Saruna ar 13.janvāra notikumu aculiecinieci Daci Kalniņu

DDD: 13.janvārī tu biji Doma laukumā un piedalījies protesta akcijā. Vai ievēroji kādas īpašas kolonistu aktivitātes?

Dace Kalniņa: Jā. Biju kopā ar vairākiem jauniešiem un redzēju, ka Doma laukumā ir ļoti daudz Saskaņas centra plakāti krievu valodā, piemēram, ar uzrakstiem: “Krievu valodai – otras valsts valodas statusu!” Gar Doma baznīcu bija uzcelts žogs, aiz kura stāvēja kolonistu jauniešu bars un mētājās ar dūmu svecēm. Pie žoga mums bija piestiprināts liels plakāts ar uzrakstu: “Katra valstsvīra devīzei ir jābūt: Visu Latvijai!” Krievi pie mūsu plakāta arī nometa dūmu sveci, tādējādi demonstrējot naidu pret rakstīto. Tieši šos pašus metējus es vēlāk redzēju pie Saeimas ālējamies, ārdoties un klaigājot.

DDD: Šajā pasākumā esot redzēti arī Krievijas karogi?

D.K.: Jā, mani draugi stāstīja, ka pēc pasākuma Doma laukumā, vairākkārt grautiņu laikā ir redzējuši Krievijas karogus. Es pati Vecrīgā ilgi nepaliku, aizbraucu uz Zaķusalu, kur bija barikāžu piemiņas ugunskuri. Pēc kāda laika man zvanīja draugi un brīdināja, ka Rīgā ejot tāpat kā Tallinā – krievi virzās uz Brīvības pieminekļa pusi, bet policija neko nedara, lai šos apturētu. Sazvanījām pēc iespējas vairāk cilvēku un paši arī sasēdāmies mašīnās, devāmies aizsargāt Brīvības pieminekli. Tādējādi tika saorganizēta vesela latviešu ķēde pret iespējamiem kolonistu uzbrukumiem. Tai pievienojās arī garām ejošie latvieši, pat jaunas meitenes. Tomēr policijai izdevās krievvalodīgo pūli izklīdināt.

DDD: Tātad tas bija reāls apdraudējums Brīvības piemineklim?

D.K.: Jā. Taču prese noklusēja, ka Vecrīgā krievvalodīgo bars izsauca saukļus: “Par Krieviju!” un staigāja ar Krievijas karogiem... Arī latviešu ķēde pie Brīvības pieminekļa netika atspoguļota.

DDD: Televīzijā teica, ka postītāji – gan latvieši, gan krievi – esot bijuši ļoti saliedēti.

D.K.: Tas ir pilnīgs murgs! Latvieši un krievi Vecrīgā atradās ar atšķirīgu motivāciju.

DDD: Kā to saprast?

D.K.: Es piekrītu nostājai, ka latviešiem citreiz ir jādarbojas bez okupantu “palīdzīgās” rokas un skaidrā prātā. Tomēr, manuprāt, latvieši, kas meta kādus bruģakmeņus tik tiešām bija noskaņoti revolucionāri un vēlējās patriekt Saeimu. Taču kolonistos zvēroja naids pret Latvijas valsti un latviešu tautu.

DDD: Vai tāpēc, ka Latviju ir dibinājuši latvieši?

D.K.: Jā, tieši tā! Tovakar krievvalodīgajos saskatīju tieši nacionāla rakstura agresiju. Aculiecinieki vēlāk stāstīja, ka “Rīgas balzāma” veikala aplaupīšanas laikā latvieši pat esot mēģinājuši krievus apturēt.

DDD: Sanāk, ka latvieši nedauzīja veikala skatlogus?

D.K.: Jā, latvieši, šķiet, to nedarīja. To darīja kolonisti. Un tieši šīs viņu zvērības mudināja iet aizsargāt Brīvības pieminekli, jo demolējošais bars mērķtiecīgi virzījās uz to pusi.

Starp citu, vienam no krievvalodīgajiem pusaudžiem, kurš iepriekš bija ārdījies ar Krievijas karogu rokās, tika izšauta acs. Kaut gan “Panorāmas” žurnālisti zināja šī jaunā kolonista motivāciju, viņi uztaisīja žēlabainu sižetu par nabaga bērnu... Taču neviens neuzdrošinājās publiski pajautāt, kādēļ pusaudzis Vecrīgas grautiņos ir piedalījies ar Krievijas karogu rokās?!

DDD: Tavuprāt, vai ir pamats uztraukumam, ka tas varētu atkārtoties?

D.K.: Es domāju, ka noteikti, jo esmu pilnībā pārliecināta, ka šī bija Krievijas specdienestu provokācija. Ne velti internetā bija ievietotas fotogrāfijas, kurās redzams viens un tas pats mežonis – Vecrīgā un Tallinā, nākam ārā no izdemolēta veikala ar alkohola pudelēm.

DDD: Tie paši vandāļi gan Tallinā, gan Rīgā? Tad jau mūsu specdienestiem ir jāliek atzīme “2”, ja jau tie nav spējuši laikus noreaģēt?

D.K.: Jā. Bet varbūt notikusi sadarbība ar Krievijas specdienestiem...? Iespējams, Vecrīgas grautiņš bija izdevīgs valdošajai varai. Katrā ziņā esam jau pārliecinājušies, ka Drošības policija ir nadzīga tikai uz latviešu nacionālistu ķeršanu un vajāšanu...

DDD: Vai piekrīti, ka pēdējā laikā latviešu tautā pieaug aktīvs atbalsts dekolonizācijai?

D.K.: Jā. Nu ir īstais brīdis, kad šis atbalsts ir jāpauž! Latviešu nacionālisti tiek sadzirdēti.

Intervēja Līga Muzikante