7. decembrī notika partijas “Visu Latvijai!” kongress, kas, kā ziņo LETA, noslēdzies ar kautiņu starp partijas biedriem un kādiem krievu valodā runājošiem vīriešiem. “Visu Latvijai!” līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars interneta mājas lapā notikušo skaidro šādi:

“Plašsaziņas līdzekļos izskanējušas maldinošas ziņas par to, ka “Visu Latvijai!” kongresa noslēgumā noticis kautiņš. Patiesībā notika vienkārša agresīvu un satrakotu provokatoru savaldīšana un nodošana policijai, par ko arī ir uzrakstīti iesniegumi tiesībsargājošām iestādēm. Minētie provokatori ieradās kongresa norises vietā īsi pēc pasākuma beigām un krievu valodā pieprasīja novākt karogus un aizvākties pašiem. Pēc laipna lūguma runāt latviešu valodā, provokatori sāka rupji lamāties, grūstīt kongresa dalībniekus, tai skaitā sievietes. “Visu Latvijai!” apsardze pielietoja spēku, lai savaldītu agresorus, kā rezultātā vienam no agresīvākajiem provokatoriem arī radās nelieli miesas bojājumi. Pēc šī incidenta tika sagaidīta policija un aktīvākie nemiera cēlāji dabūja braukt uz iecirkni.”

Tā kā Latvijas Nacionālā fronte arī bija ielūgta uz “Visu Latvijai!” kongresu, uz sarunu aicinājām priekšsēdētāju Aivaru Gardu.

Saruna ar LNF priekšsēdētāju Aivaru Gardu

Eduarda Berklava novēlējums

Aivars Garda: Aptuveni stundu pēc tam, kad biju atstājis kongresa telpas, man piezvanīja partijas “Visu Latvijai!” priekšsēdētājs Imants Parādnieks un pastāstīja par notikušo kaušanos ar kolonistiem. Viņš piebilda, ka tagad viņam jāiet uz policiju, lai izskaidrotu visus lietas apstākļus. Es sacīju, lai vēlāk viņš piezvana un pastāsta sīkāk par notikušo mūsu avīzei. Taču Imants Parādnieks jau desmit dienas nav izrādījis interesi par manu piedāvājumu, nav zvanījis, tādēļ neko vairāk par šo incidentu pēc “Visu Latvijai!” kongresa mēs nevaram pastāstīt.

DDD: Kāds jums palika iespaids par “Visu Latvijai!” kongresa būtību?

A.G.: Ar interesi divarpus stundas vēroju kongresa norisi, klausījos, ko teica tā delegāti un viesi. Daži kongresa dalībnieki bija runājuši par nepieciešamo vienotību, ko savā 90 gadu jubilejā novēlēja Eduards Berklavs. Sacīju, ka arī es piedalījos Eduarda Berklava dzimšanas dienas svinībās un atceros viņa teikto, kas bija ar vienu ļoti dziļu un latviešiem būtisku nozīmi. Eduards Berklavs pauda novēlējumu, lai latviešu partijas vienoti veiktu Latvijas deokupāciju un dekolonizāciju. Diemžēl “Visu Latvijai!” kongresā ne no viena nedzirdēju par šo pamatnostādni – par okupantu likumīgu padzīšanu no Latvijas.

DDD: Pēc jūsu uzstāšanās debatēs Imants Parādnieks runāja par pašvaldību vēlēšanām un pieminēja kolonistus.

A.G.: Jā, savā runā es izteicu cerību, ka kāds no “Visu Latvijai!” tomēr kaut ko pateiks par dekolonizāciju. Vēlāk Imants Parādnieks, uzstājoties debatēs, dažos vārdos arī apsolīja, ka tad, ja “Visu Latvijai!” tikšot pašvaldībās, tad varēšot organizēt sadarbību ar, piemēram, Kaļiņingradu, lai veicinātu kolonistu aizbraukšanu. Protams, viņš nerunāja par konsekventu kolonistu izraidīšanu un dekolonizācijas veikšanu.

