“DDD” redakcijā vērsās avīzes lasītājs Aigars Retējums ar satraucošām ziņām par to, ka pēdējā laikā nekustamo īpašumu tirgus Latvijā atdzimst tieši uz Krievijas pilsoņu intereses rēķina. Būtībā tā ir okupācijas nostiprināšana.

Jau agrāk no valdošo nodevīgo politiķu puses esam dzirdējuši stāstus, ka tas neesot nekas īpašs, ja Latvijas zeme tiek izpārdota ārzemniekiem, jo galvenais, lai kāds to sakopj un izmanto – tā teikt, tajā investē… Uz iebildumiem, ka šādi mēs, latvieši, zaudējam savas nacionālās bagātības, tiek atbildēts, ka nav jau tik traki – ārzemnieks taču mūsu skaisto zemi sev līdzi nevar paņemt, tā paliek šeit, Latvijā. Aigars Retējums pastāstīja, ka ievērojis vēl kādu diezgan negaidītu tendenci, kas vēsta par ļoti nopietnām nacionālām problēmām nākotnē, proti, Krievijas krievi ir ieinteresējušies un aktīvi izpērk dzīvokļus Rīgā un Jūrmalā.

Aicinām lasītājus iedziļināties šajā latviešu tautu un valsti graujošajā problēmā, par kuru Aigars Retējums ir pastāstījis savā sniegtajā intervijā, un aktīvi vērsties pie dažādām valsts institūcijām, tostarp Saeimas deputātiem, ar stingru prasību par tādu likuma normu steidzamu pieņemšanu, kas aizliegtu nekustamā īpašuma pārdošanu ārzemniekiem. Šis nokontrolētais process ir nekavējoši jāaptur, ja mēs, latvieši, nevēlamies piedzīvot līdzīgas problēmas kā Palestīnā un Izraēlā.

Krievijas krievi izpērk dzīvokļus Latvijā

Saruna ar individuālo komersantu Aigaru Retējumu

Aigars Retējums: Vēlējos nopirkt dzīvokli Rīgā vai tās apkārtnē, interesējos gan nekustamo īpašumu firmās, gan pie privātpersonām. Pats sev par izbrīnu konstatēju, ka pēdējos mēnešos šis tirgus ir ļoti atdzimis. Piemēram, Jūrmalā dzīvokļi tiek strauji izpirkti, bet galvenais – pamatā visi pircēji ir no Maskavas, pareizāk sakot, no Krievijas. Atmiņā palicis kāds izremontēts trīsistabu dzīvoklis ar visām ērtībām par 25 tūkstošiem latu. Tas atradās Jūrmalā, Dzintaros, upes pusē. Dienā, kad to skatījos, viens no Maskavas jau bija paspējis iemaksāt rokasnaudu, bet kāds cits no turienes vēl lidoja to aplūkot...

Līdzīga situācija ir arī Rīgā. Sludinājums kādu nedēļu stāv avīzē, un, ja tu neesi paspējis, dzīvoklis jau pārdots. Uzskatu, ka tik strauja pirktspējas uzlabošanās vietējo iedzīvotāju vidū nav iespējama, latviešiem šobrīd nav šādas rocības, arī kredītu saņemt ir ļoti problemātiski. Ekonomiskās krīzes laikā Pļavnieki un Purvciems ir kā izslaucīti no dzīvokļiem... Dīvaini.

DDD: Vai tas nozīmē, ka klusiņām, mums neko nezinot, Latvija tiek pārdota?

A.R.: Jā, tā varam secināt. Nekustamo īpašumu tirgus krīzes laikā uz vietējo iedzīvotāju rēķina atdzimt nevar. Kad parunāju ar pašiem īpašniekiem, kas pārdod dzīvokļus, viņi atzīstas, no kurienes brauc tos skatīties. No Krievijas! Izrādās, ja pieder nekustamais īpašums Latvijā, vīzu saņemt ir ļoti vienkārši – faktiski tā esot tikai formalitāte.

DDD: Jau pasen esmu konstatējusi, ka vismaz Rīgā krievu valoda iet vairumā nevis mazumā. Šķiet, krievi te vairojas acīmredzami. Varbūt, ka tie nav tikai okupanti, bet arī jaunatbraucēji, kas šeit kuplā skaitā pārcēlušies uz dzīvi no Krievijas?

