DDD: Vai 13.jan­vā­ra no­ti­ku­mi, grau­ti­ņi pie Saei­mas, va­rē­tu mai­nīt kaut ko uz la­bu, lai cil­vē­ki bei­dzot sāk­tu ga­rī­gi un mo­rā­li mai­nī­ties? Vai tas va­rē­tu būt sā­kums, pie­mē­ram, ko­ope­ra­tī­vās sa­bied­rī­bas iz­vei­dei?

Ai­vars Gar­da: Jaun­ās Pa­sau­les aiz­met­ņi ne­ma­nā­mi vei­do­jas. Vi­sā pa­sau­lē ir at­se­viš­ķas cil­vē­ku gru­pas, kas kva­li­ta­tī­vi un kvan­ti­ta­tī­vi pie­aug, tā­das kā, pie­mē­ram, Lat­vi­jas Na­ci­onā­lā fron­te, kas ri­si­na šā­dus jau­tā­ju­mus. LNF ta­ču ne­cī­nās ti­kai par oku­pan­tu pa­dzī­ša­nu. Mēs gri­bam, lai tau­tā ie­nāk jaun­ā ap­zi­ņa – mēs vē­la­mies lat­vie­šu pū­li pa­da­rīt par tau­tu un vei­dot Jaun­o Pa­sau­li ar jaun­o kār­tī­bu.

DDD: Kā to sa­prast?

A.G.: Tau­tai jā­ap­zi­nās sa­va ko­pī­ba. Tau­ta at­šķi­rī­bā no pū­ļa ie­tu de­mon­strā­ci­jās ne ti­kai par mai­zes ku­mo­su, bet par brī­vī­bu. Lai gan ie­priekš tei­cu, ka tad, ja pa­sau­le grib iz­bēgt no ļo­ti lie­la mē­ro­ga ka­ta­kliz­mas, pa­sau­les mē­ro­gā ātr­i jā­re­ali­zē trīs mi­nē­tie priekš­no­sa­cī­ju­mi, tas ne­no­zī­mē, ka jau ta­gad kaut vai ti­kai Lat­vi­jā ne­va­jag sākt vei­dot jaun­o kār­tī­bu. Ap­zi­nā­ti uz­sā­kot pār­mai­ņas, nāks pa­lī­dzī­ba arī no Augst­āka­jiem Spē­kiem, jo Vi­ņu Acs vi­su lai­ku ir no­mo­dā, ga­ta­va steig­ties pa­lī­gā ik­vie­nam, kas kal­po evo­lū­ci­jai.

Pat, ja vi­sa pa­sau­le iet pa ne­pa­rei­zo ce­ļu, tas ne­no­zī­mē, ka mums Lat­vi­jā nav jā­cī­nās par tais­nī­gu­ma at­jau­no­ša­nu. Mū­su tau­ta kva­li­ta­tī­vi mai­nī­tos, ja cil­vē­ki iz­ietu ie­lās ne­vis dēļ mai­zes ku­mo­sa, ban­kro­tiem, bet gan ar pra­sī­bu val­dī­bai at­brī­vot Lat­vi­ju un lat­vie­šu tau­tu no ko­lo­nis­tiem. Tā bū­tu zī­me, ka lat­vie­ši se­vi ap­zi­nās ne­vis kā kal­pu un pa­kal­pi­ņu, bet gan lep­nu nā­ci­ju, ku­rai ir tie­sī­bas uz nā­kot­ni.

Kat­rai tau­tai, arī lat­vie­šiem, ne­ska­to­ties uz to, ka vi­sa pā­rē­jā pa­sau­le ne­tie­cas dzī­vē īs­te­not trīs nā­kot­nes pa­sau­les no­sa­cī­ju­mus, ir jā­cen­šas tos ie­viest sa­vā val­stī. Tais­nī­gu­ma at­jau­no­ša­na arī ie­tilpst ša­jos tri­jos no­sa­cī­ju­mos. Tais­nī­gu­ma at­jau­no­ša­na ir vis­svē­tā­kā lie­ta. Katrs Die­va Dēls, katrs Pra­vie­tis ir nā­cis pa­sau­lē, lai at­jau­no­tu uz Ze­mes iz­jauk­to tais­nī­gu­mu. Dievs, ie­mie­so­jo­ties cil­vē­ka ķer­me­nī, ir zie­do­jis se­vi, lai at­jau­no­tu tais­nī­gu­mu. Tā­dēļ mums ik­vie­nam, mū­su valsts va­dī­tā­jiem ne­var būt ne­kas sva­rī­gāks par tais­nī­gu­mu. Ja valsts va­dī­tā­ji ne­ko ne­da­rīs, no­vēr­sī­sies no ie­spē­jas vei­dot mū­su tau­tai skais­tu, Kos­mis­ka­jai evo­lū­ci­jai at­bil­sto­šu nā­kot­ni, no­tiks tā, kā to rak­sta ci­onas gud­rie.

