Tie ir pirmie vārdi, kas nāk prātā, lasot Kluba 415 izdotajā laikrakstā "Latviešu Patriots" (Nr.9.) interviju ar Akselu Kaimiņu "Aizsargs ar ticību tautai". Cēls virsraksts, taču kāds nu tur aizsargs, es neesmu no viņa puses redzējusi aizsarga cienīgu rīcību! Situācijā, kad ir apdraudēta savas tautas pastāvēšana, kad iekarotāji un pašmāju kangari dzīro pa valsts varas augstākajām institūcijām, izsaimniekojot to līdz pēdīgajam, īsts aizsargs un patriots pretenciozi neatgāžas krēslā un nepaziņo, ka viņš ar savu eksistenci vien pārstāv un aizstāv savu tautu un neapmelo pārējos, kas kaut ko cenšas darīt, lai pastāvošo situāciju mainītu, tikai tāpēc vien, lai uz viņu fona ar savu pasivitāti neizskatītos nespējīgs. A.Kaimiņš savā intervijā piedēvē Latvijas Nacionālajai frontei viltus patriotu statusu, turklāt apvainojot arī sadarbībā ar Krieviju pārstāvošiem spēkiem. Pats atbaidošākais tajā visā ir pilnīgs argumentu trūkums – tikai tukši, nez kur sagrābstīti apgalvojumi. A.Kaimiņš apgalvo arī to, ka pārstāvot īstos aizsargus, nu jau trešos. Taču es nesaprotu, kā var kaut ko pārstāvēt, neko nedarot?! Arī viņa apgalvojums, ka ar noraudzīšanos no malas tiek pārstāvēta, 18.novembrī proklamētā Latvijas valsts, manuprāt, nudien izklausās bērnišķīgi! Šādi sēžot un tikai skatoties, A.Kaimiņš var arī nokavēt savu tik ļoti loloto un gaidīto, tā saukto, īsto brīdi, kad ar baltām rociņām baltā zirgā atjāt un plati pasmaidīt izmēztā Augeja staļļa priekšā. A.Kaimiņš jau iepriekš vairākkārtīgi ir īgņojies un atrunājies, ka esot jānogaida, lai iesaistītos radikālā latviešu tautas glābšanas un aizsargāšanas programmā. Kādā gudrā grāmatā ir norādīts uz tumšo spēku paņēmienu, kā izjaukt gaišos pasākumus. Viņi saka: "Atliec! Vēl nav laiks!"

Mēs zinām, ka ļoti daudzas organizācijas, tajā skaitā arī trimdas, ir tikušas inspirētas un vēl aizvien izpilda Čekas norādījumus. Čekas radīto organizāciju biedri ar sevišķi aktīvu naidu veic nomelnošanas kampaņu, uzbrūkot Latvijas Nacionālajai frontei, no kuras spēka tie baidās. Tādējādi viņi atmasko paši sevi. Lai darbi liecina par katras organizācijas nodomiem un motīviem!

Tātad par katru cilvēku, tāpat arī organizāciju liecina viņu darbi. Taču par šiem, kā A.Kaimiņš tos sauc, īstajiem aizsargiem, pagaidām liecina vienīgi pilnīgs darbu trūkums. Tātad – tāds čiks vien ir! Un cik tad īsti viņu tur ir – desmit, divdesmit? Neko nedarot, viņi atļaujas tik pretenciozi sevi pasludināt par vienīgajiem īstajiem un pareizajiem? Patiesi latviešu tautas aizstāvji strādā savas tautas labā, lai uzlabotu un mainītu esošo situāciju, nevis skaudīgi un gļēvi pa kaktiem apmelo citus.

Esmu aizsardze un lepojos ar to, jo tas ir gods, kas jānopelna ar saviem darbiem, A.Kaimiņa kungs! Latviešiem ir tautasdziesma: "Acis darba izbijās, Rokas darba nebijās; Rokas darba nebijās, zinājās padarīt!"

Dīvaina ir arī Kluba 415 attieksme pret šiem A.Kaimiņa izteikumiem. Atbildīgais par izdevumu ir Jānis Sils. Nekur netiku redzējusi, ka viņš norobežotos no šajā intervijā izskanējušā viedokļa. Kā to saprast? Vai viņš to atbalsta? Izskatās, ka A.Kaimiņam un tiem puišiem, kuri viņa murgojumus publicē avīzē, nenorādot, ka paši tiem nepiekrīt, ir vienkārši bail no pašaizliedzīgas cīņas par savu tautu. Puiši, ielieciet savas bailes skapītī un ejiet uz priekšu! Ja jūs nevarat pārspēt mūs, Latvijas Nacionālās frontes un Aizsargu organizācijas meitenes, tad vismaz būtu turējuši ar mums vienu ierindu! Galu galā, kas jūs esat par puišiem un vīriešiem, ja protat tikai ķengāties, bet cīnīties ar pilnu sparu – nē!? Mēs, meitenes, ļoti priecātos, ja beidzot puiši pierādītu, ka nav kaut kādi "siekalzaķi", bet gan īsti cīnītāji. Bet varbūt velti cerēt?

Jau no paša sākuma Klubs 415 (konkrētāk, Jānis Sils) ir parādījis nesolīdu un neglītu attieksmi pret Latvijas Nacionālās frontes priekšsēdētāju un apgāda "Vieda" direktoru Aivaru Gardu. Tomēr, lai arī kādas būtu šo organizāciju savstarpējās attiecības, pats Gardas kungs vienmēr ir izteicies pieklājīgi un pozitīvi par klubu 415 un J.Silu. Beidzot, kad esam kaut cik vienojušies par kopīgām interesēm deokupācijas un dekolonizācijas jautājumā, laikrakstā tiek publicēti klaji apmelojumi par LNF, un klubs pret tiem neprotestē! Jāsāk domāt, ka kādam nudien nav izdevīgi, ka nacionāli noskaņoti cilvēki apvienojas kopīga mērķa sasniegšanai.

Gribu, lai A.Kaimiņš nosauc kaut vienu LNF darbu, kas neatbilst latviešu tautas interesēm un neticu, ka viņam tas izdosies. Tāpat arī ceru, ka viņa sacerētās pasakas kritīs neauglīgā zemē, un Klubs 415 pārtrauks apmelojumu kampaņu pret LNF. Latviešu ir palicis pārāk maz savā zemē un laiks mūsu tautai tiešām ir grūts, tāpēc beidzot jāattopas un jāceļas kā garīgi, tā fiziski, nevis vārgi jāšļupst pa kaktiem. Bet, protams, latviešu tautas ienaidnieki vienmēr meklē veidus, kā sašķelt, iebiedēt un atraut latviešus no iespējas kļūt patiesi brīviem. Tomēr: Nevienam mēs Latviju nedodam – arī pašmāju gļēvuļiem – ne!

Ilze Liepa

"DDD"
Nr.2
2002.gada 16.maijs