Saruna ar Ventspils Augstskolas lektoru, Latvijas ekonomistu un finansu ekspertu Dmitriju Smirnovu

Spēks, kurš rada krīzes pasaulē

DDD: Jāatzīst, jūs ar savu atklāto, publisko viedokļa paušanu esat neraksturīgi drosmīgs cilvēks mūsdienu sabiedrībā. Jādomā, Drošības policija ar to ir samierinājusies un vairs necenšas jūs vajāt?

Dmitrijs Smirnovs: Esmu vēl aizdomās turamais. Taču man ļoti palīdzēja atbalsts no rietumu žurnālistiem. Eiropa stingri pievērš uzmanību vārda brīvībai, nepieļaujot pārkāpumus tās ierobežošanai.

DDD: Arī mums gribētos lūgt jūsu, speciālista, skaidrojumu dažiem jautājumiem, par kuriem, šķiet, vēl neesat runājis citos masu medijos. Piemēram, vai piekrītat, ka šodien notiekošais pasaulē un, protams, arī valsts sagrāve Latvijā risinās saskaņā ar “cionas gudro protokoliem” – ja esat tos lasījis?

D.S.: Varu pateikt, ka daļēji tam piekrītu! Man arī liekas, ka notiekošā krīze ir mākslīga. Eksistē kāds spēks, kurš aiz tās stāv un šo krīzi varētu būt tīši radījis. Ja palasām vēsturisko literatūru, redzam, ka ir kādas ļoti īpatnējas sakritības – gandrīz visas krīzes ir standarta.

Patiesībā šobrīd ir milzīga globāla krīze. Taču, ja paanalizēsim, piemēram, krīzi, kas notika Āzijas valstīs, – faktiski, tāda pati, tikai reģionālā līmenī. Īstenībā visas krīzes notiek pēc vienas shēmas, un tas rada pamatotas aizdomas un liek uzdot jautājumu, kāpēc cilvēki no savām kļūdām nemācās? Skaidrs, ka ASV un Eiropā ir labāki un gudrāki speciālisti, ekonomisti nekā es, un viņiem tas viss būtu jāredz. Tādēļ aizdomīgi, kāpēc tas vienmēr atkārtojas? Kāpēc, iekrītot šādās krīzēs, tā sakot, burbuļi atkārtojas?

DDD: Ko jūs ar to domājat?

D.S.: Ja paskatāmies uz krīzes cēloņiem, būtībā tie ir skaidri saprotami ikvienam cilvēkam, kuram ir acis pierē. Piemēram, es jau 2005.gadā redzēju un visiem devu padomu nepirkt nekustāmos īpašumus, jo tas ir “uzpūsts burbulis”. Latvijā nekustamais īpašums nevar maksāt tik dārgi! Man neviens neticēja – tu esi muļķis, tu neko nesaproti, tu neproti dzīvot... bet mēs pirksim nekustāmos īpašumus, pārdosim viens otram, būsim bagāti utt. Nu, un tagad mēs redzam, ar ko tas viss beidzās. Faktiski tāda pati situācija bija arī ASV un pārējās valstīs, un var saskatīt, ka šī krīze ir mākslīgi, speciāli radīta – to kāds tīši ir izveidojis.

Latvijai vajadzētu piedrukāt latus, bet…

DDD: Pēc kādas formulas nosaka vajadzīgo naudas daudzumu valstī?

Dmitrijs Smirnovs: Pēc monetāristu formulas: M×V=P×Q, kur M – naudas daudzums; V – naudas aprites ātrums; P – cenu līmenis; Q – iekšzemes kopprodukts.

DDD: Tātad nepieciešamo naudas masas daudzumu var aprēķināt, sareizinot cenu līmeni ar iekšzemes kopproduktu un visu izdalot ar naudas aprites ātrumu. Šobrīd mums naudas valstī ir par maz. Tad kāpēc Latvijai jāņem aizdevums – sveša nauda no ārienes, kuru ar procentiem vēl jāatdod? Kā jūs domājat, vai Latvija savām vajadzībām nevar piedrukāt trūkstošos latus?

D.S.: Protams, ka var!

