Krievija maksā Čečenijai meslus

DDD: Juris Dalbiņš intervijā, kas publicēta mūsu avīzes iepriekšējā numurā, saistībā ar likumīgu okupantu padzīšanu no Latvijas vaicāja: “Kurš par izlietajām asinīm uzņemsies atbildību? Jūs esat padomājuši, cik ilgam laikam pietiks karotāju? Piecām minūtēm. Pēc tam jūs paši bruksit virsū tiem, kuri šo kauju būs uzsākuši.” Kādas ir jūsu domas par šādu valsts amatpersonas nostāju?

Aivars Garda: Mani ļoti pārsteidza šī Jura Dalbiņa attieksme pret latviešu tautu, pret latviešu nācijas brīvību. Viņš taču pats ir bijis Nacionālo Bruņoto spēku komandieris, tātad atbildīgais par to, lai Latvijai būtu labi sagatavota armija. Kopš iestāšanās NATO tiek tērēti milzīgi līdzekļi – ja nemaldos, 60 miljoni latu gadā. Par šādu naudu valsts pati var izveidot diezgan normālu karotāju armiju. Mūsu rīcībā ir informācija, ka Latvijas armijā ir 5000 militārpersonu, no tiem 1000 – kareivji, bet 4000 – virsnieki un ģenerāļi. Vai nav smieklīgi un skumji?

DDD: Tomēr, šķiet, bailes no lielās Krievijas Latvijai liek cerēt, ka NATO pasargās, tomēr Latvijas deokupācija un dekolonizācija tik un tā netiek veikta.

A.G.: Televīzijas kanālā RTVi redzēju interviju ar Krievijas laikraksta “Moskovskij Komsomoļec” žurnālistu Minkinu, kuram ir lielkrievu šovinista uzskati. Viņš tiešajā ēterā “apraudājās” par to, ka 1994.gadā Groznijā bijuši 70% krievu, bet tagad – labi, ja 1%... Par to Minkins jutās tik bēdīgs un sašutis! Iedomājieties, cik pretīgs ir šāds lielkrievu šovinisms! Ja Minkins uztrauktos par savu dzimteni, piemēram, par to, ja kādā krievu pilsētā būtu tikai 1% krievu, bet pārējie – sveštautieši, tad viņa rūpes varētu saprast. Bet viņš, lūk, pārdzīvo, ka svešajā teritorijā vairs nav 70% krievu!

DDD: Pretīga attieksme!

A.G.: Jā, no šāda lielkrievu šovinistu pasaules uzskata vēmiens nāk. Tālāk Minkins sūkstījās, ka Krievijas valdība katru gadu Čečenijai dāvina 2 miljardus ASV dolāru, plus vēl 50% no Čečenijas teritorijā iegūtās naftas ienākumiem. Minkins atzina, ka tagad Čečenijas prezidentam Ramzanam Kadirovam ir tāda vara un brīvība no Maskavas, par kādu pirmais prezidents Džohars Dudajevs pat nesapņoja. Arī pēc daudzu citu Krievijas žurnālistu teiktā, Kadirovs nosaka noteikumus Maskavai, nevis otrādi.

Iedomājieties, Čečenija ir apmēram piecas reizes mazāka par Latviju. Lūk, arī atbilde Dalbiņam. Čečeni karoja un “izkvēpināja” okupantus no savas zemes. Neviena cena nav par augstu, lai dabūtu prom okupantus. Jā, protams, čečenu tauta ļoti cieta, taču viņi karoja. Cieta bērni, sievietes... Bet arī krievi savulaik nodedzināja Maskavu, paši piedzīvodami ciešanas, lai tikai “izkvēpinātu” ārā Napoleona karaspēku.

Ja šādi būtu iespējams “izkvēpināt” visus okupantus no Latvijas, tad krietns Latvijas armijas virspavēlnieks kara apstākļos, izdotu pavēli nodedzināt Rīgu, Daugavpili, Ventspili. Pēc tam šīs pilsētas būtu iespējams uzcelt no jauna. Tagad Čečenijā notiek liela apjoma celtniecība. Kā to atzīst paši Krievijas žurnālisti, Čečenijai maksāto naudu Kadirovs nesavāc vis sev, bet iegulda valsts atjaunošanā un tautsaimniecībā.

No Tadžikistānas okupanti aizvācās mierīgi

Aivars Garda: Raidījumā Minkins sūrojās vēl tālāk, vaicādams, cik tad tagad ir Tadžikistānas galvaspilsētā Dušanbē... Viņš ar sašutumu uzsvēra, ka agrāk, deviņdesmito gadu sākumā, pamatnācija – tadžiki ir bijuši tikai 13%, bet tagad pamatnācijai esot pārsvars. Krievu visā Tadžikistānā tagad ir tikai 1%. Pēc 1985.gada datiem visā Tadžikistānā tadžiki bija 58,8%, krievi – 10,4%. Lūk, atbilde Dalbiņam, ka ir iespējams okupantus dabūt prom no savas zemes pat bez asinsizliešanas.

Tadžikistāna tāpat kā Latvija ir neatkarīga valsts, bet tur valsts vadītāji sevi ciena un, piedodiet par teicienu, “neapslapinās” pie katra Krievijas izlēciena kā mūsu oligarhi un politiķi un mierīgā ceļā savu galvaspilsētu “izkvēpinājuši” no okupantiem. Lai Dalbiņš ņem līdzi Zatleru, Daudzi, Dombrovski un citus un brauc uz brālīgo Tadžikistānu pieredzes apmaiņā. Ja neproti pats, mācies no citiem – tā taču ir pareizi!

