Novēlam iet evolūcijas ceļu – tātad veikt dekolonizāciju!

Aivars Garda

LNF priekšsēdētājs:

Latvijas 90. jubileju sagaidām kā okupēta un kolonizēta tauta. Abrene joprojām ir okupēta, un līdz pat šai dienai neesam spējuši to atgūt. Tauta ir kolonizēta, un kolonizatori ir pārņēmuši ne tikai ekonomisko, bet arī citas Latvijas dzīves sfēras. Atmoda būtībā neko pozitīvu nav devusi mūsu tautai. Jā, mēs izstājāmies no PSRS, bet esam atkal iestājušies tikpat bezjēdzīgā Eiropas Savienībā. Ja PSRS mums ļāva ražot, attīstīt lauksaimniecību, tad ES visu iznīcina. No PSRS maizes klēts esam pārvērtušies par ES atkritumu izgāztuvi.

Es Latvijas 90. jubileju sagaidu ar skumjām, jo vēl neesam saimnieki savā zemē. Protams, vainīga ir arī tauta, ka mums ir tāda riebīga un nodevīga valdība. Bet arī vadītājiem nav politiskās gribas atbrīvoties no okupantiem un kolonizatoriem. Šīs gribas nav arī pūlim. Tikai labākā tautas daļa, pie kuras pieder mūsu avīzes lasītāji un viņu draugi, kuri domā tāpat kā mēs, vēlas Taisnīguma atjaunošanu Latvijā. Un tā notiks!

Steidzīte Freiberga

LNF Stratēģijas padomes locekle:

Dekolonizāciju – okupācijas seku likvidēšanu! To, lūk, pirmām kārtām novēlam Latvijai 90. dzimšanas dienā. Bez dekolonizācijas nebūs ne latviešu tautas, ne latviešu valsts, un šī bezjēdzīgā Valsts svētku prelūdija, kura šobrīd tik aizrautīgi tiek “spēlēta”, tādā gadījumā ir ciniski lēta parodija.

Ja mēs cenšamies iztīrīt savu personīgo dzīvokli vai māju, it īpaši pirms svētkiem, tad nožēlojami, ka, sagaidot latviešu Valsts jubileju, neesam aizvākuši okupācijas paliekas. Pretīgi, ka vēl joprojām pieļaujam, lai šie atkritumi piegāna mūsu zemi. Amorāli – sagaidīt savas Valsts svētkus ar tādu draņķību!

Par savu valsti šodien mēs nevaram izjust lepnumu, kā to skandina mūsu kangari un vientieši ar deģenerētām apziņām, bet gan kaunu. Tomēr nekas vairs neies atpakaļ un nepaliks uz vietas. Visaugstākais mums katram jautā: “Jaunajai Pasaulei jābūt tāpēc, ka Esmu tā lēmis, jo tā atbilst Kosmosa evolūcijai un mūsu pašu labumam. Jaunā Pasaule būs, kaut arī vairākums būs pret. Kurš ir par?” Atliek vien novēlēt latviešu tautai būt par – veidot savu un savas valsts nākotni un iet evolūcijas ceļu!

Latviešu tautai šodien ir ne pa jokam jāsasparojas, lai nobalsotu par evolūciju, kas var realizēties tikai pēc Latvijas dekolonizācijas. To arī novēlu Latvijai jubilejā. Tikai tad latvieši ar savu valsti varēs lepoties!

Ainis Sproģis

LNF biedrs:

Mans novēlējums manai zemei un tautai ir īss un konkrēts: “Latvija, atbrīvojies no naidniekiem, kas asiņainām kājām joprojām bradā mūsu senču plēstos līdumus! Atbrīvojies no tiem, kas tevi nicina un peļ! Cel galvu augstāk un beidzot nokrati šīs verdzības važas! Esi stipra, Latvija!”

Novēlam Taisnīguma atjaunošanu!

Ilze Krastiņa

Zvērināta advokāte, sekmīgi aizstāvējusi “DDD” veidotājus pret viņiem safabricētajā krimināllietā:

Lai nekad vairs latviešus viņu tautības dēļ, viņu nacionālā patriotisma un pārliecības dēļ nepazemotu, netiesātu un neizsūtītu no Tēvzemes!

