Mūsu lasītāji zina, ka laikraksts “DDD” jau piecus gadus tiesājas ar Saeimas Prezidiju un Preses dienestu par prettiesiski atņemtām preses akreditācijām darbam Saeimā 2005. un 2006. gados. Administratīvajā tiesā tikuši iesniegti divi prasības pieteikumi, bijušas jau vairākas tiesas sēdes, un abās lietās “DDD” ir uzvarējis, sakaujot Saeimas algotos juristus. Tomēr Saeima abus taisnīgos tiesas spriedumus pārsūdzēja, iesniedzot muļķīga satura apelācijas sūdzības. Atgādinām, ka cīņai pret “DDD” žurnālistiem, lai ierobežotu preses brīvību Latvijā, Saeima ir noalgojusi visai “augstas” personas – Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas locekli, Zvērinātu advokātu padomes Disciplinārlietu komisijas vadītāju, zvērinātu advokātu Lauri Liepu un juristi Leldi Krastiņu no advokātu biroja “Liepa, Skopina/BORENIUS”.

Pirms dažiem mēnešiem, kad bija jānotiek apelācijas instances tiesai vienā no iepriekšminētajām lietām, Saeimas darboņi atjēdzās, ka tuvojas vēlēšanas un nebūs smuki, ja atkal šo lietu zaudēs, tāpēc nāca pie “DDD” veidotājiem meklēt izlīgumu – slēgt administratīvo līgumu, kurš paredzētu viņu vainas atzīšanu, kompensācijas izmaksu laikraksta “DDD” žurnālistiem, atvainošanās teksta publicēšanu “Latvijas Vēstnesī” un tiesvedības izbeigšanu abās lietās. No pirmā acu uzmetiena viss izskatās skaisti, taču arī šeit parādījās neticams Saeimas Prezidija locekļu un viņu pārstāvja Laura Liepas, mūsuprāt, blēdīgums, jo piedāvātais administratīvais līgums saturēja pretlikumīgus, pat krāpnieciskus punktus, kas spiestu “DDD” veidotājus atteikties no tiesvedības, pirms(!) vēl līgums stājas spēkā, klusēt par šo izlīgumu līdz pat 2010.gada 15.oktobrim, kad būtu beigušās visas vēlēšanu peripetijas, bet pats “interesantākais” – pēc tiesvedības izbeigšanas dotu iespēju esošajam vai nākamajam Saeimas Prezidijam šo sava pilnvarotā pārstāvja Laura Liepas parakstīto līgumu atzīt par spēkā neesošu un nepildīt. Būtībā Saeima rīkojās sliktāk par “prastiem” tirgus blēžiem. Kādā no nākamajiem “DDD” numuriem publicēsim šī odiozā līguma tekstu.

Kad “DDD” atteicās šādu blēdīgu un viņiem nekādas garantijas nesološu līgumu noslēgt, Saeimas Prezidijs sajuta sava zaudējuma smaku un 14.jūnijā apelācijas tiesas sēdes laikā atsauca apelācijas sūdzību. Līdz ar to spēkā stājās pirmās instances tiesas spriedums, ar kuru Saeimas Prezidija un Preses dienesta rīcība un pieņemtie lēmumi diskriminēt “DDD” žurnālistus 2006.gadā ir atzīti par prettiesiskiem.

Tomēr otrajā administratīvajā lietā par preses akreditāciju liegšanu Ilzei Liepai un Līgai Muzikantei 2005.gadā Saeima savu muļķīgo apelācijas sūdzību vēl nav atsaukusi, jo tiesas sēde notiks tikai pēc vēlēšanām...

Šobrīd, pamatojoties uz spēkā stājušos tiesas spriedumu, Aivars Garda un Līga Muzikante ir nosūtījuši iesniegumu Saeimas Prezidijam par personiskā un morālā kaitējuma atlīdzinājumu saistībā ar konkrētajām Saeimas diskriminējošajām darbībām 2006. gadā.

Iesniegums Saeimas Prezidijam

par personiskā un morālā kaitējuma atlīdzinājumu

Godātie Saeimas Prezidija locekļi – Gundar Daudze, Solvita Āboltiņa, Kārina Pētersone, Dzintar Rasnač, Andrej Klementjev!

Cerams, saprotat, ka uzruna “godātie” atbilst tikai formai, kādā jūs jāuzrunā, jo pēc būtības, tas ir, pēc darbības satura jūs esat bijuši negodprātīgi un apkaunojāt Saeimas Prezidija locekļu statusu. Tas pats attiecas arī uz bijušajiem Saeimas Prezidija locekļiem – Ingrīdu Ūdri, Vinetu Muižnieci (tagadējo Satversmes tiesas tiesnesi), Jāni Straumi (tautā vairāk pazīstams ar iesauku Baķka) – mūsuprāt, nožēlojamiem politiķiem, kuri uzsāka šo netīro lietu pret laikrakstu “DDD”.

