Saruna ar LNF priekšsēdētāju Aivaru Gardu

Tauta atceras nodevību

DDD: Par vienu no svarīgākajiem jautājumiem parasti uzskata, ka Krievijai un okupantiem jāatzīst Latvijas okupācija. Vai, jūsuprāt, tas tiešām ir vissvarīgākais, un kādēļ viņi to neatzīst?

Aivars Garda: No Latvijas Nacionālās frontes viedokļa tikai okupācijas fakta atzīšana vien un atvainošanās par okupāciju nav vajadzīga. Labi, mēs to pieņemtu – paldies, bet svarīgākais, lai tiktu likvidētas okupācijas sekas, proti, lai visi kolonisti aizvāktos. No tā mūsu kolonizatori visvairāk baidās – atgriezties savā etniskajā dzimtenē. Mēs viņus nevis izsūtām katorgā, kā viņi latviešus izveda, bet ļaujam braukt uz savu etnisko dzimteni, kur arī ir viņu īstās mājas.

Nesen vienam “Saskaņas Centra” deputātam kādā Latvijas televīzijas krievu programmā jautāja, vai “SC” kādreiz atzīs okupāciju. Viņš, skatoties acīs okupantu žurnālistam, teica: “Padomājiet, ja mēs atzīsim, ka bijusi okupācija – kas tad mēs paši esam – okupanti?” Abi divi blisina acis – nē, nē, mēs neatzīsim, citādi skaitīsimies okupanti. Atzīst vai neatzīst, kas mainās? Pieņemsim, notikusi zādzība, zaglis pieķerts vai nepieķerts – atzīst viņš vai neatzīst, ka ir zadzis, viņš tomēr ir zaglis. Tāpat slepkava – ja viņš ir nogalinājis cilvēku un ir pieķerts vai nav – atzīst viņš to vai ne – viņš ir slepkava. Okupants – vai viņš okupāciju atzīst vai neatzīst – viņš tomēr ir un paliek okupants. Un tas tikai liecina, ka “šis suns zina, ko ēdis”. Viņi tikai mums te tēlo muļķus. Arī jūs, cienījamie lasītāji, sakiet: “Maitas suņi zina, ko ēduši, sūc vēl šobaltdien mūsu asinis, maitas gabali!” Tagad viņi vēl varas struktūrās salīduši (Rīgas domē), no kurienes tie jāsper ārā.

“SC” naivi cer, ka viņus kāds tik lielā skaitā ņems valdībā. Ja Latvijā krievu būtu maz (pēc dekolonizācijas), kā tas bija pirms okupācijas (apmēram astoņi procenti), tad jā. Taču, kad viņu ir tik daudz kā tagad, neviens tos neņems, bet, ja paņems, tauta to nepiedos. Atcerēsimies skumjo Daiņa Īvāna stāstu. No tautas Atmodas vadoņa, kuram latvieši noticēja kā nācijas līderim, kas padzīs okupantus, nav palicis pāri nekas. Tauta pilnīgi veltīgi noticēja viņam otrreiz, kad Dainis Īvāns iestājās Sociāldemokrātiskajā partijā. Pateicoties Dainim, sociāldemokrāti uzvarēja Rīgas domes vēlēšanās. Tad viņš Rīgas domē sabrāļojās ar okupantiem, bet vēlāk latvieši viņam to nepiedeva. Paldies Dievam, ka latviešiem dziļi dvēselē okupanti riebjas un ir dziļi pretīgi. No vislielākās partijas, kāda Latvijā bija, ar tādu līderi kā Dainis Īvāns priekšgalā sociāldemokrāti pārvērtās par “čiku uz kociņa”.

“Pasaules varenos” uzvarēs nacionālisms

DDD: Par nacionālisma ideju uzvaru tagad jau runā ne tikai laikraksts “DDD”, bet arī līdz šim pastulbie Latvijas politologi, kuri sāk saprast, ka nacionālisms atdzimst. Jūsuprāt, vai tas atstās iespaidu uz Saeimas ārkārtas vēlēšanu rezultātiem?

Aivars Garda: Varbūt vēl tik ātri neredzēsim, bet mazliet vēlāk – noteikti. Vispirms mainīsies līdz šim pļurveidīgie vislatvieši, pēc tam arī pārējie. Daudz atkarīgs no ASV un ES nostājas, jo mūsu politiķi viņiem “mutē skatās”.

Domāju, ka Amerika un Eiropas Savienība gūst pamatīgu mācību Tuvajos Austrumos. Viņu politika tur ir galīgi izgāzusies. Tikai masu informācijas līdzekļi, kas ir viņu rokās, pasargā tos no vispasaules apsmiekla. Domāju, ka amerikāņi un eiropieši to iekšēji saprot – viņiem nekas cits neatliks, kā pilnīgi pieslieties nacionālismam. Piespiedīsim ASV un Eiropas valstis pildīt visas viņu kongresu rezolūcijas, viņu solījumus, kuros viņi mūs, latviešus, kā nāciju un valsti nodeva. Jau Otrā pasaules kara laikā nodeva un tagad joprojām nodod. Bet Krievija, ja mēs triektu ārā okupantus, tikai priecātos.

DDD: Viņiem arī vajadzīgi cilvēki...

Jāziedo augstas idejas vārdā

DDD: Daži lasītāji jautā, kāpēc vairs nav ziedojumu tālruņa numura?

