Saruna ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru

Deokupācija jāveic konstruktīvi

DDD: Saeimas deklarācija par Latvijas okupāciju un Saeimas deklarācija par Latvijā īstenotā PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma nosodījumu ir konstitucionāla ranga valsts tiesību akti, kas paredz okupācijas gados Latvijā iepludināto simtiem tūkstošu PSRS iedzīvotāju repatriācijas veicināšanu, tātad dekolonizāciju. Valsts pirmajai personai jo īpaši jāievēro Satversme un likumi. Tāpēc ko jūs, prezidenta kungs, esat paveicis, lai augstākminētās deklarācijas tiktu īstenotas?

Valdis Zatlers: Savas prezidentūras pirmajos divos gados esmu konsekventi uzsvēris nepieciešamību apzināties Latvijas okupācijas faktu un totalitārisma noziegumu nosodīšanas nozīmi. Savu pilnvaru ietvaros esmu ticies ar ārvalstu vadītājiem, publiski uzstājoties gan Latvijā, gan starptautiskajā arēnā, esmu skaidrojis Latvijas pozīciju okupācijas jautājumā. Uzskatu, ka joprojām ir svarīgi starptautiskajai sabiedrībai skaidrot mūsu valsts vēsturi, kur lieti noder filma “Padomju stāsts”.

Diemžēl ir jāatzīmē, ka Latvijas vēsture ir jāskaidro arī pašu mājās – Latvijas sabiedrībai. Tas ir viens no manas dienaskārtības uzdevumiem. Šā gada 30.aprīlī Latvijas Universitātes aulā es tikos ar vēstures skolotājiem no visas Latvijas.

Arī manā paspārnē esošā Vēsturnieku komisija regulāri ir pievērsusi uzmanību okupācijas tematikai un mūsu vēstures skaidrošanai. Vēsturnieku komisija ir noorganizējusi 11 lielas starptautiskas konferences, kurās notika plašas diskusijas par okupācijas problemātiku. Ir izdoti 25 Komisijas rakstu sējumi, tie dāvināti gan vēstures skolotājiem, gan bibliotēkām. Pateicoties Komisijas atbalstam, tikuši izdoti 3 lieli dokumentu krājumi “Aizvestie”, kas veltīti 1941. un 1949.gada deportācijām. Šie krājumi dāvināti ārvalstu vēstniecībām Latvijā, bibliotēkām, represētajiem.

Šogad, 27.-28.oktobrī Vēsturnieku komisija kopā ar Okupācijas muzeju un Gētes institūtu Rīgā organizē jaunu starptautisku konferenci ar 9 valstu speciālistu piedalīšanos “Occupation, Collaboration, Resistance: History, Perception, Culture of Remembrance” (“Okupācija, kolaborācija, pretošanās: vēsture, izpratne, piemiņas kultūra” – red.piez.). Arī šeit tiks aktualizēts un plaši diskutēts par okupācijas tematiku.

DDD: Vai Valsts prezidents ir ierosinājis Saeimā kādus likumprojektus Latvijas deokupācijas un dekolonizācijas sakarā?

V.Z.: Jūs pareizi pateicāt, Valsts prezidentam ir jāievēro Satversme un valsts likumi, un es tos negrasos pārkāpt. Latvijas Satversme nepārprotami noteic, ka “ikvienam, kas likumīgi uzturas Latvijas teritorijā ir tiesības brīvi pārvietoties un izvēlēties dzīvesvietu”, kā arī to, ka “ikvienam ir tiesības brīvi izbraukt no Latvijas”.

DDD: Kādu jūs redzat iespēju sadarboties ar Krieviju tās pilsoņu izceļošanas veicināšanā?

V.Z.: Protams, konstruktīva sadarbība ar Krieviju jautājumos, kuros abu valstu intereses sakrīt, ir būtiska. Tā tas ir arī gadījumā ar Krievijas pilsoņu izceļošanu. Ja Latvijā dzīvojušie nepilsoņi ir izvēlējušies šādu ceļu, protams, ka Latvijas iestādes tiem sniedz visu iespējamo palīdzību dokumentu nokārtošanā.

