Jārunā par svarīgāko – dekolonizāciju!

Sa­ru­na ar 31 ga­du ve­co An­dri En­ge­ru, ku­ra vārds Lat­vi­jas un Krie­vi­jas pre­sē iz­ska­nē­jis sais­tī­bā ar lid­os­tas “Rī­ga” te­ri­to­ri­jā eso­ša­jā ka­fej­nī­cā “Cof­fe­e Nation” no­ti­ku­šo kār­tē­jo lat­vie­šu pa­mat­tie­sī­bu dis­kri­mi­nē­jo­šo kon­flik­tu, kur dar­bi­nie­ce ir at­tei­ku­sies klien­tu ap­kal­pot lat­vie­šu va­lo­dā, bet An­dris so­dīts ar ad­mi­nis­tra­tī­vo so­du par stre­sa si­tu­āci­jā uz vies­mī­li iz­lie­to ka­fi­ju.

Valsts va­lo­das cen­tra in­spek­to­ri kon­sta­tē­ja li­ku­ma pār­kā­pu­mus ti­kai ēdie­nu kar­tē, Tie­sīb­sar­ga bi­rojs iz­mek­lē si­tu­āci­ju, bet “Cof­fe­e Na­ti­on” tur­pi­na aiz­stā­vēt sa­vas kriev­va­lo­dī­gās po­zī­ci­jas. Kon­flik­ta ri­si­nā­jums vēl ti­kai gai­dāms.

Sa­ru­nā ar laik­rak­stu “DDD” pie­da­lī­jās arī acu­lie­ci­nieks, An­dra ce­ļa­biedrs. Pēc pa­ša lū­gu­ma, dar­ba­vie­tas dēļ, vi­ņa vār­du ne­mi­nē­sim, bet sau­ksim par Uģi Latvie­ti.

Abi vī­rie­ši ne­vē­lē­jās arī, lai tik­tu pub­li­cēts vi­ņu fo­to.

Atsakās apkalpot latviski

DDD: Kas īsti notika šā gada 28. augustā?

Andris Engers: “Coffee Nation” kafejnīcas viesmīle mani atteicās apkalpot latviešu valodā, kā attaisnojumu minot to, ka kafejnīca atrodoties starptautiskā zonā un viņa varot apkalpot tādā valodā, kādā pati gribot… Un tad radās konfliktsituācija. Kafejnīcas personālam pajautāju, kāpēc kafejnīcas ēdienkarte un cenas nav rakstītas latviešu valodā kā to paredz Valsts valodas likums, taču laipnāku attieksmi nesaņēmu.

Mani apkalpojošā viesmīle man paskaidroja, ka esot no Ukrainas. Arī otra darbiniece, krieviete, kas tomēr ar lidostas darbinieci runāja latviski, manu lūgumu apkalpot latviski gluži vienkārši ignorēja. Viņa principā runāja krieviski un ēdienu man burtiski pasvieda! Kad jautāju, kāpēc viņa manu pasūtījumu, par kuru esmu samaksājis 10 latus, man pasviež, viņa krieviski atbildēja: “Tā, kā runā, tā arī mēs apkalpojam, nelaimīgais fašist!”

DDD: “Coffee Nation” vadītāja komentārā presei uzsvēra, ka darbiniece pārvaldot latviešu valodu...

A.E.: Jā, es to arī esmu lasījis. Jāteic, nav īsti saprotams, par kuru no apkalpotājām viņa runā, jo man izslīdēja tasīte un no tās uzlija kafija virsū otrajai meitenei, kura latviešu valodu tik tiešām prata, bet to nelietoja.

DDD: Cik esam noskaidrojuši, minētajai ukrainietei esot pagaidu uzturēšanās atļauja Latvijā līdz šā gada decembrim. Un 2.decembrī viņai valsts ir jāatstāj, ko visticamāk, viņa arī darīs.

Kā jūsu konflikts risinājās tālāk?

