Saruna ar LNF priekšsēdētāju Aivaru Gardu

Prezidents uzvedas bērnišķīgi

DDD: 23.augustā plaši tika atzīmēta Baltijas ceļa divdesmitā gadadiena, kas sasaucās ar faktu, ka pirms sešdesmit gadiem tika parakstīts Baltijas valstīm brīvību laupošais Molotova-Ribentropa pakts. Kā jūs vērtējat pasākumus, kas norisinājās, un to pamatideju?

Aivars Garda: Valsts prezidenta iniciatīva rīkot skrējienu “Sirdspuksti Baltijai” būtībā ir ļoti bērnišķīga un neatbilstoša augstajam valsts amatam. Taču pats galvenais – tā neatbilda datuma būtībai. Molotova-Ribentropa pakta rezultātā mēs tikām okupēti un kolonizēti. Līdz šim brīdim Valsts prezidents Valdis Zatlers nav izpildījis Saeimas Deklarāciju par Latvijas okupāciju, tātad – Satversmi, nav atbrīvojis Latviju no okupantiem. Gluži otrādi – viņš veic prettiesisku, pretlikumīgu, antitautisku okupantu sajaukšanu ar Latvijas pamatiedzīvotājiem. Par to viņš šajā gadadienā nerunāja ne vārda, kaut gan tieši tas nopietnam politiķim būtu jādara. Tā vietā viņš skraida pa Rīgas ielām.

Es to vērtēju tā: pieaugušam cilvēkam nav ko darīt, vajag sevi kaut kā parādīt – kaut kādai preses kampaņai jābūt. Vaira Vīķe-Freiberga muļķīgi sevi izrādīja, tāpat jāizrādās arī Zatleram. No tāda viedokļa latviešu valodā runājošais, beznacionālais pūlis diezgan labi uztvēra šo pasākumu – visi paskraidīja, paālējās. Uzskatu, ka tās bija dzīres mēra laikā. Tādi svētki nedrīkst būt. Tie šobrīd ir pilnīgi nepamatoti. Ja prezidents teiktu, ka nav vēl likvidētas okupācijas sekas, ka nav padzīti okupanti, es pirmais viņu apsveiktu.

DDD: Baltijas ceļa gadadienā ne reizi vien izskanēja aicinājums latviešiem atkal būt tikpat vienotiem kā toreiz, kad sadevāmies rokās, lai atgūtu savas tautas un valsts neatkarību. Neviens no runātājiem gan nepateica, uz kādiem pamatiem, kādai idejai būtu jāvieno mūsu tautu. Kam, jūsuprāt, būtu jābūt pamatā latviešu tautas vienotībai?

A.G.: Gan toreiz, gan tagad liela daļa sabiedrības vienotību saprot savādāk nekā es. Baltijas ceļa vienotību pirms divdesmit gadiem sapratu kā nepieciešamību visām Baltijas tautām atbrīvoties no okupācijas sekām un veikt dekolonizāciju. Tas man bija obligāti.

Toreiz man šķita, ka tā domā visi, jo ikviens sarunās pauda vēlmi, lai riebīgie okupanti aizvāktos. Vēlāk izrādījās, ka tā bija ilūzija, jo vienotības nebija gandrīz nekur. Tautas frontes iekšienē, piemēram, Dainis Īvāns, Sandra Kalniete, Jānis Škapars, Jānis Peters un citi – Tautas frontes līderi – nemaz nedomāja veikt Latvijas dekolonizāciju. Viņi gribēja saglabāt okupācijas sekas, ko arī ļoti veiksmīgi izdarīja. Arī šodien šajā jautājumā vienotības nav.

Valsts priekšgalā aprobežoti zābaki

DDD: Vai tuvākajā laikā latviešu tauta varētu vienoties šādai taisnīgai idejai, un kam būtu jānotiek, lai šāda vienotība būtu?

Aivars Garda: Kaut kad jau tāda vienotība būs, tikai tā būs iespējama pēc lieliem satricinājumiem, par ko jau esam brīdinājuši mūsu laikraksta slejās. Lai pārmaiņas notiktu bez satricinājumiem, mūsu ekonomiskajai, politiskajai elitei, pie kā pieder tā saucamie bagātnieki-oligarhi, kas prihvatizējuši mūsu valsti, politiķi, kas apvienojušies politiskajās partijās, kas savukārt barojas no oligarhu dotās naudas, jāmainās. Tā nedrīkst vairs būt tik margināla, kāda tā ir šobrīd. Margināls nozīmē – malā stāvošs; tāds, kas neko nerisina. Šī te ekonomiskā un politiskā marginālā elite mūs, Latvijas Nacionālo fronti un laikraksta “DDD” lasītājus, kuri vēlas Latvijas dekolonizāciju, mēģina pataisīt par margināliem. Taču pēc būtības margināls ir tas, kurš nezina elementāros Dabas jeb Kosmosa likumus.

Piemēram, atcerēsimies Džordano Bruno laiku. Kas bija margināls – Džordano Bruno, kurš zināja, ka Zeme ir apaļa un griežas; vai tā laika politiskā un ekonomiskā elite: pāvesti, profesori, zinātnieki, karaļi, kuriem piederēja laicīgā vara? Toreiz Džordano Bruno uzskatīja par margināli, jo tā laika elite sludināja, ka Zeme ir plakana. Tagad mēs esam līdzīgā situācijā.

