Vai Saeimai trūkst juristu?

22.septembrī Latvijas Nacionālā fronte nosūtīja iesniegumu Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājam Andrim Bērziņam ar lūgumu veikt pārbaudi saistībā ar valsts budžeta līdzekļu izšķērdēšanu, bezjēdzīgi algojot zvērinātu advokātu biroja “Liepa Skopina/BORENIUS” juristus, kas, iespējams, notikusi Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Gunāra Kusiņa un zvērināta advokāta Laura Liepas draudzības vārdā.

Iesniegums

Par Saeimas budžeta līdzekļu izšķērdēšanu

Neskatoties uz kritisko stāvokli valstī, dažas Saeimas struktūrvienības stūrgalvīgi turpina izšķērdēt budžeta līdzekļus, pērkot pakalpojumus no citām firmām tādos gadījumos, kad Saeimas darbinieki izliekas pārāk dumji vai slinki, lai spētu kvalitatīvi izpildīt visus darba pienākumus.

Proti, līdz šim esam uzskatījuši, ka Saeimai kā likumdošanas orgānam ir jābūt nodrošinātai ar zinošiem, godīgiem un profesionāliem juristiem, tomēr jāsecina, ka tieši šis ir vājākais posms valsts pirmās varas darbā. Vēršam Jūsu uzmanību uz faktu, ka Saeimas Prezidijs nav spējis iedrošināt nedz Saeimas Juridiskā biroja vadītāju Gunāru Kusiņu, nedz kādu citu Saeimas struktūrvienībās strādājošu diplomētu juristu pārstāvēt Saeimas Prezidiju un Preses dienestu nepatikšanās, kas radušās nu jau “caurkritušās” Saeimas priekšsēdētājas Ingrīdas Ūdres destruktīvās darbības dēļ. Atgādinām, ka 2005. un 2006.gadā sākotnēji Saeimas Preses dienests, tad Prezidijs Ingrīdas Ūdres vadībā liedza “DDD” žurnālistiem Aivaram Gardam, Ilzei Liepai un Līgai Muzikantei preses akreditācijas darbam Saeimā. Rezultātā tika ierosināti divi administratīvie procesi tiesā (Administratīvās lietas Nr. A42386005 un Nr. A42441706), kuros atbildētāji ir Saeimas Prezidijs un Preses dienests.

Vajadzīgo iedrosmi stāties tiesas priekšā sakarā ar I.Ūdres sastrādātajām nejēdzībām nav guvuši arī pašreizējie Prezidija locekļi. Ja vēl varētu saprast, ka ārsts Gundars Daudze vai ekonomists Andrejs Klementjevs jūtas sabijušies un nezinoši juridiskajos jautājumos, tad neviltotu izbrīnu rada pārējie Prezidija locekļi – diplomētie juristi, bijušie tieslietu ministri Dzintars Rasnačs un Solvita Āboltiņa.

Mūsu rīcībā ir neoficiāla informācija, ka Gunāram Kusiņam ir īpašas simpātijas pret Lauri Liepu, tāpēc viņš it kā draudzības vārdā devis padomu Saeimas Prezidijam un Preses dienestam savu interešu pārstāvībai administratīvajā tiesā pilnvarot zvērinātu advokātu biroju “Liepa Skopina/BORENIUS”. Laimīgā loze saņemt atalgojumu no Saeimas budžeta līdzekļiem, protams, ir kritusi pašam advokātu biroja vadītājam Laurim Liepam un viņa palīdzei, juristei Leldei Krastiņai.

Piekrītam, ka draudzība ir jūtas, kas vairo nesavtību, taču no tām nedrīkstētu finansiāli ciest nodokļu maksātāji. Ja Gunārs Kusiņš vēlējās Laurim Liepam un Leldei Krastiņai iedot kādu finansiāli izdevīgu darbiņu, tad viņam to vajadzēja apmaksāt no sava maciņa nevis no Saeimas budžeta līdzekļiem. Bet tagad Kusiņa draudzības apliecinājuma dēļ zaudējumus cieš valsts un pastarpināti arī paši Saeimas deputāti, jo Saeimas budžets dīvainā kārtā tiek samazināts tieši uz tautas kalpu atalgojuma nevis uz šādu draudzības vārdā pilnvaroto personu rēķina.

Tiesību teorijā tiek uzsvērts, ka iestādei, kura ir atbildētāja administratīvajā tiesā un kurai pašai ir savi cilvēkresursi, lai pārstāvētu to tiesā, nav lietderīgi un finansiāli pamatoti algot zvērinātu advokātu vai juristu ārpus savu darbinieku loka, jo advokāta pakalpojumu sniedzēja pārstāvība tiek apmaksāta no konkrētās publiskās personas budžeta. Grāmatā “Administratīvais process tiesā” tiek norādīts, ka “advokātu pieaicināšana iestādes pusē daļēji liecina par iestāžu amatpersonu juridisko zināšanu nepietiekamību.” (Skat.: Administratīvais process tiesā./ Autoru kolektīvs Dr.iur. J.Briedes vispārīgā zinātniskā redakcijā. – Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2008, 113.lpp.)