A.E.: Kā jau teicu, situācija bija ļoti nokaitēta. Viesmīle man pasvieda kūku un nosauca par fašistu. Ņemot kafiju no augstās letes, tasīte paslīdēja un kafija daļēji uzšļakstījās viņai virsū. Tad abas darbinieces izsauca policiju. Tālāk notikumus ar krievietēm risināju viens pats, jo mani draugi steidzās uz lidmašīnu, ko šī konflikta dēļ es pats nokavēju, un vēlāk biju spiests pirkt vēl vienu biļeti par 165 latiem.

Mani aizveda uz dežūrdaļu, meitene uzrakstīja iesniegumu, es uzrakstīju paskaidrojumu… Dokumenti tika izvērtēti, un man noteica administratīvo sodu 50 latu apmērā par sīko huligānismu. Vēlāk izlasīju uz mani attiecināto pantu un konstatēju, ka tas ir par necenzētu vārdu lietošanu! Man gan īsti nav skaidrs, kādus necenzētus vārdus es būtu lietojis…

DDD: Varbūt policija sajauca sodāmos, jo šādus vārdus taču minēja viesmīle?

A.E.: (Smejas.) Es nevienu necenzētu vārdu nelietoju. Laikam ir jāsaprot, ka tā kafijas izlīšana izpaudās kā huligānisms.

“Coffee Nation” – draņķīga kafejnīca

Uģis Latvietis: Manuprāt, svarīgs ir kāds apstāklis. Proti, tad, kad policijai tika pateikts, ka viesmīle manu draugu ir nosaukusi par “fašistu”, policisti paziņoja, ka neko par to negribot zināt! “Fašists” nav necenzēts vārds, un viņi to neņemšot vērā tāpat kā to, ka netiekot lietota valsts valoda…

DDD: Ļoti īpatnēja nostāja, jo fašisms ir definēts kā starptautisks noziegums, no kā loģiski jāsecina, ka otras personas nosaukšana par “fašistu” ir personas goda un cieņas aizskaršana.

U.L.: Es arī uz to norādīju, taču policisti teica, ka tā neesot... Taču, kad es pats ar juristiem skatījos likumus, mēs konstatējām, ka Krimināllikumā ir pants par personu publisku apvainošanu, kas konkrētajā gadījumā bija noticis. Diemžēl situācija ir tāda, ka es tobrīd, kad Andri apvainoja par fašistu un meta viņam to kūku, nebiju klāt, tāpēc nevarēju policijai liecināt par šo epizodi. Tomēr man ir pamatots iemesls ticēt savam draugam, ka viņš to visu nav izdomājis.

Manuprāt, vēl ļoti pārsteidzoša ir paša uzņēmuma vadības attieksme. Darbinieki ir vadības spogulis gan pret klientu no servisa viedokļa, gan arī pretimnākšanā klienta vēlmēm, kas šajā gadījumā bija norāde uz likuma ievērošanu. Un tas, ka šajā kafejnīcā visa informācija ir angļu valodā, darbinieki it kā protot latviešu valodu, bet tajā nerunā, kopumā norāda arī uz vadības attieksmi pret valsts valodu un valsti, kurā šis uzņēmums darbojas.

Klients, mans draugs, galu galā norādīja uz nepilnību, ko apstiprināja arī Valsts valodas centra inspektori, ka Valsts valodas likums ir pārkāpts. Tādos apstākļos uzņēmumam kā minimums vajadzētu Andrim atvainoties. Taču attieksme ir vairāk nekā dīvaina, jo kafejnīcas vadība pateica, ka vēl padomās, vai atvainoties, vai nē!

Visu šo iestādi un situāciju caurauž tāda ļoti augstprātīga attieksme gan pret klientu, gan latvisko vidi kā tādu. Jo likums noteic, ka arī šajā starptautiskajā zonā valsts valoda ir jālieto, taču “Coffee Nation” vadītāja ir krieviete – Olga Deņisova, un varbūt arī tam ir kāda nozīme.