[..]

Saeimas Prezidija 2006.gada 8.jūnija prettiesiskais lēmums un Saeimas Preses dienesta 2006.gada 3.maija lēmums daļā par akreditācijas atteikšanu radīja mums būtisku personisku un morālu kaitējumu, ko Saeimas Prezidijs jau šā gada 4.maija sēdē ir novērtējis 1000 (viens tūkstotis) latu apmērā, tas ir, 500 (pieci simti) latu Aivaram Gardam un 500 (pieci simti) latu Līgai Muzikantei. Atgādinām, ka par šādu atlīdzinājuma apmēru mūs vairākkārt informēja Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš, Prezidija pilnvarotā persona Lauris Liepa un to apstiprināja arī Saeimas sekretārs, Prezidija loceklis Dzintars Rasnačs. Kā papildus kompensācija mums ir tikusi piedāvāta Saeimas Prezidija atvainošanās teksta publicēšana laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Informējam, ka esam ar mieru samierināties ar 1000 latu lielu atlīdzību un publisku atvainošanos, kaut uzskatām, ka atlīdzībai par nodarīto kaitējumu būtu jābūt lielākai.

Kā tas jums ir labi zināms, zvērinātais advokāts Lauris Liepa, pirms jūs pieņēmāt lēmumu par apelācijas sūdzības atsaukšanu, divas reizes lūdza atlikt tiesas sēdi, jo Saeimas Prezidija vārdā piedāvāja mums noslēgt administratīvo līgumu, lai mēs, katrs saņemot 500 latu lielu atlīdzību un atvainošanos, neuzturētu savu pieteikumu administratīvajā tiesā un lūgtu tiesu izbeigt tiesvedību. Vēršam uzmanību uz to, ka Saeimas Prezidija piedāvāto administratīvā līguma variantu atteicāmies parakstīt, jo tas satur negodīgus līguma noteikumus. Tā vietā mēs piedāvājām Saeimas Prezidijam noslēgt godīgu, uz tiesiskās paļāvības principu balstītu administratīvo līgumu, kurš stātos spēkā ar tā parakstīšanas brīdi un garantētu tā izpildi arī tad, ja pēc Saeimas vēlēšanām jūsu vietā ievēlētie jaunie Saeimas Prezidija locekļi nepiekristu tā saturam.

Iespējams, negodīgā līguma noslēgšanas gadījumā Lauris Liepa cerēja izpelnīties kādu antilatviski noskaņotu politiķu atzinību par mūsu apmuļķošanu. Par to liek aizdomāties Laura Liepas piedāvātie līguma teksta varianti, kas, tēlaini izsakoties, ož pēc negodīguma, kā arī nedod mums nekādas garantijas. Tieši tādēļ mēs nepiekritām parakstīt administratīvo līgumu Laura Liepas sastādītajā redakcijā. Atgādinām, ka bijām gatavi piekāpties Saeimas Prezidija locekļu vēlmei atlīdzinājumu saņemt pēc Saeimas vēlēšanām, tas ir, līguma izpildi atlikt līdz 2010.gada 15.oktobrim. Pretim neprasījām neko – vienīgi godīgu attieksmi, līguma spēkā esamību un tā izpildes garantiju. Diemžēl jūsu pilnvarotais pārstāvis zv.advokāts Lauris Liepa nebija ieinteresēts, lai Saeimas Prezidijs noslēgtu ar mums tiesiski pamatotu, likumīgu administratīvo līgumu.

[..]

Pateicoties sākotnēji Preses dienesta prettiesiskajam lēmumam un tad Prezidija prettiesiskajam lēmumam, mums kā laikraksta “DDD” žurnālistiem 2006.gadā tika liegta iespēja Saeimas telpās iegūt informāciju par Saeimas deputātu darbu, mērķiem un nodomiem pirms 9.Saeimas vēlēšanām, un tas nodarīja nenovēršamu personisku kaitējumu mūsu tiesībām uz vārda brīvību un brīvu informācijas izplatīšanu, lai atmaskotu antilatviskus politiķus un veicinātu mums pieņemamu, tas ir, latviešu nācijas tiesības atbalstošu cilvēku ievēlēšanu 9.Saeimā.

