Cie­nī­ja­mā “DDD” re­dak­ci­ja!

Ne­es­mu past­āvī­ga “DDD” la­sī­tā­ja. Ie­mes­lus ne­skaid­ro­šu, lai­kam vēl pa­ti sev tos ne­es­mu for­mu­lē­ju­si. Jūs pa­ši ne rei­zi vien esat dek­la­rē­ju­ši, ka laik­rak­sta uz­de­vums un mēr­ķis ir pa­mo­di­nāt lat­vie­šus, ta­ču mēs stā­vam uz vie­nas plat­for­mas.

Šo­reiz rak­stīt ma­ni ro­si­nā­ja in­ter­vi­ja ar Jā­ni Ie­sal­nie­ku un dis­ku­si­ja “Vai va­ram uz­ti­cē­ties “Vi­su Lat­vi­ja!”?”.

Ar Rai­vi Dzin­ta­ru per­so­nis­ki ie­pa­zi­nos pirms as­to­ņiem, de­vi­ņiem ga­diem. Un šo­brīd viņš tā kā tu­vo­jas brie­du­ma ga­diem. Do­mā­jams, arī Ie­sal­nieks vairs nav pie­na­pui­ka, ta­ču, sprie­žot par DE­KO­LO­NI­ZĀ­CI­JU, “VL!” va­dī­tā­ju prā­tos, var do­māt, ir pil­nī­ga put­ra: starp­tau­tis­kie do­ku­men­ti, tā­pat starp­tau­tis­kā prak­se pa­redz, kā de­ko­lo­ni­zā­ci­ja ir TIE­SIS­KI VEI­CA­MA, ta­ču vi­ņi ar sa­vu “in­di­vi­du­ālo de­ko­lo­ni­zā­ci­ju” pa­da­ra se­vi smiek­lī­gus.

Die­zin vai Ie­sal­nieks gri­bē­ja se­vi un sa­vu par­ti­ju eks­po­nēt kā po­li­tis­ko an­al­fa­bē­tu, drī­zāk pa­ma­tā ir tas pats, kas ci­tiem ce­kas un če­kas iz­pe­ri­nā­ta­jiem vei­do­ju­miem, kam tik ļo­ti ie­pa­ti­cies spē­lēt li­kum­de­vē­jus un valsts­vī­rus, pro­ti, vēl­me iz­ru­nāt pa prā­tam, tā teikt: i vā­šim, i nā­šim.  Sa­vu­kārt tam pa­ma­tā ir ne­vis rū­pes par Lat­vi­ju, lat­vie­šiem, lat­vie­šu va­lo­du, bet gan vēl­me par kat­ru ce­nu tikt pie po­li­tis­kās bļo­das.

Un vēl. Jūs, no­sau­cot tos, kas stin­gri ie­stā­jas par 3×D, diem­žēl aiz­mir­sāt “Mū­su Zem­i”, ku­ras do­ku­men­tos tas ir kopš pirm­sā­ku­miem. Man ir skum­ji, ka starp lat­vie­šiem ir tik daudz to, kas par kat­ru ce­nu grib būt ķei­za­riņš kaut arī ti­kai 10 pa­valst­nie­kiem. Zi­niet, pat 26. sep­tem­brī pi­ke­tā pie Saei­mas me­di­ķi stā­vē­ja pa krei­si, bet sko­lo­tā­ji – pa la­bi no dur­vīm. Vai tas nav sim­pto­mā­tis­ki?

An­na Ma­ri­ja Cir­ce­ne