Esiet pašaizliedzīgi un drosmīgi – abonējiet “DDD”!

“DDD” abonementu maksu visam 2009. gadam studentiem, skolniekiem un pensionāriem Latvijas Nacionālā fronte ir pazeminājusi par diviem latiem. Tādēļ iesakām izmantot šo iespēju un abonēt mūsu avīzi ar studentu, skolnieku un pensionāru starpniecību. Palūdziet saviem bērniem, vecākiem vai vecvecākiem, lai parakstās uz “DDD” 12 mēnešiem jūsu vietā. Tā būs izdevīgāk!

Izmantojiet šo iespēju, lai uzdāvinātu “DDD” abonementu saviem draugiem, paziņām, tuviniekiem! Izmantojiet šo atlaidi, abonējot mūsu avīzi bibliotēkām vai iestādēm.

Cilvēks dāvinot pats kļūst pašaizliedzīgs, un šīs īpašības izkopšana mūsu tautai ir ārkārtīgi nepieciešama. Latviešiem, lai aizstāvētu savas tiesības, ir vajadzīga pašaizliedzība, kuru diemžēl šobrīd lielum lielais vairums neparāda. Latvieši ir izlaidušies, iegrimuši pašlabuma meklējumos, tādēļ tieši pašaizliedzība un iedrosme spēj izraut tautu no pazudinošā purva.

Ja apsveicam savus draugus ar “DDD” abonementu, mēs rīkojamies pašaizliedzīgi un aktīvi veicinām latviešu tautas atmošanos. Pat tad, ja sākumā jūsu draugs kurn par kādiem “DDD” rakstiem, jūs pajautājiet: “Kas tajos nav pareizi uzrakstīts?” Lai viņš atbild! Runājiet ar viņu, skaidrojiet šīs domas! Risiniet sokrātiskas sarunas! Mūsu tautai ir pašai jānonāk līdz taisnīguma izpratnei, un šo procesu var lieliski veicināt mūsu uzticamie lasītāji.

Mums visiem ir jādarbojas aktīvi un kopīgi jāvirzās uz mērķi, no latviešu valodā runājoša pūļa radot latviešu tautu. Mums katram ir jāsaprot un jāizjūt sava individuālā atbildība par tautas nākotni. Neviens cits latviešiem brīvību neatnesīs – to varam sasniegt tikai mēs paši, kļūstot pašaizliedzīgi un drosmīgi.

Nemitīga “DDD” abonentu loka paplašināšanās veicina latviešu tautas atmodu un savu tiesību apzināšanos. Lai mūsu lasītāji apzinās savu cildeno misiju – aktīvi piedalīties šajā latviešu tautai tik nepieciešamajā procesā! Šī nav tikai dažu “DDD” veidotāju cīņa, bet gan visas tautas karš pret okupācijas sekām. Taču šobrīd ir saskatāms, ka latvieši brīvību grib ļoti vāji. Iekams netiks parādīta spēcīga griba un pašaizliedzīga darbība, tikmēr brīvība nenāks.

Runājiet par dekolonizāciju vienmēr un visur!

Vairākas nedēļas esam svinējuši Latvijas valsts dibināšanas 90. gadadienu. Pirms 90 gadiem realizējās latviešu tautas lolotais sapnis, tika nodibināta sava valsts. Taču tagad, raugoties šajās svinībās, rodas tāda kā sirreāla, īstenībai neatbilstoša sajūta. Prezidents un citi valsts vadītāji runā un priecājas, cik mums visiem tagad ir labi, cik mēs esam neatkarīgi... Taču neviens nerunā par okupāciju, par to, ka mēs vēl esam okupēti un kolonizēti! Neviens nerunā par to, ka okupanti vēl joprojām bradā mūsu Tēvzemi, par kuras brīvību un neatkarību pirms deviņdesmit gadiem latvieši ir lējuši asinis. Valsts vadītāji izliekas, it kā viss būtu kārtībā, un vairums latviešu priecājas šiem neliešiem līdz. Arī paši okupanti ar smīnu noskatās mūsu svinībās, gaidīdami savējos, kas atkal atgriezīs viņiem tīkamos krievu impērijas laikus.

Nespēju saprast, kas tad šobrīd būtu jāsvin? Valstij aprit 90 gadi, bet tā faktiski ir okupēta un kolonizēta, visa valsts ekonomika ir okupantu rokās. Tieši svētku laikā divi baņķieri – blēži un cionisti – mazliet “sadega”, iespējams, apkrāpdami mūsu svinībās aizrauto valsti. Iedomājieties, šos divus pretīgos cionistus – iepriekšējos komjaunatnes aktīvistus, kas laizījuši kājas partijniekiem, klājuši viņiem galdus un piegādājuši prostitūtas... Vai tad tādi ir cieņas vērti? Komjaunietis varēja “izsisties” tikai tad, ja viņš bija kārtīgi pielīdis, izpaticis, apkalpojis partijniekus jeb, armijas valodā runājot, “večus”.  Pilnīgi visi bijušie komjauniešu aktīvisti, kas tagad tikuši pie naudas, ir bijuši pretīgi pielīdēji. Un šo divu izbijušo komjauniešu, bankrotējušo cionistu, pielīdēju bankā kontus turēja gandrīz visas valsts un pašvaldību iestādes. Pat televīzijā atklāti teica, cik gan daudz kukuļu samaksāts, lai šie svarīgie konti atrastos tieši šo cionistu bankā! Bet mēs tikai priecājamies un svinam. Pašiem vairs nekas nepieder, bet mēs tik gribam “laimē diet”...