Lai latviešu bērniem uz mūžu nepaliktu atmiņā mātes ar zili nosaldētām kājām un tērptas maisa auduma brunčos! Lai latviešu mātēm nekad nebūtu jāgriež vēnas sev un bērniem tikai tāpēc, ka tiem draud bada nāve! Lai drīzā laikā tiktu likumīgi likvidētas PSRS veiktās okupācijas sekas, un nevainīgi cietušie saņemtu morālu un materiālu atlīdzību. Lai nekad netiktu krimināli vajāti latvieši savā valstī viņu nacionālās pārliecības un pašapziņas dēļ! Lai latvieši spētu vienoties par patiesām vērtībām un nepagrimtu amorālības un neētiskuma purvā, lai tiktu godā celts latviešu Tikums un Godaprāts!

Latviešu dižvīrs Kārlis Ulmanis, 1938.gada 1.janvārī, atverot 1937.gada 28.janvārī pieņemto Civillikumu, teica:

“VIENS LIKUMS,VIENA TAISNĪBA VISIEM.

NEPIECIEŠAMĀS LIETĀS – VIENĪBA; APSTRĪDAMĀS LIETĀS – BRĪVĪBA; VISĀS LIETĀS – SADERĪBA.”

To visu un daudz Baltu dieniņu novēlu mums visiem, latviešiem, savā mazajā, vienīgajā, mīļajā zemītē – savā Latvijā!

Jānis Zīverts

LR Tautas Tribunāla loceklis, H-86 biedrs, LNF biedrs:

Latvijai man būtu tikai viens vēlējums, proti, piedzīvot Taisnības augšāmcelšanos!

Un, lai tas notiktu, latviešu tautai nekavējoties ir jālien laukā no pagultes. Tas zemes pleķītis, ko sauc par Latviju, bez latviešiem nav nekas. Beidzot taču jāsaprot, ka bez latviešu tautas nebūs arī latviešu valsts. Starp citu, šodien valsts jau ir atņemta latviešiem un atdota kaut kādai neizprotamai Latvijas tautai. Ja mierīgi pieļausim, ka viss tā arī paliek, tad taisnības augšāmcelšanos Latvijai nesagaidīt.

Tātad – Latvijai piedzīvot Taisnības un Patiesības augšāmcelšanos!

Vilhelms Klincāns

Autoinženieris-izgudrotājs, LNF biedrs:

Jāgodina un jāpiemin tie, kuri cīnījās par valsts radīšanu, atdeva dzīvības un spēkus tās tālākai veidošanai. Jāgodina un paldies jāsaka arī tiem cilvēkiem, kas mūsdienās cīnās par latviešu Valsts un latvietības sargāšanu. Jāsaudzē Latvijas Nacionālā fronte un laikraksts “DDD”! Lai arī turpmāk dažādus latviešu tautas nīdējus no Drošības policijas, prokuratūras un citurienes “gudriniekus”, kam uzrodas vēlēšanās vēl kādreiz tiesāt “DDD” un LNF latviešu patriotus, ar lielu negodu vai “godu” atkal “iesēdinātu peļķē”. Līgas Muzikantes, Ilzes Liepas un Aivara Gardas tiesāšana kārtējo reizi parādīja tautai, ka gudrībā un gara spēkā “DDD” un LNF latviešu patrioti ir nepārspējami.

“DDD” un Latvijas Nacionālajai frontei mūsu tautiešiem ir jāapgaismo prāts, lai vēlēšanu dienās tie nez kuro reizi nekāptu uz viena un tā paša grābekļa un pie urnām balsot neietu rumpji bez galvām kā kādā Gata Šļūkas karikatūrā.

“DDD” un Latvijas Nacionālajai frontei latviešos ir jāstiprina cerība, ka Abrenes novada atdevēji agri vai vēlu tiks notiesāti. Krieviju kādreiz pārvaldīs kulturāli valstsvīri un godavīri, kuri nokaunēsies, ka negodīgā ceļā svešu teritoriju ir pieņēmuši kā “dāvanu” no neredzēti zemiskiem latviešu tautas un valsts nodevējiem, nožēlojamiem blēžiem, kuri rupji ignorējuši tautu, valsts teritorijas nedalāmību un Satversmi, tāpēc viņu darījums nav leģitīms. Nelikumība nevar radīt likumību Krievija pati kādreiz Abrenes novadu atdos Latvijai, lai netraipītu savas valsts godu. Bet arī pašiem latviešiem jārīkojas, lai tas tā notiktu.

“DDD” ir pretsvars tautas smadzeņu skalošanai un debilizācijai, ko veic citi masu mediji, kas kalpo šībrīža nodevīgajai kliķei. Tādēļ “DDD” un LNF arī turpmāk ir jābūt kā sargkareivim nomodā pār latviešu tautu un jāvelk dienas gaismā tās nelabvēļi, jāmodina tie, kas guļ vienaldzības miegā!