Vēršam uzmanību uz faktu, ka Zvērinātu advokātu biroja “Liepa Skopina/BORENIUS” juristi, konkrēti, Lauris Liepa un Lelde Krastiņa Saeimas Prezidija un Preses dienesta uzliktos pienākumus Administratīvajā rajona tiesā ir veikuši ļoti neprofesionāli, pavirši un juridiski pliekani. [..]

2009.gada 4.augustā Lelde Krastiņa, kas Latvijas Republikas Prezidija vārdā parakstījusies kā pilnvarotā pārstāve, iesniegusi apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas spriedumu, ar kuru atzīts, ka Prezidijs Aivaram Gardam un Līgai Muzikantei preses akreditācijas ir liedzis prettiesiski. Jāuzsver, ka Leldes Krastiņas apelācijas sūdzība satur virkni bezgaumīgu prātuļojumu, kas liecina par zemu profesionalitāti tiesību zinātnēs. Rekomendējam iepazīties ar šo apelācijas sūdzību un Aivara Gardas un Līgas Muzikantes iebildumiem pret to, lai pārliecinātos par nolīgtās juristes neprofesionalitāti un izvērtētu, cik lietderīgi ir šķērdēt Saeimas budžeta naudu, lai algotu šādu juridiski pliekanu Zvērinātu advokātu biroja “Liepa Skopina/BORENIUS” darbinieci. Minēto dokumentu kopijas ir pievienotas šim iesniegumam.

Nobeigumā jāpiebilst – ja Saeimas Revīzijas komisija, izvērtējot Zvērinātu advokātu birojam “Liepa Skopina/BORENIUS” un tā darbiniekiem maksātās naudas summas, atzīs tās par lietderīgām, tad, mūsuprāt, būtu jālemj jautājums par Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Gunāra Kusiņa un citu darbinieku zināšanu un profesionālās sagatavotības atbilstību veicamā darba prasībām. Ja Gunārs Kusiņš vai kāds cits Juridiskā biroja darbinieks nav spējīgs pārstāvēt Saeimas Prezidiju un Preses dienestu administratīvajā tiesā un šim nolūkam tiek algots speciāls Saeimā nestrādājošs jurists, tad jāsecina, ka šo Saeimas darbinieku zināšanas administratīvajās tiesībās un procesā ir ļoti vājas.

Šobrīd valstī saasinās bezdarba problēma, kas nozīmē, ka ļoti daudzi spējīgi juristi varētu un vēlētos strādāt pietiekami labi atalgotu darbu Saeimas Juridiskajā birojā. Tomēr pieņemam, ka Saeimas Kancelejas vadītājam Mārim Steinam būs iekšēja pretestība un nevēlēšanās atlaist savu draugu Gunāru Kusiņu no darba. Tāpēc, augsti vērtējot draudzības saišu lielo spēku, neiebildīsim, ja Māris Steins neatlaidīs Gunāru Kusiņu pavisam, tādējādi atstājot viņu bezdarbniekos, bet draudzības vārdā tikai pazeminās viņa amata posteni līdz sētnieka jeb slotas operatora pienākumiem, kas, domājams, atbilstu Gunāra Kusiņa zināšanu līmenim administratīvajās tiesībās un procesā. Iespējams, šis būtu vissaudzīgākais risinājums Gunāra Kusiņa karjerā.

Visa augstākminētā sakarā lūdzam Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisiju:

1) pārbaudīt Saeimas izdevumu lietderību saistībā ar Zvērinātu advokātu biroja “Liepa Skopina/BORENIUS” sniegtajiem pakalpojumiem un par pārbaudes rezultātiem mums paziņot;

2) izmeklēt un sniegt mums precīzu, detalizētu atbildi, cik lielas naudas summas Zvērinātu advokātu birojs “Liepa Skopina/BORENIUS” vai tā darbinieki ir saņēmuši par Saeimas Prezidija un Preses dienesta pārstāvēšanu administratīvajos procesos tiesā administratīvajās lietās Nr.A42386005 un Nr.A42441706;

3) noskaidrot un sniegt mums precīzu, detalizētu atbildi, cik lielas naudas summas un par kādiem pakalpojumiem Saeima ir samaksājusi Zvērinātu advokātu birojam “Liepa Skopina/BORENIUS” vai tā darbiniekiem kopumā;

4) izmeklēt un sniegt mums atbildi, kādēļ no visiem Latvijā praktizējošiem juristiem un zvērinātiem advokātiem tieši juriste Lelde Krastiņa un zvērināts advokāts Lauris Liepa tika pilnvaroti augstākminētajos administratīvajos procesos tiesā pārstāvēt Saeimas Prezidiju un Preses dienestu; vai tika izvērtēti arī citu juristu un zvērinātu advokātu sniegtie pakalpojumi;

5) izmeklēt un sniegt mums atbildi, kādēļ Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš vai kāds cits Saeimas darbinieks ar augstu juridisko kvalifikāciju un pieredzi nepārstāv Saeimas Prezidiju un Preses dienestu augstākminētajos administratīvajos procesos tiesā, bet izdevumu samazināšanas apstākļos tiek algoti ārpus Saeimas praktizējoši juristi;

6) uz Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdi, kurā tiks izskatīts šis iesniegums, uzaicināt biedrības “Latvijas Nacionālā fronte” pārstāvi vai pārstāvjus.

Ar cieņu,

LNF priekšsēdētāja vietniece

Līga Muzikante