Krievvalodīgie kļūst arvien nekaunīgāki

DDD: Kā jūs kopumā vērtējat situāciju valstī etniskajā ziņā? Vai neliekas, ka ir ļoti daudz līdzīgu gadījumu, kad latvieši tiek diskriminēti etniskās piederības dēļ?

Andris Engers: Tādi gadījumi diemžēl rodas arvien vairāk, un tie ir asāk izjūtami. Diemžēl latviešu mentalitātei raksturīga tieksme pieskaņoties videi un apkārtējiem cilvēkiem. Latvieši praktiski neprotestē pret sevis ierobežošanu un paši konsekventi neievēro savas valodas tiesības, pāriet uz krievu sarunvalodu, it īpaši jau apkalpojošā sfērā. Krievu valodā runājošo cilvēku uzskats ir pilnīgi pretējs, viņi lieto savu krievu valodu it visur un, ja latvietim kas nepatīk, lai vaino pats sevi.

DDD: Latvija ir vienīgā vieta, teritorija uz šīs planētas, kur latviešiem var kopt un attīstīt savu tautu, valodu un kultūru. Vai latviešiem nebūtu vairāk jāiestājas par savu pozīciju aizstāvību, nebaidoties konfliktēt, tā, kā to izdarījāt jūs?

A.E.: Noteikti savas tiesības ir jāaizstāv! Varbūt vienīgi dažkārt cilvēki nerīkojas, jo nezina, ko tieši darīt, pie kā vērsties pēc palīdzības. Un tas ir pamatoti, jo, piemēram, šajā situācijā policija pateica, ka viņi nav nekāda Valodas inspekcija un viņiem neesot nekāda darīšana, kā viesmīle runāja. Ja mans pacietības mērs nebūtu bijis pilns un tā kafija nebūtu izlijusi, varbūt šis notikums tādā vārdu apmaiņas līmenī tā arī būtu palicis.

Uģis Latvietis: Valsts institūcijas, tostarp arī policija, kas ir valsts varas pārstāvniecība un kurai it kā būtu jāaizsargā pilsoņu intereses un tiesības, pateica, ka viņiem gar šīs konfliktsituācijas cēloņiem nav nekādas daļas, viņi negribot jaukties un uzskata, ka apsaukāt cilvēku par fašistu nav nekas būtisks… Policisti it kā runāja latviski, bet pēc viņu uzvārdiem un akcenta varēja secināt, ka viņi nav latvieši, un es jutu, kā viņi jau pašā sākumā iestājās meiteņu pusē. Policisti pat neiedziļinājās tajā, ko sakām mēs.

DDD: Jā interesanti… tad jau arī, piemēram, laupītāja upurim, kurš aizstāvoties ir ievainojis zagli, drīz izvirzīs apsūdzību un sodīs par miesas bojājumiem, jo neviens neiedziļināsies situācijas cēloņos.

A.E.: Viens no policistiem bija krievu, otrs – latviešu valodā runājošais... Kā nopratu, krieviski runājošais bija pakāpi augstāk, jo viņš uzņēmās virsvadību un ieņēma krievu apkalpotāju aizstāvošu pozīciju. Visā vēl iejaucās divas sievietes no rindas, kuras drausmīgi sāka kliegt, kā es vispār uzdrošinoties runāt latviski…

DDD: Latvietes vai krievietes?

A.E.: Krievietes, protams! Kaut gan abas uzsvēra, ka esot Latvijas pilsones, tomēr runāja tikai krieviski. Kad es viņām jautāju, kāpēc viņas, ja jau ir Latvijas pilsones, runājot krieviski, tad man tika uzbrēkts, ka viņas varot runāt arī latviski. Tajā brīdī krievu policists pagriezās pret mani un indīgi noteica: ja man vajagot, tad viņš man iztulkošot, ko tās sievietes saka.