Vēlu saules mūžu latviešu tautai un valstij!

Novēlam vienotību cīņā par totālu dekolonizāciju!

Artūrs Grīslītis

Neiroķirurgs:

Tautas spēks ir tikai vienotībā, un pašreizējos apstākļos tas ir absolūti nepieciešams. Diemžēl liela daļa tautiešu ir apjukuši, neizprot, kam pretoties un ar ko apvienoties, kādus lēmumus pieņemt. Tas lielā mērā izskaidrojams ar valdošās koalīcijas piekopto noklusēšanas un dezinformācijas politiku, lai saglabātu varu.

Latviešu tautai jubilejas reizē jāizvēlas turpmākais attīstības ceļš. Ja gribam dzīvot latviskā vidē, runāt tēvu valodā, saimniekot savā valstī, katram nacionāli domājošam latvietim ir jāapzinās, ka to varam panākt, tikai veicot totālu dekolonizāciju. Tā panākama, pamodinot visus patiesi nacionāli domājošos pilsoņus (kuri bija tādi līdz 1940.gada 17.jūnijam, un viņu pēcnācēji) īsteni apvienoties 1918.gada 18.novembrī dibinātās neatkarīgās Latvijas valsts vārdā.

Mēs esam atbildīgi par mūsu valsti un tautas eksistenci nākotnē. Tāpēc nesnaudīsim, nebūsim gļēvi un bailīgi! Grūtā brīdī nepametīsim dzimto zemi labākas iztikšanas meklējumos. Cīnīsimies par labklājību paši savās mājās. Nekautrēsimies izmantot Satversmē tautai garantētās suverēnās tiesības un varu. To varam realizēt, būdami politiski aktīvi, ne brīdi neaizmirstot latviešu tautas svētāko uzdevumu – okupācijas seku likvidēšanu un patiesi neatkarīgas latviskas Latvijas atjaunošanu.

Novēlu latviešu tautai un Valstij saules mūžu!

Andrejs Kavacis

Prāvests emeritus:

“Tev mūžam dzīvot, Latvija, kā saulei, kas mirdz debess klajā! Tu jauna zvaigzne zvaigznājā, kas uzlekusi nule tajā!” Šie Pļūdoņa sirdī izlolotie vārdi ar Jāzepa Mediņa melodijas spārniem lido no latvieša sirds uz sirdi, atgādina un vēstī par notikušo.

Latvijas valsts ideja nepiedzima tukšā vietā, vai kādā asiņainā Krievijas impērijas nostūrī, bet latvju tautas koptajās un apdzīvotajās ārēs, ko “pats Dievs sensenis svētīja jau mūsu sentēviem par mājām”. Ar latviešu nacionālās valsts dzimšanu tika labota vēstures netaisnība pret vissenāko Eiropas tautu, kuras dzīslās vēl šodien tek seno umbru un variņu asinis, un kuras sētās un druvās skan senākā Eiropas valoda, kurai ir visvairāk kopīgo sakņu ar Indijā saglabāto sanskritu.

Taču kādu dziesmu dzied šobrīd “atbildīgie” varas pārstāvji mūsu valsts 90 gadu jubilejā? Latviešu tautas svētais mantojums ir izpostīts, tauta aplaupīta un pazemota, pa daļai izdzīta no savas zemes. Toties okupanti te jūtas tik labi, ka ar nagiem un zobiem turas pie sava laupījuma.

Bet Latvija nav mirusi un latvietis joprojām ir neiznīcināms! Caur daudzām ciešanām, mokām un postu mēs esam izdzīvojuši no dziļas aizvēstures līdz mūsdienām, un izdzīvosim līdz mūžībai. Nodevēji paliks vēstures mēslainē, bet tie, kas sevī nes vēlējumu: “Tev mūžam dzīvot, Latvija!” – tie, tēvzemes mīlestības vadīti, ieies mūžībā. Neizbēgami tuvojas laiks, kad būs jāķeras pie totālas deokupācijas un valsts atjaunošanas darba, jo zemāk vairs nevar krist.

Tāpēc celsimies un darīsim visu, lai “latvju tauta vienota aug spēkā, slavā, daiļumā!”

Novēlam atgūt veselo saprātu!

