16.marts latviešu tautas vēsturē un tās zilajās debesīs sevi iezīmējis kā Otrā pasaules karā kritušo karavīru piemiņas diena. Leģionāri, sargājot savu tautu un Tēvzemi, ziedojuši savas dzīvības, noliekot tās uz tautas Dzīvības Altāra. Latviešu karavīri kā taisnības dēļ vajātie saņēmuši Dieva atzinību, slavu un svētību. Par šo uzupurēšanos un mīlestību viņu, svētā Mantojuma sargu, vārdi rakstīti Dieva mūžīgās dzīvības piederīgo Grāmatā!

Leģionāri paceltu galvu un stingrā uzvarētāja solī arī šogad 16.martā soļos pie Brīvības pieminekļa – svētvietā nolikt ziedus, pieminot savus cīņā kritušos biedrus un iedrošinot jaunākās latviešu paaudzes turpināt viņu reiz uzsākto cīņu pret okupantiem. Tikai tad, kad būs veikta Latvijas deokupācija un dekolonizācija, kad Latvija būs patiesi brīva, leģionāri varēs sev droši teikt: mūsu cīņa un zaudētās dzīvības nebija veltas!

Leģionāru – taisnības cīnītāju vajātāji sevi ir apliecinājuši kā piederīgus deģenerēto avangardam, oragantajam čūsku, odžu un liekuļu dzimumam (Mt.23:33), kuru domāšanā Lucifers praktizē savas valstības reglamentu: apmelojumus, netaisnību, ļaunumu, nodevību, viltu, bezdievību un daudz ko citu.

Leģionāri un citi brīvību alkstošie latvieši cer, ka viņu ceļu pie Brīvības pieminekļa atkal nenosprostos “civilizēto” celtie žogi, ka okupanti un Jēkaba ielas “stūra mājas” sarkani iegrāsojušies aktīvisti nebļaus “nedobitije fašisti”.

Skatot Latvijas likteni līdzībā ar Sodomu un Gomoru, ko iznīcināja sērs un uguns, vai ar Pompeju, ko aprija Vezuva sarkanā lava, nav atrodamas lielas atšķirības vai kas labāks. Grēks, ļaunums un netaisnība, pazemojumi, iznīcināšana un necilvēcība jau sasniegusi Dieva troni! Ja 10 taisni neatradīsies, mūsu zemei un tautai liktenis tāds pats. Ne jau tikai ūdens, sērs un uguns iznīcināja tautas. Ikviena valsts, kas savā iekšienē sašķelta, aiziet postā, un tur nams uz nama grūst. (Mt.11:17)

Latvieši, leģionāra cīnītāja gars ir jāatmodina mūsu tautā un, 16.martā pieminot kritušos latviešu karavīrus, savās sirdīs viņiem jāapsola ar reāliem darbiem līdz galīgai uzvarai turpināt viņu sākto cīņu par Latvijas un latviešu tautas brīvību!

Garā nolieku ziedus pie Brīvības pieminekļa, pieminot un godinot kritušos cīņu biedrus. Domās kopā ar jums ir arī bijušais 15.divīzijas karavīrs – virsleitnants Roberts Zuika (ASV)

Kārlis Zuika, B.D.

Vacijā