Jā­pie­bilst, ka ci­onas gud­rie kļū­dās vie­nā jau­tā­ju­mā – vi­ņi do­mā, ka ir vis­va­re­nie, kas no­sa­ka no­ti­ku­mu kār­tī­bu. Vi­ņi ne­zi­na, ka Augst­āko Spē­ku mod­rā Acs vi­su redz, pat kat­ru ci­onas gud­ro do­mu. Dzī­va­jā Ēti­kā Pats Šam­ba­las Val­do­nis sa­ka: “Ne­ļau­šu iz­da­rīt le­opar­dam lē­cie­nu.” Le­opards ir tum­šie spē­ki. Tik­līdz ci­onas gud­rie būs vi­su no­ve­du­ši līdz kliņ­ķim, lai pār­ņem­tu uz Ze­mes va­ru, Augst­ākie Spē­ki vi­ņus ap­tu­rēs.

Glābjas, kas var!

DDD: Bet cil­vē­ki var teikt, kā­dēļ gan kaut ko ta­gad da­rīt – ļau­sim vi­sam aiziet līdz ga­lē­jai ro­be­žai, kad Augst­ākie Spē­ki nāks un vi­su iz­da­rīs mū­su vie­tā.

Ai­vars Gar­da: Tie­ši tā arī būs, bet jā­at­ce­ras, ka tad, ja vi­ņi pa­ši ne­ko ne­da­rīs, Augst­ākie Spē­ki lems pēc Tais­nī­bas, un tie cil­vē­ki aizies kos­mis­ka­jos at­kri­tu­mos (kā pu­vu­šie grau­di un pe­la­vas), kā tas ir teikts Dzī­vās Ēti­kas Mā­cī­bā. Ai­ziet kos­mis­ka­jos at­kri­tu­mos – tas ir vis­tra­ģis­kā­kais, kas var cil­vē­ku pie­mek­lēt. Ne­vis fi­zis­kā, bet ga­ra nā­ve ir aizie­ša­na kos­mis­ka­jos at­kri­tu­mos. Šo­reiz tā­lāk neiz­tir­zā­šu šo te­ma­tu, lai cil­vē­ki pa­ši la­sa Dzī­vās Ēti­kas Mā­cī­bu, lai la­sa Alek­san­dra Kli­zov­ska grā­ma­tu “Jaun­ā Laik­me­ta pa­sau­les iz­prat­ne”, kur pla­ši viss iz­stās­tīts. Lai katrs pats iz­vē­las sa­vu nā­kot­ni. Va­ro­ņi un mo­cek­ļi – dēļ tais­nī­bas va­jā­tie – ka­ta­kliz­mas die­nās, kas pie­mek­lēs pa­sau­li, tiks pa­sar­gā­ti, tiks sa­vāk­ti dro­šās vie­tās un ne­aiz­ies bo­jā. Dažs vēl pē­dē­jā brī­dī sa­ņems no­rā­dī­ju­mu, kur do­ties, lai pa­lik­tu dzīvs. Bez pār­spī­lē­ju­miem va­ru teikt, ka šo­brīd spē­kā de­vī­ze: “Glāb­jas, kas var!” Ti­kai katrs pats var se­vi iz­glābt, sā­kot ga­rī­gu piln­vei­do­ša­nos. Ne­kā­das lūg­ša­nas un sve­cī­šu lik­ša­nas baz­nī­cā ne­lī­dzēs. Aiz­mir­stiet!