Andis Koknesis

Grāmatas “Tautu tiesības” autors, LNF biedrs:

Šajos svētkos man ir vairāki vēlējumi visai Latvijas Saimniektautai:

1. Novēlu latviešiem beidzot atgūt veselo saprātu, lai neviens un nekad tos vairs nevar apmuļķot un apkrāpt!

2. Novēlu visiem latviešiem, kam vēl piemīt veselais saprāts, pārstāt tēlot plānprātiņus un izbeigt spēlēt “neatkarīgās Slāvlatvijas” teātri pēc kopīgi ieplānotā Maskavas un “Eirokomūnas” uzdevuma!

3. Novēlu visiem latviešiem, kuru īpašumā ir 1918.gada 18.novembra LR teritorijas zemes īpašumi, zemnieku saimniecības, turēt drošu prātu un zināt, ka ikviens LR likumīgajam pavalstniekam piederošs zemes īpašums ir 1918.gada 18.novembra Latvijas Republikas neieņemams cietoksnis!

4. Novēlu visiem latviešiem možu garu un sapratni, ka 1918.gada 18.novembra Latvijas Republiku ne juridiski, ne faktiski nespēja iznīcināt nedz staļiniskā Kremļa okupācija 1940.gadā, nedz Hitlera Vācijas okupācija, nedz 2.Pasaules kara “sabiedroto” (ASV un Lielbritānija) atbalstītā PSRS sarkano fašistu okupācija, nedz arī 1990.gada 4.maija pārkārtotais Kremļa okupācijas režīms!

5. Novēlu visiem latviešiem, vienīgās un likumīgās 1918.gada 18.novembra Latvijas Republikas likumīgajiem pavalstniekiem un savas valsts īpašniekiem, no pārkārtotā Kremļa okupācijas 1990.gada 4.maija režīma prettiesiskā un kriminālā valdījuma atgūt visus LR Valsts, kā arī savus īpašumus! 18.novembra LR Valsts un tās pavalstnieku īpašumu dokumenti atrodas LR Valsts arhīvā (Rīgā, Slokas ielā 1). Tie apliecina, ka pilnīgi visi valsts īpašumi pieder tikai un vienīgi 1918.gada 18.novembra Latvijas Republikai un tās likumīgajiem pavalstniekiem, nevis Kremļa pārkārtotajam 1990.gada 4.maija okupācijas režīmam.

Novēlam nikni pretoties ļaunumam!

Kārlis Zuika

Teologs:

Pārliecībā jāteic, ka nekas dzīvāk un patiesāk mūsu tautas Valsts 90.gadadienā neuzrunā kā pirms trīs tūkstošiem gadu pravieša Mozus teiktie Dieva atklāsmes vārdi savai tautai:

“Redzi, šodien es tev esmu licis priekšā dzīvību un labumu – ir nāvi un ļaunumu.

Es tev šodien pavēlu to Kungu, savu Dievu mīlēt, viņa ceļos staigāt un turēt viņa baušļus, likumus un tiesas, ka tu dzīvo, un tas Kungs, Tavs Dievs, tevi svētī tai zemē, ko tu esi iemantojis.”

1918.gada 18.novembrī mēs, latvieši, ieguvām iespēju paši veidot savu valsti un dzīvi. 1991.gadā, atjaunojot neatkarību, mums atkal bija šī pati iespēja – būt brīvības un patiesības augstumos, bet kur mēs šodien esam? Peklē un pilnīgā tumsonībā!

Nekādus svētkus mēs nemaz neesam pelnījuši. Gluži otrādi – mums būtu jānokaunas Latvijas Valsts dibinātāju priekšā, ka viņu veidoto un celto valsti, visu svētāko, ar savu gļēvulību un nodevību esam ieminuši dubļos. Okupanti un kolonisti joprojām bradā mūsu zemi un nemaz nedomā doties prom. Šodien, Latvijas 90.gadadienu sagaidot, mums būtu nevis jāļaujas izpriecām un svētku gavilēm, bet gan jāatloka piedurknes un jāķeras pie latviešu valsts sakārtošanas, lai tiktu no tās pekles laukā!

Kārlis Reimanis

Vēsturnieks, neatkarīgais žurnālists:

Pārvērst Latvijas teritoriju par cietoksni, kā to savā laikā izdarīja somi, mēs šajos apstākļos, kad valsts vadībā ir kolaboracionisti un zagļi, šķiet, uzreiz nespējam. Tomēr mums par cietokšņiem ir jāpārvērš savas sirdis! Beidzot jāpārvar tā liktenīgā vājība, ko vēsturnieks Uldis Ģērmanis izteicis vārdos: “Latviešiem piemīt nepārvarama tieksme tikt apkrāptiem.”