U.L.: Te kārtējo reizi pierādījās, ka krievu kopiena diezgan agresīvi aizstāv savas intereses. To šādā ikdienas konfliktā var redzēt ļoti konkrēti. Turpretī latvieši stāv malā un ar daudz ko samierinās, klusē, piekāpjas, par savām tiesībām neiestājas un vēl padomā, vai nebūs pārkāpuši kādu likumu, ja pateiks kaut ko pret krievvalodīgo.

A.E.: Jā, šajā gadījumā krievi agresīvi iestājās aizstāvēt meiteni, pārmeta, ka es ar viņu nerunājot krieviski, taču latvieši šajā konfliktā neiesaistījās, stāvēja malā.

U.L.: Tās ir ļoti atšķirīgas mentalitātes, un latvieši šajā sadursmē diemžēl padodas.

Nepieciešams konfliktēt!

DDD: Te tik daudz nav runa par nācijas mentalitāti, cik par nacionālo pašapziņu un drosmi. Krievvalodīgie nespēj samierināties, ka Latvijā vairs nav kungi un saimnieki. Vai ir pareizi latviešiem samierināties ar viņu augstprātīgo attieksmi?

Andris Engers: Noteikti tas nav pareizi.

DDD: Varbūt ir pat labi, ka šādas situācijas paliek arvien vairāk, kad pret latviešiem izturas tik nievājoši un brutāli? Varbūt tas liks cilvēkiem padomāt un sākt aizstāvēt savas elementārās tiesības? Iespējams, ņemot vērā mūsu tautas kūtrumu, mums tieši vajag, lai šādi iespļauj sejā, jo citādi neredzam, ka mums kāpj uz galvas?

A.E.: Es par to arī esmu domājis. Šajā gadījumā, ja paskatās krievu presi, tad tur tieku pataisīts par teju vai varmāku, kurš noplaucējis meiteni, bet viņas valodas pārkāpumi un apvainojumi par fašistu, zemā apkalpošanas kultūra netiek pat pieminēta.

DDD: Vai šī jums ir pirmā reize, kad Latvijā sastopaties ar necienīgu un nievājošu attieksmi no krievvalodīgo puses pret sevi kā latvieti?

A.E.: Nē, šī nav pirmā reize. Šī ir pirmā reize, kad tas ir uzsitis tik augsti vilni. Ne reizi vien esmu domājis kādam rakstīt par pārkāpumiem, ar kuriem esmu saskāries, taču līdz šim to vēl nebiju darījis.

Ļoti interesanti ir gaidīt, kādas būs sekas. Piemēram, Valodas inspekcija pārbaudīs, ka meitene runā latviski, viņai ir visi dokumenti… Tādā gadījumā es gribētu redzēt, kā šī situācija risināsies brīdī, kad viņa pateiks, ka ir runājusi latviski, jo ieraksts ir tikai video materiālam, kurā saruna nav dzirdama. Šobrīd ir tikai mans vārds pret viņas vārdu, jo mani draugi tobrīd šo visu nedzirdēja. Tās divas krievietes gan nekavējās meitenei piereģistrēties par lieciniecēm.

Jāizmanto visas iespējas!

Andris Engers: Nesaprotu, kāpēc man, dzīvojot Latvijā, noteikti vajadzētu prast krievu valodu? Valsts valoda ir latviešu valoda! Taču, piemēram, daudzi darba devēji pat kā obligātu prasību kandidātiem izvirza krievu valodas prasmes.

DDD: Tā nedrīkst būt obligāta prasība! Valsts Valodas centra Kontroles daļas vadītājs Antons Kursītis intervijā laikrakstam “DDD” atzina, ka Latvijā Valsts valodas likums neaizstāv lielas daļas latviešu, kuri neprot krievu valodu, tiesības, un tādējādi latvieši tiek diskriminēti savas etniskās piederības dēļ.

Ar mūsu “dārgās” eksprezidentes V.V.Freibergas gādību Valsts valodas likums šobrīd ir tik vājš, kāds tas nav bijis nekad. Tāda situācija, kāda notika Latvijas lidostas kafejnīcā “Coffee Nation”, ir iespējama, tikai pateicoties šim vājajam Valodas likumam. Kāds būtu ieteikums – ko latvieši varētu darīt, kad ar viņiem Latvijā nerunā latviski?

