Saruna ar Gintu Gaiķēnu – cilvēku, kurš 10 dienas badojās, dzīvodams teltī Ministru kabineta priekšā

DDD: Tuvojas sals. Vai nenosalsit?

Gints Gaiķēns: Gan jau izturēsim! Esmu norūdījies. Šodien, 10.decembrī, aprit vienpadsmitā diena, desmit no tām esmu badojies, tagad atkopjos un pamazām sāku uzņemt pārtiku. Taču es šeit palikšu, jo šis ir mans protests pret valsts varas veikto genocīdu pret latviešiem. Manas iespējas ir vai nu aizbraukt uz ārzemēm, vai arī šeit, Latvijā, palikt par “lopu”, jo par 40 latiem mēnesī cilvēks nevar izdzīvot. Ārzemēs taču arī mani neviens negaida, turklāt kāpēc gan man būtu jāpamet sava dzimtene valdības rīcības dēļ?! Lūk, tāpēc es šeit protestēju.

Es paredzu, ka ar laiku te, skvērā pie Ministru kabineta, telšu būs tik daudz, ka to rinda aizstiepsies līdz pat Brīvības piemineklim. Piemēram, šodien atnāca jaunieši un pastāstīja, ka esot atlaisti 200 programmētāji, un viņi negrib braukt prom no Latvijas. Tāpēc nolēmuši šeit starp kokiem sakarināt savus CV, fotogrāfijas un šādi izdarīt spiedienu uz valdību, lai tā sāk kustēties. Bez spiediena nekas nenotiek! Ja mēs klusēsim un tikai mājās kaut ko klusi sačukstēsimies, tad viņi turpinās “bīdīt savas rebes” uz mūsu rēķina.

DDD: Tātad jāiziet ielās?

G.G.: Tieši tā! Visos iespējamos veidos jāprotestē.

DDD: Sācies jaunais barikāžu laiks?

G.G.: Droši vien. Es negribu barikādes, bet vēlos, lai uz valdību tiktu izdarīts spiediens, un, ja negrib strādāt tautas interesēs, tad tā gluži vienkārši ir jānomet – tāda valdība taču mums nav vajadzīga!

DDD: Vai no policijas jūtat kādu atbalstu?

G.G.: Policisti ir ļoti saprotoši. Viņiem taču arī ir ģimenes, algas samazinātas...

DDD: Kā, jūsuprāt, vērtējams fakts, ka vēl aizvien, tas ir, gandrīz 20 gadus pēc neatkarības atjaunošanas Latvijā nav veikta deokupācija un dekolonizācija un šādi pārkāptas fundamentālās pamatnācijas tiesības? Šīs okupācijas sekas, milzīgais okupantu pūlis taču ļoti negatīvi ietekmē Latvijas un latviešu ekonomisko situāciju, tieši tas ir īsts genocīds pret latviešu tautu.

G.G.: Es domāju, ka vairāk ekonomisko situāciju negatīvi ietekmē tas, ka iestājāmies Eiropas Savienībā. Mēs bijām nabadzīga valsts, un Latvijā ieplūda nauda, kas šeit nebija nopelnīta. Tas izraisīja milzīgu cenu kāpumu, inflāciju, patēriņa pieaugumu, kuru nenosedza ražošana. Es uzskatu, ka tieši šīs ir tās problēmas, kāpēc tagad esam dziļākajā bedrē Eiropā, salīdzinot ar citām valstīm. Jūs jautājāt par dekolonizāciju? Es nezinu – Valmieras pusē, no kurienes nāku, šīs problēmas nav tik aktuālas... Tur latviešu īpatsvars ir liels. Es neesmu par to domājis, nezinu, neesmu rīdzinieks.

DDD: Rīgā latviešu faktiski ir tikai kādi 30 procenti. Visa lielā okupantu un kolonistu masa ir uz latviešu pleciem. Mēs barojam okupantu pensionārus, tādējādi samazinot pensijas mūsu vecākiem un vecvecākiem. Tāpat latviešu ģimenēm, kas mitinājušās denacionalizētajos namos, bieži ir grūti iegādāties dzīvokli, nākas ņemt kredītu, tikmēr okupantu ģimenes privatizējušas visus jaunos dzīvojamos mikrorajonus. Daudzas latviešu ģimenes gluži vienkārši tiek izliktas uz ielas no denacionalizētajiem namiem tikai tādēļ, ka okupanti aizņēmuši privatizētos dzīvokļus. Lūk, šī ir kliedzoša netaisnība!

G.G.: Nē, nu, protams, arī man nav omulīgi strādāt krievu kolektīvā, jo atšķiras mentalitāte, es jūtu diskomfortu. Es domāju, ka problēmas vairāk rodas no tā, ka tikusi radīta jauna šķira – augstākā ierēdniecība, kas pati sevi atražo. Un viņi diemžēl visi ir Latvijas pilsoņi – kangari, naudas vergi, kuri ideālus noliek malā. Vēl arī jāatzīst, ka daudzi izglītoti cilvēki par pašreizējā stāvokļa radīšanu vaino žīdus.

DDD: Ne jau žīdu tautu, bet atsevišķus cionistus, citiem vārdiem sakot, augstprātīgus žīdu šovinistus, vai tā?

G.G.: Nu, jā, droši vien – cionistus.

DDD: Tad jūs piekrītat, ka tas nav taisnīgi, ka latvieši tiek piespiesti dzīvot šādā sabiedrībā?

G.G.: Jā, sociālā netaisnība ir milzīga. Tomēr šeit, protestā, ar savām teltīm ir pievienojušies ne tikai latvieši, bet arī krievi. Plaisa starp valdību un ierindas pilsoni ir nenormāla, un tā iespaido visu sabiedrību kopumā. Valdības vīri joprojām tērē naudu, lai lidotu biznesa klasē, tāpat arī deputāti ļoti ciniski sev algas nesamazina, bet mēs ciešam.

DDD: Dzirdu, ka te vairāk runā krieviski, arī mūs viņi uzrunāja krieviski un latviešu valodu nelieto. Ko jūs sakāt par tādiem, kuri šeit dzīvo un nemācās pat latviešu valodu, principiāli nerunā latviski? Latvietim tas taču ir liels apvainojums savā zemē!

G.G.: Jā, man laikam nav ko teikt.

DDD: Okupanti Latvijā ir ienākuši pretēji latviešu tautas gribai, tāpēc ir tikai normāli, ja vispirms tiek atrisināts šis valsti un tautu graujošais jautājums.

G.G.: Nu, nezinu, te tomēr ir arī krievi...

DDD: Nu un kas par to? Saimnieki latviešu zemē taču ir latvieši, nevis sveštautieši. Lai saka paldies latviešiem, ka ļaujam viņiem šeit dzīvot. Mums nav jāizjūt vainas apziņa pret viņiem.

Intervēja Līga Muzikante