Mācīsimies ne vien mīlēt savu dzimteni, bet arī – ienīst tās ienaidniekus. Es nedomāju sīko, netīro, dzīvniecisko naidu, ar kādu mūsu tautu nīst kangari un mūsu vēsturiskie ienaidnieki. Es domāju jūtas, kas ir tikpat lielas un cēlas kā mīlestība – darbīgs sašutums par netaisnību. Nevar pastāvēt un uzvarēt cīņā par labo, ja vienlaikus nevēršas pret ļauno. To pierāda mūsu vēsture: 1905.gads, latviešu strēlnieki, Brīvības cīņu varoņi, latviešu leģionāri Otrajā Pasaules karā.

Bet tie, kas grib iznīcināt mūsu tautu, pakļauj to genocīdam un apmelojumiem, lai atceras viedos Raiņa vārdus:

“Bet mēmā zeme

Tad muti vērs

Un aprīs jūs,

Un kūpēs sērs…’’

Novēlam lielāku pašcieņu!

Edvīns Šnore,

Filmas “Padomju stāsts” veidotājs:

Esmu ievērojis, ka sarunās ar Latvijas krieviem latvieši parasti pāriet uz krievu valodu. Gan uz ielas, gan televīzijā. To dara ministri, deputāti, ierēdņi... Tā ir valsts realizētā integrācijas politika praksē. Esmu arī ievērojis, ka šī politika nav nesusi augļus – krieviskā runāšana starpnāciju attiecības Latvijā nav uzlabojusi. Tās tikai saasinājušās. Šķiet, katram ir skaidrs, ka šī politika ir jāmaina. Ar krieviem Latvijā ir jārunā latviski, nevis krieviski. To arī latviešiem novēlu, sagaidot Latvijas 90.gadadienu!

Antons Kursītis

Valsts Valodas centra Kontroles daļas vadītājs:

Novēlu visiem lielāku pašcieņu saskarsmē ar latviski nerunājošajiem Latvijas iedzīvotājiem. Jāapzinās, ka mēs esam un būsim saimnieki savā zemē, nevis visādi vietējie multikulturālisti un diemžēl mūžam neiznīkstošie švauksti.

Ir jāatceras vienmēr un visur runāt latviski ar Latvijā dzīvojošajiem latviski nerunājošajiem! Mēs nedrīkstam piemēroties un tas jādara sākot ar ministriem un beidzot ar visiem pārējiem.

Andris Engers

Latvietis, kurš cīnās par Valsts valodas likuma ievērošanu Rīgas lidostas kafejnīcā “Coffee Nation:

Mūsu tautai 90.gadadienā novēlu būt saticīgākai, atgūt pašlepnumu un apzināties savu senču un zemes vēsturi! Ar šīm apziņām skatīties nākotnē un nezaudēt to, kas vēl atlicis no šīs valsts. Ikdienā būt lepniem par savu zemi, tautu un valodu, apzināties sevi kā šīs mazās valsts saimniekiem – vietas, kas latviešiem ir vienīgā pasaulē.

Novēlu darīt visu, lai Latvijā būtu vairāk gaismas.

Iededzies par Latviju!

Aivars Gedroics

Daugavpilī dzīvojošs “DDD” lasītājs:

Latvijai nākamajā desmitgadē novēlu atbrīvoties no cionistu-masonu-pederastu izveidotās ES verdzības! Latvijai jākļūst atkal brīvai un neatkarīgai Latviešu valstij, kurā pie varas būtu latviešu patrioti, kas necenstos “integrēt” mūsu valstī un tautā tai naidīgus elementus, bet darītu visu iespējamo, lai no tiem atbrīvotos.

Par Brīvu un Neatkarīgu Latviešu Latvijas valsti cīņai un uzvarai sveiks!!!

Novēlam gara atdzimšanu!

Milda Pormale

Ķīmijas zinātņu doktore, grāmatas “Zinātnes un dzīves ceļos” autore:

Valsts nozīmīgumu un tautas mērķus nosaka Augstākais Saprāts. Lai katrs latvietis to saprot un izzina!

Novēlu, lai Latvijas ārēs staigātu stipras gribas cilvēki ar iekšēju spēku un nacionālās vienības apziņu! Lai alkas pēc gara gaismas un apslēptie tautas spēki mostas! Lai latviešu valoda ir cieņā kā ikdienā, tā arī zinātniskajos žurnālos, lai tā mums ir tikpat svēta, kāda tā bija valodniekam profesoram J.Endzelīnam!