A.E.: Pirmkārt, par tādu situāciju, kad latvieti neapkalpo latviski, vajag informēt visas iespējamās institūcijas. Un latviešiem savā zemē ir jārunā latviski neatkarīgi no tā, vai viņi grib pirkt, vai pārdot, vai sarunbiedri ir viņu draugi vai svešinieki. Izņēmums ir ārvalstu tūristi.

Tātad mums pašiem gluži vienkārši ir jārunā latviski un jāparāda, ka mūsu valoda joprojām šajā valstī tiek izmantota. Bet likumā jāparedz, ka par to, ja kāds darbinieks nerunā valsts valodā, ir jāsoda iestāde, uzņēmums, nevis tikai darbinieks. Tas liktu darba devējiem pašiem kontrolēt savus darbiniekus un izvirzīt viņiem augstas prasības. Turklāt naudas sodam Valsts valodas likuma ignorēšanas gadījumā jābūt daudz lielākam. Tiem ir jābūt nevis tikai 25 latiem, bet 500 un vairāk.

Jau stāstīju, ka šī konflikta rezultātā es samaksāju administratīvo sodu 50 latus kā privātpersona, bet lidostas kafejnīca kā juridiska persona samaksāja tikai 25 latus. Turklāt man vēl radās zaudējumi sakarā ar neizmantoto aviobiļeti, nemaz nerunājot par visām pārējām neērtībām. Uzņēmējam ir jābūt atbildīgam par to, vai viņa iestādē tiek ievēroti likumi.

Uģis Latvietis: Tiem, kas ir spējīgi informēt sabiedrību par šiem starpgadījumiem, tas ir jādara. Bet vispār iesaku šādā situācijā pieprasīt, lai runā latviski! Ja to nedara, tad pagriezties un iet no tāda uzņēmuma prom, ignorēt viņus, lai redz mūsu attieksmi!

Papildus tam piekrītu arī, ka, neskatoties uz valsts institūciju pasivitāti, ir jāizmanto visi iespējamie legālie ceļi, lai sūdzētos. Un, jo vairāk cilvēku ies šos ceļus, jo vairāk politiķi par to būs spiesti aizdomāties un beigās arī risināt. Vajadzīga iniciatīva no pašiem iedzīvotājiem, latviešiem, kas ir neapmierināti ar pastāvošo situāciju.

DDD: Piebildīšu, ka par šādiem gadījumiem noteikti nepieciešams ziņot Valsts valodas centram kaut vai pa tālruni: 67221301. Šī iestāde operatīvi reaģēs arī tikai uz telefona zvanu, tāpēc nevienam latvietim nav nekāda iemesla aizbildināties, ka paziņot par Valsts valodas nelietošanu būtu grūti vai sarežģīti. Jāpaceļ tikai klausule vai jāuzraksta iesniegums.

U.L.: Otrs ceļš ir ikvienam kļūt aktīvākam un iesaistīties dažādās politiskās aktivitātes, organizācijās un ar to palīdzību paust savu viedokli, rakstīt avīzēm, TV un citur.

Diemžēl ir arī jauna tendence, ka latvieši jūtas slikti un neaizsargāti vairs ne tikai krievu valodas, bet arī angļu valodas dēļ. Latvijā strauji ienāk lieli starptautiski uzņēmumi, kur bieži ikdienā darbā liek runāt angļu valodā. Ja vienā telpā strādā 10 latvieši un viens anglis, tad visiem par ļoti specifiskām darba problēmām ir jārunā angļu valodā, un cilvēks visu darba dienu jūtas ļoti lielā diskomfortā. Piemēram, Zviedrijā, kas nebūt nav liela valsts, tāda situācija vispār nebūtu iedomājama. Tur ir skaidri definēts, ka viss notiek tikai un vienīgi zviedru valodā. Diemžēl dēļ mūsu mazvērtības kompleksiem cilvēki baidās par sevi, par savu darbu un nav šīs tradīcijas vispār sevi aizsargāt.