Baz­nī­cā ga­rī­gu­ma nav,– to sa­ka Pats Šam­ba­las Val­do­nis, kurš cil­vē­ku vai­nas dēļ mi­ra pie krus­ta. Viņš Dzī­va­jā Ēti­kā ap­lie­ci­na, ka baz­nī­cā ne­mek­lē­jiet ne tais­nī­gu­mu, ne ga­rī­gu­mu, ne Die­vu. Viņš at­zīst at­se­viš­ķus baz­nīc­kun­gus, ku­ri sa­vā sir­dī ir go­dī­gi, bet baz­nī­ca kā in­sti­tū­ci­ja tā­lā­kai ga­rī­gai iz­aug­smei ne­der. Jā­at­ce­ras Kris­tus teik­tais baz­nīc­kun­giem: “Ja jūs bū­tu no Die­va, jūs Ma­ni pa­zī­tu, jo Es nā­cu ap­lie­ci­nāt Tais­nī­bu. Bet jūs ne­esat no Die­va, jo Ma­ni ne­pa­zīs­tat.”

Ta­gad tā­pat va­rē­tu teikt jeb­ku­ram baz­nīc­kun­gam, jeb­ku­ram ti­cī­ga­jam un arī ne­ti­cī­ga­jam: “Ja tu bū­tu no Die­va, tu pa­zī­tu un pie­ņem­tu Dzī­vās Ēti­kas Mā­cī­bu.” Tas no­zī­mē – ja cil­vēks zi­na Mo­zus Mā­cī­bas bū­tī­bu, tad viņš pa­zīst Kris­tu, kas ir tas pats Mo­zus. Kris­tus pa­tie­sie pa­zi­nē­ji pa­zīs Dzī­vās Ēti­kas Mā­cī­bu, ko dod Kris­tus – Mait­rei­ja, kurš cil­vē­kiem jau sniedz jaun­as zi­nā­ša­nas. Mū­su baz­nīc­kun­gi ne­pa­zīst Kris­tu, vi­ņi skan­di­na par vil­tus pra­vie­šiem un no­liedz Dzī­vo Ēti­ku. Pro­tams, ir arī vil­tus pra­vie­ši, bet tā­dēļ jau ir va­ja­dzī­ga spē­ja sir­dī sa­just Pa­tie­sī­bu, jā­būt no Die­va, lai at­pa­zī­tu Vi­ņu. Tas rei­zē ir ļo­ti vien­kār­ši, bet no ot­ras pus­es ne­maz tik vien­kār­ši nav, ja cil­vē­kam ne­pie­mīt tais­nī­gu­ma iz­jū­ta.

Taisnīguma dēļ jākonfliktē

DDD: Laik­rak­stam “DDD” par tra­dī­ci­ju kļu­vis pie­li­kums krie­vu va­lo­dā, ku­ru lat­vie­šiem va­ja­dzē­tu dot oku­pan­tiem, lai vi­ņi zi­na, ka vi­ņus te ne­viens ne­mīl un grib, lai vā­cas prom. To­mēr jo­pro­jām ir lat­vie­ši, ku­ri bai­dās iz­pla­tīt šo kriev­va­lo­dī­ga­jiem pa­re­dzē­to in­for­mā­ci­ju.

Ai­vars Gar­da: Dros­me un va­ro­nī­gums ir ne­pie­cie­šams, lai īs­te­no­tu trīs Dzī­vās Ēti­kas Mā­cī­bas pa­mat­pos­tu­lā­tus, ku­ri ir vie­nī­gais mū­su glā­biņš un par ku­riem ru­nā­ju ie­priekš. Šīs īpa­šī­bas arī ir ga­rī­gu­ma jeb psi­his­kās ener­ģi­jas at­tīs­tī­ša­nas sa­stāv­da­ļa. Ja mēs esam tik gļē­vi, ka bai­dā­mies sa­vam kai­mi­ņam oku­pan­tam ie­mest pas­ta kas­tī­tē avī­zi, tad ne­kā­du nā­kot­ni ne­esam pel­nī­ju­ši. Bet mums ir ob­li­gā­ti jā­at­tīs­ta dros­me, tā­dēļ ne­va­jag bai­dī­ties “DDD” pie­li­ku­mus dot sa­viem kai­mi­ņiem. Ne­va­jag arī bai­dī­ties ar vi­ņiem dis­ku­tēt. Ja arī sā­ku­mā ir bail pa­teikt pa­tie­sī­bu, tad gan jau ar lai­ku bai­les iz­zu­dīs. Arī Pē­te­ris trīs rei­zes no­lie­dza Kris­tu, bet bei­gās to­mēr sa­ņē­mās, un Kris­tus tā­dēļ no vi­ņa ne­no­vēr­sās. Ja to­mēr ir bail at­zī­ties kai­mi­ņam, tad tē­lo­jiet ne­vai­nī­gu “štir­li­cu”. Tas to­mēr būs la­bāk, ne­kā ne­ko ne­da­rīt.

