Jau trešo gadu Lietuvas kalendāros (diemžēl – ne Latvijas) 15.aprīlis oficiāli tiek atzīmēts kā Kultūras diena. 2006.gada 19.jūlijā Lietuvas Seims kalendārā to iekļāva kā atceres dienu. Kāpēc izvēlēts tieši 15.aprīlis un kā tas saistīts ar kultūru? 1935.gadā, šajā dienā, Vašingtonā prezidenta F.V.Rūzvelta kabinetā 21 valsts, Panamerikāniskās Savienības locekļi, parakstīja Rēriha Paktu – līgumu par kultūras, zinātnisko iestāžu un pasaules vēstures pieminekļu aizsardzību kara un miera laikā.

Šim vēsturiskajam faktam ir savi avoti un attīstība, kas saistīta ar Lietuvu (arī ar Latviju). 1904.gadā ievērojamais krievu mākslinieks, zinātnieks un kultūras darbinieks Nikolajs Rērihs kādā paziņojumā izteica domu par kultūras vērtību aizsardzību postošu karu laikā. 1914.gadā viņš iepazīstināja Krievijas valdību ar šādu aizsardzību garantējošu līguma projektu. Taču Pirmā pasaules kara sākums ne tikai traucēja šo projektu īstenot, bet arī noslaucīja no zemes virsmas daudzas kultūras vērtības. Šī šausmīgā realitāte par vēl aktuālāku padarīja nepieciešamību nopietni pievērst uzmanību kultūras mantojuma aizsardzībai. Pret N.Rēriha ierosmi nevarēja palikt vienaldzīgi kultūrai uzticīgi cilvēki daudzās zemēs. Uz šī fona tika radīts dokuments, kuru sauca par Rēriha Paktu. 1929. gadā Nikolajs Rērihs vērsās pie daudzu valstu valdībām ar šī Pakta Projektu. Tajā pašā gadā Ņujorkā tika nodibināta Rēriha Pakta komiteja, bet 1930.gadā šādas komitejas izveidojās arī Parīzē un Brigē.

1931. gadā, 13.–15.septembrī, Brigē notika pirmā Rēriha Paktam veltītā konference. Par Pakta Simbolu tika izraudzīts Miera Karogs – savienoti trīs purpursarkanas krāsas Apļi uz balta fona, ko aptver purpursarkanas krāsas gredzens. Miera Karogs tika iesvētīts Brigē, Sv.Asiņu katedrālē, pievienojot Kristus Asins relikvijām. 1931.gadā Brigē tika dibināta Rēriha Pakta Starptautiskā savienība. Pēc gada šajā pilsētā notika Otrā konference.

1933.gadā, 17.–18.novembrī, Vašingtonā noritēja Trešā starptautiskā konference, kurā piedalījās 36 valstis, tostarp arī Lietuvas pārstāvis. Savulaik par Paktu iestājās daudzi ievērojami cilvēki, kā Romēns Rolāns, Bernands Šovs, Rabindranats Tagore, Alberts Einšteins, Tomass Manns un citi. Par šo Paktu un citiem darbiem kultūras jomā Romas pāvests Pijs XI apbalvoja Nikolaju Rērihu ar Goda rakstu. Nikolajs Rērihs tika izvirzīts arī kā kandidāts Nobela prēmijai.

Rēriha Pakts tika parakstīts Vašingtonā, 1935.gada 15.aprīlī. Jau šī paša gada maijā Lietuvas iekšlietu ministrs Stasis Lozoraitis Baltijas iekšlietu ministru sanāksmē ierosināja ratificēt Rēriha Paktu, taču vajadzīgais lēmums pieņemts netika. Tajā laikā Vācija un Anglija bija pret Paktu. Neskatoties uz Memorandu, ko Lietuvas biedrības pārstāvji pieņēma 1936.gadā, Latvijas – 1937.gadā, kā arī visu trīs Baltijas valstu kopējo Memorandu, kuru 1937.gadā pasniedza ārlietu ministru tikšanās reizē Kauņā, vienošanās netika panākta. Kaut gan dažās valstīs tika pieņemtas rezolūcijas Rēriha Pakta atbalstam, 1935.gada līgums netika ratificēts pieaugošā starptautiskā saspīlējuma dēļ.