No kā tad īsti baidāmies?

DDD: Bet, no kā baidās cilvēki? Es saprotu – padomju laikā, tad baidījās, ka vedīs uz čeku, izsūtīs utt. Bet no kā baidās tagad?

Uģis Latvietis: Latviešiem ir tendence jebkurā situācijā atrast, no kā baidīties. Kāpēc – nevaru pat pateikt.

Andris Engers: Baidās aizskart, pateikt, ko “ne tā”, jo tad kļūs par “slikto”. Baidās, ka, ja darbā kolēģi ir krievi un ar viņiem nerunās krieviski, tad viņi ar to latvieti nerunās vairs vispār, uzskatīs par iedomīgu vai kā citādi.

DDD: Lai domā!

A.E.: Piekrītu – lai domā!

U.L.: Kaut gan es piebildīšu, ka tad, kad cilvēks stingri iestājas par sevi, runā latviski ar tiem pašiem krieviem, tad viņi sāk latvieti cienīt un arī paši runā latviski. Viņi mūs ciena daudz vairāk tad, kad runājam latviski, nekā tad, kad mēs kaut ko tur mokāmies krievu valodā un cenšamies viņiem izdabāt.

A.E.: Atceroties to, kas sekoja pēc konflikta kafejnīcā. Mani visvairāk šokēja “Coffee Nation” viesmīle Ieva, kura skaidrā latviešu valodā ņirgājās par latviešu valodu. Tas bija skaidri redzams “Pirmā Baltijas kanāla” TV sižetā. Viņa pavisam atklāti krievu kanālā ņirgājās par to, ka esmu jautājis, kāpēc informācija nav izvietota latviešu valodā. Latviete!

Kompromisi ir acu aizmālēšana

DDD: Mēs kā vienīgo risinājumu šim absurdam, kas arvien palielinās etniskajā jomā Latvijā, redzam tikai dekolonizācijas procesa likumīgu attīstīšanu. Tā ir vienīgā izeja, ko mūsu valdības pārstāvji vairās akcentēt, jo šobrīd sabiedrībā prevalē tirgus noteikumi un psiholoģija. Ikviens cilvēks tiek uztverts kā patērētājs, pircējs. Netiek domāts ne par tautas izdzīvošanu, attīstību, ne citiem jautājumiem, kas nav tieši ar ekonomiku saistīti.

Uģis Latvietis: Jā, ja te sāktos dekolonizācija, tad tirgus samazinātos. Bet tajā pašā laikā man rodas jautājums, vai mēs dzīvojam tikai dēļ tirgus, dēļ naudas?

DDD: Mēs – noteikti ne.

Uģis Latvietis: Paskatīsimies kaut vai uz igauņiem... Viņi nekur klaji nerunā pretī Eiropas oficiālajai politikai, taču konsekventi iet savu nacionālās politikas ceļu. Un ekonomika arī viņiem ir stipri attīstītāka par mums. Latvijā nekas no tā nenotiek. Mēs svaidāmies no vienas piekāpšanās uz otru. Iespējams, kaut kur kaut kādi kompromisi ir vajadzīgi, taču Latvijas politikā to rezultātā absolūti izpaliek nacionālo interešu aizstāvība.

Andris Engers: Līdz šim visi kompromisi ir bijuši vērušies tikai pret mums pašiem.

DDD: Uzskatām, ka kompromisi deokupācijas un dekolonizācijas jautājumos nav iespējami. Kāds gan var būt kompromiss starp brīvību un verdzību?

A.E.: Tā ir acu aizmālēšana, kad stāsta, ka piekāpjoties mēs kaut kā izpatiksim Krievijai un tā mums uzsmaidīs. Krievija ir ieinteresēta, lai krievvalodīgie šeit būtu. Tas ir viņu instruments, ar kuru viņi šeit strādā.

