Saruna ar CTAG Helsinki-86 dalībnieku, ASV Armijas leitnantu, kurš šobrīd karo Irākā, Konstantīnu Pupuru

ASV tikai runā...

DDD: Pērnā gada septembrī ASV Kongresā, sveicot Latviju 90 gadu dzimšanas dienā, tika pieņemta rezolūcija, kurā Krievija aicināta atzīt un nosodīt Baltijas valstu okupāciju.

Šī nav pirmā reize, kad ASV pieņem šāda veida dokumentu, taču nekādas citas darbības neseko. Vai Krievija atkal šo rezolūciju var “uzspraust uz nagliņas”?

Konstantīns Pupurs: Jā, jo nekādas konkrētas rīcības nesekos – katrā ziņā ne no šīs jaunās administrācijas. Tas ir mans subjektīvais viedoklis. ASV ir līdzvainīga Baltijas valstu okupācijā, un ne tikai ASV, bet arī Lielbritānija. Tagad jau katrs pirmklasnieks zina, kas savā laikā notika Jaltā un Potsdamā. Un, protams, tai aktīvi būtu jāiesaistās okupācijas seku likvidēšanā – nu kaut vai, teiksim, ASV administrācija varētu automātiski piešķirt “zaļās kartītes” visiem krieviski runājošajiem Latvijas pilsoņiem vai nepilsoņiem, kas vēlas Latvijas Republiku atstāt Rietumu virzienā. Es domāju, ka šodien vairāk nekā piecdesmit procenti ar lielāko prieku pārceltos uz šo vareno, emigrantu uzbūvēto, tālo un bezmaz vai nesasniedzamo visu iespēju zemi.

DDD: Piecu gadu garumā Latvija ir sniegusi militāru atbalstu ASV vadītajai Irākas okupācijai. Vai piekrītat, ka šī nedrīkst palikt par vienvirziena sadarbību, tāpēc Latvija ir tiesīga saņemt no ASV militāru atbalstu un aizsardzību, kas varētu būt nepieciešams, realizējot pilnīgu Latvijas deokupāciju un dekolonizāciju?

K.P.: Skaidrs, ka ir tiesīga saņemt! Tomēr būšu reālists. Un, proti, vai tad jūs domājat, ka ASV izvietos savas kara bāzes Baltijā? Un vēl vairāk – vai jūs tik tiešām pieņemat tādu varbūtību, ka Amerika sūtīs savus zaldātus mirt varonīgajā nāvē uz Baltijas krastiem cīņā pret Krievijas Federāciju?

Amerikai tagad ir citas prioritātes, un tās ir – ar godu aiziet no “stabilās” Irākas, turpināt cīņu pret “Globālo Terorismu”, kā arī steidzīgi izvest no krīzes savas zemes ekonomiku, ceļot labklājību un drošību saviem iedzīvotājiem. Lai to visu veiksmīgi panāktu, Amerikai ir izdevīga stabila un mierīga Eiropa, un, protams, Krievijai šeit ir atvēlēta ne pēdējā loma.

Paskatieties kartē, Krievija taču nav tikai kaut kāda valsts – tā ir vesela pasaules daļa ar neizsmeltu un neierobežotu potenciālu visās jomās, plus tās militārais spēks, kas, it sevišķi pēdējā laikā, ir pat ļoti nopietni vērā ņemams. Padomājiet, kam tad visā pasaulē ir izdevīgi ar šo mūsu austrumu kaimiņu strīdēties, nemaz nerunājot par to, lai ietu uz atklātu konfliktu? Absurds, vai ne?! Krievijas–Gruzijas konflikts tam ir labs piemērs.

Risinājums – pašu latviešu spēkos

DDD: ASV mudināja Latviju arī parakstīt robežlīgumu un atdot Abreni Krievijai. Latvijas valsts augstākās amatpersonas pat saņēma kvēlu apsveikumu padarītās nodevības sakarā...