Tomēr tas, kas kontrolē naudu, var teikt, kontrolē visu pasauli. Un pasaulē ir tāda kā dubultstandartu sistēma. Piemēram, ASV valsts budžeta deficīts ir vairāk nekā 10%. Tiek prognozēts, ka gada beigās tas varētu sasniegt pat 13% no iekšzemes kopprodukta. Taču no Latvijas prasa, lai budžeta deficīts nepārsniegtu 5%. Nezinu, vai izdosies vai neizdosies sarunāt 7% – par to informācija ir ļoti pretrunīga. Tātad vēl joprojām nav saprotams – atļaus mums tos 7% vai neatļaus? Taču vienlaikus, kā jau teicu, redzam, ka ASV budžeta deficīts varētu būt pat 13%, bet neviens pret to neiebilst un visa pasaule uzskata, ka tas ir normāli. Tāpēc rodas jautājums – no kādiem avotiem patiesībā ASV šo milzīgo budžeta deficītu finansē? Atbilde ir ļoti skaidra – viņi šos dolārus gluži vienkārši piedrukāja!

DDD: Tātad viņi pēc vajadzības paši drukā savu naudu?

D.S.: Jā, protams.

Jūs jautāsit, no kurienes Starptautiskais Valūtas fonds ņem naudu? Atbilde – naudu tas saņem pārsvarā no ASV. Atkal rodas jautājums – no kurienes ASV šo naudu ņem? Lūk, atbilde ir tāda pati – ASV šo naudu piedrukā! Saprotiet, viņi gluži vienkārši drukā naudu no drukāšanas uz drukāšanu... Faktiski tas ir bizness. Viņi saņem no sadrukātās naudas peļņu – ienesīgumu.

Angļu valodā saņemtā peļņa no naudas emisijas, tiek saukta – segniorage. Patiesībā tādējādi, neko nedarot, tie saņem peļņu no naudas drukāšanas. Viņi sadrukā naudu un dod to mums kā aizdevumu. Taču no viņu puses galvenā prasība pret mums – naudu drukāt mēs nedrīkstam.

DDD: Protams, jo citādi mums nebūs vajadzības no viņiem aizņemties, no kā cietīs viņu bizness… Taču kāda ir oficiālā versija, kādēļ Latvija nedrīkst piedrukāt trūkstošos latus?

D.S.: Mums neizdošoties saglabāt fiksēto valūtas kursu. Taču jājautā – kāpēc mums nepieciešams fiksētais valūtas kurss, ja visā pasaulē tagad ir peldošā valūtas kursa sistēma?

DDD: Kāda būtu atbilde uz šo jautājumu?

D.S.: Ja mums ir fiksētais valūtas kurss, mēs ar “uzrāvienu” zaudējam savu neatkarību – neatkarīgu monetāro politiku!

DDD: Kas, vienkāršiem vārdiem runājot, ir fiksētais un kas peldošais valūtas kurss?

D.S.: Fiksētais valūtas kurss – tā ir tāda valūtas politika, kad valūtas visu laiku ir pastāvīgas, nemainīgas – kā lats pret eiro. Peldoša valūtas kursa režīmā valūtas kurss patstāvīgi mainās un to vērtību nosaka reālās tirgus vajadzības – kā eiro pret ASV dolāru.

Rimšēvica kļūda vai apzināta kaitniecība?

Dmitrijs Smirnovs: Iepriekš minētais ir galvenā problēma, par ko visi sūdzas – mēs nevaram veikt lata devalvāciju sakarā ar to, ka gandrīz 90% izsniegto kredītu ir eiro valūtā. Man tāds jautājums – mums pagaidām eiro vēl nav ieviests, tad kāpēc šie kredīti ir eiro valūtā? Kamēr lats ir Latvijas valūta, tikmēr kredītus taču ir jāizsniedz latos, un Latvijas Banka tad arī šos kredītus varēs kontrolēt.

Bet tagad ir izveidojusies situācija, ka Latvijas Banka mums vispār nav vajadzīga – tā neko nedara. Ja 90% kredītu mums ir eiro valūtā, tad tos kontrolē Eiropas Centrālā banka. Latvijas Banka tikai sēž un skatās, Rimšēvics var tikai jaunas mašīnas pirkt, un tas arī viss... Bet kāpēc tīši ir izveidota šāda situācija? Kāpēc Latvijas Banka vispār atļauj komercbankām izsniegt kredītus eiro valūtā? Lai izsniedz latos, un tad Latvijas Banka šo mehānismu varēs regulēt!