Aivars Garda: Ar šo gadu mēs atteicāmies no Lattelekom ziedojumu tālruņa, pa kuru varēja zvanīt un ziedot. Tagad, kopš esam atteikušies, cilvēki ir izpratuši, atsaukušies un vairāk ziedo uz avīzē norādīto konta numuru. Reklāmas laikrakstā “DDD” nav, tāpēc varam pastāvēt tikai no tautas un saviem personiskajiem ziedojumiem. Sirsnīgs paldies visiem ziedotājiem! Cilvēki, kuri paši nav turīgi, galvenokārt ziedo mazas summas. Miljonāri klusē. Ļoti kūtri ir mūsu ārzemju latvieši, kaut gan ļoti labi zinām, ka viņiem (salīdzinot ar mums) ir daudz lielāki ienākumi, pensijas. Tā kā katrs pats nomērīs sev...

Redziet, ziedošana svarīga, lai mēs, latvieši – visa tauta, spētu kooperēties, tas ir, apvienoties, citiem vārdiem sakot, integrēties. Esam kaut kā atšķaidīti ar visu šo okupantu un kangaru propagandu, un, tikai atbalstot viens otru augstas idejas vārdā, mēs varam sasniegt savus mērķus. LNF un “DDD” strādā augstas idejas vārdā, nesam augstu ideoloģiju – ja kāds ir spējīgs, lai pierāda pretējo.

Pirmkārt, nacionālā atbrīvošanās cīņa no okupantiem. Latvijas dekolonizācija – tā ir nacionāla mēroga ideja, kuru uzturam vairāk nekā desmit gadus (avīzei jau drīz būs desmit gadi).

Otrkārt, atbalstām un piedāvājam latviešiem Dzīvās Ētikas izvirzīto kooperatīvo sabiedrisko iekārtu kā pasaules tuvākās nākotnes sociāli ekonomisko modeli, un pilnībā tam piekrītam.

Treškārt, atzīstam psihiskās enerģijas esamību un nepieciešamību pielietot to dzīvē – pretējā gadījumā draud planētas uzsprāgšana vai vismaz kontinentāla mēroga kataklizmas. Katrs augsti garīgi attīstīts cilvēks ir kā enerģijas ģenerators (radītājs) un akumulators (savācējs jeb uzkrājējs). Viņš šīs augstās enerģijas akumulē sevī, pārveido tās tā, lai, saduroties ar muļķu zemākajām enerģijām, šeit neizraisītu sprādzienu. Ja mēs iedomātos, ka visus “izglītotos muļķus” savāktu vienkopus uz neapdzīvotas salas, un neviena svētā tur nebūtu, tad viņus patiešām iznīcinātu augstāka sprieguma enerģijas. Kāpēc? Tāpēc, ka augstā psihiskā enerģija jau tagad ienāk dzīvē. Visi Dieva Dēli, Meitas un pravieši ir kā tādi lieli Adapteri, kas pārveido enerģiju no augstāka sprieguma uz zemāko, lai tie sliņķi, kuri sevi nav attīstījuši līdz pietiekošam līmenim, nesadegtu. Piemēram, sadegtu mobilais telefons, ja to bez adaptera, pa tiešo pievienotu 220 voltu spriegumam.

Ceturtkārt, sieviešu kustība – sievietes līdztiesība ar vīrieti visās jomās. Ir jāsaprot, ka sieviete ir sestā prāta – jūtziņas – nesēja (vīrietis ir piektā prāta jeb intelekta nesējs). Tas nenozīmē, ka vīrietim nepiemīt sestais prāts, tas tikai liecina, ka sievietei šis prāts vieglāk izpaužas. Jūtziņa ir augsta intuitīvā prāta stadija – augstāka par to stadiju, kuru dēvējam vienkārši par intuīciju. Par jūtziņu ir vēl augstākas stadijas, kuras cilvēce attīstīs tālākā nākotnē.

Visas tautas pakļautas pārbaudījumam

Aivars Garda: Lūk, tā visa ir nacionālā ideja, ko mēs izvirzām. Viens publicists, triju lielisku grāmatu autors, pārmet, ka Latvijā nav neviena, kas izvirzītu visiem pieņemamu nacionālo ideju. Es iebilstu – mēs izvirzām, tikai ar vienu nosacījumu, ka, protams, muļķiem tā nav pieņemama. Latvijas Nacionālā fronte un es kā tās priekšsēdētājs netaisos visiem stulbeņiem izpatikt un izvirzīt viņiem saprotamu ideju – vairāk nopelnīt vai saņemt lielāku pensiju, paēst, pagulēt, atpūsties un izklaidēties. Ja es tādu ideju izvirzītu, par mani balsotu vairākums. Ne tikai par mani – par jebkuru. Katrās vēlēšanās mūsu pazīstamās muļķu partijas par to tik visu cīnās, proti – sola visu, jo kā gan var nesolīt? Lembergs jau tagad zvejo pensionāru balsis ar pensiju indeksācijas ideju.

Piektkārt, mēs ar laikraksta “DDD” palīdzību no latviešvalodīgā pūļa cilvēkiem mēģinām veidot tautu, tas ir, tādus cilvēkus, kuriem iepriekš minētās idejas vispirms būtu saprotamas, bet, otrkārt, viņi pieņemtu tās kā savas personiskās un ar visiem spēkiem censtos īstenot dzīvē. Tikai tad latviešu tauta iekļausies vispasaules evolūcijas plūsmā. Protams, visas pasaules tautas – krievu, žīdu, amerikāņu – ir pakļautas tādiem pašiem pārbaudījumiem. Nav tādas tautas un valsts, kura varētu izvairīties no iepriekšminēto nosacījumu pieņemšanas. Ja pieņems – tad dzīvos, ja ne – aizies bojā. Tuvojas grandiozi notikumi, kas pārsteigs nesagatavoto cilvēci. Ēģipte, Lībija, Sīrija – tie vēl tikai ziediņi...

Intervēja Liene Apine