A.R.: Droši vien – pēdējo mēnešu laikā par to esmu pats personīgi pārliecinājies. Ja ne pa parādes, tad pa ķēķa durvīm viņi tiek iekšā. Vietējie okupanti ievelk savus tautiešus no Krievijas.

DDD: Tātad viņu interese par Latviju ir milzīga, vai ne?

A.R.: Tieši tā! Kāda latviešu sieviete, kura pārdeva dzīvokli Rumbulas ielā, sludinājumu internetā ielikusi pulksten 16, es atbraucu nākošajā dienā pulksten 18, un viņa sacīja, ka es esot jau septītais interesents...

DDD: Un visi pārējie – krievvalodīgie?

A.R.: Nu ja! Grūti pateikt, kā šo, manuprāt, latviešiem draudīgo problēmu atrisināt? Tas noteikti ir jādara valstiski – ar likumu palīdzību. Šobrīd, protams, mēs paši varam krievvalodīgajiem savus dzīvokļus nepārdot un izvairīties no jebkāda kopīga biznesa. Taču tas nav risinājums, jo okupants Krievijas pilsonim savu īpašumu vienmēr labprāt pārdos. Viņi taču speciāli velk iekšā savējos no Krievijas – un tas ir drausmīgi!

DDD: Līdzīgi kā Palestīnā žīdi izpirka zemi un nodibināja Izraēlu.

A.R.: Jā, Latvijā notiek tādas pašas lietas. Iepriekš to nevarēju iedomāties, jo katru dienu, protams, dzīvokli nepērku. Tāpēc man atklājās pilnīgi negaidīti fakti, par kuriem esmu ļoti sašutis. Protams, Krievijas krieviem te ir patīkami krieviska vide. Turklāt vēl Jūrmala – īsts sapnis.

DDD: Ko ar šiem okupantiem un viņu ievilktajiem Krievijas pilsoņiem pasākt?

A.R.: Protams, jātrenc prom!

DDD: Pāri robežai un – čau?

A.R.: Jā, par to nav šaubu, tas ir pareizākais risinājums. Kā okupanti izrīkojās ar mūsu senčiem – par to nav iespējama nekāda piedošana!

DDD: Vai, jūsuprāt, arī pārējos latviešos pieaug sašutums par okupantu klātbūtni Latvijā?

A.R.: Jā, daļa ir diezgan patriotiska, tai ir izpratne par to, ka pašreizējā nacionālā situācija valstī nav normāla. Taču ir arī tāda daļa, kas darbojas biznesā un aizmālējusi sev acis, lai neskatītos uz nacionālo izcelsmi.

DDD: Kāpēc tad klusē tie latvieši, kas izprot, ka nepieciešama Latvijas dekolonizācija? Varbūt trūkst drosmes?

A.R.: Droši vien. Vieglāk būtu, ja visi uzreiz to darītu. Bet tagad viens par šiem jautājumiem skaļi ierunājas, citi sēž un klusiņām prāto... Domās atbalsta, bet skaļi to pateikt baidās. Man šķiet, ka vainīgas arī dažas latviešu rakstura iezīmes, un grūtības sagādā iekustēšanās.

DDD: Ja iekustēsimies, tad šis spēks būs neapturams?

A.R.: Noteikti! Par to nav šaubu.

DDD: Varbūt tieši Krievijas ietekmes palielināšanās latviešiem vairāk pavērs acis?

A.R.: Jā. Taču, vai tas nebūs par vēlu?! Ja padomājam dziļāk, iespējams, krīze tikusi speciāli virzīta, lai atņemtu pirktspēju vietējiem iedzīvotājiem un Latvijā esošajiem īpašumiem tiktu klāt ārzemnieki, turklāt tagad jau par lētāku naudu, varbūt pat zem kadastrālās vērtības... Šī ir Latvijas ieņemšana pa ķēķa durvīm. Man liekas, ka retais to zina un saskata. Tas tik tiešām ir bīstami!

Intervēja Līga Muzikante