DDD: Cik daudz latu, jūsuprāt, Latvijai trūkst? Cik tos varētu piedrukāt bez bažām no inflācijas?

D.S.: Mēs varam ar latiem pavisam droši aizvietot ārvalstu valūtas daudzumu (eiro, ASV dolārus), kas ir apritē Latvijā. Šobrīd ārvalstu valūta faktiski izspiež latus no apgrozības, taču jābūt ir tieši otrādi.

DDD: Kā vērtējat šo Latvijas Bankas prezidenta darbu?

D.S.: Man kā ekonomistam ir ārkārtīgi dīvaini lasīt, ko mums šobrīd Rimšēvics stāsta. Viņš, lūk, arī it kā agrāk redzējis, ka komercbankas izsniedz ļoti daudz kredītu, bet viņš neko neesot varējis padarīt... Bet viņš taču ir Latvijas Bankas, tātad centrālās bankas vadītājs, – kā tad viņš neko nevarēja padarīt?! Šādos gadījumos gluži vienkārši ir jāpieņem tādi likumi, kas ierobežo kredītu izsniegšanu eiro. Labākais mehānisms faktiski ir peldošā valūtas kursa ieviešana.

Starp citu, piemēram, ASV kredītus nekad neņem eiro, tur visi kredīti ir ASV dolāros. Bet Latvijā kredīti ir eiro valūtā, un tagad izrādās, ka faktiski mēs esam parādos nu jau virs ausīm, un ko darīt – nezinām. Tā ir problēma.

Patiesībā šī ir ļoti liela un rupja Latvijas centrālās bankas kļūda. Bet tā nu tagad atrunājās, it kā Latvijai peldošais valūtas kurss nederot. Taču kāpēc neder? Tāpēc, ka... tā esot ļoti grūta politika – peldošā valūtas kursa politika… utt. Bet viņiem droši vien nav tādu speciālistu, kas spētu to īstenot. Protams, piekrītu, ka Latvijas Bankā tādu speciālistu tiešām nav… Taču rodas nopietns jautājums – kāpēc tur vispār nav speciālistu, kas reāli strādātu?

DDD: Varbūt tāpēc, lai sagrautu Latviju?

D.S.: Tātad, kā jau teicu, Latvijai patiesībā neļauj veikt lata emisiju jeb laišanu apgrozībā. Mums, Latvijai, to neļauj! Varam teikt, ka faktiski Latvijas Banka strādā kā liels valūtas maiņas punkts un tādu klasisku naudas emisiju nemaz neveic.

Latvijas Banka – Starptautiskā Valūtas fonda pakļautībā

DDD: Ar ko tad Latvijas Banka nodarbojas?

Dmitrijs Smirnovs: Tā tikai maina valūtu. Ja tiek doti kredīti, kā iepriekšējos gados rietumu bankas mums deva kredītus, notiek pozitīva naudas plūsma, un Latvijas Banka to valūtu atbalsta – maina latos. Tagad mēs redzam, ka situācija izmainījusies. Šobrīd mums kredītus nedod, un banka rīkojas tieši otrādi – latus maina ārvalstu valūtā, un tas ir viss, ko tā dara.

Mēs redzam, ka valsts ārvalstu valūtas daudzums samazinās. Sacīsim tā – tas ir tipiskais lielās depresijas scenārijs, kāds bija ASV, taču monetāristi daudz par to nerunā. Tad kur mums ir problēma, runājot par lielo depresiju? Problēma ir tāda, ka faktiski mums ir spirāle, kas iet uz leju.

Tagad mums pazemina algas, atlaiž cilvēkus, rezultātā aug bezdarbnieku skaits un samazinājās nodokļu maksātāju skaits, atbilstoši samazināsies ieņēmumi valsts budžetā. Atkal mums nepieciešams “nogriezt” algas, atlaist cilvēkus, atkal pieaug bezdarbnieku skaits, atkal samazināsies nodokļu maksātāju skaits un atkal viss ies uz leju. Un tā kā pa krauju mēs iesim uz leju. Problēma tāda, ka patērētājiem gluži vienkārši nav naudas, lai pirktu preces, bet uzņēmējiem nav naudas, lai darbiniekiem maksātu algas.

