|
Okupācijas graujošās sekas izjūtam katrs nacionāli un patriotiski orientēts latvietis. Valsts valodas nīkuļošana, iedzīvotāju mirstības nepārtraukts pieaugums, latviešu diskriminācija darba tirgū, bezdarba un inflācijas līmeņa neapturama celšanās, kā arī daudzu rusifikācijas procesu eskalācija, īpaši sabiedriskās saziņas lietošanas jomā, ir parādības, ar kurām nedrīkstam samierināties.
Atbilstoši starptautiskajām konvencijām un likumiem par nācijas izdzīvošanu tās apdraudētības apstākļos, latviešiem ir neaptrīdamas morālās un juridiskās tiesības veikt pilnīgu dekolonizāciju. Jāatzīmē arī Latvijas Saeimas 1996. un 2005. gadā pieņemtās deklarācijas par okupāciju un tās seku likvidēšanu, kurām diemžēl nav sekojusi nekāda reāla rīcība.
Sakarā ar Krievijas dažāda veida pieaugošo starptautisko ekspansiju pēdējā laikā jūtama arī Latvijas prokrievisko jeb antilatvisko spēku aktivizēšanās un latviešu tautas vienotības šķelšanas pasākumi. Katram latvietim, katram vēlētājam ir skaidri jāizprot, ka pilnīgas dekolonizācijas veikšana ir latviešu tautas pats galvenais un izšķirošais uzdevums, ja gribam dzīvot latviskā vidē. Tādēļ jebkādi mēģinājumi kavēt šo procesu uzskatāmi par pretlatviskiem. Piemēram, partijas “Visu Latvijai!” piedāvātais “individuālās dekolonizācijas” princips, kas vairāk atgādina dalībnieku atlasi tūrisma braucienam pa bijušām PSRS savienotajām republikām.
Būtībā Jāņa Iesalnieka “diskusiju forumā” ierosinātais variants ir principiāli jāvērtē negatīvi, jo tas praktiski nav realizējams, rada haosu un diskreditē dekolonizācijas procesu kopumā. Grūti iedomāties, ka partijas “Visu Latvijai!” runasvīri ierosinājuši savu izloloto dekolonizācijas modeli politiskās situācijas neizpratnes dēļ. Drīzāk tas saistāms ar pieaugošo pretlatvisko strāvojumu spiedienu. Katram ir jāizprot, ka deokupācija un dekolonizācija ir morāli un tiesiski starptautiski noteikts akts, par kuru diskusijas vai kompromisi ir bezjēdzīgi, bet tās realizācija ir tikai laika jautājums (PSRS sabrukums).
Neapšaubāmi, ka civilizētās un demokrātiskās valstīs dekolonizācijas process veicams parlamentārā, tiesiskā ceļā, pieņemot Saeimā atbilstošus likumus vai veidojot tautas nobalsošanas – referendumus, kuros atspoguļojas tautas griba un suverēnā vara. Savukārt pieņemto likumu kvalitāte un atbilstība nācijas interesēm ir atkarīga no deputātu sastāva, viņu politiskajiem uzskatiem. Ievēlēto deputātu sastāvu lielā mērā nosaka vēlētāju balsojums, kura rezultātus arī nosaka dalībnieku sastāvs un katra vēlētāja politiskā apziņa, kā arī valstī notiekošo ekonomisko procesu un politisko partiju darbības izpratne. Objektīvi vērtējot, jāatzīst, ka abos līmeņos – lēmējvara un tauta – situācija pēdējai nav labvēlīga, jo pašreizējais Saeimas deputātu sastāvs, proti, bijušās LPSR kompartijas nomenklatūras veidotās tā saucamās liberālās vai labējās partijas un civilokupantus pārstāvošās tā saucamās kreisās partijas nebūt nav ieinteresētas okupācijas seku likvidēšanā. Šo jautājumu risināšana valstiskā un starptautiskā līmenī vispār netiek aktualizēta.
Nonākam pie loģiska secinājuma, ka totālas dekolonizācijas realizēšanai nepieciešama kardināla deputātu sastāva maiņa, kas iespējama, pamatos izmainot deputātu kandidātu izvirzīšanas un pašu vēlēšanu sistēmu. To varētu panākt, izvirzot kandidātus no vēlēšanu apgabaliem un liedzot izvirzīt kandidātus no tā saucamajām partiju listēm.
Un atkal nonākam pie vēlētāja – pilsoņa, kuram pieder Satversmē noteiktā suverēnā valsts vara. Šis tad arī ir tas ķieģelītis, no kura kvalitātes atkarīga nācijas izturība un ilgdzīvošana. Ar nožēlu jākonstatē, ka šī ķieģelīša – latviešu vēlētāja – kvalitāte daudzos aspektos nav pietiekama.
Secinājumi nepārprotami: vēl joprojām nepieciešams intensīvs informācijas piegādes darbs un izglītošana, kā rezultātā latviešu tautā rastos nešaubīga pārliecība, ka vitāli svarīgi ir panākt etniskā līdzsvara atjaunošana un latviešu skaita pieaugums vismaz līdz 75-78%.
Galvenie instrumenti šī mērķa sasniegšanai ir bezkompromisa dekolonizācija, mirstības samazināšana, jauno ģimeņu atbalstīšana, dzimstības pieaugums, veselības aizsardzības un izglītības sistēmas uzlabošana, kā arī vispārējā labklājības līmeņa celšana.
Artūrs Grīslītis
Ārsts – neiroķirurgs
|
Apsūdzības eksperta Artūra Kuča liecības tiesā
Nopratina aizstāvības liecinieku Aleksandru Kiršteinu
Par Abrenes atdošanu – nošaušana vai pakāršana?
Vēstules Latvijas Valsts prezidentei
Godprātīgie ir musulmaņu pusē
Būsim Cilvēki, nevis niecības!
9.Saeimas vēlēšanas