Atklāta vēstule

Latvijas Valsts prezidentei
V. Vīķei – Freibergai,
Latvijas Saeimas priekšsēdētājam
Jānim Straumem,
Latvijas Ministru prezidentam
Andrim Bērziņam,
Latvijas Labklājības ministram
Andrejam Požarnovam,
Latvijas delegācijas vadītājam
Anatolijam Gorbunovam

Nav izprotama valdības nostāja jautājumā par pensiju piešķiršanu nepilsoņiem, kuras tā grasās izmaksāt no Latvijas valsts (!) budžeta par PSRS labā nostrādātajiem gadiem. Paužam sašutumu par šādu valdības nostāju, pie kam tas notiek laikā, kad latviešu, lībiešu un likumīgo pavalstnieku pensionāri dzīvo uz galējas nabadzības robežas un iztiek no ubaggrašiem.

Zinot zvēriski pastrādātos noziegumus, kurus veica padomju vara pret mūsu tautu un to, ka tā sagrāva 1918. gada 18. novembra Latvijas Republikas suverenitāti, uzskatām, ka tādējādi tiks sperts absurds un kriminālas sekas izraisošs solis.

Okupanti šeit ieradās kā pie sveša valstiskā veidojuma piederīgi (pēc būtības tādi viņi skaitās vēl šobaltdien, jo Krievija ir vispāratzīta likumīgā PSRS impērijas mantiniece), neviena neaicināti, varmācīgi apspiežot vietējos iedzīvotājus, deportējot tos uz okupētājvalsts teritoriju, atņemot viņu likumīgo dzīvestelpu, izzaga viņu īpašumus, naudas noguldījumus, tādējādi pārkāpjot starptautisko tiesību normas.

Jāsaprot, ka, piešķirot okupantiem pensijas no Latvijas valsts budžeta par okupētājvalsts labā nostrādātajiem gadiem, tādējādi tiks turpināts genocīds pret Latvijas valsts likumīgajiem pavalstniekiem un pamatnāciju – latviešiem, jo ar to tiks atņemta tā naudas līdzekļu daļa, kas pirmkārt pienāktos viņiem. Genocīdam kā noziegumam pret cilvēci nav noilguma, tāpēc ar pilnām tiesībām var apgalvot, ka pie mums tas turpinās, jo nav veikta dekolonizācija. Ja šis tiesiskais akts būtu veikts tūlīt pēc neatkarības atgūšanas 20.gs. deviņdesmitajos gados, mums šodien nebūtu jācieš šis pazemojums, bailes, nabadzība un nedrošība, ko sagādā okupētājvalsts nelikumīgi iepludinātā civiliedzīvotāju masa un to pēcteči (t.s. piektā kolonna), kuri, salīdzinājumā ar pamatnāciju, iedzīvotāju skaita ziņā ir sasnieguši gandrīz pusi. Šāds stāvoklis valstī nav pieļaujams par piemēru ņemot starptautisko tiesību normas (sk. 1949.g. Ženēvas konvencijas 49. pantu), kādēļ šī krievvalodīgo civiliedzīvotāju daļa nav atzīstama par nacionālo minoritāti.

Krievvalodīgā avīze "Vesti segodņa" (š.g. 6. marta numurā) ziņo, ka paskaidrojumā valdībai Labklājības ministrs Andrejs Požarnovs min, ka, nepiekrītot lēmumam izmaksāt nepilsoņiem pensijas, izcelsies neapmierinātība sabiedrībā. Protams, ka nav grūti atminēt, kurā iedzīvotāju daļā tieši rūgs šī neapmierinātība par nepiešķirtajām pensijām. Bet jājautā – kurš gan noveda mūsu valsti līdz tādam līmenim, ka nelegālie imigranti, okupanti, pretvalstiski elementi spēj diktēt toni Latvijā? Vai nevajadzētu vispirms rūpēties par to, ka šāda soļa speršana varētu izraisīt neapmierinātību pamattautas vidū par tai nodarīto netaisnību? Vai tad sociālais taisnīgums un politika tiek veidotas uz tik barbariskiem principiem, kā, piemēram, – kurš skaļāk bļauj, tas iegūst? Vai pēdējā laikā pieaugošais kolonizatoru varas pārstāvēto partiju un to atbalstītāju spiediens nav pietiekošs signāls tam, lai valdība rīkotos līdzīgi kā ārkārtas situācijā? Ļoti jācer, ka mūsu valsts varturi nepaļausies neprātam un spēs rast likumīgi un tiesiski pareizu risinājumu samilzušajai problēmai par labu šīs zemes saimniekiem, t.i., pamatnācijai – latviešiem un tās īstenajiem pavalstniekiem (par tādiem uzskatāmi vienīgi Latvijas valsts pavalstnieki līdz 1940.gada 16.jūnijam, un viņu pēcnācēji).

