Aizsargi, ietērpieties formas tērpos!

Saruna ar Latvijas Nacionālās frontes dibinātāju, bijušo Aizsargu organizācijas priekšnieku Viktoru Mūrnieku

DDD: Pirms sešiem, septiņiem gadiem daudzi aizsargi 16.marta gājienā devās formas tērpos. Kā būs šogad? Vai aizsargi tiek aicināti ierasties formas tērpos pie Brīvības pieminekļa, kaut arī gājiens oficiāli nav atļauts?

Viktors Mūrnieks: 2002.gadā Drošības policija aizturēja 27 aizsargus formas tērpos, un tā vēl nav atvainojusies par šo prettiesisko rīcību. Mēs šo jautājumu varam pacelt tiesā par goda aizskaršanu – desmit gadi vēl nav pagājuši. Pakāpi pa pakāpei lieta nonāktu līdz pat Eiropas Cilvēktiesību tiesai. Tāpēc Drošības policija lai šādas muļķības vairs neatkārto!

Latvijas Aizsargu organizācijas Štāba priekšnieka vietā es ne vien aicinātu visus aizsargus šogad 16.marta doties uz Brīvības pieminekli aizsargu formas tērpos, bet izdotu pavēli, kas uzliktu to par obligātu pienākumu. Tas obligāti ir jādara – formās un pie Brīvības pieminekļa! It sevišķi šogad, jo 16.martā arī policisti rīko protesta akciju. Bet aizsargi taču Latvijas laikā bija policijas palīgspēki! Tāpēc mums, aizsargiem, būtu jāpauž solidaritāte ar policistiem.

Katra latvieša pienākums ir piedalīties 16.marta gājienā, lai noliktu ziedus pie Brīvības pieminekļa. Un ikviens latvietis, kurš sevi apzinās kā aizsargs un kuram ir aizsarga forma, lai nāk pie pieminekļa formā. Latviešu leģionāriem vēsturiski ir bijusi liela nozīme. Uzsvēršu, ka Latviešu Leģiona 15.divīzija apsargāja Nirnbergas tiesas procesu. Tas tikai pierāda, ka pasaule ļoti labi saprot, ka latviešu leģionāri cīnījās par Latvijas brīvību.

DDD: Vai piekrīti, ka 16.marts nav tikai leģionāru piemiņas diena, bet arī šobrīd notiekošās latviešu brīvības cīņas apliecinājums?

V.M.: Jā, protams. 16.marts arī vēsturiski skar ļoti lielu latviešu daļu. Tas ir slavens mūsu vēstures periods, par ko mums, latviešiem, nav kauns.

16.marta atcere saistās ne tikai ar pagātni, bet arī ar mūsdienām. Okupācija vēl nav beigusies, un tas tā mūžīgi turpināties nevarēs. Ir jāpieliek punkts! Ja negrib veikt dekolonizāciju civilizētā formā, tā notiks necivilizēti – stihiski. Kāds atradīsies, kas uzsāks. Trūkums un krīze ir veicinošs faktors.

Arī mani ļoti traucē šī krieviskā vide Latvijā. It sevišķi Rīgā – man brīžam tā pat drebuļus izraisa, es nevaru veikalā normāli ieiet, jo visur skan krievu valoda. Kur vien iet – kāds krievvalodīgais jau priekšā... Tas ir nenormāli!

Aizsargiem ir ļoti liels darbalauks, lai piepalīdzētu dekolonizācijas procesam sākt ritēt.

Aizsargu uzdevums

DDD: Kā tu vērtē pašreizējo Aizsargu organizācijas darbību?

Viktors Mūrnieks: Nav jau nekādas darbības. Ja nu kāds kaut kur kādu puķīti noliek... un tas ir viss. Pašreizējā Aizsargu vadība neko nedarīs, lai veicinātu dekolonizāciju. 28.martā notiks Latvijas Aizsargu organizācijas kongress, bet es nezinu, vai gaidāma kaut kāda augšupeja. Šis laiks taču prasa, lai aizsargos latvieši stātos masveidīgi un aktīvi darbotos! Organizācija būtu jāsaved kārtībā tādā līmenī, kāds tas bija līdz karam, lai tā ir darboties spējīga. Jo pašreiz valstī attīstās drausmīga noziedzība, un tās apkarošana būtu arī aizsargu uzdevums.

Latvijai ārkārtīgi noderētu kaujas spējīga, spēcīga Aizsargu organizācija, kas ar likumu būtu atjaunota tajā statusā, kāds bija pirms kara. Tas ir neaizstājams policijas palīgspēks miera laikā. Bet kara laikā aizsargi pakļaujas armijas vadībai. Šis ir brīdis, kad šāda organizācija ir absolūti nepieciešama.

Ja aizsargi spēs beidzot savākties un stingri nostāties, tad arī dekolonizācijas lietas sāks risināties...

DDD: Bet varbūt nevajag piesaistīties vienai oficiālai Aizsargu organizācijai, kurai ir vāja vadība, bet gan visās Latvijas vietās veidot pašiem savas pašaizsardzības vienības, kas sadarbojas savā starpā?

V.M.: Jā, ja tas notiek brīvprātīgi, lai notiek! Katra šāda aktivitāte ir atbalstāma un nepieciešama.

Teroristi nav tālu jāmeklē

DDD: Aprit pieci gadi kopš uzbrukuma Aivaram Gardam.

Viktors Mūrnieks: Noziedznieki nav atklāti. Es jau sen teicu un savu pārliecību neesmu zaudējis, ka šī lieta tika piesegta no valsts drošības dienestu puses. Parasti bandītiski uzbrukumi notiek pavisam citos apstākļos, nevis gaišā dienas laikā visu acu priekšā. Tāpēc visa izmeklēšana ir ar “galiem ūdenī”, un fakti liek domāt, ka noziegums ir ticis piesegts augstākajā līmenī. Kamēr valdošā noziedznieku vara būs pie teikšanas, tikmēr tas netiks atklāts. Arī ar jauno valdības sastāvu nekas neuzlabosies – tie paši vēži, tikai citā kulītē.

Bet, ja radikāli mainīsies vara valstī, tad uzbrukums Aivaram Gardam tiks atklāts ļoti veikli. Jo tālu jau nav jāmeklē...

Intervēja Līga Muzikante