Laikraksta “DDD” 19(197) numurā bija saīsināti publicēts Norberta Klaucēna prātuļojums “Zāle vienmēr izskatās zaļāka otrā sētas pusē”. Tā kā viņa rakstītais tapis kā reakcija uz to, ko teicu intervijā laikrakstam “DDD”, redakcijas darbinieki man deva iespēju izlasīt Klaucēna rakstu pilnībā.

Norberta Klaucēna augstprātīgie spriedelējumi un pamācības, kā mums, Latvijas latviešiem, jādzīvo, radīja vēlmi uzdot jautājumu: ko Norberts Klaucēns pats ir tik vērā ņemamu paveicis latviešu tautas un valsts labā, ja tagad, dzīvojot “demokrātijas lielvalstī” Amerikā un baudot pūstošā kapitālisma labumus, baksta ar pirkstu tiem latviešiem, kuri cenšas izdzīvot savā Tēvzemē?

Prātuļojuma autoram nevajadzētu lielīties ar saviem “varoņdarbiem”, ka savā laikā finansiāli atbalstījis Godmaņa valdību. Tieši Godmanis ar saviem drauģeļiem vainojams tajā, ka Latvijā joprojām nav likvidētas okupācijas sekas, ka latviešu tautai jācīnās par elementāru izdzīvošanu gan nacionālā, gan ekonomiskā ziņā. Varbūt tā vietā, lai filozofētu par Dzimtenes mīlestību, misteram Klaucēnam vajadzētu padomāt, ka viņš reiz varētu sēdēt uz viena tiesājamo soliņa kopā ar Godmani un citiem valsts izsaimniekotājiem? Vienīgais veids, kā misters Klaucēns varētu mīkstināt savu līdzvainību, ir pašaizliedzīgi palīdzēt, finansiāli atbalstīt (neko labāku, esot Amerikā, viņš nevarētu izdarīt) laikrakstu “DDD”, kurš vienīgais raksta par to, ko oficiālā prese, propagandēdama latviešu tautu iznīcinošas idejas, nodevīgi noklusē.

Vai šo iespēju apliecināt savu nacionālismu, spēju adekvāti novērtēt situāciju un lietderīgi izlietot savu lielo naudu visus pamācītājs Klaucēns ir izmantojis? Visticamāk – nē, lai gan ne viens vien “DDD” lasītājs viņu uz to ir mudinājis.

Ja misters no saviem prātuļotāja augstumiem būtu saskatījis lielisko iespēju pierādīt savu Tēvzemes mīlestību, tad laikraksts “DDD” varētu vēl skaļāk un plašāk sniegt latviešu tautai iespēju uzzināt patiesību. Kāda jēga lielīties ar savas dzīves veiksmes stāstu, ja vecumdienās sirdsapziņa un pienākums pret savu tautu tiek izmainīts sīknaudā?!

Savas mūziķa karjeras laikā esmu bijis daudzās pasaules valstīs, ticies ar tur dzīvojošajiem latviešiem. Par nožēlu secinu, ka daudzi no viņiem ir kļuvuši par veciem sakārņiem, kuriem Latvija ir tikai nodzeltējušas fotogrāfijas dzimtas fotoalbumā un sentimentālas dziesmiņas par vēlmi atgriezties. Cik man zināms, tad teorētiski Latvija jau divdesmit gadus ir atguvusi savu neatkarību, bet neesmu dzirdējis, ka daudzi no šiem ilgu pilnajiem ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem būtu atgriezušies savā Tēvzemē. Tā vietā, lai piedalītos latviešu valsts atgūšanā un celšanā, tādi kā misters Klaucēns turpina tēlot trimdiniekus un sildīties Floridas saulītē. Patiesībā viņi ir knauzeri, kas, vāvuļojot par kaut kādām demokrātijas vērtībām, ar humpalu sūtījumiem, makaronu pakām, lētu konservu kārbām un nodriskātu dolāra banknoti cenšas atpirkties no sava pienākuma pret savu tautu un Tēvu zemi.

Dziļā līdzjūtībā,

Ronalds Krūmiņš