Latvija un NATO

(Raksts publicēts arī “International Herald Tribune” 2008.gada 9.decembrī)

Nesenā Krievijas-Gruzijas kara laikā parādījās trešais militārais spēks – Dienvidosetijas zemessardze. Dienvidosetijā dzīvo apmēram 70 000 cilvēku, no kuriem Krievija apbruņoja apmēram 2000, izveidojot spēcīgu militāru vienību, kuras pamatuzdevums bija kontrolēt Gruziju. Nesenajā karā tieši šī militārā vienība nogalināja vairāk Gruzijas civiliedzīvotāju, izlaupīja un nodedzināja vairāk mājas, nekā Krievijas armija.

Latvijā, NATO dalībvalstī, šodien dzīvo apmēram 900 000 krievu. Kad 1991.gadā Latvija atguva neatkarību, Krievijas armijai un visām pārējām militārpersonām, viņu ģimenēm un visiem pārējiem krieviem, kas ieradās Latvijā okupācijas laikā, vajadzēja atstāt Latviju. Tomēr Krievija vēlējās, lai viņi paliek Latvijā, izveidojot piekto kolonnu, tādējādi destabilizējot situāciju Latvijā un mēģinot kādreiz Latviju atkal pievienot Krievijai. Tādēļ desmitiem tūkstošu krievu novilka savus formas tērpus un palika Latvijā.

Putina valdība kontrolē visus medijus Krievijā un, izmantojot savus aģentus un Krievijas uzņēmējus un bankas Latvijā, iegūst kontroli pār krievu valodā rakstošajiem medijiem Latvijā. Televīzijas kanāli jau pilnībā tiek translēti no Maskavas. Kontrolējot visu informāciju krievu valodā, Krievijas valdība kontrolē un ietekmē krievus Latvijā, kuri ir nelojāli Latvijas valdībai un domā pilnīgi atšķirīgi no latviešiem.

Vairāk kā 95% krievu bija pret Latvijas iestāšanos NATO, kamēr latvieši atbalstīja pievienošanos aliansei. Vairāk kā 95% no krieviem vēlās krievu valodu kā otro valsts valodu Latvijā, bet latvieši ir pret to. Vairāk kā 95% no krieviem Krievijas un Gruzijas militārajā konfliktā nostājās Krievijas pusē, kamēr latvieši atbalstīja Gruziju. Tas tā ir, neatkarīgi no tā, kāda Latvijā dzīvojošajiem krieviem ir pilsonība – Latvijas vai Krievijas pilsonība, vai arī viņi ir nepilsoņi. Viņiem galvenais ir būt krieviem.

Gadījumā, ja Krievija uzbruks Latvijai, līdzīgi kā tas nesen notika Dienvidosetijā, Krievija Latvijas teritorijā var izveidot 50 000 cilvēku lielu militāru vienību. Tas var ļoti apgrūtināt NATO izpildīt solījumu aizsargāt Latviju.

NATO ir militāra organizācija, kas tika izveidota, lai aizsargātu Eiropu no Krievijas uzbrukumiem. Tagad NATO jāplāno, kā aizsargāt Latviju no iespējamiem Krievijas uzbrukumiem.

NATO ir četri iespējamie rīcības modeļi:

1) Izveidot un uzturēt 100 000 vīru lielu Latvijas Militāro Sardzi. Kamēr NATO un Latvijas armija karos ar Krievijas armiju, Latvijas Militārā Sardze neitralizēs bruņotās krievu vienības Latvijas iekšienē.

2) Repatriēt uz Krieviju visus krievus, kas jaunāki par 50 gadiem, izņemot gadījumus, kad viņi var pierādīt savu lojalitāti latviskai Latvijai.

3) Latvijā un Igaunijā esošos 1,5 miljonus krievu izvietot citās NATO dalībvalstīs. Tur viņi neradīs nevienam draudus, bet Latvija un Igaunija beidzot kļūst par normālām, civilizētām Ziemeļeiropas valstīm. Tas jādara, izmantojot finansiālos līdzekļus. Krieviem ir teiciens: “Mājas ir tur, kur ir silti”, kur ir komforts.

4) Izslēgt Latviju no NATO sastāva, lai NATO nevajadzētu aizsargāt Latviju. Būtībā vajadzīgs jauns Molotova-Ribentropa (Putina-Merkeles) pakts vai jauna Jalta.

Aivars Slucis, Amerikā