DDD: Turklāt Krievijā ir pieņemta un darbojas lieliska Repatriācijas programma. Kā jūs vērtējat šo programmu un kādas būtu tās izmantošanas iespējas Latvijas krievvalodīgo imigrantu jeb kolonistu repatriācijai? Kādi pasākumi būtu jāveic, lai Latvijā popularizētu un kolonistiem radītu vēlēšanos atgriezties Krievijā?

V.Z.: Katras valsts pieņemtie normatīvie dokumenti ir attiecīgās valsts atbildība un kompetence. Esmu vienmēr uzsvēris, ka Latvijas demokrātijas būtība ir tiesības brīvi izvēlēties, kā to arī nosaka Latvijas Republikas Satversme. Ja kādas valsts pilsonis, kas likumīgi uzturas Latvijas teritorijā, vēlas izceļot uz citu valsti, tā ir viņa paša brīva izvēle.

9.maijs nav un nebūs svētki

DDD: Šogad 9.maijā pie pieminekļa Pārdaugavā pulcējās īpaši daudz krievvalodīgo, kas nekautrējās plivināt arī Krievijas karogus un apliecināt savu ideoloģisko piederību Krievijai. Vai jūs saskatāt draudus nacionālajai drošībai, ņemot vērā faktu, ka Latvijas teritorijā atrodas tik liels skaits cilvēku, kuri ideoloģiski ir noskaņoti pret Latvijas valsti un jūtas piederīgi Krievijai?

Valdis Zatlers: Latvijas valsts uzdevums un līdz ar to visu mūsu uzdevumus ir darīt visu iespējamo, lai katrs minoritātes pārstāvis sajustu piederību Latvijai, vienlaicīgi nezaudējot savu etnisko identitāti. Lai katrs krievs, igaunis, polis vai baltkrievs sajustu sevi kā Latvijas krievu, Latvijas igauni, Latvijas poli vai Latvijas baltkrievu.

DDD: Tomēr, jūsuprāt, vai 9.maija svinības Rīgā ir pieļaujamas situācijā, kad nav novērstas okupācijas sekas?

V.Z.: Viennozīmīgi Otrais pasaules karš visai pasaulei bija liela traģēdija, jo īpaši Eiropai. Latvijas traģēdija bija tā, ka latviešiem, tāpat kā daudzām Austrumeiropas tautām, šī kara beigas Eiropā 1945.gada maijā neatnesa brīvību un cerības uz sava valstiskuma atjaunošanu. Šīs cerības nepiepildījās. Nacisms bija sagrauts, bet Latvijā tā rezultātā viens okupācijas režīms, tas ir, nacistu režīms tika nomainīts ar citu – padomju totalitāro režīmu. Vēsture ir skarba un traģiska. To nevar pārskatīt un aizmirst. Cietusi ir katra Latvijas ģimene, un ģimenes atmiņas tiek pārnestas no paaudzes paaudzē.

Nacisma sagrāves dienu Latvijā mēs atzīmējam 8.maijā, kā tas notiek arī Rietumeiropā. Es kā prezidents katru gadu 8.maijā kopā ar citu valstu vēstniekiem eju pie Mātes Latvijas pieminekļa, lai godinātu kritušos. Tā ir ikgadēja tradīcija.

Bet Latvijā dzīvo cilvēki (Latvijas okupanti un kolonisti – red.piez.), kuri Otro pasaules karu sauc par Lielo Tēvijas karu, kuri šajā karā ir piedalījušies un kuriem 9.maijs ir svētki.

DDD: Kā šīs 9.maija svinības sasaucas ar Saeimas deklarāciju par Latvijas okupāciju un Saeimas deklarāciju par Latvijā īstenotā PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma nosodījumu?

V.Z.: Latvijā 9.maijs nav un nebūs oficiāla svētku diena!

Obligāti runāsim latviski!

DDD: Jūs guvāt atzinību latviešu tautā par savu nostāju, ka ar Latvijas krievvalodīgajiem masu medijiem runāsit tikai latviešu valodā. Vai esat aicinājis arī citas valsts amatpersonas tā rīkoties?

Valdis Zatlers: Katrai valstij ir sava himna, savs karogs un sava valoda. Un saskaņā ar Satversmi, Valsts prezidents reprezentē valsti. Tātad es reprezentēju valsti, kuras valoda ir latviešu valoda, un jebkurā oficiālā pasākumā es runāju latviešu valodā.