Ko piedāvāja Rūzvelts lielās depresijas laikā, lai izietu no krīzes? Faktiski viņš naudu piedrukāja, lai palīdzētu ekonomikai atveseļoties. Bet Latvijai tas tiek aizliegts!

DDD: Nu – neatļauj, bet kāpēc mēs nevarētu savām iekšējām vajadzībām tā pa kluso piedrukāt, un viss? Ko mums varētu padarīt?

D.S.: Tur, redziet, ir tāda lieta, ka naudu piedrukāt var tikai Latvijas Banka. Latvijas Banka mums skaitās kā neatkarīga iestāde, bet man ir tādas aizdomas, ka jau no pašas tās dibināšanas sākuma, sākot ar Repši, un vēl joprojām, Latvijas Banka faktiski netiešā veidā ir Starptautiskā Valūtas fonda pakļautībā un kontrolē, tāpēc naudu piedrukāt mums gluži vienkārši neļauj. Man liekas, arī tagad tas pats Repše, tāpat Dombrovskis dara visu, lai tikai iedzītu Latviju arvien dziļākā krīzē.

DDD: Bet cilvēciņi tic Dombrovskim un gaida, ka viņš, lūk, izvedīšot Latviju no krīzes…

D.S.: Kā tad viņš izvedīs? Vai ar vārdiem – … jā, rudenī būs grūti, mums būs ļoti daudz bezdarbnieku, bet es jums neko nevaru palīdzēt, tāda ir dzīve... ? Nu kas tas par premjeru, kurš prot tikai “nogriezt” algas un apriet cilvēkus?!

DDD: Bet vai jūs šobrīd prognozējat kādas izmaiņas attiecībā uz Latvijas iespējām iziet no krīzes?

D.S.: Jāmaina sistēma!

Šobrīd es nekādu pozitīvu izmaiņu rašanās iespējamību neredzu. Tas, ko tagad dara esošā valdība un Starptautiskais Valūtas fonds, kā jau teicu, ir spirāle uz leju.

Analizējot valsts budžetu – piemēram, tika samazināti izdevumi visām ministrijām, izņemot vienu – Finansu ministriju! Kādi tad ir izdevumi Finansu ministrijai? Valsts parādu apkalpošana. Skatos, ka tikai pirmajā ceturksnī vien procentos samaksāts 88 miljoni latu. Tikai procentos! Bet, ja runā par algu samazinājumu, tad algu izdevumi budžetā samazināti par 50 miljoniem latu. Atkal rodas jautājums – ja mums ir krīze un ja tu esi godīgs politiķis, kurš domā par valsts attīstību, tad kas būs tava prioritāte: kā atdot parādu ārvalstu kreditoriem, vai kā nodrošināt darbu saviem iedzīvotājiem? Vai godīgam politiķim ir jādomā par savas valsts cilvēkiem vai par kaut kādiem svešiem ierēdņiem?

Var taču pateikt – mums tagad ir krīze! Tā faktiski arī notiek ar vairākām, it sevišķi ar jaunattīstības valstīm – parādus tās gluži vienkārši noraksta kā bezcerīgus parādus. Un varam pateikt, ka mums tagad nav nekādas iespējas atdot šo parādu. Taču ir tikusi izveidota tāda sistēma, ka mēs tikai ņemam jaunus kredītus, kurus izmantojam patēriņam, bet rezultātā spirāle atkal iet uz leju, kredītu slogs pieaug un pieaug, mēs nonākam aizvien sliktākā un sliktākā situācijā. Ir jāpasaka – ja tiešām gribat mums palīdzēt, tad vismaz neprasiet mums atmaksāt vecos kredītus!

DDD: Varbūt vienkārši – nevaram atdot un neatdodam. Un kas?

D.S.: Protams, tur nemaz nav ko runāt – ar noteikumu, ja valsts aizstāv savas intereses. Bet tagad ir sajūta, ka te tiešām strādā Starptautiskā Valūtas fonda kalpi. Kāpēc viņi tā dara, jo tas taču nav pareizi? Interesanti, varbūt tiešām ir kāda slepena pasaules valdība, kas to kontrolē?

