|
Pastāv tāds nerakstīts likums – amata brāļi un māsas izjūt īpašu savstarpēju solidaritāti gadījumos, kad kāds no viņiem tiek netaisnīgi aizskarts. Tomēr, izrādās, ka starp žurnālistiem savstarpēju draudzību nav ko meklēt. To pierādīja neglītais incidents Saeimā 9.maijā. Var jau būt, ka pie visa vainīga konkurence, bet šķiet, ka šoreiz tas nebūs žurnālistu vienaldzības iemesls. Patiesais cēlonis meklējams citur – žurnālistu atkarība no pastāvošās valsts politikas un personīgā nepatika, skaudība pret laikraksta DDD žurnālistu mērķtiecīgo un taisnīgo darbību latviešu tautas labā, cenšoties atmaskot visas varas kliķes negācijas un noziegumus pret Latvijas saimniektautu.
Lai lasītāji varētu paši izdarīt savus secinājumus, kur slēpjas patiesā vaina, īss situācijas izklāsts:
Pēc tam, kad Saeimas kancelejas vadītājs Māris Steins un preses dienesta vadītāja Inese Auniņa bija viņuprāt veiksmīgi paglābuši deputātus no LNF laikraksta žurnālistu uzmanības, liedzot turpināt izdalīt vēstules un pieņemot lēmumu vairs neatļaut viņām uzturēties Saeimas galvenajā ēkā, vērsos pie vairākiem žurnālistiem ar rosinājumu aizstāvēt laikraksta DDD žurnālistes un nepieļaut nedemokrātisko pilsoņu tiesību apspiešanu. "Diena" žurnāliste Egle neieinteresēti atbildēja, ka nevajag nodarboties ar aģitāciju. Ozoliņš, pagriezis galvu par 180 grādiem, nevarēja vien saprast, vai nesapņo, redzēdams jaunas sievietes aizsardžu tērpos Saeimas ēkā. Ziņu aģentūras BNS reportiere vienaldzīgi noskatījās un neizrādīja nekādu interesi noskaidrot radušos situāciju. Žurnālisti no radošās grupas "Labvakar", galvas grozīdami, izteicās, ka tas nav nekas īpašs, ka mūsu žurnālistes ir izraidītas. Viņi norādīja, ka nevēloties aizstāvēt meitenes, jo izjūt nepatiku pret Latvijas Nacionālās frontes idejām. Arī "Panorāmas" un LNT ļaudis izturējās niecīgi.
Piektdien, 10. maijā par notikušajām nelikumībām tika informēta Dace Akule no radio raidījuma "Brīvā Eiropa". Būtībā, ja vien Eiropa ir brīva, šim raidījumam būtu bijis jāatspoguļo preses brīvības pārkāpums Latvijā. D.Akule paziņoja, ka piektdienas vakara raidījums esot jau aizpildīts, tādēļ, ja būšot interese, zvanīšot pirmdien. Bet tomēr pirmdienā vajadzīgā interese neradās. Vai "Brīvajā Eiropā" vairs nav brīvas žurnālistikas? Tā tas izskatās.
Krievijā savulaik no NTV televīzijas, padzina žurnālistu komandu ar direktoru priekšgalā. Neviens viņus neaizstāvēja. Komanda pārgāja uz TV6, bet vajāšana turpinājās. Citi žurnālisti neapvienojās, lai dotu prettriecienu prese brīvības ierobežotājiem. Tas tikai parādīja, ka viņiem trūka taisnīguma izjūtas.
Varam secināt vienu – Latvijā nav preses brīvības. Tādi žurnālisti, kuri pauž valdošajai šķirai neērtus uzskatus, atspoguļojot rūpīgi slēpto un sagrozīto patiesību, tiek ierobežoti. Šos mēģinājumus apklusināt LNF žurnālistu balsis pieļauj, tātad akceptē, gan tā saucamā "Brīvā Eiropa", gan citi nebrīvās Latvijas nebrīvajā Eiropā oficiālās politikas paudēji. Ja būtu patiesa latviešu tautas brīvība, šādi incidenti nenotiktu. Vai ne tā?
Liene Apine
"DDD"
Nr.2
2002.gada 16.maijs |
Apsūdzības eksperta Artūra Kuča liecības tiesā
Par Abrenes atdošanu – nošaušana vai pakāršana?
Vēstules Latvijas Valsts prezidentei
Godprātīgie ir musulmaņu pusē
Būsim Cilvēki, nevis niecības!
9.Saeimas vēlēšanas
Pragmatisms vai nodevība?