DDD: Nākamajā dienā pēc kongresa jums zvanīja kāds “Visu Latvijai!” biedrs, kuru nesauksim vārdā. Ko viņš vai viņa vēlējās?

A.G.: Jā, zvanītājs bija man mazliet pazīstama persona no, varētu teikt, vecākās paaudzes. Šis “Visu Latvijai!” biedrs mēģināja man pārmest, ka LNF liek runāt par deokupāciju un dekolonizāciju. “Visu Latvijai!” uzskata, ka galvenais ir tikt pie varas un tad kaut ko sākt darīt. Dekolonizācija esot pati par sevi saprotama, un par to neesot jārunā. Zvanītājs brīnījās, kādēļ “Visu Latvijai!” būtu jāuzstājas par dekolonizāciju?! Mūsu saruna pārtrūka gandrīz pusvārdā, jo zvanīja cits telefons...

Pēc telefona sarunas ar “Visu Latvijai!” pārstāvi es sapratu viņu uzskatu, ka pietiek, ka tikai Latvijas Nacionālā fronte runā un raksta par dekolonizācijas nepieciešamību. Bet tas taču ir ļoti aplami! Jo pēc tā, par ko cilvēks runā, raksta un domā, var spriest par viņa apziņas līmeni un interesēm. Ja politiskā partija savā kongresā nopietni nerunā un nespriež par dekolonizāciju, tas liecina, ka tai ir citas intereses.

Kongresā es nedzirdēju nevienu runu par ideāliem, kaut arī šis vārds tika pieminēts. Taču neviens nepaskaidroja, kas ir šīs partijas ideāli. Daudz runāja tikai par to, ka jātiek ir pašvaldībās un par tamlīdzīgiem uzdevumiem... Protams, tāpēc jau arī tiek dibinātas politiskās partijas, lai piedalītos vēlēšanās un tiektos pēc varas. Bet mums kā vēlētājiem, kā sabiedriskai organizācijai un preses medijam ir jāzina, ko tad šī partija var dot mūsu tautai un kādus nacionālos ideālus piepildīt. Ja partija pirms vēlēšanām nerunā un neskaidro savus ideālus, tad tas liek secināt, ka to nemaz nav. Tātad tas ir tāds pats grupējums kā pārējās pie varas esošās savu personisko interešu partijas.

Vispirms ir jārunā par vienprātību!

DDD: Latvijas Avīzē “Visu Latvijai!” kongresa sakarā bija publicēts raksts ar nosaukumu “ Nav runas par vienprātību, bet par vienotību”. Vai vienotība bez vienprātības ir iespējama?

Aivars Garda: Gandrīz visās pasaules autovadītāju skolās māca satiksmes noteikumus, kuru izpildē ir jāvalda vienprātībai. Ja kādus cilvēkus vieno auto vadīšanas nodarbe, bet viņi nav vienprātīgi satiksmes noteikumu ievērošanā, tad ik uz soļa rodas traģiskas avārijas.

Mani ļoti izbrīnīja “Visu Latvijai!” liktais uzsvars uz vienprātības ignorēšanu. Vienprātība ir vienādas domas. Vārdnīcas šo terminu tulko kā domu, viedokļu kopība, saderība, saskaņa, saliedētība, harmonija. Savukārt, nevienprātība tiek skaidrota kā domstarpības, nesaprašanās, nesaskaņa, nesaticība, šķelšanās. Tas tikai liecina, ka nav iespējama vienotība, ja nav panākta vienprātība.

Šajā gadījumā, ja runājam par Latvijas atbrīvošanu no okupantiem – ja organizācijas biedru starpā nav panākta vienošanās jeb vienprātība par šo pašu galveno jautājumu, tad neko sasniegt nav iespējams. Ap ko tad apvienoties?

DDD: Tomēr Saeimā esošās partijas darbojas itin vienoti, kaut gan tās nebūt nav saliedējušās ap dekolonizācijas jautājuma risināšanu.