Lūk, citāti no Latvijas Nacionālās frontes priekšsēdētāja vietnieces Lienes Apines raksta, kas publicēts apgāda "Vieda" izdotajā grāmatā "Par Latvijas dekolonizāciju", kas uzskatāmi parāda to, cik milzīgi naudas līdzekļi tiek burtiski palaisti vējā un atņemti mums pašiem tā vietā, lai sliktākajā gadījumā tos ieguldītu kolonistu repatriācijā uz viņu etnisko dzimteni un veiktu dekolonizāciju, deokupāciju (jo mums nav nekādu pienākumu pret okupantiem) un deboļševizāciju visās dzīves jomās, kas ir normāls tiesiski korekts akts, kam būtu jāseko pēc okupācijas, balstoties uz starptautisko pieredzi:

Tātad, pēc 2000.gada tautas skaitīšanas datiem, pensionāru iedalījums (procentuālais, pēc nacionālās piederības) ir šāds:

Vidējais pensijas lielums ir 63 lati (skaitļi iegūti, izdalot kopējo fonda apmēru ar kopējo pensionāru skaitu. Reālajā dzīvē pensijas ir mazākas, jo starpība starp lielu pensiju un "ierindas" pensionāra pensiju ir visai ievērojama. Vidusmēra pensionārs ik mēnesi saņem ne vairāk kā 55 latus), kopumā gada laikā pensijās izmaksā 408 315 600 latu. Izdarot elementārus aprēķinus, iznāk, ka latviešu pensiju kopējais fonds ir 228 656 736 lati, bet citu tautību pensionāru – 179 688 864 lati. Nevajag būt matemātikas profesoram, lai saprastu, ka skaitļi, kādos rakstāmas summas, ko valsts tērē okupantu – Krievijas dzeguzes bērnu uzturēšanai, ir lieli. No 1991. gada līdz 2001. gadam pensionāriem – okupantiem esam samaksājuši apmēram 2 miljardus latu. Vai nav par traku? Pie tam pensiju fondu veido strādājošo maksātie sociālie nodokļi, kas nebūt nav mazi. (..)

Pirmskara Latvijā dzīvoja, bija Latvijas pavalstnieki (likumīgos pavalstniekus savulaik jau apzināja Pilsoņu Kongress – V.Ņ.) dažādu tautību cilvēki, kuru pēcnācēji automātiski mantojuši tiesības palikt Latvijā arī pēc PSRS sabrukuma. Tādēļ pašreizējam latviešu pensionāru skaitam pieskaitīsim vēl kādus 10 procentus. Kopā sanāk 66 procenti jeb 324 030 cilvēku. Attiecīgi palielināsim arī latviešu un nacionālo minoritāšu (reāli izvērtējot pašreizējo situāciju, Latvijā nacionālā minoritāte ir pamatnācija – latvieši. Tekstā ar šiem vārdiem apzīmēju tos cilvēkus, kuri pirmskara Latvijā piederēja pie nacionālajām minoritātēm) pensionāriem izmaksāto naudas summu – no 19 054 727 uz 20 451 790 latiem mēnesī jeb no 228 656 736 uz 269 488 296 latiem gadā. Ja Latvija pārtrauktu maksāt ikmēneša meslus pensionētajiem okupantiem, tad uz ietaupītās naudas rēķina latviešu pensionāriem pensijas varētu palielināt par 42 latiem (!).

Ja vēl sarēķinātu tās naudas summas, kādas PSRS nolaupīja Latvijai 50 okupācijas gados, tad tur sanāktu astronomiski skaitļi. Šīs summas starp citu mums pienākas no Krievijas kā PSRS tiesiskās mantinieces kompensāciju veidā par okupācijā nodarītajiem kaitējumiem. Lai demagogi un provokatori pārstāj melot, ka kolonisti ievērojami palielina Latvijas budžetu un turpmāk to padarīs vēl lielāku. Loģiski spriežot un rēķinot redzēsim, ka dekolonizācijas rezultātā mēs iegūsim vēl lielākus līdzekļus – gan no Krievijas, gan no tām valstīm, kuras arī ir līdzvainīgas genocīdā pret latviešu tautu, jo nenāca palīgā Latvijai laikā, kad pret tās suverenitāti tika nodarīts noziegums. Tāpēc arī iestāšanās NATO šodien nedod garantijas tam, lai vēsture neatkārtotos.