Mū­su mēr­ķis ir pa­nākt, lai lat­vie­ši tais­nī­gu­ma dēļ sāk­tu kon­flik­tēt ar oku­pan­tiem jeb­ku­rā vie­tā. Mums ir pie­nā­kums Die­va – tā­tad Tais­nī­gu­ma un Mī­les­tī­bas dēļ kon­flik­tēt ar kat­ru oku­pan­tu, ku­ra klāt­būt­ne Lat­vi­jā ir ne­tais­nī­bas ap­lie­ci­nā­jums. Ne­va­jag bai­dī­ties no kon­flik­tiem, jo tā­dē­jā­di mēs at­tīs­tām sa­vu dros­mi, tā­tad arī ga­rī­gu­mu, jo grū­ti ie­do­mā­ties, ka ga­rīgs cil­vēks bū­tu gļē­vu­lis. Es pat gri­bē­tu lūgt mū­su la­sī­tā­jus rak­stīt un pas­tās­tīt par pie­dzī­vo­to, par to, kā oku­pan­ti re­aģē­ju­ši uz laik­rak­sta “DDD” pie­li­ku­miem krie­vu va­lo­dā. Va­ru pas­tās­tīt, ka mums drau­dzī­ga krie­vu sie­vie­te sa­vam kai­mi­ņam pas­ta kas­tī­tē ie­me­ta laik­rak­sta pie­li­ku­mu. Nā­ka­mā die­nā kai­miņš esot bru­cis vi­ņai vir­sū, uz ko vi­ņa ir at­bil­dē­ju­si, lai viņš ti­nas prom no Lat­vi­jas. Jā­at­zīst, ka šī krie­vu sie­vie­te ir dros­mī­gā­ka par dau­dziem lat­vie­šiem.

DDD: Bū­tī­bā, ja lat­vie­šiem būs dros­me pa­teikt oku­pan­tiem, lai vi­ņi ti­nas, tad arī val­dī­ba, tē­lai­ni iz­sa­ko­ties, ne­uz­dro­ši­nā­sies kāpt uz gal­vas.

A.G.: Pro­tams. Kas at­tie­cas uz 13.jan­vā­ra no­ti­ku­miem, tad zī­mī­gi ir 22.jan­vā­rī Krie­vi­jas tele­vī­zi­jas ka­nā­lā RTVi na­ci­onāl­boļ­še­vi­ku še­fa Edi­ka Ļi­mo­no­va teik­tais, ka Rī­gā pus­e no tiem, ku­ri pie­da­lī­jās, bi­ju­ši vi­ņa pui­ši.

DDD: Dau­dzi lat­vie­ši gan sa­ka, ka šo­reiz nav sva­rī­gi, ar ko ko­pā cī­nī­ties pret val­dī­bu.

A.G.: Ļo­ti slik­ti, ka lat­vie­ši ir ga­ta­vi ap­vie­no­ties ar sa­viem ie­naid­nie­kiem, lai da­bū­tu mai­zes rie­cie­nu. Mēs va­rē­tu ap­vie­no­ties ar da­ļu no tiem, ku­riem ir oku­pan­ta sta­tuss, bet ti­kai tad, ja vi­ņi bū­tu pa­tie­šām uz­ti­ca­mi lat­vie­šu tau­tai un ko­pā ar mums dzī­tu no Lat­vi­jas lau­kā oku­pan­tus. Mēs pa­zīs­tam ti­kai da­žus tā­dus. Pie­ņe­mu, ka uz vi­su Lat­vi­ju ko­pu­mā tā­di uz­ti­ca­mi va­rē­tu būt ap­mē­ram piec­des­mit tūk­sto­ši. Ta­ču ap­vie­no­ties ar oku­pan­tiem, lai dau­zī­tu Saei­mai lo­gus, pie tam – nar­ko­ti­ku un al­ko­ho­la rei­bu­mā, ir ļo­ti ne­cie­nī­gi. Lat­vi­jas Na­ci­onā­lā fron­te ir pret to.

Vardarbība ir labāka par gļēvulību

DDD: Bet vai jūs pēc bū­tī­bas šā­das ak­ci­jas – var­dar­bī­gu vēr­ša­nos pret va­ru – at­bal­stāt?