A.G.: Saeimā esošās partijas ir vienprātīgas sava vēdera labklājības interešu risināšanas jautājumos, godkārē un bezprincipialitātē. Tās ir vienotas pakalpībā saviem maizes devējiem – oligarhiem. Šo partiju biedri ir vienisprātis, ka jābalso tā, kā liek viņu saimnieki. Viņi parāda vienprātību nodevīgumā. Ja nebūtu šīs vienprātības nodevības jautājumos, tad Abrenes atdošana Krievijai nebūtu iespējama.

Šos negatīvos piemērus minu tādēļ, lai paskaidrotu, ka mērķa, tostarp arī ļauna mērķa, sasniegšanai ir jābūt vienprātībai.

DDD: Tāpēc jau vēl aizvien nav veikta Latvijas dekolonizācija, ka latvieši nav vienprātīgi par šī mērķa sasniegšanu.

A.G.: Tieši tā! No vienprātības trūkuma veidojas šķelšanās un nav iespējama vienotība. Šie termini ir cieši saistīti.

Piemēram, Visvaldis Lācis pirms Saeimas vēlēšanām vienojās ar nu jau par “pajoliņu” kļuvušo Induli Emsi, ka viņš iestāsies partijā, bet bez vienprātības. Emsis atļāva Visvaldim Lācim runāt to, ko viņš grib, un balsot tā, kā viņš grib. Abi vienojās, ka jautājumos, kuros domas sakritīs, Lācis balsos tā, kā ZZS, bet tajos, kuros viņš nebūs vienisprātis, balsos, kā to uzskata par pareizu. Un kas notika? Aptuveni gadu Visvaldis Lācis un Indulis Emsis kopīgi izturēja, taču pienāca brīdis, kad šī nepamatotā vienotība pajuka, un Lācis no ZZS frakcijas izstājās. Tas liecina, ka, ja nav vienprātības, nopietns kopīgs darbs nav iespējams.

Starp citu, ZZS pirms Saeimas vēlēšanām solīja Abreni neatdot. Viņi ārēji godā Kārli Ulmani, bet balso un rīkojas pilnīgi pretēji – saskaņā ar savu nodevīgo dabu, jo viņi nav vienprātīgi latviešu tautas un valsts interešu aizstāvībā. Ja savas partijas pašreizējo darbību redzētu Kārlis Ulmanis, viņam visticamāk uznāktu vēmiens.

DDD: Par latviešu nacionālo spēku vienotību runā daudzi.

A.G.: Jā, un tieši šī “Visu Latvijai!” kongresā izskanējusī nostādne, ka esot jārunā par vienotību, nevis vienprātību, liedz latviešiem vienoti aizstāvēt savas nācijas intereses. Latvijas Nacionālā fronte vienmēr ir uzsvērusi pretējo – proti, lai sasniegtu vienotību, vispirms ir jāpanāk vienprātība jautājumā par Latvijas atbrīvošanu no okupantiem un viņu pēcnācējiem visās paaudzēs. Nav iespējama vienotība cīņā par latviešu tautas interešu aizstāvību tādu cilvēku starpā, kuri negrib veikt pilnīgu Latvijas dekolonizāciju. Latviešu tautā ir jāvalda vienprātībai, ka nepieciešams atjaunot taisnīgumu.

DDD: Tātad mērķa sasniegšanā ir jābūt vienprātībai?

A.G.: Obligāti! Pat iepriekš minēto satiksmes noteikumu sakarā. Šoferi un gājēji ir vienisprātis, ka jāievēro satiksmes noteikumi, lai izvairītos no avārijām. Viņi cenšas būt vienprātīgi mērķa sasniegšanā – kārtības uz ceļiem nodrošināšanā. Ja kādam šī vienprātība ar citiem satiksmes dalībniekiem vai gājējiem zūd, tad viņš ir potenciāls avāriju izraisītājs un kārtības grāvējs.

Gudrība ir attīstāma bezgalīgi

DDD: Šķiet, tieši Ziemassvētku noskaņā, kad visi runā par mīlestību, ir nepieciešamas vienotas domas arī par taisnīguma atjaunošanu.

