet pār bortu

Aivars Garda: Mani ļoti izbrīna mūsu žurnālistu – gan televīzijas, gan radio, gan rakstošo – stulbums. Skatījos š.g. 14.augusta raidījumu “Nekā personīga” – skaitās it kā vadošs raidījums, ko cilvēki skatās. Bet cik stulba nostādne dažreiz ir raidījuma veidotāju uzdotajiem jautājumiem! Viņi spēj apgalvot, ka “Saskaņas Centram” ir pastāvīgs vēlētājs, kas vienmēr par viņiem balsos, un viņiem neesot jāuztraucas. Un to viņi tā mierīgi pasaka, it kā paši pie tā nebūtu vainīgi (!). Bet šie žurnālisti – arī “De facto” un Dombura raidījumā “Kas notiek Latvijā” – visā Latvijas televīzijā un Radio visu laiku aicināja integrēt, aicināja piešķirt kolonistiem pilsonību. Tagad okupanti saņēmuši pilsonību, bet tāpat palikuši ienaidnieki, tikai ar pilsoņu pasēm....

DDD: Legalizējušies...

A.G.: Jā, legalizējušies. Un tagad mēs brīnāmies, ka “Saskaņas Centram” ir pastāvīgs vēlētājs! Bet kāpēc tad viņu vēlētājs nebalso par latviešiem, ja jau tie “gudrie” žurnaļugas visu laiku aicināja tos integrēties un pieņemt pilsonību?! Bet viņi (legalizētie okupanti) nekad nav mīlējuši latviešus un nemīlēs.

DDD: Šajā sakarā notikums Igaunijā arī to pierāda. Minimālās lojalitātes pārbaudi pats šāvējs – Igaunijas Krievu kopienas vadītājs – bija it kā izgājis un zināja igauņu valodu, jo bija pilsonis, bet bija gatavs nošaut tos, kuru valstī viņš dzīvoja...

A.G.: Arī mūsu okupanti, manuprāt, ja dotu viņiem vaļu, būtu gatavi mūs visus nošaut. Bet, kas attiecas uz to armēņu tautības Igaunijas iedzīvotāju, tad jāpiemin Ļeņina reiz teiktais, ka pārkrievojušies nacionāļi (citu tautību pārstāvji) ir vēl riebīgāki nekā lielkrievu šovinisti, un viņš tos sauca par deržimordām. Šis armēnis Igaunijā bija īstens deržimorda – mankurts, aizmirsis armēņu saknes, pārkrievojies, bez jebkādas kultūras. Ar krievu valodu viņš gribēja gūt visādus labumus, igauņu valoda viņam traucēja, jo lika kļūt par kulturālu cilvēku.

Mums arī ir daudz tādu deržimordu. Mēs esam gatavi uzņemt jebkuru tautību pārstāvjus (čečenus, armēņus, žīdus, ukraiņus utt.), tikai nelielā skaitā, lai viņi mūs neapdraudētu. Bet, ja viņi ir pārkrievojušies un aizstāv okupantu intereses, viņi, kā teica Ļeņins, ir deržimordas.

DDD: Īstenībā tāds jau savu tautu ir nodevis – kur mums tik muļķīga iedoma, ka viņš varētu kļūst uzticīgs latviešu tautai?! Kas jau vienreiz ir nodevis, tas nodos atkal.

A.G.: Tieši tā. Runājot vēl par dežimordām. Tagad Pieminekļu pārvalde lems par Dudajeva ielas pārdēvēšanu čečenu dejotāja Esambajeva vārdā. Pamatojums tam – Latvijas vietējās čečenu kopienas vēlme. Bet atbraukušais no Čečenijas (Kadirova pārstāvis) teica nepolitizēt šo jautājumu – nevajagot to izcelt, esot jāatstāj mūsu (latviešu) ziņā. Pareizi teica! Taču, tā kā Rīgas domē pie varas ir okupanti, čečeni, lūk, parādīja nelojalitāti latviešiem, jo tieši latviešiem ir jālemj – Dudajeva iela vai Esambajeva iela. Es atceros dejotāju Esambajevu – viņš bija patiešām izcils dejotājs. Man nebūtu pretenziju kādu ielu nodēvēt viņa vārdā, bet pārdēvēt Dudajeva ielu?! Dīvaini (lasīju pat presē), ka par to iestājās arī čečens Beslans Krūmiņš-Abdulmuslimovs, kurš, ja nemaldos, šeit atsūtīts tieši kā Dudajeva valdības pārstāvis. Un viņš, izdabājot okupantiem, vēlas pārdēvēt sava bijušā prezidenta, kuru čečeni uzskata par varoni, vārdā nosaukto ielu tikai tāpēc, ka latviešu okupantiem šis nosaukums nepatīk. Labi, bet ielas pārdēvēšana manā pilsētā nav viņa darīšana – tā ir mana, latvieša, darīšana! Interesanti, ko Abdulmuslimovs teiktu, ja latvieši norādītu čečeniem Čečenijā, kā jādzīvo?