Ai­vars Gar­da: Kat­ram no­ti­ku­mam ir sa­va iek­šē­ja jē­ga un bū­tī­ba – arī 13.jan­vā­ra no­ti­ku­mam. Ja pa­ska­tā­mies uz šo jau­tā­ju­mu fi­lo­zo­fis­ki, arī no Kos­mis­ko Li­ku­mu po­zī­ci­jām, tad sa­ska­ņā ar Cē­lo­ņu un Se­ku li­ku­mu 13.jan­vā­ra no­ti­ku­mi bi­ja se­kas tam, ka mū­su Saei­ma un val­dī­ba tik slik­ti pil­da sa­vus pie­nā­ku­mus. Kaut arī tas neiz­ska­nē­ja, tā bi­ja al­ga par to ne­tais­nī­bu, kas tiek vēr­sta pret lat­vie­šu tau­tu. 13.jan­vā­ra ak­ci­jas se­kas, sa­vu­kārt, ir cē­lo­nis nā­ka­ma­jām se­kām, kas būs vēl lie­lā­kas. Mēs jau par to sen brī­di­nā­jām val­dī­bu. Brī­di­nām, jo zi­nām to, ko ci­ti ne­zi­na. Re­vo­lū­ci­jas jeb ap­vēr­su­ma neiz­bē­ga­mī­ba ir ta­jā ap­stāk­lī, ka, lai kāds spie­diens tik­tu iz­da­rīts uz val­dī­bu ar vēs­tu­lēm un mier­mī­lī­giem aici­nā­ju­miem, valsts va­dī­tā­ji ne­mai­nās un ne­sāk bei­dzot strā­dāt lat­vie­šu tau­tas la­bā. Va­ra me­lo, sa­kot, ka ar go­dī­gām vē­lē­ša­nām var kaut ko mai­nīt. Ci­onas gud­ro pa­kal­pi­ņu kon­tro­le pār vē­lē­ša­nām ir tik lie­la, ka jeb­kāds tais­nī­gums tiek iz­slēgts, tā­pēc no­tiek re­vo­lū­ci­jas un sa­cel­ša­nās.

Ma­hāt­ma Gan­dijs rak­stī­ja: “Ja ne­bū­tu ci­tas iz­vē­les kā starp gļē­vu­lī­bu un var­mā­cī­bu, es ie­teik­tu var­mā­cī­bu. Es iz­kop­ju klu­su vī­riš­ķī­bu – mirt bez no­nā­vē­ša­nas. Bet, ja kā­dam nav dros­mes, tad es la­bāk gri­bu, lai viņš iz­kopj se­vī māk­slu no­nā­vēt un tikt no­nā­vē­tam, ne­kā ap­kau­no­jo­ši bēgt no bries­mām, jo tas, kas bēg, veic var­mā­cī­bu do­mās. Viņš bēg tā­pēc, ka vi­ņam trūkst vī­riš­ķī­bas, no­nā­vē­jot ci­tu, tikt no­nā­vē­tam pa­šam. Tūk­stoš­reiz la­bāk es ris­kē­ju pie­ļaut var­mā­cī­bu, ne­kā ve­se­las tau­tas ap­kau­no­jo­šu gļē­vu­lī­bu. Es la­bāk re­dzu In­di­ju ķe­ra­mies pie ie­ro­čiem, lai aiz­stā­vē­tu sa­vu go­du, ne­kā kļūs­tam par sa­va kau­na gļē­vu lie­ci­nie­ku. Es ne­do­mā­ju, ka In­di­ja bū­tu bez­spē­cī­ga. Spēks nav fi­zis­ka­jos lī­dzek­ļos, tas slēp­jas ne­lo­kā­mā gri­bā.”