Simtiem gadu pār mūsu zemi ir staigājuši kari, mēris, piecdesmit gadus bijām pakļauti padomju represijām. Daudzi ir centušies iznīcināt latviešu tautu. Tomēr tautas gara dārgumi ir apslēpti tās dvēseles Pilskalnā. Tur dzimst nācijas ideāli un ticība savai zemei, brīvai dzimtenei – Latvijas nākotnei.

Aivars Prūsis

“Latvijas Tautas tribunāla” loceklis, Anglijā dzīvojošs politiskais bēglis:

“Nav nekas tik tāls, lai nevarētu to sasniegt, nekas tik noslēpumains, lai nevarētu to atklāt...”

Latviešu tautai savā zemē beidzot ir jābūt saimniekam, nevis vergam, kas bailīgi un vienaldzīgi noraugās, kā tiek izvarota mūsu svētā Latvija!

Dievs, svētī Latviju!

“Cogito, ergo sum” – “Domāju, tātad esmu,” tā sacīja Renē Dekarts.

Novēlam sagaidīt Latvijas 100. jubileju 2018.gadā no kolonistiem brīvā valstī!

Mārtiņš Kālis

Lundas universitātes doktorants:

Pat padomju okupācijas gados, kad Latvijas Republika faktiski bija likvidēta, daudzi latvieši 18. un 11. novembri turpināja pieminēt sirdī. Ne jau ārējie apstākļi, bet sirdsapziņas brīvība dod dzīvību Latvijas un latviešu tautas garam. Savukārt ārišķīgā Latvijas varoņu godināšana, ko svētkos izrāda šobrīd pie varas tikušie, izraisa skumjas un riebumu, jo ar saviem darbiem viņi ir apliecinājuši Latvijas neatkarības idejai pretējo – gļēvumu un padevību svešiem spēkiem.

Sanāk absurda situācija – latviešu tautas nodevēji Valsts svētkos apliek sarkanbaltsarkanu šalli, svinīgi deklamē patriotiskas runas (kuras paši nav rakstījuši), gulda ziedus Brīvības pieminekļa pakājē, pasūta pūtēju orķestri, greznu salūtu... Vai tauta saprot, ka svētku sajūta, kas šādi tiek radīta, patiesībā ir viltota? Ja Latvijas vārdu svinīgi izrunā nodevēji, tad tā drīzāk uzskatāma par zaimošanu, nevis goddevību.

Īstais patriotisms un dzimtenes mīlestība nav oficiālo sarīkojumu apmeklēšana un orķestra maršu klausīšanās, bet gan patiesības uguntiņas sargāšana sirdī, lai nekas to nespētu apdzēst. Daudziem tautiešiem šī liesmiņa diemžēl ir apdzisusi, palikušas vien domas par labklājību un ikdienas rūpēm – tiem tad arī ir viegli iedvest svinīgumu un sava patriotisma ilūziju ar tukšām skaņām un sarkanbaltsarkanām butaforijām. Bet kas tad ir šī aizmirstā patiesība?

Latviešiem ir jāatgūst drosme – pirmkārt, drosme atzīt, ka Latvija ir pilna svešu kolonistu, kuri nomāc latviešu tautu un apdraud tās nākotni. Patiešām, tik daudz latviešu it kā neredz šo īstenību, jo zemapziņā sev aizlieguši par to domāt, lai vienkāršāk dzīvot...

Otrkārt, ir jāatgūst drosme runāt un rīkoties saskaņā ar taisnīguma principiem. Tāpat, kā mēs cīnītos par savas ģimenes tiesībām uz normālu dzīvi, atklāti un skaļi ir jārunā par savas tautas apdraudētību kolonistu klātbūtnes dēļ. Ja sākumā jūtaties neveikli par to sākt runāt, iedodiet kādam jaunāko DDD numuru, uzdāviniet gada abonementu tuvākajiem draugiem vai radiniekiem. Popularizējiet informāciju par dekolonizācijas jautājumiem internetā!

Tālākais ir likumsakarīga taisnības augšāmcelšanās. Ja tauta būs modusies savā garā, ja tā pieprasīs latviešiem tiesības uz neatkarību savā valstī, tad dekolonizācija noteikti notiks! Es ticu, ka līdz Latvijas 100. jubilejai tas būs piepildījies un savas Valsts svētkus varēsim svinēt no kolonistiem brīvā Latvijā!