Aivars Garda: Jā, jo Taisnīgums tāpat kā Mīlestība ir Dieva Aspekts. Dievs ir Taisnīgs, un bez Taisnīguma nav Dieva. Ja atjaunojam taisnīgumu, padzenot okupantus, mēs atjaunojam dievišķo kārtību, kāda tā bija pirms okupācijas.

Ja jau ir šādi jauni cilvēki kā “Visu Latvijai!” biedri, tad mēs, vēlētāji un sabiedriskas organizācijas pārstāvji, esam tiesīgi no šīs partijas kaut ko labu sagaidīt. Bet, ja viņi nodala vienprātību no vienotības, liekot saprast, ka vienprātība ir kaut kas slikts, tad tautai labvēlīgu mērķi sasniegt nav iespējams. No tā ir jāsecina, ka “Visu Latvijai!” trūkst vecāku biedru, kas izskaidrotu vienprātības nepieciešamību.

Daži jaunieši, manuprāt, ir diezgan lielīgi un iedomīgi, uzskatīdami, ka ir guvuši augstāko izglītību un tālāk nav jāmācās. Tomēr jāatceras, ka skolās un augstskolās attīsta tikai intelektuālās zināšanas. Dzīvā Ētika paskaidro, ka intelekts nav gudrība; īstenā viedība ir jūtziņa jeb sestais prāts. To var apgūt, vienīgi sevi garīgi pilnveidojot, pārvēršot savas negatīvās īpašības pozitīvajās. Kā obligāts nosacījums ir Kosmiskās Hierarhijas atzīšana un kalpošanu tai. Vai kaut viens “Visu Latvijai!” biedrs atbilst šiem kritērijiem? Ļoti šaubos. Taču pie varas esošajās partijās ir tāda pati situācija, ja ne sliktāka. Pats esmu dzirdējis, ka Šķēle un Lembergs publiski teikuši, ka visas šīs ezoteriskās lietas viņus neinteresējot. Tāpēc jau viņu partijās viss arī iet “pa pieskari”. Un līdz ar viņiem arī valsts politika.

Ja nav vienprātības ideālos, tad ir vienprātība sliktajās tieksmēs. Jo tieši konsekventa iestāšanās par ideāliem cilvēku atsvabina no tā saucamajām vēdera interesēm, kuras deputātiem piedāvā oligarhi.

DDD: Vai pensiju paaugstināšana arī ir ideāls?

A.G.: Nē, tas nav gluži nācijas ideāls. Tāpat ideāls nav arī algu paaugstināšana. Tie ir diezgan zemas raudzes, mietpilsoniski saukļi, kurus izmanto partijas priekšvēlēšanu laikā.

Mozus savu tautu divās paaudzēs vadāja pa tuksnesi tādēļ, lai pieradinātu to kalpot ideāliem, nevis savam vēderam.

DDD: Jūsuprāt, vai Latvijas valsts tiktu nodibināta, ja nebūtu vienprātības?

A.G.: Protams, ka netiktu nodibināta. Tādēļ jau šobrīd latvieši atrodas tik traģiskā situācijā, ka trūkst vienprātības, ka jāveic deokupācija un dekolonizācija – tātad jālikvidē okupācijas sekas. “Visu Latvijai!” varbūt domā, ka ir iespējams vienoties ap neskaidru latviskas Latvijas ideju, taču bez vienprātības pamatjautājumā par atbrīvošanos no okupantiem un kolonistiem patiesa, uz latviešu nācijas nākotnes nodrošināšanu vērsta vienotība nav sasniedzama.

Mēs, Latvijas Nacionālā fronte, uzstājam un uzskatām, ka Latvijas atbrīvošana no okupantiem ir taisnīguma atjaunošana. Ja “Visu Latvijai!” nav vienisprātis, ka galvenais uzdevums ir atjaunot taisnīgumu, tad apšaubu šīs partijas darbošanās godīgumu.

DDD: Tātad vienprātība ir ikviena pasākuma attīstības garants?

