Aivara Gardas komentārs

Aivars Garda: Vispirms es gribētu pievērst lasītāju uzmanību tieši Deivida Makdermota vēstules nobeigumam. Viņš raksta: “Lūdzu, nemēģiniet ar mums sazināties. Tas, ko esam spējuši izdarīt, ir izdarīts. Latviešiem pašiem jāpanāk, ka padomju armijas palīgi dodas prom uz turieni, kur mīt viņu sirdis un mīlestība.”

Patiešām, mūsu cienījamie lasītāji var pārliecināties, ka vēstule pauž to, ko mēs, Latvijas Nacionālā fronte un “DDD”, esam teikuši un rakstījuši. Kā saprotu, šis cilvēks uzstājas kādas cilvēku grupas vai organizācijas vārdā, kas pētījusi latviešu genocīda jautājumu. Faktiski viņi atzīst, ka mūsu valdībai, valsts varai ir pilnīgi visas tiesības un pienākums novērst šo genocīdu. Taču valdība šo pienākumu nepilda!

Man pat grūti kaut ko vairāk komentēt, jo vēstulē viss ir ļoti precīzi pateikts. Tāpēc mūsu, latviešu un cittautiešu, kuri ir uzticīgi latviešu tautai, pienākums ir piespiest mūsu valsts varu, lai tā pilda savu pienākumu. Varbūt mums būtu grūti pierādīt, ka tiekam pilnīgi iznīcināti, taču genocīda definīcija paredz arī daļēju iznīcināšanu. Un tas, ka mūs iznīcina daļēji, ir acīmredzami.

Latviešu tauta vēl nav mirusi kā prūšu tauta, taču arī prūši neaizgāja bojā vienā mirklī. Viņi tika iznīcināti, pakāpeniski asimilējoties ar vāciešiem. Tāpat arī latvieši Latvijā asimilējas ar padomju okupantiem, krievvalodīgajiem. Šādi mēs kļūstam krievvalodīgi, iztapoņas utt.

Man grūti saprast, ka politiķi var neapjēgt to, ka tautu ir iespējams iznīcināt ne tikai fiziski apšaujot, kā to mēģināja darīt Hitlers ar žīdiem vai Turcija ar armēņiem, Krievija ar čečeniem. Taču tautu ir iespējams iznīcināt arī asimilējot, un tas ir ļoti bīstami. Šādi mierīgā ceļā tauta tiek pilnībā iznīcināta.

Šobrīd latvieši un Latvija tiek pazudināti mierīgā ceļā. Tāpat Starptautiskais Valūtas fonds mūs ir okupējis. Patiesībā no Latvijas neatkarības ir palicis čiks. Starptautiskais Valūtas fonds šeit nav ienācis ar tankiem, bet gluži vienkārši ir aizdevis naudu, kuru mēs nevaram atdot. Un visi mūsu politiķi paklausa Starptautiskajam Valūtas fondam – faktiski mēs esam okupēti.

Atgriežoties pie Deivida Makdermota vēstules – kad iedevām to izlasīt kādam bijušajam Satversmes tiesas tiesnesim, viņš izsmējīgi atbildēja, ka “ir jau tādi nenosvērti un nenopietni cilvēki, kas domā, ka Latvijā arī tagad notiek genocīds...” Un to mēs dzirdam no kādreizējā Satversmes tiesas tiesneša! Mēs jau zinām, ka Romāns Apsītis nav visai gudrs – par to esam pārliecinājušies, raugoties uz viņa darbiem tiesībsarga amatā. Bet tagad vēl viens sevi šādi parāda! Ja tik augsta ranga tiesnesim ir šāda attieksme, tad trūkst vārdu. Kas vēl vajadzīgs? Vai tiešām viņi saprot tikai apšaušanu? Bet tautas taču iespējams iznīcināt ar citiem līdzekļiem.

Mūsu valodu iznīcina, to nomācot. Tā ir daļēja kultūras iznīcināšana. Tas, ka latviešu valodai ir valsts valodas statuss, vēl neko nenozīmē. Reālo situāciju mēs redzam ikdienā – latvieši savā zemē tiek diskriminēti. Lielākajās Latvijas pilsētās mēs esam mazākumā, uz katra soļa ir vērojams šis klusais genocīds pret latviešu tautu.

Man jāsaķer galva, domājot par to, cik gan cilvēks ir stulbs, ja viņš nesaprot, ka latviešu tauta iet bojā. Grūti pateikt, kurš cilvēks ir sliktāks: vai tas, kurš ir tik stulbs kā tas bijušais Satversmes tiesas tiesnesis; vai pie varas esošs latvietis, kurš apzinās, ka genocīds notiek, un pieļauj to. Kā domā mūsu lasītāji?

Priecē tas, ka šie cilvēki no ASV Rietumu krasta pēta jautājumu par genocīdu pret latviešu tautu un ir ļoti augstu novērtējuši mūsu darbību. Viņu vēstule liecina, ka mēs rīkojamies absolūti pareizi. Tas patiešām ir labs starptautisks novērtējums un pierāda, ka mums ir jāpiespiež mūsu valsts vara darboties. Ja es varētu iesniegt starptautiskajā tiesā prasību pret Krieviju par to, ka tā neizved okupantus no Latvijas, tad es to izdarītu. Taču šādas tiesības piemīt tikai valsts varai jeb valdībai. Pat dekolonizāciju nevajadzētu – pietiktu, ja atsauktos uz Putina un Medvedeva aicinājumu, un mēs okupantus lieliski dabūtu ārā. Tieši tagad, kad mēs šiem liekēžiem maksājam pensijas, kaut arī pašiem nav ko ēst.

Latvieši, celieties taču beidzot kājās! Celieties kājās par savu tautu, nevis tikai par maizi un izpriecām!