Lietojam liekos ASV dolārus

DDD: Jā, “cionas gudrie” ir slepena pasaules superbagātnieku melnā loža, pēc kuras scenārija jeb protokoliem, kā redzat, arī notiek valstu sagrāve.

Dmitrijs Smirnovs: Man liekas, ka tā loža ir ASV, jo viņi tagad ar ASV dolāru iekaro un kontrolē visu pasauli.

DDD: Cilvēki šausminās, ka ASV drukā naudu, dolāram nebūs vairs vērtības, bet nav ne vainas – ASV un tās dolārs kā bija, tā ir un, šķiet, nekur nepaliks...

Dmitrijs Smirnovs: Jā, tā ir tāda sistēma, un tāpēc viņi neatļauj mums drukāt savu naudu. ASV dolārus ir sadrukājusi par daudz. Patiesībā šis pārmēru sadrukātais ASV dolāru daudzums tur vairāk spiež uz iekšzemes kopproduktu. Šajā situācijā lielākā daļa dolāru atrodas ārpus ASV, un tieši tāpēc arī viņi neļauj mums drukāt savu naudu, lai mēs apritē izmantotu ASV dolārus.

DDD: Kā jūs skatāties uz mediķu, skolotāju, tāpat studentu prasībām pēc naudas – vai tā nav tāda cīņa ar sekām? Vai tad tagad no tukša valsts maka kaut ko var izprasīt?

D.S.: Godīgi sakot, no budžeta var dabūt – var, ja maina budžetu, jo reāli mums tagad taupīšana notiek tikai uz algām.

Jāmaina sistēma!

DDD: Avīzē “Ventas Balss” sacījāt, ka jums ir modelis Latvijas eksistencei, kuru pateiksit, kad Latvija tam būs gatava. Vai šis brīdis vēl nav pienācis? Kāds tad īsti ir jūsu modelis?

Dmitrijs Smirnovs: Latvija tam vēl nav gatava. Pagaidām varu pateikt vien to, ka mums nepieciešama tāda neatkarīga politika, kas varētu sākties ar peldošo valūtas kursu, ar neatkarīgu naudas emisiju. Bet tik daudz ir jāmaina – vēl agri par to runāt, vēl par agru!

DDD: Ko jūs sakāt par kooperāciju, par kooperatīvās sabiedrības veidošanu, lai glābtu pasauli? Savā laikā arī Kārlis Marks rakstīja par kapitālisma galu.

D.S.: Daļēji viņam bija taisnība, bet viņš skatījās uz ekonomiku tikai no vienas puses. Kooperatīvam arī ir savs trūkums. Kur ir daudz īpašnieku, tur faktiski nav neviens īpašnieks. Kā vasarnīcu kooperatīvi – manuprāt, ja parādīsies kāda problēma, kuru būs nepieciešams risināt, tad kooperatīvi nebūs konkurētspējīgi. Ir jābūt vienam saimniekam.

DDD: Gluži vienkārši – visai sabiedrībai ir jāmainās un jāmācās sadarboties, lai kopīgi risinātu problēmas.

D.S.: Jā, jāmainās. Būtībā jāteic, ka cilvēki tam vēl nav gatavi. Teorētiski var spriest, bet praksē vēl katrs domā tikai par sevi.

Kalpi Eiropas Savienībai

DDD: Ar interesi gaidījām jūsu uzstāšanos LTV1 “100. pantā”, taču vīlāmies. Kādēļ gan jūs tikāt aicināts, ja jums nedeva iespēju runāt? Rungainis viens pats “skaloja cilvēkiem smadzenes”.

Dmitrijs Smirnovs: Jā, viņš tur tik ātri runāja un runāja, ka ne apjēgt... Tāda mums ir “demokrātija”, neko darīt.