A.G.: Jā, vienprātība ir vērojama visā Kosmosa evolūcijā. Es nevaru iedomāties, ka nebūtu vienisprātis ar Taisnīguma un Mīlestības Paraugu – Dzīvās Ētikas Mācības Autoru. Man ir jābūt pietiekami augstam apziņas līmenim, lai saprastu, ka Viņam it visā ir taisnība. Ja kaut ko no Mācības vēl nesaprotu, tad tomēr to nedrīkstu noliegt. Tā būtu pilnīga tumsonība! Jo es taču saprotu, ka esmu triljoniem reižu nezinošāks par Himalaju Baltās Ložas Vadītāju. Man ir jāapzinās – ja kaut ko no Viņa sacītā vēl nesaprotu, tad tā ir manas nezināšanas vaina, nevis Viņa teiktā nepatiesība. Ja neatlaidīgi centīšos, kalpošu Pasaules Neredzamās Valdības Vadītājam un izzināšu Patiesību, tad mana izpratne par Mācību, par Taisnīgumu pakāpeniski pieaugs un agrāk nesaprastais kļūs skaidrs. Bet, ja sākšu šķirot Viņa Mācību “pareizās” un “nepareizajās” domās, tad līdzināšos pilnīgam tumsonim, nodevējam un parādīšu totālu Hierarhijas likuma neizpratni, piemēram, ja teikšu, ka tajā un tajā Dzīvās Ētikas Mācības lappusē es Viņam piekrītu, bet citās lappusēs – nē.

DDD: Kādēļ? Vai tad cilvēkam pašam nav jādomā?

A.G.: Protams, ka cilvēkam pašam ir jādomā un jāmeklē atbildes uz jautājumiem. Taču Hierarhija balstās uz zināšanu pārākumu. Katrs Hierarhijas loceklis ir skolnieks par sevi gudrākam un zinošākam un Skolotājs – par sevi nezinošākam. Hierarhija Kosmosā ir bezrobežīga. Gudrība ir attīstāma bezgalīgi, jo nedz Kosmosam, nedz tā izzināšanai taču nav robežu. Būt Hierarha skolniekam ir vislielākais gods un atbildība. Katrs Hierarhs uzsver, ka Viņam ir liels gods būt par skolnieku augstākstāvošam Hierarham.

Ja par tuvāko Hierarhu varu teikt, ka esmu triljoniem reižu nezinošāks par Viņu, tad cik gan reižu gudrāki par mani ir Oriona Zvaigznāja, Piena Ceļa Radītāji?! Šādus skaitļus pat grūti iedomāties. Un, protams, es un mani līdzdarbinieki, manas skolnieces, esam vienisprātis ar Dzīvās Ētikas Autoru, ka kādreiz Viņš ir atradies līdzīgā apziņas attīstības pakāpē kā mēs, un esam vienisprātis, ka kādreiz pēc ārkārtīgi daudziem laikmetiem sasniegsim tādu Apziņas Pakāpi, kāda šobrīd ir Viņam. Protams, arī Viņa Gudrība būs pieaugusi progresijā. Mums ir jāapzinās, ka panākt vai apsteigt mūsu Kosmisko Hierarhu garīgajā attīstībā mēs nekad nespēsim. Protams, ka mēs par to neskumstam.

Lai kaut ko sasniegtu, ir jābūt vienprātībai visos pamatjautājumos. Varbūt šis okupantu uzbrukums “Visu Latvijai!” kongresā sapurinās jaunos vīriešus un viņi beidzot sapratīs, ka kolonisti citu valodu nesaprot?!

Vēlējums Ziemassvētkos un Jaunajā gadā

DDD: Ko jūs novēlētu latviešiem Ziemassvētkos un Jaunajā gadā?

Aivars Garda: Novēlu būt vienotiem un vienprātīgiem gan sevis garīgajā pilnveidošanā, apziņas paplašināšanā, gan arī mūsu šobrīd galvenajā uzdevumā – Latvijas atbrīvošanā no okupantiem!

Intervēja Līga Muzikante