Krievu valodā iznākošā prese Latvijā vienmēr ir izcēlusies ar atklāti naidīgu attieksmi pret latviešu tautas likumīgo interešu aizstāvjiem, latviešu nacionālistiem. Tādēļ arī tās sniegtais devītā maija Latvijas Nacionālās frontes aktivitāšu atspoguļojums bija kārtējais piliens naida kausā pret latviešu tautu, kura pati savā zemē vēlas lemt savu likteni un atbrīvoties no saviem kakla kungiem – okupantiem. Kā vienmēr krievu avīžu slejās bija lasāma viena un tā pati lētā propaganda, kuru par sava viedokļa izteikšanu un neatņemamu demokrātijas sastāvdaļu atzīst tikai daža laba skandaloza Kanādas pensionāre, un nebūt ne jau slikto krievu valodas zināšanu dēļ. Latviešiem un pret latviešu tautu draudzīgi noskaņotiem cittautiešiem, kuri reizēm ieskatās šajās krievvalodīgo izdotajās lapelēs, nostāja gan nav tik aprobežoti deģenerokrātiska, jo katram redzams, ka šie masu saziņas līdzekļi tiek izmantoti noziedzīgos nolūkos – lai musinātu lasītājus un veidotu viņos naidīgu nostāju pret latviešu tautas pašnoteikšanās tiesībām savā Tēvzemē. Ar tās palīdzību tiek radīta labvēlīga augsne potenciālam etniskajam konfliktam nākotnē, radot ienaidnieka tēlu – latvieti.

Pirmais, kas piesaista uzmanību, ir šo lielkrievšovinistu izdoto avīžu virsraksti, kurus citādi kā par lētu populismu un musināšanu nosaukt nevar – "Garda un Co jau Saeimā. Nacisti Latvijas parlamenta ēkā aģitē savas idejas!", "Četri "garģoniši" paralizē parlamentu". Un tā kolonists, uzķēries uz krievu fašistu izdoto avīžu izmestajiem āķiem – pikantajiem virsrakstiem, nopērk lasīšanai šos sacerējumus, lai apmierinātu savu ziņkāri un līdz ar to norītu kārtējo naida devu.

Otra iezīme, kas raksturīga šai presei, ir atklāta melošana un melu pasniegšana faktu vietā. Piemēram, Vesķi Segodņa 10.05.2002. žurnālista A.Arkadjeva rakstā apmēram viena ceturtā daļa no visa sacerējuma ir autora fantāzijas auglis, kas lasītājiem tiek pasniegts kā vistīrākā patiesība. Viņš raksta, ka "studentes-ekstrēmistes reģistrējušas kaut kādu tur avīzi DD" [...] Saņēmušas akreditāciju, viņa, tērpušās aizsargu (!) formās, ieradās Saeimā. Turklāt ne jau ar tukšām rokām, bet gan ar skrejlapām, uzsaukumiem. [...] Apsardzes oficieri meitenēm paskaidroja, ka parlamenta ēkā aģitāciju un mītiņus rīkot ir aizliegts. Pēc tam ektrēmistes izgāja ārā no ēkas, kur viņas jau gaidīja laimē starojošs Aivars Garda. Šķiet, ka Gardas ekstāzi izraisīja jau pati atrašanās uz Saeimas kapnēm. Izrādījās, ka Gardam ir Saeimas caurlaide, un tapēc viņu nācās ielaist parlamentā, tomēr ne galvenajā ēkā, kur notiek plenārsēdes, bet ēkā, kur atrodas frakciju telpas. Bet tālāk par preses centru viņu nelaida. Pēc audzinošas sarunas viņam nācās doties mājup." Šeit izklāstītajā minēti vismaz astoņi melīgi "fakti", turklāt klaji naidīgā un nievājošā izklāstā.

Veicot apzinātu "smadzeņu skalošanu", latviešu nacionālistus, kuri cīnās par savas tautas tiesību atgūšanu savā zemē un koloniālās atkarības izbeigšanu, krievvalodīgo kolonistu presē dēvē par nacistiem. 1969.gadā izdotajā Svešvārdu vārdnīcā teikts, ka "nacists ir nacionālsociālista palama," bet nacionālsociālists savukārt "hitleriskās fašistu partijas biedri; tā radās 1919.gadā un 1933.g. nodibināja Vācijā nežēlīgu teroristisku diktatūru." Spriediet paši! Labi zināms, ka padomju ļaužu apziņā nacista tēls asociējas ar vienu no lielākajiem ienaidniekiem. Apzīmējuma "nacists" nepamatotu attiecināšanu uz latviešiem, kuri cīnās par savas tautas tiesībām uz pašnoteikšanos, var uzskatīt par vistiešāko naida kurināšanu pret mūsu tautu. Šāda nekaunība, okupantu neiecietības veicināšāna pret patiesajiem Latvijas saimniekiem – latviešu tautu un tās likumīgajam tiesībām nedrīkst tikt atstāta bez ievērības!

No okupantu preses žurnālistiem savā naidā pret latviešu tautu neapaliek arī dažs labs Saeimas deputāts. Tā Miroslavs Mitrofanovs no apvienības PCTVL, ar sašutumu stāsta par LNF aktivitātēm avīzei "Vesķi Segodņa": "Nu gan pienākuši laiki: nacisti aizsargu formās pastaigājas pa Saeimu, pie tam vēl tieši 9.maijā – Uzvaras dienā." Šķiet, ka ne viens vien deputāts mantojis to savu senču garu, kuri vainojami tūkstošiem pirmās Latvijas Republikas aizsargu, savas zemes patriotu un aizstāvju vajāšanā un nogalināšanā, kā arī "atbrīvošanā no fašisma", tā vietā izkārtojot saulaino dzīvi zem komunisma važām. Nav brīnums, ka mūsu tautai klājas arvien grūtāk, jo pie varas ir šādi pret mūsu tautu naidīgi noskaņoti kolonisti un to roklaižas – pašu kangari, pēc būtības – tie paši padomju kaluma komunisti, kuru lielākais ienaidnieks ir tautu vēlme pēc pašnoteikšanās tiesībām un patiesas brīvības atgūšanas!

Nr.2
2002.gada 16.maijs