DDD: Un viņš ļoti labi zina, ka latvieši ir patiesie šīs zemes saimnieki.

A.G.: Mēs – Latvijas Nacionāla fronte un es personīgi kā priekšsēdētājs – esam ar avīzes starpniecību sadarbojušies gan ar prezidenta Dudajeva, gan Mashadova vadības pārstāvjiem, ar Čecenijas pārstāvi Baltijas valstīs Aminatu Saijevu. Mēs arī tagad nejaucamies Čečenijas iekšējās lietās – nekad neesam prasījuši Kadirovam pārdēvēt kaut kādu ielu Groznijā. Mums nav pietiekošas informācijas, kas tur Čečenijā notiek, bet, ja Čečenijā notiek celsme, kā to raksta un ataino Krievijas masu mediji, ja to pieņem un atbalsta čečenu tauta, tad mēs absolūti tur nejaucamies iekšā. Cik es saprotu, tad, ja tur nav karadarbības, arī tie čečeni, kuri ir vēl kalnos, acīmredzot neprotestē pret to, ka Čečenijā ir celsme. Iespējams, viņi kaut kādā veidā ir ieguvuši konsensu savā starpā.

A.G.: Mums, latviešiem, ir jāatceras, ka nekāda multikulturāla valsts pie mums nekad nebūs. Ja mēs tādu izveidotu, latviešu tautai būtu beigas. Pasaulē multikulturāla valsts ir Krievija. Un Krievijā – multikulturālā valstī – tagad ir, apmēram, astoņdesmit procenti krievu, bet mums ir, apmēram, tikai ap piecdesmit procentiem latviešu – mūsu pašu mononacionālā valstī?!

No 1940. līdz 1991. gadam iebraukuši ir nevis miermīlīgi iedzīvotāji, bet okupanti un kolonisti – ienaidnieki, kurus nedrīkstam uzskatīt par vienlīdzīgiem politiskiem partneriem. Mēs nedrīkstam skatīties uz “Saskaņas Centru” kā vienlīdzīgu politisku partneri un Saeimā diskutēt ar viņiem par mūsu problēmām. “Saskaņas Centrs” ir svešķermenis. Tas tur nedrīkst būt! Mums viņiem visiem ir jāatņem pilsonība (kuru mūsu kangari tiem iedevuši) – uz to stingri ir jāiet, jo citādi ar mums ir cauri. Bet mēs ar viņiem diskutējam, it kā viņi būtu savējie, it kā viņi būtu tiesīgi lemt mūsu jautājumus?! Viņi nav piederīgi tos lemt. Piederīgi ir tikai tie, kuri mīl mūsu tautu un grib asimilēties mūsu tautā. Tie, kuri negrib, lai dodas mājās – vai tas krievs, ukrainis, žīds utt. Bez diskusijām. Viņiem ir savas valstis – lūdzu, brauciet prom! Nekādus anklāvus šeit neveidosim!

Vēl zinu, ka Indija ir sena multikulturāla valsts – tur ir daudz tautu, daudz valodu. Tāpēc arī daudzi augsti indiešu gari, tādi kā Vivekanānda u.c., angļu okupāciju uz laiku uzskatīja par svētīgu, jo, pirmkārt, tur ieviesa angļu valodu, kas tagad Indijā ir kā vienojoša, jo indieši paši nevarēja vienoties par vienu valodu. Tas viņiem pavēra logu uz Rietumiem. Bet arī viņi ar angļu klātbūtni samierinājās tikai līdz brīdim. Viņi juta, ka jau otrajā, trešajā paaudzē angļu okupācijas dēļ indieši sāka degradēties. Tad sākās cīņa par neatkarību. Tagad latvieši ir degradējušies.

ESIET MODRI!

DDD: Tagad, klausoties jūsu stāstījumā, atceros Zatlera partijas Ministru prezidenta kandidātu Edmundu Sprūdžu, kurš teica: mana paaudze jau vairs nedala cilvēkus latviešos, krievos.

A.G.: Gribēju brīdināt mūsu lasītājus – esiet modri! Tad, kad Norvēģijā notika traģiskais gadījums, gan norvēģu, gan pasaules mediji nosauca to šāvēju par nacionālistu. Kategoriski esam pret to! Nacionālists ir tas, kurš cīnās par savas tautas neatkarību, par savas tautas identitāti, par savas tautas brīvību. Mēs esam nacionālisti, un tas skan lepni. Tas norvēģis ir ekstrēmists un terorists. Bet, ko dara norvēģu varneši? Viņi grib degradēt nacionālismu (šo skaisto jēdzienu!) kā tādu, un visus teroristus viņi sauc par “nacionālistiem”. Tāpat arī jau minētajā televīzijas raidījumā “Nekā personīga” attiecībā uz teroristiem, ekstrēmistiem tiek lietots termins “nacionālisti”. Tajā “Nekā personīga” ir infantīļu bars! Nezinu, pie kā viņi mācījušies žurnālistiku?!