Es nesaprotu, vai tiešām latvieši ir padumji palikuši un neredz realitāti? Piemēram, manam tēvam patīk iet uz dažādiem svinīgiem pasākumiem. Viņu aicina arī uz svinībām, kas veltītas valsts 90. gadadienai. Lai tad viņš pieceļas un pajautā visiem, par ko tik ļoti ir jāpriecājas? Lai runā par dekolonizāciju! Ja neteiksim atklāti, kā mēs dzīvojam, tad kā gan kļūsim labāki?

Patiesībā šāda grandioza svētku svinēšana un izlikšanās, ka viss ir kārtībā, liecina, ka latviešiem ir zudusi sirdsapziņa. Mēs ļaujam Valsts prezidentam, Ministru prezidentam, Saeimas priekšsēdētājam sevi tik ļoti apcelt ar meliem un liekulību! Mēs pazemojamies viņu priekšā. Televīzijā skatījos, kā dievkalpojumos izskan vieni un tie paši grēksūdzes vārdi... Lai man piedod ticīgie, bet Dievam likt klausīties tādu grēksūdzi ir necieņas parādīšana Viņam. Tā Dievs tiek apvainots, jo Viņš Pats zina visu, kas ir noticis, zina cēloņus un sekas. Visa šī liekulīgā prezidenta ceļos mešanās un pātarošana būtībā ir zaimošana, jo šie vārdi un darbības nenāk no sirds. Valsts prezidents Zatlers, Ministru prezidents Godmanis, Saeimas priekšsēdētājs Daudze nav izdarījis pašu vienkāršāko mājasdarbu – nav izpildījuši Deklarācijā par okupāciju uzliktos pienākumus, nav padzinuši okupantus. Kā šādi nelieši drīkst iet pie dievgalda, ja nav patiesi nožēlojuši šos drausmīgos grēkus un apņēmušies darbos aizstāvēt savas tautas tiesības uz patiesu brīvību un neatkarību? Viņu liekulība ir Dieva zaimošana. Tā ir smiešanās arī latviešu tautai sejā. Šie varas vīri domā, ka mēs esam muļķi, jo visas pārestības pieņemam, paciešam.

Iededzieties spītā!

Bezjēdzīgi un liekulīgi tiek skandēta frāze: “Iededzies par Latviju!” Taču netiek paskaidrots, kā gan būtu jāiededzas? Par ko iedegties? Šobrīd, kad Latvija ir okupēta un kolonizēta, latviešiem jāiededzas, lai valsts tiktu dekolonizēta, padzīti okupanti, lai tiktu atgūta Abrene. Jāiededzas spītā, pašaizliedzībā un iedrosmē! Mums nav nepieciešama kaut kāda muļķīga svecīšu nešana, kurā noskatās okupanti, jo nejūtas apdraudēti. Viņi lieliski apzinās, ka ekonomika ir viņu rokās, ka viņiem ir iespēja jebkurā brīdī uztaisīt blokādi un mērdēt latviešus badā.

Šobrīd no mūsu valsts varas puses mēs redzam tādu pašu liekulību un divkosību, kādu vērojām Padomju Savienības laikos, – izliekamies, ka nav tā, kas ir visbriesmīgākais. Kā lai atver acis mūsu tautai?

Tieši tāpēc es vēlreiz atkārtoju, ka ikvienam mūsu lasītājam par savu galveno uzdevumu ir jāuzskata tautas izglītošana, tātad “DDD” pausto domu izplatīšana un skaidrošana. Abonējiet mūsu avīzi ne vien sev, bet arī citiem, veiciniet latviešu tautas atmošanos!

Mūsu lasītājiem ir ļoti liela atbildība, lai Latvijas dekolonizācija tiktu realizēta. Tādēļ ir jāskaidro, jādiskutē, jāstrīdas gan ar pašiem latviešiem, gan okupantiem par dekolonizāciju. Mums ir jāveic un obligāti jāuzvar šis pilsoņu karš savās jūtās un domās! Nedomājiet, ka visi latvieši to nesaprot, daudzi gluži vienkārši ir negodīgi. Tie, kas gvelž par kaut kādām sliktajām metodēm, ko Latvijas Nacionālā fronte un “DDD” izmanto, ir negodīgi un bailīgi cilvēki. Viņi baidās iestāties par patiesību, jo prāto, ka tad būs nepatikšanas no augstākstāvošo draņķu puses, kaimiņi uz viņiem šķībi skatīsies, okupanti uzglūnēs, radinieki novērsīsies...  Tāpēc lai mūsu lasītāji palīdz viņiem atrast sevī iedrosmi un pašaizliedzību!

Aivars Garda

LNF priekšsēdētājs