Pirms 25 gadiem, 1984.gada 30.novembrī, avīzē “Literatūra un Māksla” bija publicēts latviešu žurnālistes Vinetas Krauliņas sagatavotais raksts par izcilo gleznotāju un Kultūras darbinieku Svjatoslavu Rērihu un intervija ar pašu mākslinieku. Šī saruna notikusi laikā, kad Maskavā, Austrumu tautu mākslas muzejā tika atvērta vērienīga Nikolaja Rēriha un Svjatoslava Rēriha darbu izstāde. Tolaik apritēja 110 gadi kopš Nikolaja Rēriha dzimšanas un 80 gadi, kopš dzimis Nikolaja Rēriha un Helēnas Rērihas dēls Svjatoslavs Rērihs.

Šogad, 23.oktobrī, Svjatoslavam Rēriham aprit 105. dzimšanas diena, tādēļ nolēmām iepazīstināt mūsu lasītājus ar saīsinātu Vinetas Krauliņas sagatavoto publikāciju “Svjatoslavs Rērihs: “Viss jūsu rokās””. Sniedzot interviju latviešu žurnālistei, Svjatoslavs Rērihs apliecināja Rērihu ģimenes īpašo tuvību Latvijai. Šī saruna, kas publicēta okupācijas gados, pārsteidz ar drosmīgo zemtekstu un sirsnīgo uzmundrinājumu latviešiem, kurš ir aktuāls vēl joprojām. Apliecinot cieņu izcilajam māksliniekam, intervija ar Svjatoslavu Rērihu ir notikusi tieši viņa 80. dzimšanas dienā – 23.oktobrī.

Svjatoslavs Rērihs: “Viss jūsu rokās”

Svjatoslavs Rērihs ir dzimis 1904.gada 23.oktobrī. Kopā ar vecāko brāli Juriju Rērihu viņš tika audzināts apstākļos, kas bija ārkārtīgi labvēlīgi radošo spēku attīstībai. Visa Rērihu ģimene ar lielu interesi nodevās ne tikai dažādu tautu mākslas, bet arī vēstures, filozofijas un literatūras studijām. Daudzpusīgās intereses ģimeni apvienoja kopīgā aizraujošā darbā, nemitīgā, aizraujošā procesā. 12 gadu vecumā Svjatoslavs Rērihs jau palīdzēja tēvam uz rāmjiem uzvilkt audeklu, sagatavot krāsas. Pamazām dēli sāka veikt arī dažādus sarežģītākus tēva dotos uzdevumus, piemēram, izgatavot skices teātru izrādēm.

1916.gadā Rērihu ģimene pārcēlās uz Somiju, kur abi dēli aktīvi turpināja izglītoties privātprofesoru vadībā.

1919.gada rudenī Rērihi ieradās Londonā, kur Nikolajs Rērihs noformēja krievu operu izrādes. Viņš uzticēja Svjatoslavam Rēriham veidot dekorāciju nu tērpu detaļu skices. Turpat, Londonā, Svjatoslavs Rērihs pabeidza speciālus arhitektūras kursus.

1920.gadā Rērihi devās uz ASV un apmetās Ņujorkā. Tur Svjatoslavs Rērihs turpināja arhitektūras studijas, taču drīz vien pārliecinājās, ka viņa aicinājums tomēr ir glezniecība. Pēc ceļojuma pa Indiju Svjatoslavs Rērihs 1924.gadā vēlreiz atgriezās ASV un līdzi atveda daudzus savus darbus. Nākamajā gadā viņš radīja lielus dekoratīvus audeklus par Austrumu tēmām, kas Filadelfijas izstādē izpelnījās pirmo prēmiju. Mākslas kritiķi atzīmēja, ka Svjatoslava Rēriha talants atraisījies ļoti īsā laikā. ASV Svjatoslavs Rērihs ļoti aktīvi darbojās kā Starptautiskā Mākslas centra direktors un Nikolaja Rēriha muzeja viceprezidents. Amerikā viņš palika līdz 1928.gadam, pēc tam pievienojās ģimenei, kas atradās Indijā. Viņa saites ar šo zemi kļuva arvien ciešākas. Pastāvīgi ceļojot un iepazīstoties ar iedzīvotājiem, viņš izzināja to dziļi un vispusīgi, vienmēr atklādams jaunus, apburošus apvidus, izcilus arhitektūras un mākslas pieminekļus.