Mēs do­mā­jam tā­pat. “Vi­su Lat­vi­jai!” un Klu­bam 415, kas pie Brī­vī­bas pie­mi­nek­ļa pa­gau­do oku­pan­tiem par ap­smiek­lu un aiziet, vien­mēr es­mu tei­cis, ka tā gau­du dzies­mu skan­dē­ša­na jā­iz­beidz. 2005.ga­da 16.mar­tā jaun­ieši no­gau­do­ja pie Brī­vī­bas pie­mi­nek­ļa un jau gra­sī­jās do­ties prom, par ko oku­pan­tu pū­lis pa­ma­to­ti ņir­dza. Ai­vars Brī­ze un Eli­ta Vei­de­ma­ne pie­gā­ja pie nai­dī­ga­jiem oku­pan­tiem un, vi­ņiem acīs ska­to­ties, no­dzie­dā­ja: “Mēs si­tī­sim tos utai­nos, pēc tam tos zi­li pe­lē­kos…” Ja man jā­iz­vē­las starp di­viem sce­nā­ri­jiem: pir­mais – pū­lis iz­klīst, un ot­rais – cil­vē­ki at­klā­ti un dros­mī­gi stā­jas pre­tim oku­pan­tiem, tad es­mu par pē­dē­jo, jo mier­mī­lī­ga iz­klī­ša­na ne­ko ne­bū­tu de­vu­si. Pēc ana­lo­ģi­jas jā­ska­tās uz 13.jan­vā­ra no­ti­ku­miem. Cē­lo­nis uz­bru­ku­miem Saei­mai bi­ja, jo val­dī­ba un Saei­ma, tē­lai­ni iz­sa­ko­ties, bi­ja pel­nī­ju­si “pa zo­biem”. Lie­kot no­ti­ku­mus uz sva­ru kau­siem, es, pro­tams, iz­vē­los to no­ti­ku­mu gai­tu, kā­da tā bi­ja. Mū­su la­sī­tā­ji var ap­lie­ci­nāt, ka vien­mēr esam uz­ska­tī­ju­ši, ka bū­tu la­bāk, ja lat­vie­ši cī­nī­tos kā če­če­ni, le­jot asi­nis, at­brī­vo­tos no oku­pan­tiem, ne­kā ļau­nā gļē­vu­lī­bā de­gra­dē­jas, kā tas ir ta­gad.

DDD: Vai tad aici­nā­ju­mi mī­lēt vie­nam ot­ru arī ir ļau­na gļē­vu­lī­ba?

A.G.: Mī­lēt ie­naid­nie­ku ne­no­zī­mē ar vi­ņu ap­kam­pties un ļaut sev da­rīt pār­i. Mī­lēt ie­naid­nie­ku ir spē­ja ne­just nai­du. Gan­dijs, zi­not, ka tad, ja in­die­ši būs gļē­vi, vi­ņi ne­kad ne­at­brī­vo­sies no an­gļu ko­lo­nis­tiem, pat pie­ļā­va, ka va­rē­tu at­bal­stīt var­dar­bī­bu. Par lai­mi in­die­šu tau­ta iz­rā­dī­jās ga­rī­gi tik stip­ra, ka Gan­di­jam pat bi­ja jā­at­tur cil­vē­ki no var­dar­bī­bas.

Kārtējais cionistu izlēciens

DDD: “Ne­at­ka­rī­gās Rī­ta Avī­zes” 19.jan­vā­ra nu­mu­rā rak­stā “Brī­di­na par Mas­ka­vas ie­in­te­re­sē­tī­bu de­sta­bi­li­zēt Bal­ti­ju” rak­stīts, ci­tē­ju: “Mas­ka­va va­rē­tu mē­ģi­nāt iz­pro­vo­cēt pret krie­viem vēr­stus uz­bru­ku­mus no ļo­ti ak­tī­vām “neo­na­cis­tis­kām bal­tie­šu gru­pām, kā, pie­mē­ram, Lat­vi­jas Na­ci­onā­lās fron­tes”, lai at­tais­no­tu Krie­vi­jas re­ak­ci­ju, kas tam se­ko­tu, at­sau­co­ties uz vār­dā ne­no­sauk­tiem avo­tiem, šais die­nās brī­di­na Strat­for gru­pas ana­lī­ti­ķi. Strat­for ir ASV di­bi­nāts pri­vāts ģe­opo­li­tis­kās ana­lī­zes un iz­lū­kin­for­mā­ci­jas uz­ņē­mums, ko di­bi­nā­jis ame­ri­kā­ņu po­li­ti­kas zi­nāt­nieks Džordžs Frīd­mens. Viņš sa­vu­laik va­dī­jis Ģe­opo­li­tis­ko stu­di­ju cen­tru Lui­zi­ānas uni­ver­si­tā­tē. Vien­lai­kus Strat­for at­zīst, ka līdz šim nav pa­zīm­ju par krie­vu et­nis­ko gru­pu vai or­ga­ni­zā­ci­ju ie­sais­tī­ša­nos ne­mie­ru or­ga­ni­zē­ša­nā, vis­maz ne līdz lī­me­nim, kas lie­ci­nā­tu par mu­si­nā­ša­nu no Mas­ka­vas.” Kā jūs ko­men­tē­tu šā­du zi­ņu?

