Saruna ar LNF priekšsēdētāju Aivaru Gardu

DDD: 24.martā apritēja deviņdesmit gadi, kopš veikts pirmais Dzīvās Ētikas Mācības pieraksts. Vai Latvijā un citur pasaulē ar pienācīgu cieņu tika atzīmēts cilvēcei tik svarīgais notikums?

Aivars Garda: Šī intervija top jau pēc 24.marta. Diemžēl nevienā laikrakstā, televīzijas pārraidē vai radio programmā netika pieminēts šis notikums. Ne Latvijas Rēriha biedrība, ne Starptautiskā Rēriha centra Latvijas nodaļa nebija parūpējusies, lai par šo dienu uzzinātu plašāka sabiedrība. Tātad minētās organizācijas strādā ļoti vāji un nepilda savus pienākumus – par to esam runājuši jau vairākkārt. Sanāk, ka laikraksts “DDD” ir vienīgais, kas atceras šos datumus.

Mums, protams, ir liels gods par to rakstīt, jo tas ir pasaules mēroga notikums, par ko bija jārunā Apvienoto Nāciju Organizācijā valstu vadītāju līmenī. Dzīvās Ētikas Mācības došana cilvēcei ir Augstāko Spēku velte mums. Mācība ir Zināšanas, Augstākā Gudrība, kas izklāstīta pietiekoši vienkāršā valodā. Diemžēl lielākajai daļai sabiedrības tā gan joprojām šķiet nesaprotama un grūta, tādēļ cilvēki to nelasa. Tomēr mēs esam priecīgi un lepni, jo latvieši ir otrā tauta pasaulē, kuras valodā ir izdota visa Dzīvās Ētikas Mācība. Iespējams, ka tagad Mācība ir pilnībā izdota arī angļu valodā, taču man tādas informācijas nav. Kad apgāds “Vieda” 1999.gadā izdeva pēdējo Dzīvās Ētikas Mācības Grāmatu, mēs nepārprotami bijām otrā un vienīgā tauta aiz krievu, kuras dzimtajā valodā bija pilnībā izdota Mācība. Tas mums kā tautai un valstij ir liels gods!