DDD: Pie Streipa...

A.G.: (Smejas) Jā, pie Streipa droši vien, vai pie Kleckina, vai vēl pie kāda tamlīdzīga tipa... Kā var nesajēgt tik elementāras atšķirības?! Mūsu lasītājs nekad nedrīkst uzķerties uz šīs makšķeres. Nacionālists nekad nedarītu tā, kā darīja tas Bērings-Breivīks Norvēģijā. Nacionālisti darītu tā, kā darām mēs. Mēs ar to lepojamies. Nacionālisms un patiesa kultūra ir nesaraujami saistīti jēdzieni. Lasītāji, lūdzu, neuzķerieties arī uz Zatlera partijas aģitāciju. Tas Sprūdžs vēl ir puišelis – ne tāpēc, ka viņš ir jauns – Napoleons arī bija jauns, bet viņš bija NAPOLEONS!

DDD: Viņš nebija stulbs...

A.G.: Jā, viņš nebija stulbs, Napoleons bija ģeniāls.

Bet paklausieties Sprūdžu – ko un kā viņš runā! Zatlers atlaida Saeimu, atlaida tos sprukstiņus. Labi, tautai tas patīk, jo Saeima bija apriebusies. Nu tad, ja atlaida, tad atlaida – par to paldies, un staigā, Zatler! Uz neko vairāk arī Zatlers nav spējīgs. Ja viņš būtu vēl uz ko spējīgs, viņš pats būtu kļuvis par Ministru prezidentu (smejas). Un tāpēc, ka pats nav spējīgs, viņš paaicināja tādu puišeli. Nu šis jauneklis grib atteikties no integrācijas. Latvijas Nacionālā fronte arī visu laiku aģitējusi atteikties no integrācijas, bet tikai tāpēc, lai veiktu dekolonizāciju. Bet šis jauneklis vēlas atteikties no integrācijas, lai vispār viss paliktu, kā ir.

Ja tā saucamie tautas sajaucēji (integrētāji) gribēja, viņuprāt, panākt, ka žīdi un krievi šeit kļūst par latviešiem, tad šis Sprūdžs vēlas, lai viss paliek, kā ir, un runāsim – viens krieviski, viens latviski – “mums, jauniešiem, problēmu nav”. Nevajag mums tādus jauniešus! Ja tādi jaunieši ir, lai tad Sprūdžs vāc visus kopā un tinas prom uz Angliju. Un atpakaļ lai nebrauc! Tādi latvieši mums nav vajadzīgi. Kauns vecākiem, kas izaudzinājuši tādu kā Sprūdžs!

DDD: Viņš saka – es nebiju Atmodas laikā, biju pārāk jauns, lai kaut ko darītu – tagad darīšu. Nu, paldies! Ja viņš vēlas turpināt sabojāt to, ko tā paaudze neizdarīja, tad es, kā viņa paaudzes pārstāve, varu teikt – paldies – negribu to! Labi, ka visi tādi nav kā viņš.

A.G.: Vēl par multikulturālismu. Gribu teikt, ka droši vien tam ir pienācis gals. To jau atzīst Vācija, Francija, Anglija. Tātad Rietumvalstis vairāk šo ideju nekultivēs. Tas pēc kāda laika atsauksies arī uz Latviju. Idejas, kuras visu laiku uzturēja Latvijas Nacionālā fronte, pacelsies dienas gaismā. Ļoti daudzi teiks – jā, viņi tāpat visu laiku ir domājuši, tikai nav varējuši neko izdarīt.

Sabiedrība attīstās cikliski, un mums nepaveicās, ka neatkarību ieguvām tad, kad zēla un plauka multikulturālisms. Bet tas nenozīmē, ka mums nevajadzēja cīnīties par mononacionālu valsti un dekolonizāciju. Tas, ka mēs necīnījāmies, tā ir nodevība – sodāma lieta. Visi, kas cīnījušies par integrāciju – Vaira Vīķe-Freiberga, Guntis Ulmanis, Valdis Zatlers un visi Saeimas priekšsēdētāji, Ministru prezidenti – ir tiesājami un ļoti bargi sodāmi, jo latviešu tautai viņi nodarījuši milzīgu ļaunumu, padarot latviešus par verga dvēselēm, par gļēvuļiem – tieši ar savu politiku. Tāpēc jau tagad ir tik grūti no gļēva, dumja latviešvalodīgā pūļa veidot gudru, drosmīgu latviešu tautu.

Intervēja Liene Apine