Konstantīns Pupurs: Manuprāt, Abrenes apriņķis vēl nemaz nav zaudēts, un pie elastīgas, gudras, vienlaikus stingras un neatlaidīgas diplomātijas, mēs šo zemīti vēl atgūsim atpakaļ. Jāatceras tikai viens: tikai mēs paši un Krievija varēsim šo jautājumu savā starpā atrisināt mums labvēlīgā iznākumā, bet neviens cits mūsu vietā – ne tālā Amerika, ne arī tuvā Eiropa.

DDD: Ikdienā var pārliecināties, ka Latvijā ir ļoti saspringta nacionālā situācija un pastāv reāli etniskā konflikta draudi. Aiz krievvalodīgajiem kolonistiem stāv Krievijas atbalsts. Kā vērtējat šo stāvokli?

K.P.: Jā, latvieši nevar justies droši šādā vidē. Tomēr jājautā, ko šobrīd varam darīt, lai novērstu savstarpējo slaktiņu gadījumā, ja sabiedrībā notiktu sprādziens? Kā izdarīt tā, lai Krievijai ar visu tās spēku nedotu ieganstu iejaukties mūsu iekšējās lietās? Risinājumi ir – un arī bez citu valstu palīdzības. Risinājumam jābūt mūsu pašu spēkos. Ziniet, te nevajag pat augstāko izglītību, lai saprastu, kas vinnētu un kas būtu zaudētājos, ja šobrīd notiktu liela mēroga, uz nacionālā pamata bāzēti nemieri Latvijā.

DDD: Tik tiešām – kolonistu masa ir ļoti liels drauds nacionālajai drošībai. Varbūt jūsu militārā izglītība un pieredze ļauj prognozēt, kā rīkotos krievvalodīgie, ja Latvijā iebruktu Krievijas karaspēks? Kurā pusē nostātos šī gandrīz miljonu lielā cilvēku masa – krievu vai latviešu? Vai naturalizētie jaunpilsoņi, kuri Krievijas iebrukuma gadījumā tiktu mobilizēti Latvijas armijā, šautu uz krieviem?

K.P.: Šodien es simtprocentīgi apgalvoju, ka vismaz septiņdesmit procenti no viņiem izies Rīgas ielās ar trīskrāsainajiem Krievijas karogiem. Ja konflikts netiek bāzēts uz ideoloģiska pamata, kā tas bija pēc 1917.gada un Otrā Pasaules kara laikā, krievs, ja pat viņš ir naturalizēts Latvijas pilsonis, pret otru krievu karot neies.

Latvija jāpārvērš par elli okupantiem

DDD: Kāda ir jūsu attieksme pret tautas pašaizsardzības vienību formēšanu un latviešu tautas apbruņošanu?

Konstantīns Pupurs: Mana attieksme pret tautas pašaizsardzības vienību veidošanu ir visnotaļ pozitīva. Ja Latvijai būtu kārtīga valdība, tā, nevis mēģinātu pakāpeniski iznīcināt Latvijas Zemessardzi, bet tieši pretēji – uz Zemessardzes pamata atjaunotu Latvijas Aizsargu organizāciju. Un ne tikai atjaunotu, atgriežot tai visus līdz 1940.gadam piederējušos īpašumus, bet atdotu tās godu un pienācīgo vietu Latvijas sabiedrībā. Uzskatu, ka visu akcentu un uzmanību būtu jāliek tieši uz mūsu aizsargiem un aizsardzēm. Lai katrā Latvijas apriņķī, katrā pilsētā un mazpilsētā, katrā miestiņā, katrā ciematā, būtu sava vietējā labi apmācītā aizsargu vienība. Pat uz vienu lauku sētu pa vienam!

Apmācības, izglītošana visās jomās, ieskaitot arī patriotisko, latviešiem ir jākļūst par normu. Tad un tikai tad mēs varēsim runāt par kārtību un tiesiskumu mūsu mājās – Latvijā! Skolās noteikti, sākot no septītās klases, ir jāievieš militārā apmācība un jāpasniedz objektīva vēsture. Pēc visa iepriekš sacītā, šķiet, tā ir neapstrīdama lieta.