Mūsu ekonomiskā un politiskā elitē varu konkrēti nosaukt divus cilvēkus, kuri atklāti atzinuši savu muļķību. Viens ir Andris Šķēle, ar kuru deviņdesmito gadu sākumā nejauši atrados vienā sabiedrībā, kurā bija apmēram trīsdesmit četrdesmit cilvēku. Toreiz viņš izteicās, ka pilnīgi neatzīst un noliedz visas tā saucamās ezotēriskās un garīgās lietas, par kurām sabiedrībā mēdz diskutēt. Būtībā viņš publiski atzina, ka ir zābaks.

Otrs ir Aivars Lembergs, kurš savukārt vienā televīzijas pārraidē arī publiski atzina, ka ir zābaks. Viņš neslēpa, ka garīgos jautājumus, kuri saistīti ar Kosmisko Likumu izzināšanu, uzskata par muļķībām un galīgi neatzīst.

Vēl ir bijušais oligarhs Vaļeriks. Neesmu dzirdējis, ka viņš publiski izteiktos par garīgiem jautājumiem, bet reiz viņš kā sīks blēdis mani piekrāpa. Toreiz viņu rakstiski brīdināju, ka pienāks brīdis, kad būs par to jāatbild. Lūk, kur tad tagad ir Vaļeriks? Viss notika kā dziesmā: “Vakar zinātnieks un pētnieks; šodien – nabagmājas sētnieks, tik dēļ jums, daiļās dāmas, dēļ jums...” Protams, viņš, būdams rūdīts cionists, vēl tagad turpina krāpt mūsu valsti, katru mēnesi saņemot 200 tūkstošus latu, bet ne par to ir runa. Ja viņš, būdams miljonārs, atļāvās man liecinieka klātbūtnē paspiest roku un pēc tam piekrāpt, tad neko labu par viņu pateikt nevaru.

Ceturtais mums zināmais oligarciņš var tikai pedāli grīdā iespiest un ar pieri mūrī caurumu izsist. Domāju, ka viņš ir tikpat margināls kā visi iepriekš pieminētie oligarhi.

Kopīgi padomāsim... Visiem četriem oligarhiem, kuri virza Latvijas ekonomiku, nosaka politisko virzību, nav pat elementārās izpratnes par Kosmiskajiem Likumiem. Viņi nezina, ka ir Reinkarnācijas, Karmas, Cēloņu un Seku Likums, ka ir Hierarhijas Likums, ka ir Taisnīguma Likums, kas obligāti jāievēro. Viņi nezina, ka uz Zemes pastāv Neredzamā Valdība, kas vada visus procesus. Šie oligarhi un politiķi ir tik margināli, ka viņiem to var teikt kaut vai katru dienu, tāpat nesapratīs.

Saliekot to visu kopā, izrādās, ka mūsu valsti vada četri margināli, galīgi aprobežoti oligarhi, kuri ap sevi pulcina tikpat aprobežotus politiķus. Viņi risina savas lietas pilnīgi ne tajā virzienā, kurā vajadzētu. Tieši tādēļ jau mēs atrodamies tur, kur esam. Tieši tādēļ mūs visi krāpj. Viss tikai pie varas esošo muļķu dēļ. Jāpiezīmē, ka pasaules mērogā situācija nav labāka.

Vienīgā izeja – Augstākās Patiesības pieņemšana

DDD: Vai tauta var ar savu gribu kaut ko mainīt, lai pārmaiņas notiktu pēc iespējas ātrāk?

Aivars Garda: Jā, var mainīt. Latviešu tautai (arī visām citām pasaules tautām) jāpieņem un jāīsteno dzīvē Dzīvās Ētikas Mācība, šī Kosmiskās Hierarhijas Velte. Ja tauta to pieņemtu, arī mūsu marginālā ekonomiskā un politiskā elite būtu spiesta pieņemt. Tad šie paši pie varas esošie idioti būtu spiesti mainīties un pildīt Augstāko Gribu. Tas būtu vismiermīlīgākais variants.

Ja tauta un marginālie oligarhi nepieņems Augstākās patiesības, tad tik un tā viss notiks, kā to lēmusi Augstākā Griba, tikai ar ļoti lieliem dabas un sabiedriska rakstura satricinājumiem. Te obligāti jāpiebilst, ka satricinājumus un dabas kataklizmas izsauc nevis Augstākie Spēki, bet paši cilvēki ar savu dumjo rīcību. Augstākajiem Spēkiem ir Kosmiskas Tiesības pieļaut, ka šie satricinājumi notiek visas pasaules sabiedrības pareizas evolūcijas labad. Tādās reizēs aiziet bojā evolūcijai nederīgā cilvēces daļa, lai savukārt tā cilvēces daļa, kura ir spējīga uz tālāku Kosmisku evolūciju, varētu attīstīties bez visu iepriekš minēto deģenerātu un idiotu traucēšanas.

Pat mūsdienu zinātnieki ir atzinuši, ka šādas kataklizmas ir notikušas un var notikt ar apmēram 12 tūkstošu gadu intervālu. Tās ir salīdzinoši sīka mēroga kataklizmas. Tagad mēs esam Liela Kosmiska Termiņa priekšā. Dzīvā Ētika saka, ka nav bijis bīstamāka laika planētas Zeme pastāvēšanā kā šis brīdis.

Intervēja Liene Apine