Ņujorkas Rēriha Pakta komiteja visus dokumentus nodeva UNESCO. Pamatojoties uz šo Paktu, 1954.gadā tika pieņemta Hāgas Konvencija, taču tajā nebija skarts jautājums par kultūras vērtību aizsardzību miera laikā.

Kā zināms, pieminekļu un kultūras iestāžu aizsardzībai UNESCO izraudzīja citu zīmi, skaidrojot, ka Miera Karoga simbolu esot grūti uzzīmēt kara laikā. Neskatoties uz to, Miera Karogs ir aktuāls arī mūsu dienās. Tas ticis pacelts visaugstākajās planētas virsotnēs, Ziemeļu un Dienvidu polos, ar šo simbolu notiek dažādi kultūras pasākumi.

1990.gadā Miera Karogs uz 10 dienām pirmo reizi tika pacelts virs planētas kosmiskajā telpā – orbitālajā stacijā “Mir”, bet 1997.gadā – orbitālajā stacijā, kurā strādāja vairākas starptautiskas ekipāžas. Tas bija klāt arī tad, kad Space Shuttle kosmosa kuģis savienojās ar staciju “Mir”.

1999.gadā Miera Karogs tika pacelts Dienvidpolā un vēlāk pasniegts ANO ģenerālsekretāram Kofijam Ananam. Miera Karogs, kas pabijis Kosmosā, 2004.gadā tika pasniegts Indijas Parlamenta pārstāvim S.Čatterdži, kurš sacīja, ka tas tiks glabāts Indijas Parlamentā kā nozīmīgākā relikvija.

Kā rakstīja Nikolajs Rērihs, impulsu Karogā ietvertajam simbolam viņam sniegusi Andreja Rubļova svētbilde “Svētā Trīsvienība”. Vēlāk ceļojumos Nikolajs Rērihs atrada šo zīmi daudzās valstīs, reliģijās un kultūrās, sākot ar neolīta laikmetu. Trīs apļus, kas noslēgti gredzenā vai bez šī gredzena, var atrast Meksikā un Japānā, Senajā Grieķijā, Senajā Ēģiptē uz valdnieku piederumiem, Indijā uz priesteru senatnīgajiem apģērbiem, uz ķeltu monētām, uz skitu un slāvu greznumlietām, Kaukāzā un Vidusāzijā. Trīs apļi – Čintanami – pasaules senākā laimes zīme Indijā. Šo simbolu var atrast Debesu Templī Ķīnā; Tibetā tas tiek uzskatīts par Trīs Dārgumu simbolu; tas iekļauts Samarkandas ģerbonī, uz Tamerlana Zīmoga. To var atrast uz krustnešu vairogiem, pāvesta ģerbonī, tas atklāti redzams slavenajā Hansa Memlinga gleznā uz Kristus krūtīm, tāpat Strasbūras Madonnas atveidojumā, senajos japāņu zīmējumos, Ticiāna gleznās, senajā Svētā Nikolaja svētbildē Bari pilsētā un daudzās svētbildēs un dievnamu dekoros.

Trīs Apļu simbolu izskaidro dažādi: Svētā Trīsvienība kristietības tradīcijās; reliģija, māksla un zinātne kultūras jomā; pagātne, tagadne, nākotne Mūžības aplī un citi skaidrojumi.

Šobrīd tiek apvienoti starptautiskie sabiedrisko organizāciju centieni, lai vērstos UNESCO ar ierosinājumu par 2010.gada 15.aprīļa, kad tiks svinēta Rēriha Pakta 75.gadadiena, pasludināšanu par Vispasaules Kultūras Dienu, apstiprinot Miera Karogu par Kultūras Dienas simbolu.

Publicēts saīsināti

Lietuvas Kultūras Dienas iniciatīvas grupa