Svjatoslavs Rērihs stāsta: “Mēs atbraucām uz šo zemi, kura mūs ne tikai interesēja, bet kuras apmeklēšanai mēs gatavojāmies daudzus gadus. Mūs interesēja viss, ne tikai Indijas māksla, ne tikai filozofija, kultūra un ģeogrāfija. Es varu teikt, ka Indijas mākslas mantojuma apguves process ir bezgalīgs. Mana pieeja Indijai bija ne tikai caur mākslu, bet arī caur dzīvi, caur Indijas domu, kas ir fenomens. Tā ir izkristalizējusies gadsimtu un tūkstošgadu laikā. Tās ir lieliskas filozofiskas sistēmas, un tās es uzskatu par īsto atslēgu Indijas dzīves izpratnei.

Indijas senā kultūra, kas atspoguļojas visās mākslās, ir uz ļoti augsta līmeņa, un tā padara Indiju par varenu zemi...” [..]

Vineta Krauliņa: Atļaujiet daudzajiem apsveikumiem Jūsu 80. dzimšanas dienā pievienot arī rīdzinieku sveicienus!

Svjatoslavs Rērihs: Paldies! [..]

Mums vienmēr bijušas ciešas saites arī ar Rīgu un rīdziniekiem, mēs bieži atceramies savus draugus Latvijā. Rīga īpaši tuva bija manam tēvam, tāpēc, izmantojot izdevību, ar jūsu avīzes starpniecību sūtu rīdziniekiem vislabākos novēlējumus. Gribas cerēt, ka Nikolaja Rēriha un māmulītes Helēnas Rērihas domas un ideja īstenosies dzīvē un palīdzēs visiem godīgajiem cilvēkiem miera saglabāšanā un nostiprināšanā.

Vineta Krauliņa: Saglabāt mieru uz zemes – acīmredzot arī Jums kā māksliniekam un cilvēkam šī problēma liekas vissvarīgākā.

Svjatoslavs Rērihs: Neapšaubāmi. [..]

Ir tikai viens ceļš – miers. Cita ceļa nav. Agrāk dažādi iekarotāji domāja, bet varbūt kāds vēl joprojām domā, ka mieru var sasniegt vardarbības ceļā. Bet tas nav iespējams. Apspiestie ar to nekad nesamierināsies. Tāpēc mums jāmeklē tie ceļi, kas dod pamatu patiesam mieram.

Cerēsim, ka šie tumšie mākoņi tiks izklīdināti un mēs varēsim mierīgi dzīvot un domāt par cilvēces gaišo nākotni, kas mums visiem kopīgi jānosargā.

Vineta Krauliņa: Jūsu darbi un izstāde kopumā izstaro milzīgu dinamisku spēku un aktivitāti. Kur Jūs ņemat enerģiju šai, Nikolaja Rēriha vārdiem runājot, radošajai varonībai?

Svjatoslavs Rērihs: Šī varonība dzīvo katrā no mums. Šai radošajai tā saucamajai strāvai ir jābūt, un tā arī ir katrā no mums, tikai tā ne vienmēr izpaužas. Tas notiek vairāku iemeslu dēļ. Un varbūt galvenais cēlonis ir mūsu pašu pasivitātē.

[..]

Ar Svjatoslavu Rērihu

tikās Vineta Krauliņa

“Literatūra un Māksla”,

1984.gada 30.novembris