Ai­vars Gar­da: Ja Džordžs Frīd­mens, kurš mūs ap­sau­kā par ne­no­na­cis­tiem, pa­tie­šām do­mā, ka mēs tā­di esam, tad viņš ir ne­vis ci­onas gud­rais, bet ci­onas muļ­ķis. Ta­ču, ja viņš zi­na, ka LNF nav neo­na­cis­tis­ka or­ga­ni­zā­ci­ja, bet to­mēr tā sa­ka, tad viņš ir ci­onis­tu pro­vo­ka­tors. Ko tā­dam var at­bil­dēt? Sa­vā lai­kā aiz­sū­tī­ju vēs­tu­li Si­mo­na Vī­zen­tā­la cen­tra va­dī­tā­jam Ef­rai­mam Zu­ro­fam, lai viņš tur ciet sa­vu mu­ti. Zu­rofs to acīm­re­dzot ņē­ma vē­rā un kā­dus ga­dus jau te ne­rā­dās un “ne­sprē­gā”. Ja kāds no mū­su Ame­ri­kas la­sī­tā­jiem pa­zīst Frīd­me­nu, tad lai no ma­nis pa­svei­ci­na un atgādina, ka ko­man­da bi­ja “ne­sprē­gāt”!

DDD: Frīd­me­na di­bi­nā­tā ģe­opo­li­tis­kās ana­lī­zes un iz­lū­kin­for­mā­ci­jas uz­ņē­mu­ma ana­lī­ti­ķi at­sau­cas uz kaut kā­diem sa­viem avo­tiem šeit Lat­vi­jā.

Ai­vars Gar­da:Ja Frīd­me­na uz­ņē­mums pa­tie­šām ir ģe­opo­li­tis­kās ana­lī­zes un iz­lū­kin­for­mā­ci­jas in­sti­tūts, tad man jā­jau­tā, vai vi­ņiem nav kon­tak­tu ar ASV vēs­tnie­cī­bas Lat­vi­jā Cen­trā­lās iz­lū­ko­ša­nas pār­val­des (CIP) dar­bi­nie­kiem, kas šeit le­gā­li uz­tu­ras? Šau­bos, vai vi­ņi snieg­tu in­for­mā­ci­ju, ka LNF ir neo­na­cis­tis­ka or­ga­ni­zā­ci­ja. Ta­ču, ja ASV vēs­tnie­cī­bas Lat­vi­jā dar­bi­nie­ki to­mēr ir Frīd­me­na uz­ņē­mu­ma “ne­no­sauk­tais avots”, kas sniedz in­for­mā­ci­ju par Lat­vi­jā no­tie­ko­šo, tad Sa­tver­smes aiz­sar­dzī­bas bi­ro­jam jā­iz­sauc vi­ņi uz pa­klā­ja un jā­ies­tās­ta, kas pa­tie­sī­bā ir Lat­vi­jas Na­ci­onā­lā fron­te. Kat­rā zi­ņā es ļo­ti ce­ru, ka CIP nav Frīd­me­na kan­to­ra zi­ņu avots, jo sa­vā­dāk tas met ļo­ti ne­glī­tu ēnu uz ASV, de­gra­dē CIP.

Pirms Frīd­mens, kurš, sprie­žot pēc uz­vār­da, ir žīds, ap­vai­no kā­du ci­tu par neo­na­cis­tu, lai pa­ska­tās, ko da­ra Iz­ra­ēlas neo­na­cis­ti, ku­ri bom­bar­dē­ja Ga­zas sek­to­rā dzī­vo­jo­šos pa­les­tī­nie­šus. Mēs ne­vie­nu ne­esam no­ga­li­nā­ju­ši un arī ne­aici­nām to da­rīt.

DDD: Var­būt Streips un laik­raksts “Die­na” ar Raud­se­pu un Ozo­li­ņu priekš­ga­lā ir Frīd­me­na kan­to­ra “in­for­ma­to­ri”?

A.G.: Tas bū­tu iz­skaid­ro­jums tik muļ­ķī­giem Frīd­me­na kan­to­ra iz­tei­ku­miem.

In­ter­vē­ja Lie­ne Api­ne