Es domāju, ka latviešu valodai ir ļoti liels, vienojošs faktors, kas vieno mūsu valsts pilsoņus un arī nepilsoņus, jo tā nodrošina pilntiesīgu piedalīšanos valsts dzīvē, valsts pārvaldes procesos, arī valsts politikā. Tāpēc es aicinu ne tikai visas valsts amatpersonas ar Latvijas krievvalodīgajiem medijiem runāt latviešu valodā, bet gan visus Latvijas iedzīvotājus, kas māk latviešu valodu, aktīvi to lietot ikdienas komunikācijā! Tādējādi ar mūsu valodas palīdzību tiešām veidosim manis pieminēto vienojošo Latvijas sabiedrību.

Mēs visi gribam būt piederīgi šai valstij neatkarīgi no tā, kādā valodā runājam mājās vai satiekoties ar saviem draugiem. Tā ir brīva izvēle, un Latvijas valsts to garantē. Bet, ja mēs gribam kaut ko kopēju, lai veidotu kopības sajūtu, tad latviešu valoda ir tā, kas mūs visus vieno.

Pasi var atņemt vai pazaudēt, un tad var rasties sajūta, ka identitāte it kā pazūd. Bet valoda raksturo cilvēku vienmēr, un to nevar atņemt.

DDD: Vai jūs saskatāt latviešu valodas apdraudētību?

V.Z.: Jā, mums ir pamats bažām par latviešu valodas nākotni.

Domāju, šobrīd mēs nevaram būt apmierināti ar to, kā tiek īstenota latviešu valodas kā nacionālās valsts valodas politika un aizsardzība. Līdz šim mums bija četras atbildīgās institūcijas divu ministriju padotībā, taču pēdējos gados arvien vairāk jūtam, ka valsts valodas pozīcijas vājinās. Es uzskatu, ka Ministru Kabinetam daudz nopietnāk jāpievēršas šim jautājumam. Vienlaicīgi uzskatu, ka tas nav finanšu, bet drīzāk gan nekoordinētības un neefektīvas vadības sistēmas jautājums. Labāk, lai mums ir viena iestāde ar finansējumu, pilnvarām un kvalificētiem speciālistiem nevis daudz dažādu institūciju. Uz to esmu mudinājis arī Ministru prezidentu.

Runājot vēl par apdraudētību, pavērtēsim – cik daudz rusicismu ir nomainījuši anglicismi? Ja mēs latviešu valodu nekopsim, tad to zaudēsim! Tāpēc nevar runāt tikai par svešvalodu ietekmi, bet jāatzīst ir katra pilsoņa atbildība valodas saglabāšanā. Dažādas regulas nenosargās valodu – tikai pati valodas lietošana ikdienā nosaka tās izdzīvošanas spēju.

Turklāt latviešu valoda kā viena no mazajām pasaules valodām prasa pastāvīgu uzmanību. Tā ir arī būtiska latviešu tautas identitātes veidotāja. Latviešu kultūras fenomens – Dziesmu svētki, kopīgā sadziedāšanās, dainu daile, latviešu svētku atzīmēšana – spēlē būtisku lomu latviešu valodas izkopšanā. Tādējādi mūsu kultūras bagātību aizmiršana varētu nopietni apdraudēt latviešu valodas izdzīvošanu.

DDD: Ko jūs, prezidenta kungs, novēlētu latviešu tautai un valstij?

V.Z.: Mēs esam vienmēr tikuši galā ar grūtībām, vienalga kādas tās arī būtu bijušas – vai mums bija jāizcīna sava brīvā valsts, vai mums tā bija jāaizstāv – pat tajos laikos, kad mums Latvija diemžēl bija jāpazaudē, arī tajos laikos, kad tās gars bija jāuztur dzīvs. Lai grūtības pārvarētu arī šodien, es aicinu ikvienu veikt kādu mazu darbu valsts labā, teikt labus vārdus par savu valsti, lai vairotu tās godu un mūsu lepnumu par Latviju, kā arī domās nešaubīties par valsts nākotni.

Intervēja Līga Muzikante