Tāpat mūsu tiesību ierobežošana liedza mums iespēju kā žurnālistiem piedalīties pasākumos Saeimā un uzdot jautājumus dažādām valsts amatpersonām un ārvalstu viesiem par laikraksta “DDD” lasītājus interesējošajiem jautājumiem. Šie apstākļi nodarīja neatgriezenisku kaitējumu mūsu profesionālajai darbībai, jo lēmumu spēkā esamības laikā liedza mums iespēju brīvi saņemt informāciju, lai veidotu publikācijas par latviešu nācijas tiesību aizsardzības tēmām, kuras neapskata neviens cits preses izdevums Latvijā, tikai laikraksts “DDD”.

Mūsu tiesību prettiesiskā ierobežošana palīdzēja daudziem nelietīgiem, pret latviešu nācijas interesēm noskaņotiem deputātiem iekļūt 9.Saeimā, lai mazliet vēlāk pieņemtu vienu no pašiem nodevīgākajiem lēmumiem Latvijas valsts vēsturē par Abrenes atdošanu Krievijai. Tāpat 9.Saeimā iekļuvušie deputāti vēl joprojām nav pieņēmuši likumu par Latvijas dekolonizāciju un ir līdzatbildīgi par nesamērīgu, graujošu valsts parādsaistību radīšanu.

[..]

Nopietns personisks kaitējums tika nodarīts arī mūsu godam un cieņai. Prettiesisko lēmumu motivācija balstās uz nepatiesu, mūs aizskarošu un apvainojošu informāciju, ka mēs kā žurnālisti esam nacionālā naida kurinātāji un mūsu izplatītā informācija var negatīvi ietekmēt ne vien Saeimas darbu, bet arī Latvijas kā demokrātiskas valsts tēlu. Saeimas Prezidijs prettiesiskajā lēmumā raksta: “Tieši tāds arī bija mērķis, pieņemot apstrīdēto lēmumu: nepieļaut, ka pastāvētu pat varbūtēja iespēja kādām personām, izmantojot Saeimas Preses dienesta izsniegtu akreditāciju, sludināt naidu un neiecietību Saeimas rīkotajos pasākumos.” Šādi Saeimas Prezidijs, atstājot spēkā apstrīdēto Preses dienesta lēmumu, cēla mums neslavu, aizskāra mūsu godu, cieņu un reputāciju sabiedrībā.

[..]

Morālo kaitējumu padziļina arī tas, ka Saeimas Prezidijs savu vainu atzina un apelācijas sūdzību atsauca tikai šā gada 14.jūnijā, tātad bija pagājuši jau četri gadi, kopš ticis izdots prettiesiskais lēmums. Šo četru gadu laikā gan bijušā, gan esošā Saeimas Prezidija locekļu izrādītais paštaisnums un negodīgums attiecībā uz diskriminējošā lēmuma atzīšanu par prettiesisku, radīja mums grūti izturamu pretīguma sajūtu pret netaisnīgajiem Prezidija locekļiem un viņu pilnvarotajiem pārstāvjiem.

Šo morālo kaitējumu, pretīguma sajūtu pret antilatviski noskaņotajiem Prezidija locekļiem, tāpat kā personisko kaitējumu par goda un cieņas aizskārumu un mūsu pamattiesību prettiesisku ierobežošanu nespēj izdzēst tas, ka Prezidijs pēc neveiksmīga mēģinājuma noslēgt ar mums negodīgu administratīvo līgumu, beidzot ir atsaucis savu apelācijas sūdzību.

Tādēļ, izmantojot Satversmē un likumos garantētās tiesības, kā privātpersonas (būtībā jūsu darba devēji – vēlētāji) Saeimas Prezidijam pieprasām:

1. atlīdzināt mums nodarīto personisko un morālo kaitējumu, ko radījis Saeimas Preses dienesta 2006.gada 3.maijā pieņemtais lēmums, kā arī Saeimas Prezidija 2006.gada 8.jūnija lēmums daļā par akreditācijas atteikšanu”:

1.1. pārskaitot LVL 500,- (pieci simti latu) Aivaram Gardam uz šādu bankas maksājumu kontu: (..);

1.2. pārskaitot LVL 500,- (pieci simti latu) Līgai Muzikantei uz šādu bankas maksājumu kontu: (..).

2. Kā papildus atlīdzību par morālo kaitējumu publiski atvainoties, publicējot laikraksta “Latvijas Vēstnesis” atvainošanos šādā tekstā: “Latvijas Republikas Saeima atvainojas Latvijas Nacionālās frontes priekšsēdētājam Aivaram Gardam un laikraksta “DDD” žurnālistiem – Aivaram Gardam un Līgai Muzikantei – par prettiesisku preses akreditāciju liegšanu 2006. gadā.”

3. Izskatīt mūsu iesniegumu steidzamības kārtā, lai atkal nenoveltu atbildību uz nākamo Saeimas Prezidiju.

Aivars Garda

Līga Muzikante