Mārtiņš Kālis (Lundas universitātes doktorants):

Atzīšos, agrāk partijas “Visu Latvijai!” viedoklis dekolonizācijas jautājumā man bija palicis neskaidrs. Zināju, ka partija (agrāk – biedrība) “Visu Latvijai!” šo jautājumu neafišē, nodarbojoties vairāk ar dažādām citām aktivitātēm, tomēr nedomāju, ka ir tik ļauni – ka šī organizācija būtībā ir pret dekolonizāciju, un tā nav pieminēta viņu programmā.

Jānis Iesalnieks interneta foruma Zemessargs.lv diskusijā gan apgalvo, ka dekolonizācijai jānotiek, tomēr aprakstītais “Visu Latvijai!” scenārijs nekādi nav nosaucams par dekolonizāciju, jo nevis atsaucas uz PSRS okupāciju, bet paredz individuāli deportēt no valsts pretlatviskākos cittautiešus. Ir jāsaprot, ka šī nav “kasīšanās” par terminiem, jo starp dekolonizāciju un deportāciju ir ievērojama atšķirība.

Dekolonizācija ir process, ar kuru jālikvidē PSRS veiktās okupācijas sekas; bet individuālas deportācijas, atlasot nelojālākos cittautiešus, tiesiski un politiski ir pavisam cita rakstura akcija, nesaistīta ar PSRS okupācijas faktu. To apstiprina arī citi Jāņa Iesalnieka skaidrotie “Visu Latvijai!” principi – šī partija praktizējot “etnisko nacionālismu”, galveno uzmanību pievēršot tautībai, nevis politiskajam (civilokupanta, kolonista) statusam. Turklāt deportēt vajagot vairākus simtus tūkstošus cittautiešu, kuru nelojalitāte Latvijai būtu pierādīta ar dažādām operatīvajām izlūkošanas metodēm, tostarp ar “stukaču” tīkla iegūto informāciju.

Ja jau “Visu Latvijai!” uzskata, ka vairāki simti tūkstoši nelojālo cittautiešu ir jādeportē (no kuriem, visdrīzāk, visi būtu padomju kolonisti), tad kādēļ labāk neatbalstīt dekolonizāciju, kas visas pasaules priekšā būtu tiesiski pamatota akcija? Rietumu pasaulē, kāda tā ir šobrīd, pat dažu desmitu vai simtu “politisko oponentu” deportācija izsauktu sašutumu un protestus diplomātijas un sabiedrības līmenī, radot iespaidu par Latviju kā totalitāru valsti, kas rīkojas bez pamatojuma – “naida” dēļ veic “etnisko tīrīšanu”. Šādi mēs pazaudētu jebkādu rietumvalstu atbalstu, atbrīvojot ceļu otrreizējai krievu “atbrīvotāju” tanku ienākšanai Latvijā.

Turpretim, paziņojot pasaulei par dekolonizāciju, kas, pamatojoties uz starptautiski atzītiem dokumentiem, ir jāveic okupācijas seku novēršanas ietvaros, Latvija varētu pat atrast sev sabiedrotos, kuri gan diplomātiski, gan finansiāli palīdzētu dekolonizāciju veikt. Latvijas diplomātiem būtu aktīvi jāstrādā, lai rietumvalstīm skaidrotu okupācijas un dekolonizācijas problēmu, īpaši vēršoties pie ASV, Lielbritānijas un Vācijas – valstīm, kas ir atbildīgas par Baltijas valstu atdošanu Padomju Savienībai. Skaidrs ir viens – ja arī Krievija dekolonizācijas sakarā mēģinātu noskaņot rietumu pasauli pret Latviju, apvainojot Latviju “nežēlīgā fašismā”, mūsu valsts rokās tomēr būtu galvenais trumpis – okupācijas fakts, kuru atzīst jebkura rietumvalsts.

Būtiski piebilst, ka gan LNF atbalstītās dekolonizācijas, gan “Visu Latvijai!” plānoto plašo deportāciju gadījumā ir paredzēta latviešiem lojālāko bijušo kolonistu jeb cittautiešu paturēšana Latvijā. Tomēr starptautiskā skatījumā ir liela atšķirība, vai tiek veikta tiesiska dekolonizācija, uz kuras fona izvēlas lojālākos cilvēkus palikšanai, vai arī pēc totalitāro valstu parauga izvēlas cilvēkus deportēšanai. Turklāt dekolonizācija jau neizslēdz arī tādu personu deportāciju, kam par pamatu būtu nevis kolonista statuss, bet kāds cits iemesls.

Pārņem izbrīns, ka politiskā partija “Visu Latvijai!” neizmanto vienīgo reāli iespējamo izdevību, kā Latvija varētu pasaules priekšā pamatoti atbrīvoties no padomju civilokupantiem un kolonistiem. Apgalvojot, ka individuālās deportācijas partija veikšot tikai pēc varas iegūšanas tālākā nākotnē, partijas pārstāvis Jānis Iesalnieks liek saprast, ka “Visu Latvijai!” samierinās ar dekolonizācijas jautājumu atstāšanu pagātnē. Manuprāt, nacionālai politiskai partijai, lai arī opozīcijā esot, galvenais uzdevums tieši būtu neļaut aizmirst taisnīguma principus, nemitīgi atgādināt tos Latvijai un pasaulei, lai kādu dienu dekolonizācija tomēr tiktu veikta.

Šoreiz izvairīšos no ļaunākajiem secinājumiem par “Visu Latvijai!” mērķiem. Ceru, ka izvēlētā stratēģija ir cilvēciski maldi, kas drīzumā tiks laboti, to atspoguļojot arī partijas programmā un rīcībā.