Es nebūt negribu ieraut Latviju karā, es tikai paskaidroju, kā būtu jārīkojas, ja karš izceltos. Mēs dekolonizāciju varam veikt arī mierīgā ceļā, bez kara. Mēs esam par Tadžikistānas “scenāriju”. Mūsu valsts vara, nerīkojoties pēc Tadžikistānas “metodes”, grib iznīcināt latviešu nāciju vai arī iegrūst to taisnīgā atbrīvošanas karā pēc Čečenijas “scenārija”, jo pienāks brīdis, kad latvieši modīsies, kā to darīja čečeni. Eiropa mūs ļoti labi saprastu – tas, ko saka Dalbiņš, ir meli. Ja politiķi, satiekoties ar Briseles un Krievijas amatpersonām, staigātu sausās biksēs, nevis kā tagad, tad pavisam mierīgi būtu iespējams okupantus “izkvēpināt” no Latvijas. No valsts vadītājiem gluži vienkārši ir nepieciešama aģitācija, lai latvieši šo okupantu klātbūtni nepieņemtu par normālu. Integrācija ir jāpasludina par noziedzīgu tautas sajaukšanu. Īstenībā kara apstākļos tādus, kas veic integrāciju ar okupantiem, būtu jānodod kara tribunālam nošaušanai uz vietas.

Lai Dalbiņš pasaka saviem kolēģiem: ja tu neproti vadīt valsti, tad ko tu lien politikā? Ja tu negribi karot, lai aizsargātu savu valsti, ko tu lien armijā? Ir taču daudz citu amatu – sētnieks, kurpnieks un citi. Tas, ka politikā ir salīduši cilvēki bez drosmes un valstiskas domāšanas, grauj mūsu nāciju, tās raksturu. Latvieši ir kļuvuši par pielīdējiem.

Ja vīrietis iet politikā, viņam jābūt vīram, nevis bābai. Protams, tāpat arī sievietei politikā ir jārīkojas cildeni, drosmīgi un vīrišķīgi, tātad jāpieņem šie spēles noteikumi – nevis kā, piemēram, pilnīgi nederīgā bijusī prezidente Vaira Vīķe-Freiberga (arī G.Ulmanis). Būdama augstajā amatā, viņa taču bija arī Bruņoto spēku virspavēlniece, bet neko nedarīja, lai atbrīvotu Latviju no okupantiem. Gluži pretēji – viņa pat aizskrēja uz okupantu 9.maija svinībām Maskavā, par velti atdeva Krievijai savas Tēvzemes daļu – Abreni.

DDD: Krievija, kas Latvijas politiķu mīkstčaulības dēļ vēl nav savākusi savus okupantus, iztapīgo Vairu Vīķi-Freibergu televīzijā ar nicinājumu nosauca par Jaunzēlandes gubernatori un piedāvāja viņai vissliktākos viesnīcas apartamentus...

A.G.: Jā, šādi viņa tika adekvāti novērtēta. Vaira Vīķe-Freiberga bija pilnīgi nederīga armijas virspavēlniece, kas pat neaizdomājās, ka ienaidnieks jau 50 gadus bradā mūsu Tēvzemi. Gluži pretēji ir ar Čečenijas prezidentu Kadirovu, kuru ciena gan Maskavā, gan Čečenijā, jo pretēji Maskavas vēlmēm tieši čečenu tauta kopīgiem spēkiem “nomočīja atejās” savus ienaidniekus.

Katrai tautai sava brīvība ir jāizcīna ar asinīm. 1940.gadā mēs nekarojām, bet darījām to vēlāk kā leģionāri un nacionālie partizāni. Taču šī cīņa nebija pietiekoša. Ja latviešiem nebūtu tādi nožēlojami oligarhiņi kā šķēlīši, lemburdziņi un šleserīši, bet gan kārtīgi, sevi un savu tautu cienoši oligarhi un valsts vadītāji, tad no šejienes jau sen visi okupanti būtu “izkvēpināti” ārā.

Kas attiecas uz NATO, tad Latvijai nav citas izejas kā to pārbaudīt. Mums ir aktīvi jāsāk dekolonizācija, un, ja Krievija militāri mums uzbruktu, tad NATO tas būtu reāls pārbaudījums. Ja NATO mūs neaizstāvētu, kā organizācija tā kļūtu gluži vienkārši smieklīga visas pasaules acīs.

DDD: Vai jūs domājat, ka Krievija iejauktos militāri, ja mēs sāktu dekolonizāciju?

A.G.: Mana pārliecība, ka Krievija to neuzdrošinātos darīt. Būtu tikai skaļa bļaustīšanās un draudēšana. Krievijā arī ir normāli, domājoši cilvēki, kuri saprot, ka galvenais iemesls, kāpēc pret Krieviju pasaulē ir negatīva attieksme, ir viņu tautiešu šovinistiskā uzvedība ārvalstīs, tostarp arī Latvijā. Krievijas vadība grib, lai krievi atgrieztos Krievijā, un mums tas ir jāizmanto, nav jābaidās.

Mūsu lasītājiem, visiem likumīgajiem pilsoņiem ar savu aktīvo attieksmi ir jāpiespiež valdība pildīt Satversmi, patriecot okupantus. Pretējā gadījumā mēs pilnīgi zaudēsim savu Tēvzemi.

Intervēja Līga Muzikante