Reāli, kāda jēga Eiropas Savienībai no Latvijas? Visā Eiropā ir demogrāfiska problēma – pieaug pensionāru skaits, bet jaunu cilvēku skaits krītas. Un viņi mēģināja šo problēmu atrisināt ar migrāciju. Sākumā piesaistīja cilvēkus no Āzijas un Āfrikas, kas, izrādījās, kā darbinieki ir slikti, dzīvo tikai uz sociāliem pabalstiem, bet kultūra – pavisam atšķirīga. Viņi sagādāja tikai papildus problēmas. Tādēļ tagad viņi skatās uz Austrumeiropas pusi, kur dzīvo baltie cilvēki, kas piekrīt strādāt un kuriem ir samērā tuva mentalitāte.

Eiropas Savienībai no mums ir vajadzīgs tikai lētais, nekvalitatīvais darbaspēks. Kādēļ te investēt naudu izglītībā – ja cilvēks būs pārāk gudrs, tad pieprasīs vēl augstu algu, aizstāvēs savas tiesības... Kamdēļ tas viņiem – Eiropai taču ir nepieciešami kalpi.

DDD: Ja Latvija nebūtu iestājusies Eiropas Savienībā, jūsuprāt, vai mēs būtu līdz pašreizējam stāvoklim nonākuši?

D.S. Grūti pateikt (nopūšas), grūti pateikt...

DDD: Tomēr tikai ES spiediena rezultātā tika iznīcinātas mūsu ražotnes, lauksaimniecība. Tagad politiķi gan stāsta, ka ne Eiropas Savienība, bet mēs paši esam labprātīgi piekrituši piesolītajai kompensācijai, taču, ja nosaka reāli neizpildāmas saistības...

D.S.: Eiropas Savienībā nepieciešams aizstāvēt savas tiesības, savu rūpniecību, savu lauksaimniecību. Piemēram, Lietuvā būtiskā vairākumā ir pašiem sava lauksaimniecība un rūpniecība. Eiropas Savienība šogad grib slēgt Ignalinas HES, bet Lietuva ir pret to. Un tagad viņi maksimāli cenšas to aizkavēt, jo Lietuva no tās ļoti daudz nopelna. Mēs zinām, ka šobrīd nevis no Latvijas uz Lietuvu ved pienu, bet tieši otrādi – no Lietuvas uz Latviju. Kāpēc? Tāpēc, ka Lietuva reāli vairāk aizstāv savu lauksaimniecību tajā pašā Eiropas vidē. Bet mēs tikai bļaujam, ka izpildīsim Eiropas direktīvas.

Bankas maldina...

DDD: Tā tas ir – mēs jau vienmēr un visur esam tie paklausīgie un gatavi klanīties. Taču jūs neprognozējat nākotni Eiropas Savienībai, līdzīgi kā šobrīd Latvijai. Pašreiz gan bankas cilvēkus vilina uz nebēdu noguldīt depozītus, piesolot augstus procentus, un cilvēki nedomā ne par kādām briesmām, daudzi uzskata, ka jūs runājat muļķības...

Dmitrijs Smirnovs: Bankas ir pilnas ar kredītiem, bet kurš bankām tos atmaksās, ja visi būs bezdarbnieki vai sēdēs bezalgas atvaļinājumā? Varbūt par pateikto mani atkal var aizturēt, bet man liekas, ka bankas melo! Tās slēpj reālo situāciju. Domāju, ka puse no izsniegtiem kredītiem uzreiz ir norakstāmi kā bezcerīgi. Tur varētu būt kādi 6 līdz 7 miljardi latu (aptuveni 10 miljardi eiro) zaudējumu. Šos kredītus var segt tikai tādā gadījumā, ja tiktu izpārdoti nekustamie īpašumi, kuri sapirkti spekulatīvos mērķos. Bet tagad tie nekustamie īpašumi nevienam nav vajadzīgi.

DDD: Ir jau tāda prakse – pirkt nekustamos īpašumus, tādējādi ieguldot naudu.

D.S. Tas bija speciāli radīts “burbulis” – iegūt daudz naudas un ieguldīt šo naudu nevis ražošanā, nevis lauksaimniecībā, bet spekulācijās.

DDD: Jā, skumji. Nobeigumā jānovēl, ja reiz tā pa īstam esat izgājis politiskajā arēnā (iesaistījies partijā), lai jūsu ieguldītā enerģija dod pozitīvu rezultātu Latvijas atveseļošanā!

Paldies par sarunu!

Intervēja Steidzīte Freiberga