DDD: Kāpēc?

K.P.: Pieņemsim, ka notiek iebrukums Latvijā no ārpuses. Pie disciplinētas, labi apmācītas un savā garā patriotiskas armijas, policijas un Aizsargu organizācijas pat ar mūsu nelielo arsenālu mēs varētu ne vien noturēt pilsētas, bet arī sniegt kārtīgu prettriecienu ienaidniekam sauszemes operācijās. Šoreiz no latviešiem brīvprātīgi un bez pretošanās svešinieks nedabūs ne pēdu no mūsu zemes! Latvijas meži, purvi, lauku ceļi, šosejas un pat atsevišķas mājas tiks pārvērstas par visīstāko elli jebkuram iebrucējam. Vai jūs domājat, ka tas nav iespējams? Ir iespējams – ticiet man, jo šo interviju es sniedzu, sēžot savā nocietinājumā, labi apsargātā vietā Irākā, ārpus Bagdādes.

Irākas zeme pamatā ir plakans tuksnesis, bet es te sēžu, apbruņots līdz zobiem ar vismodernākajiem ieročiem, lai cīnītos pret primitīviem, bet ļoti efektīviem un nāvējošiem līdzekļiem, ko pret mums pielieto, lai mēs, ASV armija, no šejienes aizietu pēc iespējas ātrāk. Es un mani biedri sēžam te ar vienu vienīgu domu: kā tikai ātrāk pārnākt mājās pie mūsu mīļajiem, un vēlams – vienā miesas gabalā...

Tas, kas notiek šeit, Irākā, ir labs piemērs, lai apzinātos, ko var panākt jebkura tauta savā cīņā pret okupantiem, ja tā ir vienota un garā stipra. Nav ko baidīties, es zinu – ja gadījumā pienāks laiks, latvju tauta būs spējīga uz to pašu!

DDD: Kādēļ, jūsuprāt, Latvijas skolās bērniem netiek mācīta valsts vēsture un nav patriotiskās audzināšanas stundas, nemaz nerunājot par militāro apmācību?

K.P.: Šķiet, Rietumeiropā ir līdzīgi. Kādēļ? Lai izaudzinātu kosmopolītu un mankurtu paaudzi. Tādu masu ir vieglāk manipulēt un bīdīt kā peškas sev vēlamajā virzienā. Cilvēks ar nacionālo lepnumu, ticību un pašcieņu savā garā ir ļoti stiprs, nesalaužams un, pats galvenais, neatkarīgs. Atsevišķiem spēkiem, kas šobrīd ir pie teikšanas, šādas personības ir ļoti bīstamas, un kur nu vēl, ja tāda ir visa tauta! Ar tādiem savas zemes patriotiem Eiropas Savienību taču neuzcelt, vai ne?

DDD: Jau vairākus gadus, arī Irākā karodams, jūs lasāt avīzi “DDD”. Kādēļ?

K.P.: Jā, arī mana mamma, draugi un paziņas to lasa! Gluži vienkārši jūsu avīze nav “politiski korekta”, un tāpēc man tā arī patīk – pat tad, ja dažiem viedokļiem vai rakstiem es ne visai piekrītu. Jo “politiskais korektums”, kas man nepatīk, ir doktrīna, kuru neatlaidīgi un bezkaunīgi uzbāž visām tautām neloģiskas un liberālas “minoritātes”. Šī doktrīna tālāk tiek izplatīta ar paviršu masu informācijas līdzekļu palīdzību, mēģinot visiem iesmērēt apgalvojumu, ka, lūk, pacelt no zemes jebkuru “kaku” aiz tīrā gala esot pilnīgi iespējams... Jūs tādi neesat, par ko jums visiem liels paldies!

Intervēja Līga Muzikante