Daudzi baidās no tā, ka krievvalodīgie no šejienes aizbrauks un mums samazināsies tirgus. Bet realitāte ir tāda, ka jau tagad cilvēki brauc prom no Latvijas.

DDD: Redziet, šajā gadījumā “starpība” ir tāda, ka šie cilvēki brauc uz citām Eiropas Savienības valstīm, tāpēc kopējais Eiropas tirgus nesamazinās, bet tikai pārvietojas koncentrācijas punkti. Latvijas dekolonizācijas rezultātā diezgan ievērojams skaits cilvēku pamestu ES teritoriju un tas jau eirokrātiem nepatīk.

A.E.: Taisnība. Un, ne velti Latvijā krievu vidū pastāv uzskats, ka visi latvieši ir aizbraukuši un te vieni krievi vien palikuši.

U.L.: Par patērētāju mēs ikviens varam kļūt ļoti ātri– sapelnīt, ko likt mutē un ne par ko citu vairs nedomāt. Daudzi politiķi to arī cilvēkiem mērķtiecīgi mēģina iepotēt, kā modeli, uz ko sabiedrībai ir jāiet.

DDD: Izklausās pēc barības pārstrādes mašīnām.

U.L.: Jā, tieši tādām! Un tas tiek izvirzīts kā galvenais mērķis ar paralēlu nostāju, ka sekošana kaut kādiem augstākiem ideāliem ir slikta izpausme.

DDD: To jau mēs redzējām. Kad jāiet bļaut par desas luņķi, tad Doma laukumā sanāk tūkstošiem cilvēku, bet, kad jāaizstāv Valsts valodas likums, jāprotestē pret Abrenes atdošanu – atnāk pāris simti.

U.L.: Par šiem jautājumiem ir obligāti jārunā, lai arī kādi politiskie spēki šobrīd būtu valdībā.

Tautas rakstura pārveide – grūts darbs

DDD: Vai piekrītat, ka latviešu tautai ir jāpārtop, jākļūst aktīvākai, jo neviens mūsu gaišo rītdienu un brīvību uz paplātes neatnesīs?

Uģis Latvietis: Protams. Tikai būtu jāņem vērā latviešu vēsture un pašreizējā nedaudz gļēvā mentalitāte, kuras pārveide nav vienas dienas jautājums. Nepieciešams neatlaidīgs darbs, lai iegūtu sev stabilu, konsekventu pozīciju, savu nacionālo un vispārēji tiesisko interešu aizstāvības pamatu.

Andris Engers: Palasot pašu latviešu komentārus, kas sekoja rakstiem par šo manu atgadījumu lidostas kafejnīcā, rodas it kā neizpratnes pilna sajūta un jautājums, kādēļ man tas viss vispār ir vajadzīgs...? Tā vien liekas, ka nevienam latvietim nevajag, lai kāds aizstāvētu latviešu valodu, likumus un tiesības.

DDD: Tautas labākajai daļai vajag!

A.E.: Tomēr brīžiem rodas sajūta, ka skrienu kā pret vējdzirnavām. Ja paši latvieši man var pajautāt: “Nu, kas tev grūti bija krieviski viņai atbildēt?”... Trūkst vārdu!

DDD: Tāpēc jāstrādā, lai veidotu savas tautas raksturu. Šī tava stingrā nostāja savu tiesību aizsardzībā ir kā graudiņš tautas rakstura izveidē un norūdīšanā.

U.L.: Vispār jau jāatzīst, ka ir vērojama šāda tendence – cilvēku, kurš sevi daudzmaz nacionāli jūt un apzinās, publiski pazemo un noķengā. Tieši tā notika “Coffee Nation” konfliktā ar manu draugu.

DDD: Domāju, internetā ķengas tiek organizētas un izprovocētas. Latvijas oficiālā politika un to apsargājošie dienesti nav tendēti aizstāvēt pamatnācijas tiesības etnisku un nacionālu jautājumu risināšanā, tāpēc cenšas virzīt “sabiedrisko domu” sev vajadzīgajā gultnē.