Jāņem vērā fakts, ka lielākā daļa uzņēmējdarbības atrodas okupantu rokās, kuri tāpat valda pār gaužām vāji kontrolēto un nesakārtoto privātbiznesa sfēru, kuri nelikumīgā ceļā ir iegādājušies mūsu valsts īpašumus. Protams, ka peļņas nesamērojami lielākā daļa nonāk viņu kabatās, nevis Latvijas valsts kasē. Visiem ir zināma t.s. algu maksāšana aploksnītēs. Šādas aploksnīšu sistēmas rezultātā mūsu valsts zaudē miljardiem latu lielu peļņu, velkot dzīvību uz nabadzīgo ļaužu, kas pārsvarā ir latvieši, rēķina.

Varam vēl uzskaitīt, cik lielas summas mēs maksājam šo nelegālo imigrantu pēcnācēju skolu uzturēšanai no budžeta līdzekļiem tā vietā, lai viņi paši organizētu sev privātskolas (kā tas notiek visā civilizētajā pasaulē), kas nestu mūsu valstij peļņu, vai vēl labāk – brauktu uz savu etnisko dzimteni un tur ērti un netraucēti iekārtotos ? Cik zināms no oficiāliem avotiem, 2000. gadā krievvalodīgo iekarotāju izglītošanai no valsts budžeta tika iztērēti aptuveni 230 miljoni latu! 2001. gadā no janvāra līdz novembrim krievvalodīgo skolām tika piešķirti gandrīz 143 813 500 Ls! Aptuveni rēķinot iegūstam, ka 10 gadu laikā esam atrāvuši saviem bērniem turpat 2,5 miljardus latu! Kā redzams, šīm summām ir tendence pieaugt...

Tikpat satriecoši milzīgas naudas summas, kas svārstās atkarībā no ieslodzīto skaita, tiek tērētas krievvalodīgo okupantu ieslodzīto uzturēšanai (apmēram 212 256 Ls gadā – aprēķināts pēc 2001.g. oficiālās statistikas sniegtajiem datiem; sanāk, ka 10 "neatkarības" gados tas sastāda aptuveni 2 122 560 Ls) tā vietā, lai pieņemtu likumu, kas paredzētu izsūtīt no Latvijas visus kolonistu un okupantu noziedzniekus, lai lielā māte Krievija pati parūpētos par saviem likteņa pabērniem. Arī šajā jautājumā varam ņemt palīgā starptautisko pieredzi.

Ar neapbruņotu aci redzams, ka atteikdamies uzturēt okupantu pensionārus, skolniekus, noziedzniekus, latviešu tauta 10 gados būtu iekrājusi vismaz 5 miljardus latu, tas ir gandrīz 10 miljardus ASV dolāru. Ja mēs šo summu sadalītu latviešiem ieskaitot bērnus un sirmgalvjus, katram latvietim pienāktos aptuveni 7700 dolāru. Lūk, kur ir aizgājusi mūsu naudiņa! Mūsu varturiem, kuriem tik ļoti tīk Eiropas Savienības absurdo normu pildīšana, gan drīzāk būtu jāparaugās, kā tur ātri vien tiek ar šīm problēmām galā, nevis vest savu tautu pretī iznīcībai, īstenojot prettiesisko integrācijas politiku, kas arī ir valstij vitāli nepieciešamo naudas līdzekļu noziedzīga šķiešana.

Pienāks laiks, kad visi latviešu tautas un valsts nacionālo bagātību izšķērdētāji – kolaboranti stāsies visas latviešu tautas tiesas priekšā. Tāpēc aicinām Latvijas Valsts prezidenti Vairu Vīķi – Freibergu, Saeimas priekšsēdētāju Jāni Straumi, Ministru prezidentu Andri Bērziņu, valdības locekļus, deputātus neizdarīt jaunus noziegumus pret latviešu tautu, un nekavējoties sākt iepriekš veikto smago starptautisko kriminālnoziegumu – okupācijas, kolonizācijas un boļševizācijas seku likvidēšanu.

Gaidām konstruktīvu atbildi. Ar mūsu vēstuli un Jūsu atbildi iepazīstināsim latviešu tautu.

Vita Ņikitina

"DDD"
Nr.2
2002.gada 16.maijs