A.E. Piekrītu, tā varētu būt.

Esam totālā nacionālā krīzē

DDD: Vai pieļaujat, ka latvieši varētu veidot savas pašaizsardzības vienības? Cik ilgi turēsies tas trauslais pacietības vadzis un kad latviešu vīrieši sāks paši saviem spēkiem risināt samilzušās etniskās problēmas?

Uģis Latvietis: Šis ir labs jautājums... Iespējams ir viss, jo valdība šos nacionālos un etniskos jautājumus ignorē, neaizstāv un nedefinē Latvijas pamatnācijas tiesību un pastāvēšanas aizsardzību. Tāpēc, domāju, arī šajos jautājumos pavisam drīz situācija atklāsies tikpat samilzusi kā ekonomikā – dziļa krīze. Mēs nonākam pie ļoti bēdīgas situācijas, un drīz tiks plātītas rokas, raustīti pleci, intervēti dažādu jomu speciālisti un pētīts, kāpēc tas ir tā noticis... Bet etnisko jautājumu valstisku risināšanu taču var sākt jau šodien – kaut vai uz šī viena konflikta pamata. Taču diemžēl nekas nenotiek – neesmu dzirdējis, ka kāds zinātnieks komentētu un skaidrotu šāda konflikta un citu konfliktsituāciju aktualizēšanās psiholoģiskos, nacionālos un etniskos iemeslus.

DDD: Kādēļ, jūsuprāt, notiek šāda izvairīšanās?

U.L.: “Mīļā miera” labad. Cilvēki baidās risināt lietas, kas vismaz uz papīra it kā izskatās kaut cik normāli. Kāda ir patiesā realitāte, to mēs redzam ikdienas saskarsmē uz ielām, kafejnīcās, veikalos un citur.

Nacionālisms ir tautas pastāvēšanas pamats

DDD: Kā jūs uztverat nacionālisma pasludināšanu par vecmodīgu 21. gadsimtam?

Uģis Latvietis: Nedomāju, ka jautājumi par nacionālismu un nacionalitāti būtu tik triviāli un nemoderni. Esmu pabraukājis pa Eiropas valstīm, kurās ļoti izteikti tiek uzsvērta nacionālā kultūra un pašcieņa. Piemēram, Francijā kafejnīcā jautāju, vai varētu dabūt ēdienkarti angļu valodā, bet viesmīlis ļoti pārsteigts atbildēja, ka es taču atrodoties Francijā! Tomēr, protams, viņš man, iebraucējam, bija gatavs visu izskaidrot kaut vai ar žestiem. Taču tika pausta pilnīga neizpratne, kāpēc būtu jāpiedāvā ēdienkarte kādā citā valodā? Tāpat ir arī Zviedrijā – tur viss notiek zviedru valodā, un tas tiek skaidri definēts. Līdzīgi ir arī citās valstīs. Tikai pie mums par to nedomā.

Nacionālais jautājums ir arī tautas pašapziņas jautājums. Kosmopolītisms ir ļoti pārprasts jēdziens: jā, mēs visi varam būt toleranti, bet tajā pašā laikā nedrīkstam zaudēt savu nacionālo pašapziņu un identitāti.

DDD: Patiesa kultūra un vērtības var izpausties tikai caur nacionālo aspektu.

U.L.: Tieši tā. Daudzi filozofi un zinātnieki jau sen ir izskaidrojuši, ka tauta un valsts nevar pastāvēt tikai uz patēriņa principiem. Ar tādām prioritātēm tautas izzušana ir tikai dažu gadu desmitu jautājums.

Andris Engers: Mūsu tauta jau izzūd. Krievvalodīgie par Latviju jau tagad angliski ņirgājas: Russian Republic of Latvia – Latvijas krievu republika.

U.L.: Tāpēc par nacionālajiem jautājumiem un problēmām ir jārunā arvien vairāk, ja gribam, lai Latvija un latvieši vēl saglabātos.

Intervēja Ilze Liepa